Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Dzīvnieku tiesības  (Lasīts 3738 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Dzīvnieku tiesības
« : Jūlijs 01, 2012 »

Šajā tēmā - par to, vai dzīvniekiem pienākas kādas tiesības.
Vai dzīvnieki ir spējīgi psiholoģiski ciest fermās u.c. vietās, kur cilvēks viņus izmanto.
Vai cilvēks drīkst izmantot dzīvniekus.

Te NErunājam par ekonomiku un cilvēka veselību.
IP pierakstīta

marsietis

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 459
Re: Dzīvnieku tiesības
« Atbilde #1 : Jūlijs 01, 2012 »

Norādīšu, ka tiesības ir tikai viena no pieejām dzīvnieku aizstāvības ētikā. Piemēram, Singers noraida dzīvnieku morālās tiesības, bet pamato pienākumu respektēt dzīvniekus un tādējādi pārtraukt viņus ekspluatēt ar interešu vienlīdzības principu.

Citāts
Vai dzīvnieki ir spējīgi psiholoģiski ciest fermās u.c. vietās, kur cilvēks viņus izmanto.
Atbilde no Singera 1973. gada raksta:
Citāts
Lai arī cilvēks vienmēr nogalinājis citas sugas, lai iegūtu pārtiku, viņš nekad tās nav ekspluatējis tik nežēlīgi kā pašlaik. Lopkopība ir pakļāvusies biznesa metodēm, kuru mērķis – iegūt augstāko iespējamo produkcijas (gaļas, olu, piena utt.) koeficientu attiecībā pret ieguldījumu ražošanā (barība, darba izmaksas utt.). Rutas Harisones esejā “Par rūpniecisko lopkopību” analizēti daži mūsdienu metožu aspekti un neveiksmīgā britu kampaņa par efektīvu kontroli, kampaņa, ko ierosināja viņas grāmata “Dzīvnieku mašīnas” (Stuart: London, 1964).

Harisones raksts nekādā ziņā neaizstāj agrāk izdoto grāmatu. To nākas nožēlot, jo, kā saka pati Ruta Harisone: “Lauksaimnieciskā ražošana joprojām garā saistās ar ainām, kurās redzam laukos ganāmies dzīvniekus.. vai vistas, kas knābā graudus pirms laisties snaudā uz laktas..” Tomēr nekur viņas rakstā, tāpat kā citur grāmatā “Dzīvnieki, cilvēki un morāle”, šo maldīgo ainu neaizstāj skaidrs priekšstats par rūpnieciskās lopkopības dabu un apjomiem. Par to mēs uzzinām tikai netieši, kad dzirdam par reformu kodeksu, ko izvirzījusi britu valdības sastādītā konsultatīvā komiteja.

Priekšlikumu vidū, ko valdība atteikusies īstenot kā pārāk ideālistiskus, bija: Katram dzīvniekam vajadzīga telpa, kurā tas vismaz var brīvi apgriezties.

Rūpnieciskās fermas dzīvniekiem vajadzīga atbrīvošana burtiskā nozīmē. Teļus tur piecas reiz divas pēdas lielos aizgaldos. Tos parasti nokauj apmēram četru mēnešu vecumā, kad tie vismaz mēnesi bijuši par lieliem, lai aizgaldā apgrieztos. Liellopu gaļas produkcijas procentuālo pieaugumu iegūst no gaļas lopiem, turot tos tikai proporcionāli lielākos aizgaldos daudz ilgāku laiku. Arī cūku mātes bieži vien tiek līdzīgi ieslodzītas, kad tās kļuvušas grūsnas, un, pateicoties mākslīgajām auglības palielināšanas metodēm, tas notiek gandrīz nepārtraukti. Šādi ieslodzīti dzīvnieki velti neizšķiež barību kustībās, un tiem neattīstās arī garšas ziņā nevēlami muskuli.

Viss ganāmpulks jānodrošina ar sausām guļvietām. Intensīvi audzētiem dzīvniekiem parasti jāstāv un jāguļ uz spraišļotas grīdas bez salmiem, jo tas atvieglo tīrīšanu.

Pēc pirmās dzīvības nedēļas visiem teļiem jāsaņem šķiedrvielām bagāta barība. Lai saražotu gaišo teļa gaļu, kam it kā priekšroku dodot mājsaimnieces, teļiem līdz kaušanai jāiztiek ar šķidro diētu, pat ja tiem sen jau aiz muguras vecums, kādā tie parasti sāk ēst zāli. Dzīvniekiem attīstās kāre pēc rupjās barības, par ko liecina mēģinājumi grauzt aizgaldu koka spraišļus. (Šā paša iemesla dēļ teļu diēta ir nabadzīga ar dzelzi.)

Mājputnu sprostiem vajadzētu būt pietiekami lieliem, lai putns vienlaikus varētu izstiept vienu spārnu. Pašreizējā prakse Lielbritānijā ir tāda, ka grīda sprostā, kas paredzēts četrām vai piecām dējējvistām, ir divdesmit reiz astoņpadsmit collas liela, kas tik tikko pārsniedz Ņujorkas grāmatu apskata atvērumu. Šajā telpā ar slīpu stiepju grīdu (slīpu tādēļ, lai olas ripotu lejup, stiepju tādēļ, lai mēsli kristu cauri) putni mākslīgajā apgaismojumā, kas kopā ar temperatūru un barības piedevām rada apstākļus, lai “izspiestu” no tiem maksimālu daudzumu olu, dzīvo gadu vai astoņpadsmit mēnešu. Arī gaļas putnus reizēm tur sprostos. Vēl biežāk tos audzē aplokos, kas nav mazāk pārpildīti. Šādos apstākļos putniem tiek liegtas visas dabiskās aktivitātes un tiem attīstās “netikumi”, piemēram, tieksme noknābāt citam citu līdz nāvei. Lai no tā izsargātos, putniem bieži vien nogriež knābjus un šos putnus tur tumsā.

Cik daudzi no tiem, kas atbalsta rūpniecisko lopkopību, pērkot tās produkciju, kaut ko zina par metodēm, ar kādām tā saražota? Cik daudzi, kaut ko par to dzirdējuši, nevēlas pārbaudīt bailēs, ka kļūs neomulīgi? Patērētājam, kas nav sudzists, tipiskais neziņas sajaukums ar nevēlēšanos noskaidrot patiesību un neskaidru ticību, ka nekas patiesi slikts nevar būt atļauts, šķiet analogs “kārtīgu vāciešu” attieksmei pret nāves nometnēm.

Protams, ir daži rūpnieciskās lopkopības aizstāvji. Viņu argumentus, kaut uzmetuma formā, apsvēris Džons Hariss. Starp tiem visizplatītākais: “Tā kā viņi neko citu nav pazinuši, viņi necieš.” Šo argumentu neizvirzītu neviens no tiem, kas vismaz kaut ko zina par dzīvnieku izturēšanos, jo viņiem zināms tas, ka ne visa izturēšanās ir apgūta. Cāļi mēģina izplest spārnus, staigāt apkārt, kašņāties un pat “mazgāties” smiltis vai būvēt ligzdu, kaut nekad nav dzīvojuši apstākļos, kuros šādas darbības būtu iespējamas. Teļi pārdzīvo atšķiršanu no mātēm neatkarīgi no tā, kādā vecumā atšķiršana notiek. “Šīs intensīvās metodes mums nepieciešamas, lai piegādātu proteīnu augošajam iedzīvotāju skaitam.” Kā zināms ekologiem un bada cietēju palīdzības organizācijām, daudz vairāk proteīna viena akra platībā mēs varam saražot, audzējot piemērotus dārzeņus, piemēram, sojas pupiņas, nevis izmantojot platības, lai audzētu labību, ko proteīnā pārvērš dzīvnieki, kas gandrīz 90 procentu proteīna, pat ja tiem liegtas kustības, izmanto paši.
http://dzivniekutiesibas.wordpress.com/2008/09/18/piters-singers-dzivnieku-atbrivosana/

Citāts
Vai cilvēks drīkst izmantot dzīvniekus.
Ievads no dzīvnieku tiesību klasiķa Toma Rīgena 1983. gada raksta:
Citāts
Zinu, ka ir cilvēki, kuri iepratušies ticēt dzīvnieku tiesībām, tomēr šos mērķus neatzīst. Rūpnieciskā lauksaimniecība, viņi saka, nav laba (is wrong) – tā pārkāpj dzīvnieku tiesības -, bet tradicionālajai lopkopībai, zvērkopībai un putnkopībai nav nekādas vainas. Kad dzīvnieki tiek izmantoti kosmētikas līdzekļu toksiskuma testos, viņu tiesības tiek pārkāptas, savukārt nozīmīgos medicīniskos pētījumos, piemēram vēža izpētē, tā nenotiek. Roņu mazuļu apkaušana ir derdzīga, kurpretim pieaugušo roņu sezonas medības tādas nav. Savulaik es domāju, ka saprotu šo nostāju. Tagad vairs nē. Netaisnīgas institūcijas nevar mainīt, tās sakopjot.

Tas, kā apejamies ar dzīvniekiem, nav pareizi (wrong) – pašos pamatos – ne jau tāpēc, ka vainīgas detaļas, kas katrā gadījumā ir citādas. Vainīga ir sistēma kopumā. Teliņš savā pamestībā ir tik aizkustinošs, ka sirds sažņaudzas; pukstošās sāpes, ko pārcieš šimpanze ar smadzenēs dziļi ieaudzētiem elektrodiem, ir atbaidošas; lēnā, mokpilnā nāve, kādā mirst jenots, kam kāja iecirsta lamatās, – baisa. Bet pašos pamatos vaina nav meklējama ne sāpēs, ne ciešanās, ne faktā, ka kaut kas kādam tiek liegts vai atņemts. Tas summējas, veidojot vainu (wrong). Dažkārt – bieži – saskaitāmie stāvokli padara vēl smagāku. Bet pašos pamatos vaina nav meklējama tur.

Pašos pamatos vaina ir meklējama sistēmā, kura ļauj mums uzlūkot dzīvniekus kā mūsu resursus, kas mums še doti – lai tiktu apēsti, lai mēs ar tiem varētu ķirurģiski manipulēt, lai mēs varētu uz tiem nolūkoties caur optisko tēmēkli, nodarbodamies ar sportu vai peļņas nolūkos. Kolīdz uz dzīvniekiem izvēlamies raudzīties šādi – kā uz mūsu resursiem -, turpmākais ir tikpat viegli paredzams, cik nožēlojams. Kamdēļ vajadzētu uztraukties par dzīvnieku vientulību, viņu sāpēm vai nāvi? Ja reiz dzīvnieki eksistē mūsu dēļ, lai noderētu mums tā vai citādi, tas, kas viņiem kaitē, nav svarīgi – vai ir no svara vienīgi tad, kad sāk uztraukt mūs, liek mums justies mazdrusciņ neomulīgi, kad ēdam, piemēram, teļa gaļu ķiploku mērcītē. Tāpēc – jā, panāksim, lai teļi tiek izlaisti no šaurajiem aizgaldiem, dosim lopiem lielāku plašumu, drusku pakaišu, drusku sabiedrības. Bet neatņemiet mums teļa gaļu ķiploku mērcītē.

Taču drusciņa pakaišu, lielāks plašums un sabiedrība, ko teliņam nodrošina pāris sugasbrāļu, nenovērš – pat neskar – to, kas ir nepareizi pašos pamatos, to, kas mūs piesaista uzskatam, kurš dzīvniekus mums ļauj uzlūkot par mūsu resursiem un tieši tā ar tiem apieties. Teļu, kurš nokauts apēšanai pēc tam, kad padzīvojis šaurā aizgaldā, mēs šādi uzlūkojam un šādi ar viņu apejamies, bet tieši tāpat ir ar tādu teļu, kurš audzēts (kā tiek apgalvots) „humānāk”. Lai pašos pamatos labotu mūsu izturēšanos pret lauksaimniecībā izmantotajiem dzīvniekiem, nepietiek ar to, ka audzēšanas metodes darīsim „humānākas” – te nepieciešams pavisam kas cits – nepieciešams pilnībā likvidēt komerciālo lopkopību, zvērkopību un putnkopību.
http://dzivniekutiesibas.wordpress.com/2008/09/26/toms-rigens-dzivnieku-tiesibu-aizstaviba/
Rakstā tālāk ir izklāstīti precīzāk argumenti pret dzīvnieka kā lietas statusu.
IP pierakstīta

marsietis

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 459
Re: Dzīvnieku tiesības
« Atbilde #2 : Jūlijs 01, 2012 »

Gnidrologs rakstīja:
Citāts
Ja tevi tik ļoti uztrauc zvērēnu jūtas un viņu neizbēgamā pāragrā nāve cilvēka darbību rezultātā, tad tev nebūtu jāšķiro kādu tieši cilvēkiem tīkamu produktu dēļ dzīvnieki tiek nogalināti.
Vispār gan ir atšķirība, vai dzīvnieki tiek nogalināti mērķtiecīgas izmantošanas rezultātā vai arī tas notiek negadījumu rezultātā. Tas, ka uz ceļiem notiek negadījumi, kuros iet bojā cilvēki, nenozīmē, ka tāpēc ir attaisnojama arī cilvēku mērķtiecīga paverdzināšana vai arī mērķtiecīga nogalināšana uz ceļiem.
IP pierakstīta

marsietis

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 459
Re: Dzīvnieku tiesības
« Atbilde #3 : Jūlijs 01, 2012 »

bitch rakstīja:
Citāts
A vispār jau - marsietis bīda, ka dzīvniekiem pienākas nevis tikai tāda apkope, ka viņi var izdzīvot, bet arī komforts, kamēr cilvēkiem pienākas tikai tāda barība, ar ko pietiek, lai izvilktu dzīvību, jo redz citādi dzīvniekiem ir diskomforts...
Būsi smagi pārpratusi. Vispārīgi runājot, es bīdu to, ka būtu jāpārtrauc tirānija pret dzīvniekiem, jāliek viņi mierā, ko ir iespējams izdarīt tikai pārstājot viņus ekspluatēt. Kas attiecās uz konkrētām problēmām dzīvnieku izmantošanā, tad es nekur neesmu apgalvojis, ka, piemēram, cūku audzēšanā problēma ir tā, ka viņām netiek dots ēst gaļu, lai gan viņu organisms tāpat kā cilvēka organisms ir piemērots arī visēdāju pārtikai. Diskomforts no gaļas neēšanas patiešām ir nenozīmīgs un tas nav pielīdzināms tam diskomfortam, kas rodas, kad cūkām tiek liegts realizēt savas instinktīvās pamatvajadzības, piemēram, vajadzība pēc fiziskām aktivitātēm. Ja nevainīgi cilvēki tiktu vardarbīgi pakļauti tādam diskomfortam, tad es pret iebilstu nemazākā mērā.

Citāts
Citāts: marsietis  Šodien pl 15:39:58
    Citāts
        Es jau teicu, ka intelekts priekš manis šajā jautājumā lomu nespēlē.

    Ja intelekts un sentience te lomu nespēlē, tad jāsecina, ka, tavuprāt, aborts būtu pieļaujams pat tad, ja embrijam piemistu sentience un augsts intelekts.

Tieši otrādi, jo lomu nespēlē vis intelekts, bet gan ekskluzīvi piederība cilvēku sugaii
Kā otrādi? Gnidrologs izteicās, ka abortus līdz kaut kādai stadijai atbalsta un vēl izteicās, ka cilvēkam morālajā statusā nav nozīme sentiences un intelekta daudzumam, ir nozīme tikai piederība cilvēka sugai. Embrijs vai pat zigota pieder cilvēka sugai un ir pat potenciāls attīstīties par saprātīgu būtni. Nezinu kāpēc viņš tomēr abortus atbalsta, bet no tā seko, ka, pat ja embrijiem piemistu sentience un augsts intelekts, tas neko nemainītu, vienalga aborts būtu atbalstāms.
IP pierakstīta

marsietis

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 459
Re: Dzīvnieku tiesības
« Atbilde #4 : Jūlijs 12, 2012 »

Vispār jau mēs nodarām vardarbību pret dzīvniekiem, izvēloties dzīvot civilizētā pasaulē kā tādā. Jebkura industrija ir saistīta ar savvaļas dabas resursu izmantošanu, mežu izciršanu un floras, tātad arī faunas, metodisku samazināšanu un urbanizēšanu.
Es jau, protams, saprotu, ka tu kā tipisks postmodernisma auglis centies nojaukt visas robežas un visu vienādot līdz tam, ka viss sastāv no kvarkiem un matērija ēd matēriju, tāpēc visi ētiskie spriedumi vispār ir tukša skaņa. Protams, to tu dari tikmēr, kamēr vien tev tas ir izdevīgi, jo, kad ar līdzīgu retoriku kāds mēģinās racionalizēt un attaisnot darīt pāri tev pašam, tad pēkšņi būsi aizmirsis par šiem postmodernajiem marasmiem un apelēsi pie kaut kādiem principiem, kurus pasniegsi kā neapspriežamas aksiomas.

Runājot par šiem marasmiem pēc būtības - tas, ka dzīvojot civilizētā pasaulē tiks radīts kaitējums citiem, nenozīmē, ka tāpēc nav jācenšas mazināt kaitējumu un ka tāpēc visi kaitējumi ir vērtējami vienādi, neatkarīgi no tā, vai tas tiek veikts, mērķtiecīgi kādu izmantojot, vai arī tas tiek veikts nejauši, attīstot cilvēkiem svarīgas industrijas. Industriju attīstīšana mēdz kaitēt arī cilvēkiem dažādos veids, bet no tā neseko, ka tāpēc ir attaisnojami arī mērķtiecīgi paverdzināt cilvēkus vai jebkā citādi viņiem kaitēt, piemēram, izvarojot cilvēkus. Analoģiski ir ar kaitēšanu dzīvniekiem - tas, ka, attīstot industrijas, tiek neizbēgami kaitēts dzīvniekiem, nenozīmē, ka tāpēc nevar būt nekādu iebildumu pret acu duršanu dzīvniekiem baudas gūšanai.
IP pierakstīta

Gnidrologs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8206
Re: Dzīvnieku tiesības
« Atbilde #5 : Jūlijs 12, 2012 »

Vienīgaisnpostmodernists te esi tu, jo nepārtraukti atgriezies pien idiotiskā ''cilvēks ir analoģisks lopam'' un ''kāda atšķirības starp visi cilvēki, visi zīdītāji vai visas karbonizētās dzīvības formas lol?'' argumenta (protams, ja tas ir trollings, tad nav slikts). Nē, cilvēks nav tas pats kas citi lopi (well, ok, tu moš esi), tieši tāpēc analoģija vienmēr būs invalīda. Savukārt tavas raudas par acu duršanu tikai parāda, ka nespēj būvēt savu ''argumentāciju'' loģiski un racionāli, tikai uz plikā emocijām un mēģinot kaut kā kaunināt vai iežēlināt oponentu ar salmu vīriem par groteskām nežēlības izpausmēm, kas jakobi piemīt visiem gaļēdājiem tāpat kā no kristiešu viedokļa visi ateisti ir amorāli dēmoni.

Nē, man nav žēl cūkas, kura tiek nokauta ēšanai, tāpat kā tīģerim nav žēl stirnu, kuru tas saplosa, lai paēstu un nē, es neuzskatu, ka juridisks egalitārisms cilvēka u.c. dzīvnieku starpā ir ētiski pareizs un nepieciešams, tāpēc pret mani savas emo tirādes drīksti nevērst.
IP pierakstīta

marsietis

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 459
Re: Dzīvnieku tiesības
« Atbilde #6 : Jūlijs 13, 2012 »

Gnidrologs
Citāts
Vienīgaisnpostmodernists te esi tu, jo nepārtraukti atgriezies pien idiotiskā ''cilvēks ir analoģisks lopam'' un ''kāda atšķirības starp visi cilvēki, visi zīdītāji vai visas karbonizētās dzīvības formas lol?'' argumenta (protams, ja tas ir trollings, tad nav slikts).
No tā, ka es atšķirībā no tevis ņemu vērā ētikas kontekstā būtiskas kopējās īpašības, kas piemīt cilvēkam un citiem dzīvniekiem, bet nepiemīt visām dzīvības formām, neseko postmodernisms. Postmodernās sabiedrības indīvīdiem kā reiz ir raksturīgi atkārtot irrelavento mantru "augi un mikrobi arī ir dzīvi" ar mērķi degradēt dzīvnieku tiesību idejas, visu vienādojot, neņemot vērā, ka tas tanī pat laikā degradē arī cilvēktiesību idejas.

Citāts
Savukārt tavas raudas par acu duršanu tikai parāda, ka nespēj būvēt savu ''argumentāciju'' loģiski un racionāli, tikai uz plikā emocijām
Pričom te emocijas? Es kā reiz auksti, bez emocijām parādu, kas seko no taviem apglavojumiem. Tu centies apgalvot, ka nav atšķirības, vai dzīvniekiem tiek kaitēts mērķtiecīgi, viņus izmantojot baudas gūšanai vai arī tas notiek nejauši un neizbēgami jebkurā cilvēkam svarīgajā saimnieciskajā darbība. No tā loģiski seko, ka nav atšķirības, vai dzīvnieki tiek nodarīts kaitējums labības laukos vai arī tiek nodarīts kaitējumus, durot acis.

Citāts
Nē, man nav žēl cūkas, kura tiek nokauta ēšanai, tāpat kā tīģerim nav žēl stirnu, kuru tas saplosa, lai paēstu
Par to es nešaubos. Tu savas spējas izdarīt morālas izvēles pielīdzini tīģerim. Pozitīvi, ka vismaz tu to godīgi atzīsti. Tīģeri arī izvaro viens otru bez kaut kāda žēlumu Jāpiebilst gan, ka attiecībā uz nogalināšanu tīģeris te ir citā pozīcijā - viņam atšķirībā no cilvēka nogalināšana pārtikas ieguvei ir nopietna nepieciešamība un viņš nepaverdzina dzīvniekus visa mūža garumā.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 41637
  • Ateists
IP pierakstīta

S.R.

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7142
Re: Dzīvnieku tiesības
« Atbilde #8 : Jūnijs 18, 2014 »

Ctulhu
Mees savam kakjim iemaaciijaam aiznest bariibu liidz konkreetai vietai un tad apeest,izskataas ka vinjss to dara ar prieku. Vai dziivniekus dreseejot spiidzina? Un kas buys Cirks bez dziivniekiem?
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 41637
  • Ateists
Re: Dzīvnieku tiesības
« Atbilde #9 : Jūnijs 18, 2014 »

SR, mājas kaķim simbioze ar cilvēkiem ir dabiska, bet savvaļas dzīvniekiem ne. Cirks mūsdienās vispār ir mazvajadzīgs iestādījums, tas zaudējis savu nozīmi.
IP pierakstīta

Gnidrologs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8206
Re: Dzīvnieku tiesības
« Atbilde #10 : Jūnijs 19, 2014 »

Atraduši par ko uztraukties lol
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 41637
  • Ateists
Re: Dzīvnieku tiesības
« Atbilde #11 : Jūnijs 19, 2014 »

Gnidrologs, nu nav jau nekas pārliecīgi svarīgs, tikai tā - vides sakopšana. nah mums šo perežitoku - cirku, kur izrāda dzīvniekus-  vajag.

Tas meikoja kautkādu sensu, kamēr tālu zemju dzīvnieki tiešām bija exotika, viņus citādi apskatīt nevarēja, tagad zooparki + ceļošanas iespējas + internets + TV - var viņus redzēt, turklāt dabiskajā vidē.
IP pierakstīta

S.R.

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7142
Re: Dzīvnieku tiesības
« Atbilde #12 : Jūnijs 19, 2014 »

Atraduši par ko uztraukties lol
nav protams par draassanos,bet dziivnieki ir muusu mazie braali. Teema pietiekami svariiga.
IP pierakstīta

S.R.

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7142
Re: Dzīvnieku tiesības
« Atbilde #13 : Jūnijs 19, 2014 »

Gnidrologs, nu nav jau nekas pārliecīgi svarīgs, tikai tā - vides sakopšana. nah mums šo perežitoku - cirku, kur izrāda dzīvniekus-  vajag.

Tas meikoja kautkādu sensu, kamēr tālu zemju dzīvnieki tiešām bija exotika, viņus citādi apskatīt nevarēja, tagad zooparki + ceļošanas iespējas + internets + TV - var viņus redzēt, turklāt dabiskajā vidē.
Savvaljas dziivnieki ir interesanta kategorija. No vienas puses,labaak tos likt mieraa,no otras, ne reti tomeer tiem nepieciessama cilveeka paliidziiba.
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: Dzīvnieku tiesības
« Atbilde #14 : Jūnijs 19, 2014 »

Tādas dīvainas sajūtas pārņem, kad redzu, ka mans kaķis medī putniņu...
No vienas puses - "tā tam jābūt", bet no otras "žēl putniņa".
Te laikam neko nevar padarīt, jāsamierinās ...
IP pierakstīta