Dvēseli un Garu dažādās ticībās dažādi apskata, bet bieži vien tie ir sinonīmi.
Dvēsele pamatā ir pati būtība, dziļākais Es. Kaut gan ar piebildi - ja "Viss ir Viens", tad dvēsele ir ilūzija.
Kristiešiem, ja nekļūdos, tāpat dvēsele ir pati indivīda būtība, Pats Es (kaut gan tad nav saprotams, kā var pazaudēt dvēseli, jo tad sanāk, ka ir Kāds, kam tā dvēsele pieder un kas to var pazaudēt, bet nu varbūt kā tā tik tāda simbolika). Gars ir tāds kā interfeiss ar Dievu.
Krišnaītiem, arī dvēsele ir pati būtība. Ir salīdzinājumi, ka dvēsele ir pēc kvalitātes kā Dievs, bet stipri atpaliek pēc kvantitātes. Dvēseles nekad nedzimst un nemirst, tās ir mūžīgas.
No saentoloģijas - tetāns (tā pati dvēsele / gars):
theta as a “life static” which has no mass, no wavelength, no location in space or in time. It has the ability to influence and change its environment and achieve total knowingness.
kā to īsti izprast, nezinu.
Ir ticības, kur vienam cilvēkam dvēseles ir vairākas, tas ir pamatā pirmatnējās ciltīs, bet bija arī ēģiptiešiem, šķiet ka divas.
Maiklam Ņūtonam, dvēsele rodās un attīstās. Parasti tā iemiesojās un tad paātrināti attīstās uz zemes. Kur tā paliek beigās, nav zināms.
