Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Trīsvienība  (Lasīts 13863 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

ZIRGS

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7011
  • Sirdī kaķis, kas sirdī ir klaburčūska
Re: Trīsvienība
« Atbilde #15 : Novembris 09, 2017 »

ZIRGS
/ metode uzrakstīt kaut ko idiotisku un skatīties, kā citi reaģē./

tas ir tipa

//Savukārt "ticība gariem" vispār nav sakarā ar neko//?
Nē, tipa "Kā tad nu nav, tur ir figūra ``svētais gars``" saistībā ar "ticību gariem".
IP pierakstīta
uz lieliem sūdiem rozes aug  tas poēzijas likums pirmais
un otrā likuma vairs nav  vien rozes sarkanās un sirmās.

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42138
  • Ateists
Re: Trīsvienība
« Atbilde #16 : Novembris 09, 2017 »

ZIRGS

Nu bet ir jau arī. Tur ir figūa ``svētais gars``. Kristieši tic, ka tāds pastāv. Značit tic gariem. Kas nepareizi?
IP pierakstīta

ZIRGS

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7011
  • Sirdī kaķis, kas sirdī ir klaburčūska
Re: Trīsvienība
« Atbilde #17 : Novembris 09, 2017 »

ZIRGS

Nu bet ir jau arī. Tur ir figūa ``svētais gars``. Kristieši tic, ka tāds pastāv. Značit tic gariem. Kas nepareizi?
Zini, ticība gariem ir pavisam citskas, nekā ticība Garam.
IP pierakstīta
uz lieliem sūdiem rozes aug  tas poēzijas likums pirmais
un otrā likuma vairs nav  vien rozes sarkanās un sirmās.

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42138
  • Ateists
Re: Trīsvienība
« Atbilde #18 : Novembris 09, 2017 »

ZIRGS

pamatdoma viena un tā pati - pieņēmums ka eksistē nemateriālas būtnes, visi tie gari esot nemateriālas būtnes.
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: Trīsvienība
« Atbilde #19 : Novembris 09, 2017 »

Citāts
Gribu aicināt atturēties no diskusijas piesārņošanas ar jautājumiem, vai Dievs vispār pastāv, nu un jau iepriekš lūdzu moderatoram tādas novirzes no tēmas nepieļaut.

Te nepanesās tēma "vai gari vispār pastāv"?

Kautkā trīsvienība palika malā, pārāk ātri :)
IP pierakstīta

ZIRGS

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7011
  • Sirdī kaķis, kas sirdī ir klaburčūska
Re: Trīsvienība
« Atbilde #20 : Novembris 09, 2017 »

Ctulhu
Jā, no strikti materiālistiska redzespunkta zināmas līdzības var saskatīt.
IP pierakstīta
uz lieliem sūdiem rozes aug  tas poēzijas likums pirmais
un otrā likuma vairs nav  vien rozes sarkanās un sirmās.

ZIRGS

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7011
  • Sirdī kaķis, kas sirdī ir klaburčūska
Re: Trīsvienība
« Atbilde #21 : Novembris 09, 2017 »

EzītisMiglā
Par Trīsvienību ceru, ka vai nu Ilārs, vai Papucs ko uzrakstīs.
IP pierakstīta
uz lieliem sūdiem rozes aug  tas poēzijas likums pirmais
un otrā likuma vairs nav  vien rozes sarkanās un sirmās.

Jona

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 2079
Re: Trīsvienība
« Atbilde #22 : Novembris 09, 2017 »

ZIRGS
Citāts
Zini, ticība gariem ir pavisam citskas, nekā ticība Garam. ... no strikti materiālistiska redzespunkta zināmas līdzības var saskatīt.
pričom tur materiālistiskais redzespunkts?  ir Gars un ir gari (ļauni un labi), un kāreiz nemateriāli (ja pavisam precizi - smalkmateriāli).
par to visu laiku runā Bībele un tā kāreiz IR ticības lieta.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Trīsvienība
« Atbilde #23 : Novembris 09, 2017 »

Nu jā, varbūt atpakaļ pie temata. Par Garu parunāsim pēc tam, un ja atliks laika pievērsīsimies arī Ctulhu tautoloģijām.

Viena no rupjām kļūdām, kas diemžēl sastopama pat kristiešu vidū ir doma, ka mācība par Dieva Trīsvienību ir tikai teoloģiskas spekulācijas, kas domātas teologu izklaidei, bet tai nav nekā kopēja ar reālo dzīvi. Tieši otrādi! Trīsvienības mācība ir tas, kam mums nepieciešams ticēt, ja patiesi vēlamies aptvert pārsteidzošo Evaņģēlija patiesību, ka pats Dievs, savas mīlestības vadīts, ir nācis šajā pasaulē kā Jēzus Kristus un mūsu dzīvēs kā Svētais Gars. Ja Dievs nebūtu Trīsvienīgs, tad nekas no tā nebūtu noticis un nebūtu arī iespējams. Tādēļ mācība par Svēto Trīsvienību ir kristīgās ticības pamatā, un bez tās kristīgā ticība nav nedz saprotama, nedz iespējama. Vēl viena kļūda ir tā, ka cilvēkiem šķiet, ka tikai ar formulu Trīsvienība vien, mēs esam izpratuši Dievu un ielikuši to savā prātā kā kādu prāta kategoriju, ideju vai formulu. Tā nav! Trīsvienības mācība ved mūs pie Dieva noslēpuma, bet tā neizskaidro pašu noslēpumu. Ja mēs pazīstam Dievu kā Trīsvienību, mēs patiesi pazīstam Dievu, bet tas nenozīmē, ka mēs viņu izprotam.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Trīsvienība
« Atbilde #24 : Novembris 09, 2017 »

Tālāk:

Trīsvienīgais Dievs ir mīlestība, kuru mēs atrodam Jēzū Kristū un piedzīvojam Svētajā Garā. Trīsvienīgais Dievs ir mīlestības noslēpums, kuru mēs varam piedzīvot, bet nekad nevarēsim izprast. Un tas tā ir nevis tādēļ, ka Dievs ir kaut kas pārāk sarežģīts mūsu prātam, bet tādēļ, ka Dievs ir kaut kas daudz vienkāršāks, mazāk komplicēts par to, ko mūsu prāts spēj saprast. Dievs ir ne tikai lielāks par to, ko mūsu prāts spēj aptvert, bet viņš vienlaicīgi ir arī mazāks par to un pēdējā lieta mūsu prātam ir vēl grūtāka par pirmo. Īsi sakot, Dievs nav kategorija, kas pieejama cilvēka prātam un valodai. Dievs ir kaut kas cits, nekā mēs spējam aptvert ar prātu vai pateikt ar vārdiem. Tādēļ mēs nedrīkstam nodoties spekulācijām par Dievu, tomēr mums ir jādomā un jārunā par  Dievu, bet jādara tas tā, kā viņš to pats ir mācījis un vispilnīgākā veidā atklājis mums Kristū.

Kad senās baznīcas ticības apliecības runā par Trīsvienību tās vispirms uzsver, ka Dievs ir pielūdzams, pareizi pielūdzams kā Tēvs, Dēls un Svētais Gars, nevis izzināms un spekulatīvi izskaidrojams. Tomēr ir daudzas lietas, ko mēs par Dievu zinām, un varam pasacīt. Viena ir tā, ka par viņu vispār nevar runāt savādāk kā par Trīsvienīgo Dievu un sākums šim diskursam ir Cilvēks Jēzus. Viss pārējais lielākoties ir spekulācijas par apslēpto un neizzināmo.   
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Trīsvienība
« Atbilde #25 : Novembris 09, 2017 »

Ja vēlaties tehniskāku formulējumu, tad:


Dievs ir viens: Tas nozīmē, ka Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam ir viena dievišķa būtība, kas nav dalāma, bet katram pieder pilnā mērā, ar visām šīs būtības īpašībām. Daži baznīcas tēvi (Bazils austrumos) to salīdzināja ar cilvēcību, proti, tāpat kā katram cilvēkam ir viena un tā pati cilvēcība, tāpat Tēvam, Dēlam un Garam ir viena un tā pati dievišķība.


Dievs ir Trīs personas - Tēvs, Dēls un Svētais Gars: Šīs personas nav nošķiramas it kā būtu trīs dievi, bet tās ir atšķiramas viena no otras un nav sajaucamas viena ar otru. Tēvs nav ne dzimis, nedz radīts, nedz iziet; Dēls ir no Tēva mūžībā dzimis. Mums nav labāka vārda, ar ko to aprakstīt, bet tas nozīmē, ka Tēva un Dēla starpā pastāv mūžīgas attiecības. Svētais Gars iziet no Tēva un Dēla. Austrumu baznīcā sacītu - izet no Tēva caur Dēlu, bet tas nemaina lietas būtību.


Visas šīs trīs dievišķās personas ir viens Dievs.  
IP pierakstīta

Staar

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 2280
Re: Trīsvienība
« Atbilde #26 : Novembris 09, 2017 »

Nu tā kā Ctulhu saka,ka Ilārs ir automātisks un atskaņo savu ideoloģiju,tad šajā gadījumā rīkošos līdzīgi,-es arī atskaņošu savu ideoloģiju,lai ar tās palīdzību atklātu,no kurienes cēlusies Ilāra ideoloģija.

Vai baznīcas tēvi aizstāvēja Bībeles patiesību?

Vienalga, vai jūs sevi uzskatāt par kristieti vai ne, jūsu viedokli par Bībeles Dievu, Jēzu un kristietību, visticamāk, ir spēcīgi ietekmējuši baznīcas tēvu priekšstati. Dažiem no viņiem ir doti cildinoši pievārdi, piemēram, Zeltamute un Lielais, un kāds viņus ir nosaucis par ”Kristus dzīves cildenāko iemiesojumu”. Baznīcas tēvi ir senatnes domātāji, rakstnieki, teologi un filozofi, kuru darbība ir spēcīgi ietekmējusi kristīgās domas veidošanos.

”BĪBELE sevī neietver visu Dieva vārdu,” apgalvo grieķu pareizticīgās baznīcas loceklis, teoloģijas profesors Demetrijs Konstantels. ”Svētais Gars, kas atklāj Dieva vārdu, nav ietilpināms grāmatas lappusēs.” Vai tas nozīmē, ka ir kāds cits veids, kā Dievs dod atklāsmes? Grāmatā Kā saprast grieķu pareizticīgo baznīcu (Understanding the Greek Orthodox Church) D. Konstantels raksta: ”Svētā Tradīcija un Svētie Raksti ir uzskatāmi par vienas monētas divām pusēm.”

”Svētās Tradīcijas” pamatu pamats ir baznīcas tēvu uzskati un darbi. Baznīcas tēvi bija ietekmīgi teologi un kristīgie filozofi, kas dzīvoja laikā no otrā līdz piektajam gadsimtam. Cik lielā mērā viņi ir ietekmējuši kristīgo domāšanu? Vai viņi stingri turējās pie Bībeles mācībām? Kas ir tas pamats, uz kura būtu jābalstās Jēzus Kristus sekotājiem?

Vēsturiskā situācija

Otrā gadsimta vidū kristīgajai baznīcai bija jāaizstāvas gan pret romiešu uzbrukumiem, gan arī pret herētiķu mācībām. Tas bija laiks, kad kristiešu starpā izcēlās daudz teoloģisku strīdu. Debates par Jēzus dievišķību un par svētā gara būtību un darbības veidu radīja nesaskaņas, kuru sekas bija ne tikai intelektuāli strīdi. Krasās nesaskaņas un neatrisināmās domstarpības kristīgās doktrīnas jautājumos ietekmēja arī politisko situāciju un sabiedrību kopumā, tāpēc to dēļ mēdza izcelties nemieri un dumpji, pat kari. Vēsturnieks Pols Džonsons raksta, ka ”kristietības sākums bija juceklis, pretrunas un šķelšanās, un tāda pati bija tās turpmākā pastāvēšana. [..] Mūsu ēras pirmajā un otrajā gadsimtā Vidusjūras centrālajos un austrumu apgabalos radās un izplatījās neiedomājami daudz reliģisko ideju. [..] Tāpēc jau no paša sākuma pastāvēja daudz kristietības paveidu, kam bija maz kopīga.”

Šajā laikā parādījās daudz autoru un domātāju, kas uzskatīja, ka kristīgās baznīcas mācības jāizskaidro filozofiskos terminos. Cenzdamies izpatikt izglītotajiem pagāniem, kas bija pievērsušies kristietībai, viņi bieži izmantoja iepriekšējo gadsimtu grieķu un ebreju autoru darbus. Sākot ar Justīnu Mocekli (apm. 100.—165. g.), kas rakstīja grieķu valodā, kristīgie autori arvien vairāk pievērsās grieķu kultūras filozofiskajam mantojumam.

Šīs tendences ļoti skaidri izpaudās darbos, ko rakstīja Origens (apm. 185.—254. g.) — grieķu autors no Aleksandrijas. Origena darbs De principiis bija pirmais mēģinājums grieķu filozofijas terminos sistemātiski izklāstīt kristīgās teoloģijas pamatprincipus. Nīkajas koncils (325. g.), kurā tika mēģināts izskaidrot un pamatot Kristus dievišķību, deva jaunu stimulu plašākiem kristīgās dogmatikas skaidrojumiem. Nīkajas koncilam sekoja citi vispārējie baznīcas koncili, kas centās arvien precīzāk formulēt kristīgās dogmas.

Autori un oratori

Cēzarejas Eisebijs, kura darbi ir tapuši ap to laiku, kad notika Nīkajas koncils, bija tuvās attiecībās ar imperatoru Konstantīnu. Nākamos simts gadus pēc Nīkajas koncila teologi, kas lielākoties rakstīja grieķu valodā, daudzu asu debašu gaitā izveidoja trīsvienības doktrīnu, kas kļuva par kristīgās baznīcas galveno mācību. Ievērojamākie tā laika teologi bija pašapzinīgais Aleksandrijas bīskaps Atanasijs un trīs baznīcas vadītāji no Mazāzijas provinces Kapadokijas — Basilijs Lielais, viņa brālis Nīsas Gregors un abu draugs Nazianzas Gregors.

Autori un sludinātāji, kas darbojās šajā laikā, bija ļoti prasmīgi oratori. Nazianzas Gregors un Jānis Zeltamute (jeb Hrīsostoms), kuri lietoja grieķu valodu, un Milānas Ambrosijs un Hiponas Augustīns, kuri lietoja latīņu valodu, bija izcili oratori, kas pilnībā pārzināja šo cienījamo un tajā laikā populāro mākslu. Ietekmīgākais tā laika autors bija Augustīns. Viņa teoloģisko darbu iespaidā ir izveidojusies tā kristīgā domāšana, kas pazīstama mūsdienās. Savukārt Hieronims, ievērojams tā laika zinātnieks, daudz darīja, lai taptu Vulgāta — Bībeles tulkojums latīņu valodā, kas tulkots no oriģinālvalodu tekstiem.

Tomēr ir svarīgi noskaidrot, vai baznīcas tēvi cieši sekoja Bībeles mācībām. Vai viņu mācības bija pamatotas uz Dieva iedvesmotajiem Rakstiem? Vai viņu darbi ļauj iegūt precīzas zināšanas par Dievu?

Dieva vai cilvēku mācības?

Pirms kāda laika Pisidijas metropolīts Metodijs sarakstīja grāmatu Kristietības hellēniskais pamats, kurā ir stāstīts par to, kā grieķu kultūra un filozofija ir ietekmējusi kristīgo domāšanu. Grāmatas autors atzīst: ”Gandrīz visi ievērojamākie Baznīcas Tēvi uzskatīja grieķu domāšanas elementus par ļoti noderīgiem, tāpēc viņi tos pārņēma no grieķu antīkās kultūras un izmantoja, lai saprastu un pareizi izskaidrotu kristīgās patiesības.”

Tā veidojās, piemēram, priekšstats par Tēva, Dēla un svētā gara trīsvienību. Pēc Nīkajas koncila daudzi baznīcas tēvi kļuva par nelokāmiem trīsvienības mācības atbalstītājiem. Viņi ar saviem darbiem panāca to, ka trīsvienība kļuva par kristīgo baznīcu galveno doktrīnu. Tomēr Bībelē šī mācība nav atrodama. Kur tādā gadījumā to ņēma baznīcas tēvi? Kā atzīmēts vārdnīcā A Dictionary of Religious Knowledge, daudzi uzskata, ka trīsvienības doktrīna ir ”aizguvums no pagānu reliģijām, kas ”uzpotēts” kristīgajai ticībai”. Grāmatā Pagānisms mūsu kristietībā (The Paganism in Our Christianity) ir sacīts, ka trīsvienības izcelsme ir ”visādā ziņā pagāniska”.* (Jāņa 3:16; 14:28.)

To pašu var teikt par priekšstatu, ka pastāv nemirstīga dvēsele, kas turpina dzīvot pēc cilvēka nāves. Arī šī priekšstata ieviešanu reliģijā, kurā nebija mācības par nemirstīgu dvēseli, lielā mērā ir veicinājuši baznīcas tēvi. Bībelē ir skaidri pateikts, ka dvēsele ir mirstīga: ”Kuŗa dvēsele grēko, tai jāmirst.” (Ecēhiēla 18:4.) No kurienes baznīcas tēvi ņēma priekšstatu par nemirstīgu dvēseli? ”Kristietības priekšstats par garīgu dvēseli, ko rada Dievs un kas tiek ielikta ķermenī ieņemšanas brīdī, tā padarot cilvēku par dzīvu būtni, ir radies, notiekot daudzām izmaiņām kristīgajā filozofijā. Tikai sākot ar Origenu austrumos un Sv. Augustīnu rietumos, nostiprinājās uzskats, ka dvēsele ir nemateriāla, un izveidojās filozofiska koncepcija par tās būtību,” teikts enciklopēdijā New Catholic Encyclopedia. Tāpat enciklopēdijā norādīts, ka Augustīna popularizētajā doktrīnā ”daudz kas (arī daži trūkumi) tika pārņemts no neoplatonisma”. Žurnālā Presbyterian Life par šo mācību bija sacīts: ”Dvēseles nemirstība ir grieķisks priekšstats, kura pirmsākumi meklējami senajos mistēriju kultos un kuru līdz galam izstrādāja filozofs Platons.”*

Kristīgās patiesības pamats

Pat tikai īsumā iepazīstoties ar baznīcas tēvu darbību un viņu popularizēto mācību rašanos, rodas jautājums, vai patiesajiem kristiešiem būtu jābalsta savi uzskati uz baznīcas tēvu mācībām. Ļausim, lai Bībele atbild uz šo jautājumu.

Vispirms mums jāpatur prātā, ka Jēzus Kristus neatbalstīja pašu vārda ”tēvs” izmantošanu reliģiska titula veidā. Viņš teica: ”Jums arī nevienu virs zemes nebūs saukt par savu tēvu, jo viens ir jūsu tēvs, kas debesīs.” (Mateja 23:9.) Izmantot vārdu ”tēvs”, apzīmējot reliģiskus vadītājus, nozīmē rīkoties pretēji kristietības garam un Svētajiem rakstiem. Dieva Raksti tika pabeigti ap mūsu ēras 98. gadu, un pēdējie tajos iekļautie darbi ir tie, ko sarakstīja apustulis Jānis. Tāpēc patiesajiem kristiešiem nav nepieciešams saņemt īpašas Dieva atklāsmes ar kādu citu cilvēku starpniecību. Patiesie kristieši cenšas nepieļaut, ka cilvēku mācību dēļ tiktu ”atcelti Dieva vārdi”. Likt cilvēku mācības Dieva vārdu vietā ir ļoti bīstami. Jēzus brīdināja: ”Ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi iekritīs bedrē.” (Mateja 15:6, 14.)

Kristietim nav nepieciešamas atklāsmes, kuras papildinātu to, kas jau ir teikts Bībelē. Atklāsmes grāmatā ir teikts, ka Dieva iedvesmotajiem Rakstiem neko nedrīkst pievienot: ”Ja kas tiem ko pieliek, tam Dievs uzliks tās mocības, par kuŗām rakstīts šinī grāmatā.” (Atklāsmes 22:18.)

Kristīgā patiesība ir atrodama Dieva Rakstos — Bībelē. (Jāņa 17:17; 2. Timotejam 3:16; 2. Jāņa 1—4.) Lai pareizi saprastu Bībeli, tā nav jāskaidro filozofiskos terminos. Domājot par cilvēkiem, kas ar savu gudrību centušies izskaidrot Dieva atklāto patiesību, ir labi paturēt prātā jautājumus, ko reiz uzdeva apustulis Pāvils: ”Kur paliek gudrie? Kur rakstu mācītāji? Kur šīs pasaules vārdu meistari? Vai tad Dievs nav pārvērtis pasaules gudrību ģeķībā?” (1. Korintiešiem 1:20.)

Patieso kristiešu draudze ir ”patiesības balsts un pamats”. (1. Timotejam 3:15.) Draudzes vecākie cenšas mācīt draudzi pilnīgā saskaņā ar patiesību un rūpējas, lai to nekas nepiesārņotu. (2. Timotejam 2:15—18, 25.) Viņi nepieļauj, ka draudzē atrastos ”viltus pravieši” un ”viltus mācītāji”, un sarga draudzi no ”aplamām posta mācībām”. (2. Pētera 2:1.) Pēc apustuļu nāves baznīcas tēvi pieļāva, ka kristiešu draudzi ietekmē ”maldu gari” un tajā izplatās ”dēmonu mācības”. (1. Timotejam 4:1.)

Atkrišanas sekas ir skaidri redzamas mūsdienu kristīgajā pasaulē — kristīgo baznīcu uzskati un rīcība ļoti atšķiras no tā, kas ir mācīts Bībelē.
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: Trīsvienība
« Atbilde #27 : Novembris 10, 2017 »

Ilārs
Citāts
Trīsvienības mācība ir tas, kam mums nepieciešams ticēt, ja patiesi vēlamies aptvert pārsteidzošo Evaņģēlija patiesību, ka pats Dievs, savas mīlestības vadīts, ir nācis šajā pasaulē kā Jēzus Kristus un mūsu dzīvēs kā Svētais Gars. Ja Dievs nebūtu Trīsvienīgs, tad nekas no tā nebūtu noticis un nebūtu arī iespējams.
Te der arī hinduisma "avatāri", nemaz nevajag trīsvienību. Dievs ir viens, un, kad vajag, tad izpaužās / iemiesojās / vai kā prrecīzāk , kā avatārs. Apmēram kā "spēlē lomu". Viens un tas pats Dievs dažādās lomās. Pie kam tām nav noteikti jābūt tieši trīs.
Dievs var izpausties gan kā Tēvs-Radītājs, gan kā Kristus, gan kā Dvētais Gars, gan vēl daudz dažādos veidos.

Trīsvienību izdomāja kādi tur Baznīcas tēvi, prātojot un strīdoties, pie kam diskusija nevis beidzās ka kādu pārliecinātu, bet gan rupji aizliedza.

Drīzāk būtu jāskatās, kas ir Rakstos, nevis ko ir pieņēmuši baznīctēvi, iespējams, ka bez pamata.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Trīsvienība
« Atbilde #28 : Novembris 10, 2017 »

Staar,

Helēniskās domas iespaids uz agrīno kristietību ir bijis liels, un tas joprojām ir vērojams, piemēram, jehovas liecinieku uzskatos.

Formulējot Trīsvienības mācību agrīnās baznīcas teologi izmantoja maz lietotu grieķu jēdzienu - vienāds būtībā. Problēma ir tā, ka ebreju domāšana ir grūti tulkojama citās valodās, piemēram, Septuagintas tulki meklēja un izmantoja īpašus maz lietotus grieķu vārdus, lai ar tiem izteiktu ebrejisko domu, ko neaizēnotu pagāniskais domas lietojums. To pašu darīja baznīcas tēvi, jo viņiem bija jārunā ar grieķiem viņu valodā.

Ortodoksie baznīcas tēvi labi zināja, ka viņu formulējumi neaizstāj Bībeles atklāsmi, tiem nebija tāda nolūka. Viss ko viņi vēlējās bija novilkt robežas pret maldiem un aizsargāt Bībeles mācību, ka ir viens Dievs, ka Tēvs ir Dievs, Dēls ir Dievs un Svētais Gars ir Dievs. Jūdiem šajā sakarībā problēmu nebija, viņi zināja, ka Dievs ietver gan Tēvu, gan Vārdu, gan Garu un necentās to racionalizēt, bet racionalizētajiem grieķiem bija problēmas to saprast. Un ar viņiem bija jārunā. Neviens nepieprasa pieņemt baznīcas tēvu formulējumus. Par ķeceriem kļūst tie, kuri noraida saturu, kuru šie formulējumi sargāja.       
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Trīsvienība
« Atbilde #29 : Novembris 10, 2017 »

Ezi,


Modālisms bija viena no senās baznīcas maldu mācībām, proti, mēģinājums racionalizēt Trīsvienību, - doma, ka dažreiz Dievs atklājas kā Tevs, dažreiz kā Dēls utt. Tā nav Bībeles mācība. Es jau iepriekš rakstīju, ka varam sākt ar atziņu, ka Dievs ir mīlestība un tā nav viņa īpašība, bet pieder viņa būtībai, tātad pastāvējusi mūžīgi un raksturo Dievu. Nekad nav bijis Dieva, kurš nebūtu mīlestība, bet mīlestība ir iespējama tikai personu starpā. Tas ir viens no veidiem kā sāk domāt par Dievu. 



IP pierakstīta