jo ko gan darīt ar cilvēkiem, kas šai laimes spēlē zaudē
šī arī ir viena no vietām kur mums dalās sapratne par to kas ir morāls. Ir lieliski ja es kā indivīds palīdzu trūkuma cietējiem, es gan neiešu tik tālu lai teiktu ka tas būtu mans pienākums, bet domāju ka mēs visi peikritīsim ka ja cilvēks ar pārtikas rezervuāriem atsakās pabarot no bada mirstošu cilvēku, viņš pa lielam ir diezgan sūdīgs indivīds. Taču manuprāt ir jāveic milzīgs un pārsvarā neloģisks lēciens, lai nonāktu pie secinājuma ka indivīdam ir tiesības uz ko vairāk kā tikai savu brīvību. (Šajā gadījumā tikt pabarotam lai nenomirtu badā). Sabiedrībai naudas nav, nauda ir indivīdiem. Valtij ir nauda, bet tikai tāpēc ka tā to paņem ar spēku no indivīda. Teikt ka valstij ir pienākums pabarot trūkumcietējus, ir atzīt, ka naudas atņemšana ar varu ir vēlama nodarbe un es to nespēju pieņemt morālu apsvērumu dēļ. Un kas attiecas uz neloģiskumu, arī par to jau esmu stāstījis šķiet Ezim, ka indivīdam nevar būt tiesības uz cita cilvēka privātīpašumu. Man nevar būt tiesības uz tavu rokas pulksteni, jo ja tev tāda nav pirmām kārtām, tad mana tiesība uz tādu ir bezjēdzīga. Vai man sāk parādīties uz to tiesības mirklī kad tev parādās rokas pulkstenis ? Tāds pats princips attiecas pilnīgi uz visu pārējo, medicīnu, pārtiku, izglītību, vathevjū... Zinu ka daudzi man šeit nepiekrīt tāpēc parādiet man kur (ja) es šeit kļūdos...
Lai nosacītais brīvais tirgus strādātu ir jāizpilda vairāki nosacījumi, ka piemēram: tirgum piemērota infrastruktūra, pieejama informācija par precēm un produktiem, un konkurencei.
patiešām neredzu kā tā ir taisnība... Brīvais tirgus nozīmē ka ekonomiku uz priekšu dzen indivīda vēlmes un vajadzības (pieprasījums) ko bez spēka pielietošanas tam piedāvā citi indivīdi apmaiņā pret viņu pūliņiem (darba augļiem). Man būs vajadzības un vēlmes neatkarīgi no tā vai no manas mājas līdz tirgus placim ir uzbūvēts ceļš, vai informācija par tirgū piedāvātajiem pakalpojumiem mani sasniedz, kā arī tas vai tirgū ir tikai viens kāpostu pārdevējs. Vienkārši šādos apstakļos brīvais tirgus funkcionētu daudz lēnāk un neefektīvāk. Bet visi tevis minētie faktori dabīgi attīstījās brīvā tirgus apstākļos. Nevis tāpēc ka valsts nodrošināja brīvo tirgu ar tiem, bet tāpēc ka cilvēki izteica pēc tiem pieprasījumu. (arī pēc reklāmas, jo kāds kas atnāca uz tirgu, gribēja zināt, ka tajā tur šķūnī tiek tirgoti pakavi bez prasīšanas).
Latvija ir ļoti slikts piemērs, jo lielveikalu ķēdes šeit ir izveidojušas oligopolisku tirgus apstākļus, kad vairs brīvais tirgus īsti nestrādā
paskaidro sīkāk...
Tā ir vēl viena problēma - un sauc to par patērētāju sabiedrību - cilvēku masu, kas neizvēlas, bet kuru pirkumus rada ar reklāmu un citu informatīvu līdzekļu palīdzību, tā iekļaujot šos cilvēkus ražošanas procesā, kā patērētājus.
Vispār dikti interesanti, kad cilvēkam pajautā kā viņš izvēlas piemēram kuru telefonu no milzīgā klāsta pirkt, nekad nebūs atbilde, nuuu, es skatos katru vakaru panorāmu, un tur vienmēr ir Samsung Galaxy reklāma. Es šo reklāmu redzēju 37x tāpēc padevos un nopirku. Bet vot tie citi, tie gan ir nedomājoši lūzeri kas pērk TIKAI dēļ reklāmas. Šādu domu gājienu cilvēki laikam pieņem apjaušot konkrētās preces milzīgos pārdošanas apjomus. Ja Apple ir pārdevis entos miljonus iPhonu, tad noteikti ne tāpēc ka cilvēki ir izvēlējušies viņu produktu no visu pārējo telefonu klāsta, bet dēļ massu reklāmas... Vai jūsu prāt tā pati Nokia, kas pēdējos gados gan dizainiski, gan funkcionāli pieturējās pie konservatīvām vērtībā telefonu izstrādē, iepaliek pārdošanas rādītājos dēļ tā ka bij par maz reklāmas ? Vai arī tāpēc ka vairums cilvēku vēlējās tačskrīnus un nevis aizvēsturisku Symbian OS ?
Tirgus ir pilns ar produktiem kas gluži vienkārši feilo. Ja jau pieprasījumu radītu piedāvātājs, kāpēc tad šie produkti netiek pirkti (pieprasīti) ?
Tā sakot, tirgus ekonomikā ražošana tiek plānota (līdžīgi kā PSRS) ar vienu mērķi - peļņu
Tieši PSRS ražošana netika plānota ar mērķi gūt peļņu, par to jau es visu laiku te burkšķu. PSRS bij kaut kādas komisijas kas noteica ko cilvēkiem vajag. Gluži vienkārši nepastāvēja atgriezeniskā saite starp pircēju un pārdevēju. Kamōn...
Šis princips neattiecas uz to ražošanas sfēru, kur dominē jēdziens "modelis" un "kolekcija". Tajās piedāvājums rada pieprasijumu.
nu kaut kur taču jums cilvēkiem nāksies novilkt svītru starp paša brīvprātīgi izvēlētu un uzspiestu rīcību. Tu esi tā kas kontrolē savu ķermeni, nevis reklāmas dizaineris. Un ja tu nespēj pretoties reklāmām vai jebkādām idejām, kas nāk no elektroniskiem mēdijiem, varbūt jāapsver atteikšanās no tiem ? Pretējā gadījumā tu vari noskatīties bada spēles un iet laukā nogalināt mazus bērnus...
Padomju psr ar pamatvajadzībām nodrošināja un neko - cilvēki savā neziņā bija apmierināti (ja nebūtu rindu un deficītu imo sistēmai būtu vēl vairāk fanu šodien).
nu bet tur kā reizi ir viss mans points, BIJA rindas, BIJA deficīti, veikalu plaukti allaž bij tukši, tirgū gaļu varēja dabūt no apakš letes tikai tad ja pazini pārdevēju personīgi. Pēc žiguļa cilvēki gaidīja rindā gadu desmitus lol. Tās tavuprāt ir apmierinātas vajadzības ? Pie kam es te runāju tīri par plebiem, partiju dūži un visi pārējie izveicīgie cilvēki, kas zināja kā izmantot valsti savos nolūkos, nekad nestāvēja tajās rindās, viņiem nekad netrūka melnie ikri vai citas luksus preces. Parādiet man kaut vienu cilvēku kas tajā laikā nebūtu ar mieru nomainīt viņa dzīvi plānveida ekonomikā pret nežēlīgo kapitālistu uzspiesto patērētāj sabiedrību... Pie kam, valsts ar visām varēm centās iekalt cilvēkiem skolās patriotismu, radot tiem absurdu lojalitāti un lepnumu par pastāvošo valsts iekārtu.
Autors
Tēma: Brīvais tirgus, pieprasījumi un piedāvājumi (Lasīts 11676 reizes)