Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Metafiziskā domāšana un AI  (Lasīts 2606 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

Orc

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 1374
Metafiziskā domāšana un AI
« : Augusts 05, 2015 »

Man liekas, ja mēs ievadītu Mākslīgā Intelekta datorā latvisko metaforisko teicienu "puisis kā ozols", dators to vai nu saprastu burtiski, ka puisis ir ekvivaltents ar ozolu, t.i. puisis = ozols, vai arī dotu atbildi N/A. Mākslīgais intelekts (kad tāds parādīsies) nebūs spējīgs "sagremot" cilvēka tēlaini-metaforisko domāšanu. Es domāju, ka cilvēka domāšana ir fundamentāli balstīta analoģijās-metaforās, vispārinājumos, meta-kognizēšanā, t.i. tā ir metafiziska.
IP pierakstīta
“When the going gets tough, the tough go drinking.”

Orc

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 1374
Re: Metafiziskā domāšana un AI
« Atbilde #1 : Augusts 05, 2015 »

Paturpinot domu, - cilvēka tēlainā domāšana ir spējīga "ignorēt" un "pārkāpt" Aristoteļa 1. identitātes likumu, kamēr dators to nav spējīgs izdarīt. T.i. priekš cilvēka ķeblis var arī būt galds (kompis to nesajēgs).
IP pierakstīta
“When the going gets tough, the tough go drinking.”

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Metafiziskā domāšana un AI
« Atbilde #2 : Augusts 05, 2015 »

Orc, pamatojums? Kāpēc mašīnintelekts nevarētu iemācīties operēt ar augstāk minētajām relācijām starp konceptiem?
IP pierakstīta

Orc

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 1374
Re: Metafiziskā domāšana un AI
« Atbilde #4 : Augusts 05, 2015 »

Orc, pamatojums? Kāpēc mašīnintelekts nevarētu iemācīties operēt ar augstāk minētajām relācijām starp konceptiem?

Principā, pamatojums ir jau ir iepriekšējā postā, t.i. kompja objektorientētā datu procesēšana ir fundamentāli atšķirīga no cilvēka tēlainās domāšanas. Cilvēka prāts ir spējīgs radīt tādas saiknes starp konceptiem, kā metaforas, kuras kompis nav spējīgs procesēt.
IP pierakstīta
“When the going gets tough, the tough go drinking.”

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Metafiziskā domāšana un AI
« Atbilde #5 : Augusts 05, 2015 »

Orc. Apgalvojums ir, pamatojuma nav. Kāpēc nav spējīgs? Atkarīgs no softa uzbūves, I mean - daži softi tiešām nav spējīgi, bet tie, kas ir dziļie perceptroni?
IP pierakstīta

Gnidrologs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8269
Re: Metafiziskā domāšana un AI
« Atbilde #6 : Augusts 06, 2015 »

Kuri softi tad prot?
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Metafiziskā domāšana un AI
« Atbilde #7 : Augusts 06, 2015 »

Dziļie perceptroni kko uz to pusi
IP pierakstīta

Gnidrologs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8269
Re: Metafiziskā domāšana un AI
« Atbilde #8 : Augusts 06, 2015 »

''kko uz to pusi'' nederēs
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: Metafiziskā domāšana un AI
« Atbilde #9 : Augusts 06, 2015 »

Mēs paši nezinām, kā mums izdodas domāt metafiziski, un - kā vispār domāt. Kā mēs to varam iemācīt AI ?
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Metafiziskā domāšana un AI
« Atbilde #10 : Augusts 06, 2015 »

Ezis, mēs varam eksperimentēt, taisīt dažādus variantus un skatīties, kas notiek.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Metafiziskā domāšana un AI
« Atbilde #11 : Augusts 06, 2015 »

mēs varam eksperimentēt, taisīt dažādus variantus un skatīties, kas notiek

Tā ir laba ideja, kas demitoloģizēta skan: aizej tur, itnekur, atnes to, itneko. 
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Metafiziskā domāšana un AI
« Atbilde #12 : Augusts 06, 2015 »

Ilārs, mēs šo to jau zinām un uz tā pamata izvēlamies pētījumu virzienus. Teiksim, mēs zinām, ka meklēt dievu nav jēgas un tam ``virzienam`` laiku un resursus netērējam.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Metafiziskā domāšana un AI
« Atbilde #13 : Augusts 06, 2015 »

mēs zinām

Divi vārdi un divi nezināmie.
IP pierakstīta

Orc

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 1374
Re: Metafiziskā domāšana un AI
« Atbilde #14 : Augusts 06, 2015 »

Šī ir interesanta eseja par metaforizācijas procesu:

Citāts
Vārds ir saikne, kas saista apkārtējā vidē reāli eksisējošās lietas, parādības un to pazīmes ar nojēgumu par tām cilvēka smadzenēs apziņā. Dzirdot, piemēram vārdu "puķe" katrs savā iztēlē vispirms redz ziedošu lakstaugu, bet vārds "akmens" asociējas ar cietu, ūdenī nešķīstoša ieža gabalu. Konkrētas reālijas tiek nosauktas konkrētos vārdos, taču cilvēka dzīvē un pasaulē eksistē arī abstraktas lietas, kuras var nosaukt tikai attieksmē pret citām, salīdzinot ar tām - ,piemēram, cilvēka jūtas un pārdzīvojumi, ētikas un estētikas vērtības u.c. parādības, kurām nav konkrēta materiālā ietērpa. Lai apzīmētu šādas abstrakcijas, valodā izmanto vārda nozīmes (satura) pārnesumu jeb metaforu, t.i., uz parādību līdzības pamata vienu nosauc ar otru, piemēram, "vējš rūc" (341.lpp.), dabā dzirdamās, vēju radītās skaņas pielīdzinātas dzīvnieku rūkšanai.

Metaforizācijas process cilvēku valodā ienāk līdz ar mitaloģiskās pasaules uzskata veidošnās posmu cilvēces attīstības vēsturē. Cilvēkam vajadzēja nosaukt lietas un parādības, kurām vēl nosaukuma nebija, un veidot arī valodeas apliecinājumu senajam pasaules iekārtas priekšstatam, nosaukt vārdā un raksturot dievus, kuri radījuši un pārvalda pasauli un lemj arī cilvēka likteni. Cilvēvēks savā apziņā dievus atropomorfizēja, iedomājās sev līdzīgus, piem., ".. Dievs ar Velnu manu dvēseli tirgo..." (434.lpp.) Šī metafora norāda ne tikai uz to, ka Dievs un Velns ir ārēji līdzīgi cilvēkam, bet norāda arī, ka viņi tirgojas, tātad vispār rīkojas un dzīvi līdzīgi cilvēkiem.

Interasinti, ka metafora valodā nepaliek sastingusi, bet attīstās, šajā gadījuma gluži paradoksālā veidā - bieži lietota metafora palēnām "mirst", t.i., pārvēršas par vārda vienu no tiešajām nozīmēm. šajā procesā izšķir trīs līmeņus: 1. vispirms ir vārda metaforisks lietojums jeb individuāla metafora - pirmo reizi attiecina valodā esošu vārdu uz kāduparādību vai priekšmetu uz līdzības pamata, šāds salīdzinājums ir tēlains; tas visspilgtāk izpaužas daiļliteratūrā, īpaši dzejā, piem., "dzeltena samta pienene" (414.lpp.) , metafora, kurā vārds samts lietots pārnestā nozīmē, lai norādītu, ka pienenes zieds ir maigs un mīksts kā samta audums; 2. ja konkrētās valodas runātāji jauno metaforu savā apziņā iekļauj un valodā lieto, saglabājot vārda nozīmes tēlaino pārnesumu no vienas parādības uz otru, tad izveidojas valodas metafora jeb vārda pārnestā nozīme, piem., "zeltainā pienene" (414.lpp.) , vārds "zeltains" apzīmē koši dzeltenu krāsu. Valodas tradīcijā raksturīgi, ka vārdu "zeltains" attiecina uz dzelteniem priekšmtiem vispār (zeltaina saule, zeltainas smiltis u.c.) ; 3. valodai attīstoties valodas metafora zaudē tēlainību, valodas runātāju apziņā zūd asociācijas starp abām, sākotnēji savstarpēji salīdzinātajām parādībām, un kļūst par vienu no vārda tiešajām nozīmēm. To sauc par mirušu metaforu, piem., "balta māmuļa" (337.lpp.) vārds "balts" lietots nozīmē sirms, kas ir viena no vārda tiešajām nozīmēm.

Atšķirībā no metaforu lietojuma valodas attīstības procesā, kur metaforizācija galvenokārt tiek lietota jaunu reāliju un abstrakciju nosaukšanai, daiļliteratūrā, īpaši dzejā, metaforas būtība ir sarežģītāka, daudzdimensionāla. To pašos pamatos nosaka daiļliteratūras mērķis - panāk jaunu un iespējami bagātāku lasītāja emocionālo pārdzīvojumu, attīstos viņa iztēli, fantāziju un domāšanu. Metafora rada vienlaikus divas asociācijas cilvēka apziņā, kuras savstarpēji iedarbojoties veido kaut ko pavisam jaunu, pie kam katra lasītāja iztēle ir savādāka, līdz ar to arī atšķirīgs emocionālais pārdzīvojums un izpratne, piem., veidojas priekšstati par saticības un bezkonfliktu stāvokli un kaut ko tādu, kam piemīt nepatīkama smaka, abām asociācijām savstarpēji pārklājoties veidojas atzinums, ka smirdošs, sabojājies miers varētu būt stāvoklis, kad nenotiek attīstība, viss liekas apstājies, valda vienaldzība. Rodas sajūtas, kuras grūti raksturot konkrētiem vārdiem, tās var tikai emocionāli apjaust. Līdz ar to šeit parādās arī dzejas valodai raksturīgā un nozīmīgā opozīcija izsakāms - neizsakāms,kuru izvirzijis S.Markus, salīdzinot ikdienas un poēzijas valodu.

Viena no dzejas valodas īpatnībām ir valodas zīmjuvārdu jeb sēmu brīvā kombinēšanas iespēja, tādejādi savienojot, citādi realitātē nesavienojamas lietas, kuru savstarpējās attieksmes izskaidro tikai konkrētā dzejoļa konteksts, piem., "Grūti ir runāt caur ceriņiem - ceriņu naktīs vārdi sadeg un paliek sirdī viņu pelni." (417.lpp.) vārds "ceriņu" apzīmē karstu, tvanīgu, rūgta aromāta pilnu nakti, bet "ceriņu nakts" kopumā emocionālu stāvokli, kad grūti runāt, tāpēc varbūt labāk ieklausīties otrā cilvēkā, censties saprast. Tikai izlasot pilnībā visu dzejoli var emocionāli uztvert tajā ietverto domu un jūtu tēlojumu.
http://vip.latnet.lv/lek/petijumi/metafora.htm
IP pierakstīta
“When the going gets tough, the tough go drinking.”