Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Pesimisma gadsimta gaitā  (Lasīts 359 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

EVOLUCIONISTS

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 554
Pesimisma gadsimta gaitā
« : Jūnijs 18, 2019 »

Es jau sāku domāt, ko mēs te vingrojam, kāds vispār labums, no tādas bezcerīgas runāšanas, ja ticība pēc definīcijas paliek savās pozīcijās, kas arī tās galvenais uzdevums, saglabāt nemainīgo, radot evolūcijai derīgo drošības ilūziju. Tā nevar mainīties, ticības noliegšana pat var draudēt ar psihes traumu, jo gēnu programas tik lēti savu līniju nespēj mainīt nekādu argumentu, ne domu eksperimentu rezultātā (to rāda arī nebeidzama atkārtošanās dažās "diskusijās").
Pat ja pavirši ielūkojamies vēsturē:
Kāds galu galā no tā visa labums: atomistu filosofija izbeidzās jau sengrieķu laikos, tiem sekojošais Feierbahs ar savu totālo materiālismu izdzisa jau 19.gadsimtā. Nosacīti to turpināja marksisti, kaut arī „ar atlaidēm” dialektikas ietvaros. Mūsdienās kaut kas tāds var nosacīti eksistēt tikai kā reliģijas domājums, kā visos laikos Vienīgais un Pareizais, kam sakrālā nolemtībā "nevar būt citas nozīmes" un skaidrojuma, kas pēc būtības arī jau viduslaikos ir nogrimis uzstādījums. Tas ir kas līdzīgs nepierādamajam Augstāko kosmisko Spēku radošajam garam, kas pastāv ticībā, un satur tikai tik daudz nosacītas oriģinalitātes, ka to lieto, kā ierobežota cilvēka prakses lauciņa paplašinājuma dēļ līdz kosmiskiem apmēriem… Lai gan no otras puses – kurš gan vecmodīgais domājums neuzprasās par vienīgo un pareizo.
Laikam jau grūti ticošam prātam pieņemt realitāti, kas vienmēr ir cita, nekā teorijas to mēģina ieslodzīt savos shēmu rāmjos. Un pat pretenciozi pasniegt šo savu neglābjami novecojušo versiju, kā veselīgu, derīgu vai oriģinālu domājumu!
Dvēsele skumst - teiktu tradicionālists, kompis skumst - tā to pašu pa savam teiktu sektanti-materiālisti!
Kāds citādi labums? Varbūt afektos un perceptos, mākslinieciskajā žanrā? Prāta un iztēles kompozīcijās?
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Pesimisma gadsimta gaitā
« Atbilde #1 : Jūnijs 18, 2019 »

Kāda tur skumšana mēs vienkārši daram to ko var izdarīt, pētam esamību, konstruējam lietas , kļūstam arvien varenāki un tā bez beigām. Normāla jēga. Tas ir iespējams un tas ir interesanti.
IP pierakstīta

EVOLUCIONISTS

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 554
Re: Pesimisma gadsimta gaitā
« Atbilde #2 : Jūnijs 18, 2019 »

Kāda tur skumšana mēs vienkārši daram to ko var izdarīt, pētam esamību, konstruējam lietas , kļūstam arvien varenāki un tā bez beigām. Normāla jēga. Tas ir iespējams un tas ir interesanti.

Nu, jā jau - brāļi līksmosim! Fanfaras skan. Neiebilstu, bet katram savs. Cits konstruē lietas, jau kā dievība, kas arvien pieņemas spēkā. Forši skan, bet man neder, kā ilūzija, kā jebkura sektas mācība. Visādi citādi - apsveicu! Esam nonākuši līdz realitātei, kur vismaz kāds vairs nemaskējas.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Pesimisma gadsimta gaitā
« Atbilde #3 : Jūnijs 18, 2019 »

Kas neder un kāpēc? Kāda ir alternatīva?
IP pierakstīta

EVOLUCIONISTS

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 554
Re: Pesimisma gadsimta gaitā
« Atbilde #4 : Jūnijs 18, 2019 »

Kas neder un kāpēc? Kāda ir alternatīva?

Vienkārši pieņemt realitāti. Un nepastāvēt uz monismu, kā ne tikai nepierādāmu, bet arī intuitīvi maz ticamu versiju.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Pesimisma gadsimta gaitā
« Atbilde #5 : Jūnijs 18, 2019 »

Evolucionists, ko nozīmē ``pieņemt realitāti``, kā to dara? Nu mēs konstatējam ka pastāv tāda un tāda realitāte, ņemam to vērā un izgatavojam no tās tādu realitāti kādu mums vajag.
IP pierakstīta

EVOLUCIONISTS

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 554
Re: Pesimisma gadsimta gaitā
« Atbilde #6 : Jūnijs 18, 2019 »

Evolucionists, ko nozīmē ``pieņemt realitāti``, kā to dara? Nu mēs konstatējam ka pastāv tāda un tāda realitāte, ņemam to vērā un izgatavojam no tās tādu realitāti kādu mums vajag.

Paskaidroju: pieņemt realitāti nozīmē to izmantot kā nepierādāmu aksiomu, tam, lai vēlāk uz šīs nepierādāmās bāzes veidotu spriedumus, shēmas un teorijas, visu laiku atceroties, ka tās visas ir realtīvas konstrukcijas. Tad tā ir realitāte, kas satāv no iespējamas matērijas un eksistencē pierādītas domāšanas (domāju, tātad...).
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Pesimisma gadsimta gaitā
« Atbilde #7 : Jūnijs 18, 2019 »

Precizējums: Tā ir realitāte = matērija kurā notiek procesi, piemēram domāšana.
IP pierakstīta

EVOLUCIONISTS

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 554
Re: Pesimisma gadsimta gaitā
« Atbilde #8 : Jūnijs 18, 2019 »

Precizējums: Tā ir realitāte = matērija kurā notiek procesi, piemēram domāšana.

Aplams tā saucamais "precizējums". Tas ir ticības apliecinājums. realitātei vienaldzīgs.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Pesimisma gadsimta gaitā
« Atbilde #9 : Jūnijs 18, 2019 »

Evolucionists, kā tu to zini? Pierādi/ nodemonstrē, ka es nesaku taisnību.
IP pierakstīta

EVOLUCIONISTS

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 554
Re: Pesimisma gadsimta gaitā
« Atbilde #10 : Jūnijs 19, 2019 »

Evolucionists, kā tu to zini? Pierādi/ nodemonstrē, ka es nesaku taisnību.

Kāpēc man jāpierāda absurdu, kas ir absurds. Tev jāpierāda tu jau atļāvies tādu brīnumainu apgalvojumu. Tad arī PIERĀDI.

Labi, pēdējo reizi sektantu klubiņam:

Es jau desmitiem reižu šajā portālā vien to esmu pierādījis, sk. "es" problēmu, un eksperimentu šajā sakarā. Tur skaidri parādās absurds, ja subjektam, kas domā elektriski būtu sevi jānosauc, tad viņš nekad nebeigtu sevi saukt un saukt. Absurds skaidri redzams. Tāpēc elektriskās putras domātājam "es apziņa"nebūtu iespējama. Bet realitātē CILVĒKAM, kā ĪSTAI APZIŅAI tāda ir, tas arī nav tikai racionāls, bet garīgs veidojums, jo sastāv no iztēles raidījumiem, no intuīcijas.

Piemēram, kompim kas tikai zibsnī elektrību kodā var būt tikai  viņu apzīmējošais simbols, viņš sevi apzīmētu ar citu, lai apstātos šajos apzīmējumos, kā, teiksim "NNxx" vai TĪRI FORMĀLI teiktu par sevi "es" - atsvešināti, kā objektu paturēdams sevis tēlu kā Citu.
tāda ir realitāte.

BET KO TU VARI PIERĀDĪT?
IP pierakstīta

EVOLUCIONISTS

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 554
Re: Pesimisma gadsimta gaitā
« Atbilde #11 : Jūnijs 19, 2019 »

Labi, lai iet vēl viens eksperiments.
Uzstādīsim veco, labo jautājumu: "Kāpēc ir kaut kas, nevis nav Nekā?" to jautājuši cilvēki, nevis mašīnas, jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Par būtne-mašīna principiālo opozīciju sekos tālāk.
Jautājums kļuva atkal aktuāls pēc BigBang. respektīvi, kas bija pirms tā? Bet tā jautājumu uzastādīt nevar, jo laika un telpas tad vispār nebija, matērijas nebija, kas zina domāšanas arī nebija? Kas tad bija? Vai tādu stāvokli vispār var domāt?
Kompis nevar. Viņam nav '"ieejas datu", jo nekāds "pirms-pēc" nevar būt tur, kur nav laika.
Bet teiksim fantasts Staņislavs Lems varētu, ja gribētu.
Kāpēc tā. Tāpēc, ka apziņa spēj atsvešināties no materiālās totalitātes, tai skaitā laiktelpas dimensijām un domāt, pēc būtības arī Neko, kā "objektu" - ievēro pat ne kosmisko vakuumu, kas tomēr ir pat kompim noformējams kā "kaut kas" - ko apzīmē ar simbolu vai nosaukumu "tukšums"...
te mēs pēkšņi sastopam Kaut Ko, kas nemaz nevar būt, bet ko apziņa savā nebeidzamajā radošajā transcendencē bez lielākām pūlēm formē, kā jēgu. Kompis nevar būt reliģiozs un ticēt piemēram Tavm Totālajam Materiālismam, viņam (kad Māksl. Int. būs sasniedzis līmeni salīdzināt sevi kā skaitļojošu shēmu formējošu un nenormālā ātrumā stratēģijas, idejas un konstrukcijas producējošu ierīci pretstatā būtnes garīgai domāšanai, kuras "es" mašīna savukārt tvertu kā bezjēgu, kā slikto bezgalību, kas nekad nebeidzas), tā pēc dažiem eksperimentiem kompim tāda 'es-ideja" iespējams būtu momentā atmetama  kā bezjēdzīga, kā Ne-Ideja.

Viņam šādi spriedumi šķistu tukši. Staņislavs Lems turpretī varētu uzrakstīt par to fantastisko romānu. Kompim nebūtu, ko rakstīt, viņš varētu tikai iespējams nejauši mētāt simbolus, ja tiktu ar varu piespiests.

Cilvēks tikmēr turpinās sevi apzināties un Es viņam nesagādās problēmas, jo tā ir pašlaik un bijis arī līdz šim un būs.

Daba shēmas necieš, tai labāk der Haoss.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Pesimisma gadsimta gaitā
« Atbilde #12 : Jūnijs 19, 2019 »

/ ja subjektam, kas domā elektriski būtu sevi jānosauc, tad viņš nekad nebeigtu sevi saukt un saukt. /

Kāpēc? Nosauca un viss.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Pesimisma gadsimta gaitā
« Atbilde #13 : Jūnijs 19, 2019 »

/ "Kāpēc ir kaut kas, nevis nav Nekā?"/

``nav nekā`` ir neiespējams stāvoklis, jo lai precīzi zināti ka nav nekā, ir jākonstatē ka nav nekā, bet tam ir vajadzīgs 1) konstatētājs 2) izteikums ``nav nekā`` ar savu nesēju, tātad tas viss pastāv un neizpildās ``nav nekā``

ļoti vienkārši
IP pierakstīta

EVOLUCIONISTS

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 554
Re: Pesimisma gadsimta gaitā
« Atbilde #14 : Jūnijs 23, 2019 »

/ "Kāpēc ir kaut kas, nevis nav Nekā?"/

``nav nekā`` ir neiespējams stāvoklis, jo lai precīzi zināti ka nav nekā, ir jākonstatē ka nav nekā, bet tam ir vajadzīgs 1) konstatētājs 2) izteikums ``nav nekā`` ar savu nesēju, tātad tas viss pastāv un neizpildās ``nav nekā``

ļoti vienkārši


``nav nekā`` ir neiespējams stāvoklis

Ei nu :) tas atkal ir foršais pierādījums: nevar būt tāpēc, ka nevar būt nekad - sk. viduslaiki :)

Tur jau tas āķis, ka konstatētājs ir fikcija. Un  nepavisam "kaut kas neeksistē" var būt vai nebūt neatkarīgi no tā ir vai nav novērotājs. Jo novērotāja neesamība pati par sevi jau parāda, ka "nekā nav" stāvoklis ir visticamākais - tas ir absurds. mehaniski tātad kaut ko izdabūt no novērotāja būšanas, nebūšanas ir muļķu mierinājums :) Nepierādāmo muļķis grib pierādīt ar nepierādīto un kad nesanāk apgalvo, ka pareizi ir pretējais, kas nekur nav zvanīts :) Tātad loģika ir kompja loģika un tā ir fiktīva, pseido-domāšana, vismaz šis apgalvojums šķiet ticamākais :)
IP pierakstīta