Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Vācu sieviešu un meiteņu masveida izvarošanas 1944/45.gadā  (Lasīts 3270 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

tas_pats


http://ksukevics.wordpress.com/2013/06/25/sieviete-nac/

Vācu sieviešu un meiteņu masveida izvarošanas 1944/45.gadā



Šodien gribēju mazliet parunāt par šo izcilo Ingo fon Munha ( Ingo von Münch) grāmatu, kurā pavisam atklāti ar pierādāmiem dokumentiem un pašiem upuriem autors tiekas un kliedē jebkuras šaubas par padomju armijas karavīru brutalitāti ieņemot Berlīni, pirms tam arī Prūsiju ( tagadējā Kaļiņingrada).

Šī 2011.gadā izdotā vācu profesora grāmata, sacēla pamatīgu vētru pašā Vācijā un beidzot par to sāka atklāti runāt, jo pirms tam par šo notikušo masu noziegumu pret cilvēci un vācu sievietēm un meitenēm, netika daudz izklāstīts, drīzāk viss tika norīts sāpēs, kaunā un nesaprašanā.

Grāmata stāsta par par sieviešu piedzīvoto padomju karavīriem ienākot vācu pārvaldītajos reģionos.

---
Mjā, necilvēciski apstākļi mudina uz necilvēcisku rīcību. :) Līdzīgas ziņas bija par vāciešiem, pirmā pasaules kara laikā Kurzemē. :)   
IP pierakstīta

AMF

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 2073

Citāts
Šī 2011.gadā izdotā vācu profesora grāmata, sacēla pamatīgu vētru pašā Vācijā un beidzot par to sāka atklāti runāt, jo pirms tam par šo notikušo masu noziegumu pret cilvēci un vācu sievietēm un meitenēm, netika daudz izklāstīts,

Precīzāk, šī tēma netika iztirzāta pašā Vācijā, jo tiem nabagiem no savas pagātnes joprojām ir bail kā žīdam no krusta. Bet tēma pati par sevi nav nekas jauns.
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā

le_haim
Vācijā dabīgi ka netika iztirzāta, jo tad paceltos pretī viss, ko viņi paši sākumā, ir darījuši okupētajās teritorijās - arī ar pierādāmiem dokumentiem.
IP pierakstīta

tas_pats


le_haim
Vācijā dabīgi ka netika iztirzāta, jo tad paceltos pretī viss, ko viņi paši sākumā, ir darījuši okupētajās teritorijās - arī ar pierādāmiem dokumentiem.
Nu es nedomāju, ka ārpus Vācijas tas kaut kādā veidā tika noklusēts. :) 
IP pierakstīta

AMF

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 2073

Citāts
Vācijā dabīgi ka netika iztirzāta, jo tad paceltos pretī viss, ko viņi paši sākumā, ir darījuši okupētajās teritorijās - arī ar pierādāmiem dokumentiem.

Un ko tad viņi darīja? Maķenīt žīdus redivēja? Par vāciešu veiktām masveida izvarošanām nekas nav pārlieku dzirdēts.
IP pierakstīta

Gnidrologs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8206

FRAU, KOMMM!!!!
IP pierakstīta

AMF

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 2073

Tas bija galanto krievu izvarotāju sakāmais. Protams, ja no uzrunātās vācu daiļavas sekoja "nein", tad ar šautenes laidni pa galvu un...lai top mīla.
IP pierakstīta

tas_pats


Nu patiesībā, jau seksuāls uzbudinājums ir neatņemama psiholoģiska sastāvdaļa nāves tuvumam, šoreiz karam. Tā kā vācietes no izvarošanas varēja vien izvairīties vienā variantā - labprātīgi atdoties. Nu seksuāli izvirtīgs dzīves veids vienmēr ir pavadījis karu kopš sen seniem laikiem, tā kā visi tie kas domā ka vermahta karavīri bija izņēmums, smagi kļūdās. :)
Un padomju laikā bija daudz stāstu un literatūras par krievu tautības vācu karavīru piegulētājām. :)   
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā

le_haim
Kas tur Baltkrievijā čupām ciematu līdz ar zemi nolīdzināja? Tad jau jāsaka, ka padomju armija tik zvērīgi nerīkojās.
IP pierakstīta

MJ

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7831
  • sirdī vēsturnieks

tas_pats
Citāts
Šī 2011.gadā izdotā vācu profesora grāmata, sacēla pamatīgu vētru pašā Vācijā un beidzot par to sāka atklāti runāt, jo pirms tam par šo notikušo masu noziegumu pret cilvēci un vācu sievietēm un meitenēm, netika daudz izklāstīts, drīzāk viss tika norīts sāpēs, kaunā un nesaprašanā.
Acīmredzot ļauži nebija pamanījuši A. Bīvora `Berlīni`, nerunājot nemaz par lasīšanu (ir izdota arī latviski, btw). 
IP pierakstīta
Izveido pats savu hokeja komandu:

tas_pats


Citāts
Apgāds “Atēna” izdevis angļu vēsturnieka Antonija Bīvora (Antony Beevor) grāmatu “Berlīnes krišana 1945” (“Berlin –– The Downfall 1945”), kuru no angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.
“Berlīnes krišana 1945” pirmo reizi tika publicēta 2002. gadā Lielbritānijā un neilgā laikā kļuva par vienu no lasītāju un vēstures pētnieku pieprasītākajām vēstures grāmatām pasaulē. Līdz šim tā publicēta jau 25 ārzemju apgādos.

Sarkanajai armijai bija daudz, par ko atriebties, kad 1945. gada janvārī tā beidzot sasniedza Trešā reiha robežas. Politiskie virsnieki nemitīgi uzsvēra karavīriem, kādus briesmu darbus pastrādājis vērmahts un SS. Rezultātā sāka plosīties tāda atriebība, kādu vēsture vēl nebija pieredzējusi, –– tanku kolonnas ar kāpurķēdēm sašķaidīja bēgļu kolonnas, notika masveida izvarošana, laupīšana un postīšana. Simtiem tūkstošu sieviešu un bērnu nosala vai tika noslepkavoti, jo nacistu partijas vadoņi, atteikdamies atzīt sakāvi, bija aizlieguši evakuēt civiliedzīvotājus. Vairāk nekā septiņi miljoni bēga uz rietumiem, prom no Sarkanās armijas šausmām.

Ne visiem bēgļiem bija vienāds liktenis. Daži piedzīvoja drausmīgas ciešanas, citus glāba laimīgs gadījums. Padomju karavīri spēja izturēties pret vācu sievietēm un bērniem gan ar negaidītu augstsirdību, gan ar neiedomājamu cietsirdību. Šo morālo haosu bija radījis titānisks konflikts starp diviem tirāniem, kurus neinteresēja savu sekotāju un padoto liktenis. Nacisti sūtīja pret padomju tankiem arī pusaudžus, kuri devās pašnāvnieciskā uzbrukumā ar divriteņiem; kad Sarkanā armija ielenca Berlīni, SS vienības pilsētā nošāva vai pakāra ikvienu, kas neatradās savā postenī.

Hitlers, savā bunkurā pa pusei zaudējis prātu, izdeva nesakarīgas pavēles, gigantiskā lielummānijā apņēmies lemt reiha galvaspilsētu bojāejai, ja bojā jāiet pašam. Tikmēr Staļins bija gatavs likt uz spēles jebkuru daudzumu savu karavīru dzīvību, lai tikai ieņemtu Berlīni pirms amerikāņiem. Jauni dokumenti no Krievijas arhīviem, izmantoti šajā grāmatā, pirmo reizi parāda, ka padomju vadonim bijis ārkārtīgi spēcīgs motīvs, lai šādi rīkotos.

Antonijs Bīvors, balstoties uz jauniem, nereti satriecošiem materiāliem no bijušās PSRS, Vācijas, ASV, Lielbritānijas, Francijas un Zviedrijas arhīviem, ir rekonstruējis to, ko pieredzēja miljoniem cilvēku, piedzīvojot murgam līdzīgo Trešā reiha sabrukumu. “Berlīnes krišana 1945” stāsta par lepnumu, muļķību, fanātismu, atriebību un nežēlību, kā arī par neticamu nelokāmību un pašuzupurēšanos.

A. Bīvors sāka savu karjeru kā profesionāls virsnieks. Viņš ir sarakstījis vairākas dokumentālas grāmatas, kuru vidū ir “Spānijas pilsoņu karš”, “Britu armijā”, “Krēta –– cīņa un pretošanās”, “Parīze pēc atbrīvošanas, 1944––1949” un “Staļingrada” (1998), kas šobrīd pārdota vairāk nekā 1,1 milj. eksemplāru un kurai piešķirta Semjuela Džonsona balva dokumentālās literatūras žanrā, Volfsona Vēstures balva un Hotorndena Literatūras balva.

“A. Bīvora grāmata ir veltīta vienai no nozīmīgākajām Otrā pasaules kara vēstures lappusēm. Padomju propaganda šo savu uzvaru pār nacismu vēlāk atspoguļoja vienveidīgi un tendenciozi gan masu medijos, gan vēstures literatūrā, gan skolu mācību grāmatās. Latvijā divas pēckara paaudzes ir skolotas padomju tendenciozās propagandas garā. Kāda patiesībā bija Sarkanās armijas “varonīgā misija Eiropas atbrīvošanai no nacisma”? To spilgti apliecina A. Bīvora grāmatā “Berlīnes krišana 1945” aprakstītie notikumi. Sarkanā armija ieņemtajā Berlīnē rīkojās nevis kā atbrīvotāji, bet gan kā uzvarētāji, kuri vardarbībā pret vācu civiliedzīvotājiem apliecināja savu uzvaras prieku.

A. Bīvora grāmata ir zinātniski populāra, viegli lasāma, sarakstīta vispārcilvēcisku tradīciju un demokrātisku vērtību garā,” par šo grāmatu saka vēsturnieks Ainārs Bambals.

http://www.delfi.lv/kultura/news/books/antonijs-bivors-berlines-krisana-1945.d?id=5178235#ixzz2oFccy1P7
IP pierakstīta