Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Astronomija 2014 gadā  (Lasīts 653 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

tas_pats

Astronomija 2014 gadā
« : Janvāris 01, 2014 »

Ko varēs novērot debesīs 2014.gadā
Sestdiena, 2013. gada 28. decembris 08:58 3 komentāri
2014.gadā debesīs būs novērojami ierasti objekti un meteoru plūsmas, taču Latvijā nebūs redzams neviens Saules vai Mēness aptumsums. Aktīvākās meteoru plūsmas, kuru maksimumos būs iespējams novērot līdz pat vairākiem desmitiem krītošo zvaigžņu stundā, kā ierasts, būs novērojamas janvāra sākumā, augusta pirmajā pusē un decembra vidū, kad tiek prognozēts attiecīgi Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu meteoru plūsmas maksimums. Tā kā Saules aktivitāte 2014.gadā vēl aizvien saglabāsies augsta, nav izslēgta iespēja, ka Latvijā būs redzama ziemeļblāzma, informē Latvijas Astronomijas biedrība (LAB) un SIA «StarSpace».
2014.gadā būs novērojamas visas spožākās Saules sistēmas planētas. Visspožākā planēta Venēra būs novērojama rīta stundās no janvāra nogales līdz martam un no jūnija otrās puses līdz septembra sākumam. Marss janvārī un februārī būs redzams visu nakti, izņemot vakara stundas, no marta līdz maijam tas būs novērojams no vakara līdz pat rītausmai, jūnijā un jūlijā - nakts pirmajā pusē, bet no augusta līdz pat gada beigām - vakaros. Jupiters līdz februārim būs novērojams visu nakti, martā un aprīlī - visu nakti, izņemot rīta stundas, maijā - nakts pirmajā pusē, jūnijā un jūlijā - vakaros, bet no augusta vidus līdz pat gada nogalei Jupiters būs novērojams rīta stundās un nakts otrajā pusē. Augusta vidū agrās rīta stundās pirms saullēkta netālu no Jupitera būs redzama Venēra, bet 18.augusta rītā abas planētas šķirs tikai 0,2 grādu liels attālums. Saturns gada sākumā līdz pat pavasarim būs novērojams rīta stundās un nakts otrajā pusē, maijā un jūnijā tas būs novērojams visu nakti, bet no jūlija - nakts pirmajā pusē un vakaros. 2014.gads būs visai piemērots arī Merkura novērojumiem, jo Saules sistēmas mazākā planēta būs labi redzama vakaros janvāra beigās un februāra sākumā, kā arī maija otrajā pusē, bet no rītiem to varēs novērot ap jūlija vidu un no oktobra beigām līdz novembra sākumam.
Jau pašā 2014.gada sākumā būs novērojama Kvadrantīdu meteoru plūsma, kas ir viena no trijām visaktīvākajām plūsmām un kuras maksimumā (2014.gada 3.janvārī) varētu būt novērojami līdz pat 50 meteoriem stundā. Pazīstamās Perseīdu meteoru plūsmas maksimums ir gaidāms 2014.gada 12.augustā, kad varētu būt novērojami līdz pat 60 meteoriem stundā. Savukārt 2014.gada izskaņā 14.decembrī būs Geminīdu meteoru plūsmas maksimums, kura laikā varētu ieraudzīt līdz pat 90 krītošajām zvaigznēm stundā.
2014.gadā dažādos pasaules reģionos būs redzami divi pilni Mēness aptumsumi, viens gredzenveida Saules aptumsums un viens daļējs Saules aptumsums, taču diemžēl neviens no šiem aptumsumiem nebūs novērojams Latvijā. Tuvākais pilns Mēness aptumsums Latvijā būs redzams 2015.gada 28.septembrī, bet 2015.gada 20.martā Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums, kas atsevišķos Atlantijas okeāna un Ziemeļu Ledus okeāna apgabalos būs novērojams kā pilns Saules aptumsums.
Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla «Zvaigžņotā Debess» veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija LAB mājaslapā www.lab.lv.
Starspace.lv ir vienīgais portāls, kas regulāri publicē ziņas par astronomiju latviešu valodā. SIA StarSpace nodarbojas arī ar astronomijas popularizēšanu, rīkojot seminārus, lekcijas un debess demonstrējumus, kā arī izplata teleskopus. Plašāka informācija pieejama vietnē www.starspace.lv.

>>>
p.s. mani personiski ļoti nomāc šīs pseidozinātnsiskais gars, kas valda miglas forumā, ko šeit miglā ir ieviesis Ctulhu "pūšot miglu visiem acīs". Šeit ir vieta Anannerbei, bet miglas forumā nav vieta dieva svētītai zinātnei, un tai pat laikā mums sola "debesu krenģeļus" zinātnes vārdā.
IP pierakstīta

tas_pats

Re: Astronomija 2014 gadā
« Atbilde #1 : Janvāris 01, 2014 »

Kosmoss tavā sirdī
Publicēts: 6.12.2013

Bieži vien cilvēki mums observatorijā prasa, kāds mums labums no kosmosa izpētes, ko tas dod, ka šajā nozarē tiek ieguldīta tik liela nauda? Iespējams, ka līdzīgi domāja arī mūsu deputāti, kas nobalsoja pret naudas atvēlēšanu, lai Latvija varētu turpināt ceļu uz Eiropas Kosmosa aģentūru. Lai arī cik tālu nešķistu kvazāri, pulsāri un pat neskaitāmie satelīti, kas riņķo virs mūsu galvām, tehnoloģijas, kuras tiek izstrādātas kosmiskām vajadzībām, atgriežas uz Zemes, glābjot cilvēku dzīvības.
Mākslīgā sirds, kas radīta, izmantojot kosmosa nozarei izstrādātās tehnoloģijas, jau drīz varētu sākt pukstēt kāda cilvēka sirdī, jo Francijā ir dota zaļā gaisma šī orgāna izmēģinājumiem.
Sirds slimības ir nāves iemesls vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku attīstītajās valstīs. Pieprasījums pēc transplantātiem daudzkārt pārsniedz piedāvājumu. Līdz ar to pilnvērtīgas mākslīgās sirds radīšana ir sirds un asinsvadu slimību nozares "svētais grāls" jau vairāk nekā pusgadsimtu.
Protēze, kuras "tēvs" ir sirds ķirurgs profesors Alans Karpentjērs, ir vairāk nekā 15 gadus ilgušas sadarbības rezultāts starp Karpentjēru un kosmosa tehnoloģiju gigantu Astrium. 2008. gadā ar Francijas valdības atbalstu profesors Karpentjērs nodibināja kompāniju Carmat, lai pabeigtu savu darbu.
Apvienojot profesora, kurš pasaulē pazīstams kā mūsdienās visbiežāk izmantoto mākslīgo sirds vārstuļu izgudrotājs, unikālās zināšanas ar kompānijas Astrium prasmi būvēt mākslīgos pavadoņus, Carmat šī gada sākumā radīja pirmo pilnībā mākslīgo sirdi pasaulē.
Mākslīgā sirds, kas daļēji veidota no bioloģiskiem audiem un daļēji no miniatūrām mākslīgo pavadoņu iekārtām, apvieno modernākās iestrādes medicīnā, bioloģijā, elektronikā un materiālzinātnēs, lai pēc iespējas precīzāk atveidotu dabīgo sirdi.
Vajadzēja radīt iekārtu, kas varētu darboties grūtajos apstākļos, saraujoties 35 miljons reižu gadā vismaz piecus gadus pēc kārtas bez traucējumiem. Tai bija jābūt ārkārtīgi uzticamai.
"Kosmosam un cilvēka ķermeņa iekšējai videi ir daudz kā kopīga," pastāstīja Metjū Dolons no kompānijas Astrium. "Tās ir skarbas un grūti pieejamas vides."
Astrium produkts ir Telecom satelīti, kas paredzēti vismaz 15 gadus ilgam darbam 36 000 kilometru attālumā no Zemes. Sirds ir tuvāk nekā šie pavadoņi, bet arī tā ir praktiski nepieejama.
"Neveiksme nav pieļaujama. Nav pieejama labošana. Ja kaut kas sabojājas, mēs nevaram doties turp un salabot. Tieši tāpat ir ar sirdi," piebilda Dolons.
Tādēļ kosmosa tehnoloģijās elektronikai jābūt nevainojamai.
"Ja satelīts pārstāj darboties pasaules futbola kausa čempionāta pēdējās minūtēs, tas ir nepatīkami, bet ja sirds pārstāj darboties uz piecām sekundēm, tas var izrādīties nāvējoši," pastāstīja Dungs Vo-Kuoks, kurš piedalījās mākslīgās sirds elektronikas izstrādē. "Mēs darījām visu, lai pārliecinātos, ka katra iekārtas daļa darbosies tieši tā kā plānots visu iekārtas dzīves laiku."
Tieši nepieciešamība pēc ilgtermiņa darbības ir faktors, kas liek uzstādīt augstas prasības kosmosa elektronikai. Katra sastāvdaļa tiek rūpīgi pārbaudīta, lai pārliecinātos, ka tā izturēs skarbos apstākļus.
Arī Carmat radītajā sirdī visām 900 niecīgajām sastāvdaļām ir jādarbojas perfekti. Mākslīgās  sirds izstrādes grupa izmantoja modernu modelēšanu un digitālās simulācijas metodes līdzīgi kā satelītu izstrādātāji, lai radītu īpašu testēšanas programmu un nodrošinātu augstas kvalitātes produktu.
"Es nezināju, cik augstas prasības tiek uzstādītas kosmiskajiem aparātiem," atzina Carmat tehniskais direktors Marks Grimē. "Es zināju, ka militāristiem ir augstas prasības, bet kosmosā šī latiņa ir vēl augstāka."
Darbs ir atmaksājies. Protēze ir atzīta par pietiekami uzticamu, lai atļautu veikt pirmās transplantācijas cilvēkiem trijās Parīzes klīnikās. Ārstiem atliek tikai atlasīt pirmos pacientus, kuru sirdī mājos kosmoss.
"Ir sākusies nākamā posma atskaite," piebilda Grimē. "Tas ir kā ierasties Everesta bāzes nometnē un saņemt atļauju doties augstāk. Tas ir aizraujošs un emocionāls brīdis."
Viens no grūtākajiem uzdevumiem bija radīt reālajai sirdij līdzīgu iekārtu, kas palēninātos vai paātrinātos, atkarībā no īpašnieka noslodzes. Arī šeit atbilde slēpās kosmosā.
"Gluži tāpat kā sirdij, arī satelītam ir jāspēj pašam reaģēt uz apkārt notiekošo," paskaidroja Metjū Dolons. "Tam ir dators, kas saņem informāciju no sensoriem, par to, kur tas atrodas un kāda ir apkārtējā vide. Dators liek satelītam pagriezt antenu pret Zemi vai pagriezt Saules paneļus pret Sauli."
Mākslīgajā sirdī iestrādāta tāda pati tehnoloģija. Moderni sensori reģistrē ķermeņa noslodzi un nodod informāciju miniatūram datoram. Tas savukārt liek maziem motoriņiem pumpēt asinis ātrāk vai lēnāk, lai apgādātu ķermeni ar atbilstošu skābekļa daudzumu un kontrolētu cilvēka asinsspiedienu.
Grūtības sagādāja arī nepieciešamība radīt sirdi, kuru cilvēka organisms labāk uzņemtu. Agrāk radītās mākslīgās sirdis radīja dažādas komplikācijas, jo sintētiskie materiāli veicināja trombu veidošanos. Carmat protēze pārvarēja šo problēmu, izmantojot dzīvnieku valsts izcelsmes perikardu, kurš tika ķīmiski apstrādāts, lai samazinātu saimniekorganisma imūnsistēmas reakciju.
"Kosmisko tehnoloģiju apvienošana ar medicīnu un biozinātnēm, lai radītu dzīvību glābjošu orgānu, nav tikai inženierzinātņu sasniegums," pastāstīja Klods Emanuels Serre no kompānijas Tech2Market. "Tas ir lielisks piemērs, kā modernas kosmosa tehnoloģijas var uzlabot mūsu dzīves šeit uz Zemes."
"Tas atgādina mirkli, kad tu vēro sava pirmā satelīta staru, tikai ir vēl emocionālāks," teica Dolans. "Ja šī sirds, kas veidota no bioloģiskiem materiāliem un kosmosa tehnoloģijām, var palīdzēt cilvēkiem dzīvot labāk, tad mēs visi varam būt lepni par šo sasniegumu."

ESA
IP pierakstīta