Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Globālā Sasilšana. Par un pret.  (Lasīts 6037 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Globālā Sasilšana. Par un pret.
« : Jūlijs 31, 2012 »

Bija līdzīga tēma lelbā. Īpaši jaunumi tajā parādās nesteidzīgi, tomēr ik pa brīdim tādi ir. Lai jautājumu uzturētu kaut vai remdeni siltu - pacēlu šo tēmu arī šeit.
Iesākumam:
http://www.apollo.lv/zinas/bijusais-klimata-skeptikis-cilveka-izraisita-globala-sasilsana-ir-reala/524097
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu

tas_pats

Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
« Atbilde #1 : Jūlijs 31, 2012 »

Viens no labiem argumentiem ir sekojošs: "The first registering thermometer was designed and built by James Six in 1782, and the design, known as Six's thermometer is still in wide use today." t.i. normāls termometrs pastāv kopš 1782 gada, un mēs zinātniski akceptējamu temperatūru zinām 230 gadus tikai :)
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42137
  • Ateists
Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
« Atbilde #2 : Jūlijs 31, 2012 »

tas_pats

Aplami. Klimatiskos apstaakljus var peetiit peec ledaajiem, piemeeram.
IP pierakstīta

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
« Atbilde #3 : Jūlijs 31, 2012 »

tas_pats

Aplami. Klimatiskos apstaakljus var peetiit peec ledaajiem, piemeeram.
Tak ne jau +- 2C robežās?!
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu

Gnidrologs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8262
Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
« Atbilde #4 : Jūlijs 31, 2012 »

Jebkurā gadījumā, cik atceros no kaut kādiem grafikiem, 19ajā gadsimtā bija lielāka globālā sasilšana, nekā tagad. Ej nu figurē.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42137
  • Ateists
Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
« Atbilde #5 : Jūlijs 31, 2012 »

Nu katraa zinjaa okeaana uudens pH krisanaas sekas korallju rifos ir noveerojamas.
IP pierakstīta

marsietis

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 459
Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
« Atbilde #6 : Augusts 01, 2012 »

Skaidrs ir tas, ka attiecībā uz antropogēno globālo sasilšanu zinātnē ir diezgan pārliecinošs konsensus, ka tā notiek. Diskusijas tur var būt vienīgi par detaļām - cik strauji tā notiek, cik lielā mērā tas ir pateicoties cilvēka darbībai, kādas ir nākotnes prognozes, ko tur var mainīt un tml. Tāpat arī skaidrs, ka antropogēnās sasilšanas noliedzējus lielākoties vada nevis veselīgs zinātniskais skepticisms, bet gan parasts wishful thinking, kas sevišķi raksturīgs patērētāju sabiedrības indivīdiem, kuriem dikti nepatīk doma, ka viņiem var nākties kaut kur sevi ierobežot.

No wiki (tur arī var atrast saites uz zinātniskiem papīrīšiem):
Citāts
Climate change denial is a set of organized attempts to downplay, deny or dismiss the scientific consensus on the extent of global warming, its significance, and its connection to human behavior, especially for commercial or ideological reasons.[1][2] Typically, these attempts take the rhetorical form of legitimate scientific debate, while not adhering to the actual principles of that debate.[3] Climate change denial has been associated with the energy lobby, industry advocates and free market think tanks, often in the United States.[4][5][6][7][8] Some commentators describe climate change denial as a particular form of denialism.[9][10][11][12][13][14]
http://en.wikipedia.org/wiki/Climate_change_denial

Te arī laba saite, kur ir atspēkoti populārākie globālās sasilšanas noliedzēju argumenti: http://www.skepticalscience.com/argument.php
IP pierakstīta

marsietis

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 459
Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
« Atbilde #7 : Augusts 01, 2012 »

Jebkurā gadījumā, cik atceros no kaut kādiem grafikiem, 19ajā gadsimtā bija lielāka globālā sasilšana, nekā tagad. Ej nu figurē.
Es gan zinu citādus datus:

http://www.grida.no/publications/other/ipcc_tar/?src=/climate/ipcc_tar/wg1/005.htm
IP pierakstīta

Gnidrologs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8262
Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
« Atbilde #8 : Augusts 01, 2012 »

The Third Assessment Report of Working Group I of the Intergovernmental Panel on Climate Change
Jā, ļoti uzticams avots.  Tā pat kā visi pārējie, ko parasti citē. ::)
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42137
  • Ateists
Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
« Atbilde #9 : Augusts 01, 2012 »

Gnidrologs

Nu vispaar Ciirihes tehniskaas skolas geologijas muzejaa karaajas apmeeram sjie pasji grafiki, jaa, kas tur bija ar datu avotu uzticamiibu, kaadaam metodeem Gnidrologs nepiekriit un kaapeec?
IP pierakstīta

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
« Atbilde #10 : Augusts 01, 2012 »

Gnidrologs

Nu vispaar Ciirihes tehniskaas skolas geologijas muzejaa karaajas apmeeram sjie pasji grafiki, jaa, kas tur bija ar datu avotu uzticamiibu, kaadaam metodeem Gnidrologs nepiekriit un kaapeec?
var tām mērīšanas metodēm nepiekrist, jo tās neņem vērā sitemātiskās ķļūdas. Proti - runāt par vidējo temperatūras svārstību 0.5-0.8 grādu robežās gadu simtos, tad kad dienā/naktī temperatūra svārstās 15-20 grādu robežās (atsevišķās vietās arī 40), un viena gada laikā svārstās 60-80 grādu robežās.... tb rezultātu paziņot kā 100 reizes precīzāku, nekā mērāmā lieluma kļūdas pielaides... neuzskatu to par gana nopietnu nodarbošanos principā. Tas būs līdzīgi kā skaitīt elektrisko vilcienu pasažierus un rēķināt vidējā pasažiera vidējo vecumu un dzimumu...
kaut vai tas arguments - KUR tiek mērīta šī slavenā vidējā T? laikam taču vietā, netālu no kādas mazas pilsētiņas 19 gadsimtā, un attiecīgi megapoles centrā šodien. Tad nu jautājums - mērījumi atspoguļo globālo temperatūru, vai lielpilsētas vides temperatūru?
savukārt, ja mēs brīvi izvēlamies mērījuma vietu un laiku - mēs varam vasarā ņemt kādas eiropas pilsētas mērījumus, bet ziemā  - Austrālijas. vai otrādi. Un abos gadījumos iegūsim absolūti diametrāli pretējus rādījumus ij atteicīgi diametrāli pretējas teorijas, kas "izskaidro" šos rādījumus. lai gan skaidrojums ir daudz vienkāršāks - sistemātiskā ķļūda mērījumos.


PS - man kaut kā neviens tā īsti nepamatoja - uz kāda pimpja pamata tiek rēķināta tā "vidējā" (hvz -kas tas vispār ir) temperatūra? Tb  - izmēram katru dienu cik ir grādu, saskaitām uz izdalām uz dienu skaitu? Nu, ja mērīsim pusnaktī - vidējā T būs krietni zem 0, ja dienas vidū - krietni virs 0. Starpība statistikas datos būs 15-20 grādu. Ja tā, tad nahuj par kādiem 0.8 grādiem var runāt? Tb - pati mērīšanas, datu apstrādes metodika dod 15 grādu kļūdu, izejot no sistemātiskās kļūdas iespējas.
Cik atceros, pamatojums parasti bija - nu, tur - zinātnieki gan jau ka zin, kā mērīt...
Diemžēl arguments izmantojot abstraktas autoritātes (tb - britu zinātnieki) - ir nevalīds....
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu

Pofigists

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 332
Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
« Atbilde #11 : Augusts 02, 2012 »

Baa, masik, nevajag blameeties uz elementaaraam lietaam.

1. Meteorologjisko noveerojumu stacijaas ir fikseeti, starptautiski standartizeeti laika momenti kad ciiparinjus pieraksta. Tas nenotiek uz dullo, tjipa kad masiks pamostas, tad uzmet aci termometram.

2. Reekjinot videejo no N meeriijumiem, taa dispersija ir sqrt(N) reizes mazaaka ka izejas meeriijumu dispersija.  (Nee nu, protams, kljuudu teorija un apreekjini ir studentu aarkaartiigi niista un nesaprotama lieta, tachu taa ir studentu probleema, nevis kluudu teorijas)

3. masiks terminu sistemaatiskaa kljuuda lieto absoluuti skjeersaam. Statistikas eksaamenaa vinju izmestu aaraa pa durviim un liktu pienaakt  ne agraak kaa peec meenesha ciitiigas maaciishanaas no pashiem pamatiem.
IP pierakstīta

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
« Atbilde #12 : Augusts 02, 2012 »

Pofigists
Citāts
1. Meteorologjisko noveerojumu stacijaas ir fikseeti, starptautiski standartizeeti laika momenti kad ciiparinjus pieraksta. Tas nenotiek uz dullo, tjipa kad masiks pamostas, tad uzmet aci termometram.
Par to nestrīdos. Atliek tikai jautājums - cik gadsimtus tas tā notiek, lai mums būtu leģitīms pamats runāt par iespēju vilkt kaut kādas līknes un likumsakarības? Vai nav tā, ka šāda cipariņu standartizēta pierakstīšana ir labi ja kādu pusgadsimtu veca?

Citāts
3. masiks terminu sistemaatiskaa kljuuda lieto absoluuti skjeersaam. Statistikas eksaamenaa vinju izmestu aaraa pa durviim un liktu pienaakt  ne agraak kaa peec meenesha ciitiigas maaciishanaas no pashiem pamatiem.
proti? Izņemot referenci uz eksāmenu un visādām manām nedienām eksāmenos - ir kāds cits arguments?
Tb  -  vidējās temperatūras mērīšana kādas industriālas lielpilsētas tuvumā ko mums parādīs? Globālas temperatūras izmaiņas, vai tomēr industriālās ražošanas intensitāti konkrētajā vietā? Rīgā un tiešā Rīgas tuvumā regulāri ir par dažiem grādiem (ziemas laikā līdz pat 5)  siltāks, nekā 50 km prom visos virzienos. Ja mēs temperatūras aprēķinos liekam Rīgas metroloģisko staciju rādījumus - ko mēs iegūstam? Temperatūru, kas atspoguļo globālas izmaiņas, jeb tikai cilvēka saimniecisko darbību konkrētajā vietā? Un kas tad tā ir par kļūdu? nejauša gadījuma, jeb tomēr sistemātiska, saistīta ar kļūdainu vietas izvēli konkrētā uzdevuma kontekstā?
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu

Pofigists

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 332
Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
« Atbilde #13 : Augusts 02, 2012 »

Par to nestrīdos. Atliek tikai jautājums - cik gadsimtus tas tā notiek, lai mums būtu leģitīms pamats runāt par iespēju vilkt kaut kādas līknes un likumsakarības? Vai nav tā, ka šāda cipariņu standartizēta pierakstīšana ir labi ja kādu pusgadsimtu veca?

Meteorologi pashi uzskata ka kaut cik cieshamus datus saakushi vaakt no apmeeram 1850. gada.

Arii, bljin, 100 gadus pirms interneta un televiizora uz planeetas eksisteeja dziiviiba un cilveeki nebuut neskraidiija ar akmens cirvjiem rokaas. 



Citāts
3. masiks terminu sistemaatiskaa kljuuda lieto absoluuti skjeersaam. Statistikas eksaamenaa vinju izmestu aaraa pa durviim un liktu pienaakt  ne agraak kaa peec meenesha ciitiigas maaciishanaas no pashiem pamatiem.
proti? Izņemot referenci uz eksāmenu un visādām manām nedienām eksāmenos - ir kāds cits arguments?


Nu piemeeram masika teikums

>Tb - pati mērīšanas, datu apstrādes metodika dod 15 grādu kļūdu, izejot no sistemātiskās kļūdas iespējas.

kopaa ar shaa ieraameejumu ir pilniigs sviests. Masiks nefilmee datu apstraades metodes meteorologjijaa, pats uz savu galvu izdomaa kaut kaadas mazsakariigas muljkjiibas un pats peec tam iekriit dziljaa sashutumaa par taam.

>Tb  -  vidējās temperatūras mērīšana kādas industriālas lielpilsētas tuvumā ko mums parādīs?

Oi nu ta beidzot viens atseviskjshksh, daljeeji sakariigs points. Shaada probleeminja pastaav, to censhas likvideet. V chastnostji turot meteorologjijas stacijas arii visaados laachu apseestos nomaljos nostuuros, kur industrija un pilseetas apkure netraucee, kaa arii braukaleejot meteo kugjiishiem pa okijjaanu un tur meerot temperatuuru (akal pilseetas tur njiprichjom) un valideejot un korigjeejot pilseetu samaitaato meteo punktu rezultaatus saliidzinot ar mezhoniigajiem.

Ja masiks gribees iebilst ka vot Eiropaa pilseeta pie pilseetas un laachu nostuuru nav , nu ta nekaa - sobstvenno taatad shis pats caur pukjeem saka ka Eiropas pilseetu summaaraa apkure ir pietiekoshi globaals faktors lai tjipa visa kontinenta apjomaa temperatuuru paaugstinaatu. Cik garsh, tik plats.
IP pierakstīta

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
« Atbilde #14 : Augusts 03, 2012 »

Pofigists
Citāts
Meteorologi pashi uzskata ka kaut cik cieshamus datus saakushi vaakt no apmeeram 1850. gada.

Arii, bljin, 100 gadus pirms interneta un televiizora uz planeetas eksisteeja dziiviiba un cilveeki nebuut neskraidiija ar akmens cirvjiem rokaas.
nu bet tad vaidēt par kaut kādu cilvēku izraisītu globālo sasilšanu būtu kāds pamats? Un ja vidējā T būtu pamazām samazinājusies - arī tad vaidētu par cilvēcisko faktoru, vai kā? /nebūs noslēpums, ka tieši 70 gados kā reiz bija tādas prognozes un histērija par tuvo nākošo ledus laikmetu. acīm redzot bija kaut kāds faktoloģisks iemesls arī šādai panikai/.

Citāts
Ja masiks gribees iebilst ka vot Eiropaa pilseeta pie pilseetas un laachu nostuuru nav , nu ta nekaa - sobstvenno taatad shis pats caur pukjeem saka ka Eiropas pilseetu summaaraa apkure ir pietiekoshi globaals faktors lai tjipa visa kontinenta apjomaa temperatuuru paaugstinaatu. Cik garsh, tik plats.
tikai kāds tam sakars ar globālo sasilšanu? Ibo globāli - tas būtu visas Zemes mērogā, nevis vienas pilsētas, vai blīvi apdzīvotas pasaules daļas mērogs. Ibo šāds mērogs nosaka vienu: tikko pārtrauc šis pilsētas funkcionēt, tā jebkura vidējā temperatūra nostājas atkal savā pirmatnējā vietā. Resp. - šādai iedarbei ir lokāls, īslaicīgs un parejošs raksturs. Globālās sasilšanas gadījumā runa iet par globālu, un neatgriezenisku (vai ļoooooti lēnām reģenerējošu) procesu.
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu