Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Transhumānisms kā vienkāršots humānisms  (Lasīts 15656 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

mindbound


Mans tulkojums Eliezera Judkovska "Transhumanism as Simplified Humanism". Oriģinālu lasīt http://yudkowsky.net/singularity/simplified.

Frenkam Salovejam pieder izteiciens: "Deviņdesmit deviņi procenti no tā, ko Darvina teorija vēsta par cilvēka uzvedību, ir tik pašsaprotami patiesi, ka mēs tā sakarā Darvinu pat nepieminam. Ironiskā kārtā, psihoanalīze mēdz aizēnot Darvina teoriju tieši tādēļ, ka tās prognozes ir tik neikdienišķas un tās skaidrojumi - tik neintuitīvi, ka mēs mēdzam aizdomāties. Vai tie maz ir patiesi? Cik radikāli! Freida idejas ir tik intriģējošas, ka cilvēki ir gatavi par tām maksāt, turpretī viens no Darvina teorijas trūkumiem ir tas, ka mums tā šķiet jau zināma, kas, savā ziņā, tieši tā arī ir."

Iedomājieties, ka esat atradis bezsamaņā guļošu sešgadīgu meitenīti guļam uz aktīvas dzelzceļa līnijas sliedēm. Ko, no morāles pozīcijām, jums vajadzētu darīt šajā situācijā? Vai būtu labāk atstāt viņu guļam ceļā pirmajam braucošajam vilcienam, vai arī mēģināt viņu izglābt? Un kā būtu ar četrdesmit piecus gadus vecu vīrieti ar smagu, bet ne nāvīgu slimību, kas laika gaitā ievērojami apgrūtinās viņa dzīvi - vai ir labāk viņu ārstēt vai arī ļaut slimībai turpināt savu gaitu?

Starp citu, šis nav retorisks jautājums.

Mana atbilde - es izglābtu viņus abus, ja tas būtu manu iespēju robežās, gan sešgadīgo meitenīti uz dzelzceļa sliedēm, gan slimo četrdesmit piecus gadus veco vīru. Pašsaprotamā atbilde ne vienmēr ir labākā, bet reizēm tā tiešām ir.

Es netikšu slavināts kā ģeniāls ētikas speciālists par saviem spriedumiem šo divu dilemmu sakarā. Manas atbildes nav pietiekami pārsteidzošas, lai cilvēki man par tām maksātu. Ja jūs atbildēsiet uz jautājumu: "Cik ir divi plus divi?" ar "Četri!", jūs neiegūsiet diža domātāja reputāciju. Bet tā tik un tā būs pareizā atbilde.

Ja bērns nokrīt uz dzelzceļa sliedēm, ir labi viņu izglābt, un, ja četrdesmit piecus gadus vecs indivīds saslimst ar smagu slimību, ir labi viņu izārstēt. Ja esat pazīstams ar loģisku domāšanu, jūs iedomāsieties par to, vai šis ir tikai speciālgadījums vispārīgam ētikas principam, kurš vēsta, ka dzīvība ir laba, bet nāve - slikta; ka veselība ir laba, bet slimība - slikta. Ja tā - un šeit mēs speram soli neviennozīmīgā teritorijā -, mēs varam sekot šim principam līdz pārsteidzošam secinājumam: ja deviņdesmit piecus gadus vecs indivīds ir briesmās no nāves vecuma dēļ, ir labi viņu novilkt arī no šīm vilciena sliedēm, ja iespējams. Un, ja simtdivdesmit gadu vecs indivīds sāk justies slimīgs, ir labi atgriezt viņu pie pilnas veselības, ja tas ir iespējams. Ar šībrīža tehnoloģiju tas nav iespējams. Bet, ja šāda tehnoloģija kļūtu pieejama - vai nu kā pietiekami attīstīta nanotehnoloģija, vai kādi citi līdzekļi, ko varētu izdomāt nākotnes prāti -, vai jūs nolemtu, ka ir labi izglābt šo dzīvību un atgriezt to pie pilnas veselības?

Šeit ir svarīgi atcerēties to, ko, manuprāt, aizmirst pārlieku daudzi - ka šie nav retoriski jautājumi.

Transhumānisms ir vienkāršāks - tā pilnam aprakstam ir vajadzīgs mazāks bitu skaits - tādēļ, ka tajā nav speciālgadījumu. Ja jūs ticat bioētikas profesionāļiem (ļaudīm, kuriem maksā par ētikas spriedumu paskaidrošanu), tad likums "dzīvība ir laba, nāve ir slikta, veselība ir laba, slimība ir slikta" ir spēkā tikai līdz kādam kritiskajam vecumam, pēc kura tas maina zīmi uz pretējo. Kādēļ tam tā būtu jābūt? Kādēļ nepalikt pie dzīvība-ir-laba? Pēc šada domu gājiena izglābt sešgadīgu meitenīti ir labi, taču pagarināt simtpiecdesmit gadu veca indivīda dzīvi un uzturēt viņa veselību vairs nav labi. Tad tieši kurā vecumā šis utilītfunkcijas mainīgais no pozitīva kļūst negatīvs, un kādēļ?

Tiktāl, cik tas skar transhumānistus, ir skaidrs - ja redzat kādu nāves briesmās, jums vajadzētu viņu glābt; ja jūs varat uzlabot kāda veselību, jums to vajadzētu darīt. Tas arī ir viss. Nekādu speciālgadījumu. Nekādu jautājumu par kāda vecumu.

Jums nav jājautā arī par to, vai glābšanas līdzekļi izmantos tikai "primitīvas" tehnoloģijas (kā nestuves, lai noceltu sešgadīgo no dzelzceļa sliedēm), vai tehnoloģijas, kas ir izgudrotas pirms vairāk, nekā gadsimta (kā penicilīns), vai arī tehnoloģijas, kas šķiet bīstamas un seksīgas un futūristiskas (kā gēnu terapija), jo tās varbūt tika izgudrotas pēc jūsu astoņpadsmitās dzimšanas dienas, vai pat tehnoloģijas, kas šķiet absurdas un neticamas un ķecerīgas (kā nanotehnoloģija), jo tās vēl nav tikušas izgudrotas. Jūsu ētiskās dilemmas atskaitē nav līnijas, uz kuras būtu jānorāda izmantotās tehnoloģijas izgudrošanas gadskaitlis. Vai jūs varat glābt dzīvības? Vai varat? Labi, tad uz priekšu. Tas arī ir viss.

Iedomājieties deviņgadīgu zēnu, kura IQ pēc Vekslera-Belvjū sistēmas ir 120, taču, ja nekas netiks darīts, svina klātbūtne viņa ikdienas vidē vai smadzeņu slimība to pakāpeniski samazinās līdz 110. Mana atbilde ir - izglābt viņu no šiem draudiem ir labi. Ja esat pazīstams ar loģisku domāšanu, jūs iedomāsieties par to, vai šis ir tikai speciālgadījums vispārīgam ētikas principam, kurš vēsta, ka intelekts ir sargājams. Tagad pievērsīsimies zēna māsai, kurai, kā izrādās, šībrīža IQ atbilst 110. Ja būtu pieejama tehnoloģija, ar kuras palīdzību pakāpeniski pacelt viņas IQ līdz 120, vai jūs nolemtu, ka tas ir labi?

Protams. Kādēļ ne? Tas nav retorisks jautājums. Vai nu ir labāk būt ar IQ 110 nekā ar 120, kur mums vajadzētu censties samazināt 120 punktu IQ uz 110, vai arī ir labāk būt ar IQ 120 nekā ar 110, kur mums vajadzētu, ja tas ir iespējams, pacelt māsas IQ līdz šādam līmenim. Ciktāl man ir redzams, pašsaprotamā atbilde ir pareizā.

Bet, jūs varētu jautāt, kur tas beidzas? Var būt labi un pareizi runāt par dzīvības un veselības pagarināšanu līdz 150 gadiem, bet kā ar 200, 300, 500 gadiem vai vairāk? Kā ir ar IQ ekvivalenta pacelšanu līdz 140, 180 vai ārpus cilvēka prātam raksturīgajām robežām, procesa gaitā integrējot prātā visas jaunās dzīves pieredzes?

Kur tas beidzas? Tas nebeidzas nekur. Kādēļ tam būtu jābeidzas? Dzīvība ir laba, veselība ir laba, skaistums un laime un prieks un smiekli un izaicinājums un mācīšanās, tas viss ir labi. Tas nemainās atkarībā no patvaļīgiem dzīvības un skaistuma daudzumiem. Ja tur būtu augšējā robeža, tas būtu speciālgadījums, kas atņemtu risinājumam tā eleganci.

Nepārkāpjami fizikas likumi varbūt ierobežos dzīves ilgumu līdz kādam X, tieši tāpat kā konkrētā brīdī pieejamā medicīnas tehnoloģija var nespēt pagarināt mūžu vairāk par šo X. Bet fizikāli ierobežojumi ir vienkāršu, ar eksperimentu noskaidrojamu faktu jautājums. Transhumānisms kā morāles filosofija nodarbojas tikai ar jautājumu par to, vai veselīga mūža ilgums X ir vēlams, ja tas ir fiziski iespējams. Transhumānisms atbild ar "jā" pie visām X vērtībām tādēļ, ka, redziet, tas nav jautājums "ar āķi".

To tad arī nozīmē "transhumānisms" - mīlēt dzīvību bez speciālgadījumiem un augšējām robežām.

Vai transhumānisms tiešām varētu būt tik vienkāršs? Vai tas, ka tajā nav papildus sastāvdaļu, ka tajā ir tikai veselais saprāts, nepadara tā filosofiju triviālu? Jā, tādā pašā veidā arī zinātniskā metode ir tikai veselais saprāts.

Tad kādēļ tāds sarežģīts, īpašs jēdziens kā "transhumānisms"? To pašu iemeslu dēļ, kādēļ "zinātniskā metode" vai "sekulārais humānisms" ir sarežģīti, īpaši jēdzieni. Ja ņem veselo saprātu un sistemātiski to pielieto caur vairākiem izveduma soļiem uz jomām ārpus ikdienas pieredzes, tā gaitā veiksmīgi izvairoties no daudzajiem iespējamajiem traucēkļiem un kārdinošām kļūdām, tas bieži kļūst par mazākuma pozīciju un iegūst īpašu apzīmējumu.

Morāles filosofijai nav jāiekļauj nekādas īpašas sastāvdaļas. Morāles filosofijas mērķis nav būt tīksmi dīvainai un neintuitīvai, nedz arī sagādāt iztiku bioētikas profesionāļiem. Tās mērķis ir vadīt mūsu izvēles dzīvības, veselības, skaistuma, laimes, prieka, izaicinājuma un mācīšanās virzienā. Ja šie spriedumi ir vienkārši, tie tādēļ nav mazāk vērti - morālei nav vienmēr jābūt sarežģītai.

Transhumānismā nav nekā cita, kā tas pats veselais saprāts, kas ir standarta humānisma pamatā, vienīgi pielāgots arī gadījumiem ārpus mūsdienu ikdienišķās pieredzes. Miljons gadu ilgs mūžs? Ja tas ir iespējams, kādēļ ne? Šāda iespēja var likties ļoti svešāda un dīvaina, skatoties no mūsu ikdienas pieredzes. Tā var radīt futūršoka sajūtas. Un tomēr - vai dzīvība ir slikta?

Vai morāles jautājumi tiešām var būt tik vienkārši?

Jā, var.
IP pierakstīta

Gnidrologs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8276
Re: Transhumānisms kā vienkāršots humānisms
« Atbilde #1 : Marts 15, 2012 »

Attieksme pret dzīvību nav vienīgais morāles jautājums. Pie tam pat dzīvība un tās aizsardzība nereducējas uz pāris vienkāršiem piemēriem, kas rakstā minēti. Ļoti simplified.
Kā ar abortiem, bīstamu un nelabojamu noziedznieku likvidāciju etc. Pilns ar dilemmām, kas daudz delikātākas par meitenītes glābšanu/neglābšanu.
« Pēdējā izmaiņa: Marts 15, 2012 Gnidrologs »
IP pierakstīta

mindbound

Re: Transhumānisms kā vienkāršots humānisms
« Atbilde #2 : Marts 15, 2012 »

Normāli (t.i., embrija pirmscerebrālajā stadijā) veikts aborts nereprezentē justspējīgas vai pat vienkārši no pamatorganisma atsevišķi aplūkojamas dzīvības likvidāciju. Tieši šī paša iemesla dēļ nav pamatota iemesla no morāles pozīcijām nosodīt blastocistas cilmes šūnu pētījumus. Noziedznieku sakarā vismaz mana pozīcija ir tieši tikpat skaidra un vienkārša - nāvessods nav attaisnojams un pieļaujams nevienā gadījumā, nekad, ne pie kādiem [man iedomājamiem] apstākļiem.
« Pēdējā izmaiņa: Marts 15, 2012 Noetic Jun »
IP pierakstīta

MJ

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7832
  • sirdī vēsturnieks
Re: Transhumānisms kā vienkāršots humānisms
« Atbilde #3 : Marts 15, 2012 »

Citāts
Noziedznieku sakarā vismaz mana pozīcija ir tieši tikpat skaidra un vienkārša - nāvessods nav attaisnojams un pieļaujams nevienā gadījumā, nekad, ne pie kādiem [man iedomājamiem] apstākļiem.
Bet letāla spēka lietošana pie aizturēšanas, ja šis atsakās mest zemē šaujamo un šauj policejai virsū, vai arī draud izrēķināties ar ķīlniekiem? :)

Un ko iesākt ar recidīvistu, kurš ir tiesāts (un atsēdējis) jau X reizes un atkal ir izdarījis noziegumu? Ok, ideālā sabiedrībā viņam noteikti varētu piemērot attiecīgu rehabilitāciju un pāraudzināšanu, kas, nav izslēgts, patiešām dotu rezultātu, bet - mēs diemžēl nedzīvojam ideālā sabiedrībā...
IP pierakstīta
Izveido pats savu hokeja komandu:

mindbound

Re: Transhumānisms kā vienkāršots humānisms
« Atbilde #4 : Marts 15, 2012 »

Neletāla/disabilitējoša spēka pielietošanai šādos gadījumos vajadzētu būt ar daudz augstāku prioritāti par letālu spēku. Recidīvista gadījumā situācija, savukārt, ne ar ko neatšķiras no mana sākotnējā uzstādījuma.

Pie tam, rakstā ne tuvu nav runa tikai par attieksmi pret nemainītas dzīvības parastu neaizskaršanu un saglabāšanu (tik tālu iet arī standarta humānisms).
« Pēdējā izmaiņa: Marts 15, 2012 Noetic Jun »
IP pierakstīta

succubus

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8096
  • Velnišķīgi lieliska sieviete
Re: Transhumānisms kā vienkāršots humānisms
« Atbilde #5 : Marts 15, 2012 »

Man ir tāds jautājums - vai, ja būtu iespējama radikāla permanenta personības pārprogrammēšana, tās veikšana piespiedu kārtā būtu pielīdzināma nāvessodam?
IP pierakstīta

mindbound

Re: Transhumānisms kā vienkāršots humānisms
« Atbilde #6 : Marts 15, 2012 »

Kopumā - nē, taču es vēlētos precīzāku "personības pārprogrammēšanas" definīciju vai vismaz raksturojumu.
IP pierakstīta

Gnidrologs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8276
Re: Transhumānisms kā vienkāršots humānisms
« Atbilde #7 : Marts 15, 2012 »

Galvenais, ka rakstā nav minēts KĀPĒC? Kāpēc dzīvība ir neaizskarama? Kāpēc pat bīstamu noziedznieku, kas potenciāli apdraud sabiedrību nedrīkst likvidēt? Kāds pamatojums? Autors pareizi saka, ka viss ir that simple. Jo būtībā tur tiek deklarēta aksioma, kura jāpieņem for granted. Morāles ''sistēmai'' tomēr tā kā derētu balstīties uz tādu vai citādu pamatojumu kāpēc tas un tas ir tā un tā, nevis plikas premisas.
IP pierakstīta

mindbound

Re: Transhumānisms kā vienkāršots humānisms
« Atbilde #8 : Marts 15, 2012 »

Rakstā indivīda tīša, apzināta nogalināšana, kā pamanīji, vispāri netiek apskatīta pat kā "sliktais" scenārijs, tā vispāri atrodas ārpus normālā veidā caur ētikas prizmu vērtējamu darbību spektra. Paša Judkovska ētikas traktējumu es šeit neizklāstīšu (nav īsti par tēmu and all that), savukārt savu es, kā jau esam runājuši pirms tam, publicēšu when its done.

Līdz ar to, jautājumu par dzīvības neaizskaršanu kā primāro direktīvu ierosinu pagaidām atlikt. Es pie tā noteikti atgriezīšos, kad būs pabeigts mans SCEME (Self-sufficient Computational Ethics & Metaethics) sistēmas pirmais drafts.
« Pēdējā izmaiņa: Marts 15, 2012 Noetic Jun »
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: Transhumānisms kā vienkāršots humānisms
« Atbilde #9 : Marts 15, 2012 »

Kopumā - nē, taču es vēlētos precīzāku "personības pārprogrammēšanas" definīciju vai vismaz raksturojumu.
varētu būt 'mehāniskais apelsīns'. Uzliek tādu kā trigeri - kā iešaujas galvā slikta doma, tā uzreiz nāk sāpes utml.

Otrs variants - ja pieņemam, ka viss ļaunais cilvēkā ir visādu psiholoģisku traumu sekas (piem, Habarda dianētkas ingrammas), tad tā būtu piespiedu 'attīrīšana'.
Turklāt, attīrītais cilvēks tiešām būtu pateicīgs par attīrīšanu. Kaut arī sākumā viņš tam pretotos.
IP pierakstīta

mindbound

Re: Transhumānisms kā vienkāršots humānisms
« Atbilde #10 : Marts 15, 2012 »

Offtopic - Habarda BS Tu taču, cerams, nepiedāvā kā nopietnu, empīrisku piemēru? I mean, psiholoģiskas traumas ir visai reāls (kaut pagaidām ne gluži kvantējams) fenomens, savukārt to "iemiesojums" saientologu mitoloģijā - not so much.
« Pēdējā izmaiņa: Marts 15, 2012 Noetic Jun »
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: Transhumānisms kā vienkāršots humānisms
« Atbilde #11 : Marts 15, 2012 »

Nu, es pirm kāda laika lasīju vienu psihooģijas žurnālu, laikam ka ' Alter Ego ', tur Viesturs Reņģe, psihologs, visai atzinīgi par tām ingrammām izteicās.
Vai arī tu domāji citas Habbarda idejas - par tetāniem, Ksenu u.c. To es uzskatu par BS.
Taču tas nenozīmē, ka tāpēc automātiski pilnīgi viss, ko saka Hbards, ir BS. Viņam ir vērtīgas idejas arī apmācībā.
IP pierakstīta

mindbound

Re: Transhumānisms kā vienkāršots humānisms
« Atbilde #12 : Marts 15, 2012 »

Nē, saientoloģija, protams, automātiski nepadara visu Habarda teikto par BS, taču, ņemot vērā to, ka viņam nav nekādas akadēmiskās (nedz arī, cik man zināms, autodidaktiskās) izglītības nedz kognitīvajās zinātnēs, nedz kaut vai tai pašā psiholoģijā, tad arī šīm viņa hipotēzēm pielīp zināms lack of credibility.
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: Transhumānisms kā vienkāršots humānisms
« Atbilde #13 : Marts 15, 2012 »

Tāpēc jau es iedevu psihologa vērtējumu.
IP pierakstīta

succubus

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8096
  • Velnišķīgi lieliska sieviete
Re: Transhumānisms kā vienkāršots humānisms
« Atbilde #14 : Marts 16, 2012 »

Kopumā - nē, taču es vēlētos precīzāku "personības pārprogrammēšanas" definīciju vai vismaz raksturojumu.
varētu būt 'mehāniskais apelsīns'. Uzliek tādu kā trigeri - kā iešaujas galvā slikta doma, tā uzreiz nāk sāpes utml.

Otrs variants - ja pieņemam, ka viss ļaunais cilvēkā ir visādu psiholoģisku traumu sekas (piem, Habarda dianētkas ingrammas), tad tā būtu piespiedu 'attīrīšana'.
Turklāt, attīrītais cilvēks tiešām būtu pateicīgs par attīrīšanu. Kaut arī sākumā viņš tam pretotos.
Nav būtiski kā, bet, ja reāli cilvēks pret savu gribu tiek pārveidots par citu cilvēku, tad varētu teikt, ka sākotnējā personība ir nogalināta. Savukārt, attīrot no traumām, var izrādīties, ka daļēji arī tas labais, kas ir cilvēkā, nāk tieši no šo traumu iespaida. Iznīcinot pieredzi, var iegūt neprognozējamus rezultātus.
IP pierakstīta