Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: zinātniskais materiālisms  (Lasīts 4012 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: zinātniskais materiālisms
« Atbilde #15 : Novembris 07, 2017 »


Ezis, no kurienes tas, ka vairāk zināšanu - lielāka jēga? Labs jautājums. Domāšanas vietā cilvēks tagad nodarbojas  ar bezgalīgu atsevišķu faktu vākšanu. Atteicies no visa centra un pamata Dieva, cilvēks tagad veic intelektuālu un loģisku pašnāvību - pievēršas savai maņu pasaulei, lai pagaršotu no visiem iespējamiem aizliegtajiem augļiem pēc kārtas.

Mūsdienās mēs tā esam apbērti ar to, ko vīzdegunīgi saucam par faktiem, ka esam pazaudējuši pat teorētisku spēju zināt. Mūs gan dzen doma, ka zināšanas dod varu, bet patiesībā tās ir tuvu nulles līmenim, īstenībā jau kopš Paradīzes dārza tās nekad nav tikušas ne sprīdi uz priekšu. Tas, ko saucam par progresu, ir vienkārši pašapmāns, naiva ilūzija. Ja zināšanas ir empīrisko faktu uzkrāšana un šie fakti ir bezgalīgi, tad zināšanas pēc definīcijas nekad nevar attālināties no nulles. Tādēļ nav pārsteigums, ka zināšanu vietā mūsdienu cilvēks ir ticis pie nemitīgām bailēm, pie nedrošības, neirozes un psihopātiskas vēlmes iegūt arvien vairāk un vairāk, dzīvot materiāli arvien labāk un labāk.

Vienkāršu, jēgpilnu un patiesībā noenkurotu dzīvi cilvēks ir apmainījis pret sarežģītu, baiļpilnu un šaubu pilnu dzīvi, kuru pats nespēj ne saprast, nedz panest. Piemēram, kas mūsdienās ir darbs? Lielais dzīves aicinājums un uzdevums, kas tiek veikts ar dziļu nopietnību un atbildību Aicinātāja priekšā, vai arī kaut kas, uz ko katram ir tiesības un ko katrs var piedāvāt darba tirgū un tirgot kā preci? Šādi sabojāts, mūsdienu cilvēks piedzīvo dzērēja likteni: jo vairāk viņš dzer, jo mazāk spēj strādāt un jo mazāk strādā, jo mazāk viņš tiek pie dzeramā. Mantas un īpašumi, kas ir mūsdienu cilvēka rīcībā, nespēj sniegt pienācīgu atdevi tām pūlēm, kas tiek ieguldītas to iegūšanā un uzturēšanā. Tādēļ arī vienmēr - vēlēšanās un dzīšanās pēc – „vairāk”, nesaprotot, ka šis „vairāk” patiesībā ir vilšanās apliecinājums. Mēs gribam iegūt vairāk, nekā mums ir pašreiz, jo iepriekšējais „vairāk” nav devis cerēto – „diezgan”, bet iegūstot vairāk, mēs vienlaicīgi vairāk arī zaudējam. Tāds ir dzīves likums. Gribam dzert vairāk, bet lai dzertu vairāk, ir vairāk jāstrādā, bet jo vairāk dzeram, jo mazāk spējam strādāt. Tāda nu ir mūsdienu pasaules dilemma, dzērāja dilemma.
IP pierakstīta

Papucs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 16365
  • aristokrāts zinātnieks
Re: zinātniskais materiālisms
« Atbilde #16 : Novembris 07, 2017 »

Domāšanas vietā cilvēks tagad nodarbojas  ar bezgalīgu atsevišķu faktu vākšanu.
Vairs jau pat nenodarbojas. Faktu ir savākts tāds lērums, ka cilvēki vairs nezin, ko ar tiem iesākt.
Tāpēc pēdējos pāris gadus tik strauji lec uz augšu Mākslīgais Intelekts, precīzāk, mašīnmācīšanās.
AI (MI) ir fantastiski labi piemērots korelāciju meklēšanai datu Getliņos :)
Uz šito liek lielas cerības - varbūt AI pamanīs ko tādu, ko mēs paši vairs nespējam tīri fiziski, ne tikai filozofiski.
Un šīs AI gastronomijas apkalpošanai vēl attīstās IoT, kur pamatmērķis (neatkarīgi no reklamētā) ir piegādāt AI barības vielas.
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: zinātniskais materiālisms
« Atbilde #17 : Novembris 07, 2017 »

Papucs
Pagrūti tādu korelāciju meklētāju nosaukt par "intelektu".
IP pierakstīta

Papucs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 16365
  • aristokrāts zinātnieks
Re: zinātniskais materiālisms
« Atbilde #18 : Novembris 07, 2017 »

EzītisMiglā
Tā ir, un tas vairo neizpratni, bet es pieturos pie mārketinga apzīmējuma, jo rezultāti ir fantastiski :)

Mūsu lielais šefs pēc mācībām ASV uzstājās uzņēmumā un teica, ka esot redzējis AI demonstrāciju, kas pēc sejas fočenes ar 80% precizitāti pasaka, vai cilvēks ir gejs vai nav.

Putins kaut kādā konferencē esot minējis piemēru, kur viena džuse pēc kaut kādu tipa ali-eksprešu apmeklējumiem esot sākusi saņemt visādu bērnu pamperu un citu zīdaiņu preču reklāmas, par ko esot dikti sašutusi, jo viņai nav bijis bērnu.
Beigās izrādījies, ka viņa ir stāvoklī!
Intelektam, protams, dziļi PO, vai viņa stāvoklī.
Intelekts tikai paskatījās un piedāvāja viņai to, ko pēc tam izvēlējās arī citi pircēji ar tādām pašām sākotnējām interesēm kā viņai.

Sakarā ar TILDES ieilgušajām grūtībām beidzot uzbūvēt normālu latviešu balss atpazinēju, es savā uzņēmumā piedāvāju pašiem uzbūvēt AI trokšņu filtru, ko ieslēgt telefona līnijā pirms TILDEs, un kas atdalītu balsi no ielas, vēja, lietus, trolejbusu, mašīnu, kafijas automātu, urbjmašīnu u.t.t. trokšņiem.
Vēlāk sarakstē ar vienu vadošu ASV čatbotu/virtuālo asistentu kompāniju viņu materiālos izlasīju, ka viņi esot tik ļoti nopūlējušies ar ASV angļu valodas atpazīšanas (itāļu, nēģeru, spāņu, franču u.t.t. angļu izrunas) uzlabošanu, ka beigās kā nejaušs pozitīvs blakusefekts esot iznācis, ka tas intelekts vairs vispār nereaģē uz fona trokšņiem, atpazīstot balsi jebkādos apstākļos.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: zinātniskais materiālisms
« Atbilde #19 : Novembris 07, 2017 »

Jums abiem labas domas, kas labi parāda problēmu - cilvēka intelekts nav vajadzīgs, beigu beigās tas tāpat ir zudis un neviens vairs īsti nezina, kas tas ir. Tagad ir dati, lieli dati un mazi dati, datu apstrāde utt. Rezultāti ir, bet prāta vairs nav.
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: zinātniskais materiālisms
« Atbilde #20 : Novembris 07, 2017 »

Intelekts ir vienkārši spēja ieraudzīt problēmas un risināt tās. Tāda, ar zinātni saistīta padarīšana.
Kāpēc problēma jārisina, tas intelektam nav svarīgi. Ka tik būtu ko risināt. Der arī krustvārdu mīklas, kā nu kuram, gaumes lieta.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: zinātniskais materiālisms
« Atbilde #21 : Novembris 07, 2017 »


Turpinot domu:
Mūsdienu cilvēkam ir ticis iestāstīts, ka pateicoties zinātnei un materiālisma ideoloģijai tagad viņš dzīvo labāk, nekā cilvēks jebkad ir dzīvojis. Varbūt, bet cilvēks nekad arī nav dzīvojis tādās bailēs un nedrošībā, kādā dzīvo mūsdienu cilvēks. Vai tas ir pārsteigums, ka tieši tajās zemēs, kur valda lielākā labklājība, tiek patērēts visvairāk antidepresantu un visbiežāk slimo ar vēzi? Es domāju ka, nē. Vairāk vai mazāk visi tīri intuitīvi saprot, ka lielākoties vienkārši tiekam krāpti līdzīgi maziem bērniem; ka visas teorijas un neskaitāmie dzīves organizatoriskie izkārtojumi pastāv vienkārši tādēļ, lai kaut kā šajā pasaulē uzturētu vismaz kaut kādu kārtību. Vienlaicīgi saprotam, ka šādos apstākļos krīzes, nemieri, terorisms un kari ir neizbēgamas parādības, bet atzīt to ir grūti, jo esam pārāk lepni, bet līdz ar lepnumu nāk stulbums. Tā nu elšot un pūšot kā vergi, stiepjam savu dzīves nastu, gaidot līdz nāve mūs no tās atbrīvos, vienlaicīgi atbrīvojot arī no bailēm, dzīves bezjēdzības un slēpta izmisuma.Ja mūsdienu cilvēks spētu domāt, tad tas saprastu, ka tas, kā Rietumos jau vairākus gadsimtus tiek mācīts saprast dzīvi un dzīvot, un kā Rietumu cilvēks arī diemžēl cenšas dzīvot, ir ne tikai nepareizi, bet arī ļoti amorāli. Tādā labklājībā, kā dzīvo mūsdienu Rietumu pasaule, ir iespējams dzīvot tikai nelielai cilvēces daļai, bet lielum lielajam vairumam neatliek nekas cits, kā būt šīs mazās daļas vergiem. Dalīšanās vergturos un vergos gan notiek arī pašās attīstītajās zemēs, un arī pati mazā priviliģēto daļa nav nekas cits kā vergi, - intelektuāli, morāli un garīgi paverdzināti ļaudis, paverdzināti ar verdzību, ko vienā vārdā sauc par materiālismu.


Pacelts viltus garīguma līmenī, kļūstot par cilvēka dzīves vienīgo jēgu un saturu, par valdošo reliģijas surogātu, materiālisms turpina savu uzvaras gājienu Rietumu pasaulē, bet par spīti savai nabadzībai un visām citām problēmām tā saucamās attīstības zemes instinktīvi to noraida, nojaušot, ka materiālisms ir pretdabiska, postoša un destruktīva ideja - intelektuāla, morāla un garīga pašnāvība; ka cilvēks ir tomēr kaut kas vairāk, nekā tikai datus vācošs un kalkulējošs dzīvnieks, un ka cilvēka dzīve ir īpaša, unikāla viņam vien uzticēta misija ar daudz augstāku mērķi, nekā tikai ēšana un vairošanās, lai tad pēc īsa brīža dotos atpakaļ nebūtībā.


Un nav grūti pamanīt, ka Rietumu pasaulei ar visām savām tehnoloģijām, ar visu savu augstprātību un dižošanos tomēr nāksies palikt zaudētājos, jo valdošais reliģiskais surogāts – materiālisms nespēj nodrošināt izdzīvošanu sastopoties ar vitālākiem pasaules uzskatiem.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: zinātniskais materiālisms
« Atbilde #22 : Novembris 07, 2017 »

P.S.


Vārds intelekts varbūt nav tas pats piemērotākais, bet labāk runāt vienkārši par saprātu.
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: zinātniskais materiālisms
« Atbilde #23 : Novembris 07, 2017 »

Ilārs
Tas tāpēc, ka zinātni no tās dabīgās vietas, t.i. ērtāku taburešu naglošanas , mēģina iznest augstākā plauktā - kā visu pamatu pamatu. Kaut arī paši atzīst, ka ar pamatu pamatu, t.i. dzīves jēgu, zinātne nenodarbojas.
Viss ir kārtībā, vajag mums ērtākas taburetes, bet nevajag tabureti kā dzīves jēgu.
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: zinātniskais materiālisms
« Atbilde #24 : Novembris 07, 2017 »

Ilārs
Vai par prātu. Prāts būtu skaitļotājs, bet saprāts - tas kurš prātam pasaka, ko tieši skaitļot ?
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: zinātniskais materiālisms
« Atbilde #25 : Novembris 07, 2017 »

Ezi,

Jā, saprāts būtu labāks termins, bet runa nav tikai par skaitļošanu. Saprāts nosaka arī to vai skaitļošana vispār ir vajadzīga un kādos gadījumos tā ir vajadzīga. Kā Tu pats iepriekšējā psotā pamatoti norādīji - pastāv augstākas lietas, kur skaitļošana nepalīdz.
Kamēr zinātne paliek tehnoloģiju radīšanas līmenī viss ir kārtībā.

Ikviens kulturālai sabiedrībai piederīgais par dzīvi spriež trīs atšķirīgos līmeņos: pirmkārt, tās ir konkrētas domas par praktiskām lietām, otrkārt, vispārīgi uzskati vai pārliecība un treškārt, tas ir pārpasaulīgs dzīves redzējums. Pirmie divi vairāk attiecas uz cilvēka ikdienu, bet kopumā tie pamatojas trešajā - pārpasaulīgajā lietu redzējumā, ar kuru viss pārējais tiek saskaņots un pārbaudīts. Bez šāda pārpasaulīga lietu redzējuma sabiedrība nespēj ilgstoši dzīvot mierā un saskaņā, jo cilvēku idejas bieži ir pretrunīgas un bez augstākas mērauklas tās gandrīz vienmēr noved pie konflikta situācijām.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: zinātniskais materiālisms
« Atbilde #26 : Novembris 07, 2017 »

Es domāju, ka visa pamatā ir pārpasaulīgais lietu redzējums. Tas motivē cilvēku un sakaņā ar to saprāts un griba spiež uz noteiktu rīcību. Citiem vārdiem, cilvēks apzināti un mērķtiecīgi cenšas kļūt par to, kam viņam jābūt. Un to, kam cilvēkam jābūt, diktē tieši viņa pārpasaulīgais lietu redzējums. Bez tā cilvēks nav cilvēks – būtne, kas tiecas uz augstākiem mērķiem un ideāliem.

Tos nenosaka ne dzīves novērojumi un pieredze, nedz saprāts, bet tie gādā par to, lai ceļš uz to, kādiem mums jābūt, būtu labi informēts un sabalansēts, vai īsi sakot - godīgs un taisnīgs. Tie, kuriem trūkst prāta disciplīnas, reti kad ievēro mēru. Viņi iet no vienas galējības uz otru, atrodoties nemitīgā kara stāvoklī cits ar citu. Tādēļ paši bīstamākie ir sentimentāli un izteikti emocionāli ļaudis, jo viņu rīcība ir neapvaldīta, to nosaka tikai instinkti, emocijas, mirkļa iegribas un garastāvoklis. Šādi cilvēki pārsvarā ir atrodami mežoņu vai kulturāli grimstošās sabiedrībās, kāda diemžēl ir arī mūsdienu pasaule. Sabiedrībā, kur valda tikai emocijas, gadsimtiem krātās idejas saduras grandiozā konfliktā viena ar otru, jo trūkst pārpasaulīgā lietu redzējuma, kas disciplinētu prātu.

Šādā stāvoklī cilvēks viegli pakļaujas pretrunīgām idejām, un viņa rīcību galvenokārt nosaka mirkļa izdevīgums. Te jāatceras, ka loģika, prāta spriestspējas balstās pārpasaulīgajā lietu redzējumā, nevis otrādi. Tiklīdz šāda redzējuma nav, cilvēks zaudē padomu kā pareizi rīkoties, un viņa rīcība kļūst neparedzama un pretrunīga. Pārpasaulīgais lietu redzējums ir reliģija vai arī kāda nopietni izstrādāta un pārdomāta filozofiska uzskatu sistēma. Tās ir lietas, kas veido, formē cilvēka domāšanu, vieno un saliedē atšķirīgus cilvēkus vienā harmoniskā sabiedrībā jeb kopienā. Ja to nav, tad kultūra sadrumstalojas, un šis process turpinās līdz pilnīgam sabiedrības pagrimumam un sabrukumam.
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: zinātniskais materiālisms
« Atbilde #27 : Novembris 07, 2017 »

Tad "pārpasaulīgais lietu redzējums" , Ctulhu gadījumā, ir ateisms - materiālisms.
kuram Ctulhu pielipinājis klāt "gribu izdzīvot max ilgi, gribu interesanti pētīt, gribu būt lielā lielā drošībā, gribu būt pac galvenais", utml.
kāds cits varēja pielipināt ko citu, jo no ateisma - materiālisma kā tāda seko tikai, ka dzīvo kā gribi.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: zinātniskais materiālisms
« Atbilde #28 : Novembris 07, 2017 »

Jā, apmēram tā, bet tur, kur katrs seko savai gribai, kā pamatoti norādīja Nīče, savstarpēji konflikti un kari, visu cīņa ar viesiem ir neizbēgama.

Viduslaikos cilvēki to labi saprata un pielika milzīgas pūles, lai uzturētu kopēju, vienotu pasaules redzējumu. Mūsdienās viņu diskutētie jautājumi šķiet smieklīgi, piemēram, populārā pārfrazējumā – cik eņģeļu var nolaisties uz adatas gala? Bet tas tā ir tikai mūsdienu cilvēka nezināšanas dēļ. Patiesībā tie bija jautājumi, atbildes uz kuriem bija ar ļoti nozīmīgām sekām, un pirms tajos netika panākta vienprātība, sadarbība praktiskās lietās nebija iespējama.

Tas deva iespēju panākt saprātīgu cilvēka attieksmi pret pasauli, neļaujot tam kļūt sentimentālam vai brutālam. Te mēs redzam pārpasaulīgā lietu redzējuma disciplinējošo un paškontroli nodrošinošo iespaidu. Cilvēki apzināti veidoja jēdzienus un idejas, lai paglābtos no iegrimšanas dabas pasaules nepastāvīgajās norisēs un detaļās. Tas mācīja pakļauties nevis tam, ko es jūtu, bet tiekties pēc tā, ko man vajag just. Bez idejām, kuras veido formas, balstoties tikai rupjajā lietu esamībā, nav iespējama kultūra – harmoniska, vienota un saskanīga dzīve.

Agrāk cilvēki to saprata un tādēļ dzeja, māksla un visa cilvēka intelektuālā dzīve bija svētuma caurstrāvota un veidota. Savu ceļu pretī pilnīgām formām tā sāka templī, dievnamā. Te atklājas diženā patiesība, kas nav vairs tverama mūsdienu barbaram, proti, ka templis apgaismo pasauli, nevis otrādi. Mūsdienu mežonis grib pasauli ienest templī. Viņš ir tā apmāts ar savu augstprātīgo, pasaulīgo iedomību, ka viņam nav pat nojausmas, cik neprātīgs šāds mēģinājums ir. Tādēļ arī svētās Jēzus dusmas izdzenot tirgotājus no dievnama, par ko lasījām šīs dienas evaņģēlijā. Šajā sakarībā ir vērts piezīmēt, ka agrāko laiku sabiedrība stingri vairījās piešķirt tirgoņiem ietekmi sabiedrībā un tās pārvaldē. Kāpēc? Tāpēc, ka panākumi tirdzniecībā arvien saistījās ar izpratni par nepastāvīgajām cenām un to svārstībām. Tā kā nepastāvīgajam, mainīgajam un nenoteiktajam nebija vietas templī, tas nevarēja kalpot arī kā sabiedriskās dzīves modelis. Te ir vērts aizdomāties.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42294
  • Ateists
Re: zinātniskais materiālisms
« Atbilde #29 : Novembris 07, 2017 »

EzītisMiglā

1) A kā definējas ``nopietni``? Ticīgajiem tur dzīves jēga ir tuvoties dievam un tml, kāpēc tas skaitās nopietni? Arī tikai rotaļa.
2) Vairāk zināšanu - vairāk iespējamu jēgu no kā izvēlēties
3) Zinātne pasaka ka piemēram jēga ``uzspridzināt kobalta bumbu`` novedīs pie bojāejas un tml. Jēgu selekcija.
IP pierakstīta