Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Jēzus Kristus  (Lasīts 78603 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42239
  • Ateists
Re: Jēzus Kristus
« Atbilde #15 : Decembris 14, 2013 »

Ilārs

Zinātnē visu izšķir novērojyums un eksperiments, tas ir - evidence.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Jēzus Kristus
« Atbilde #16 : Decembris 14, 2013 »

Jēzus Kristus dzimšana

Mūsdienās Ziemassvētki lielākoties tiek uztverti kā jauki, sentimentāli ģimenes svētki, kurus rotā leģendām pušķotais stāsts par mazā Jēzus bērniņa dzimšanu. Šā stāsta tapšanā savu roku pielikuši neskaitāmi dzejnieki, rakstnieki un gleznotāji, kas ar Jēzus dzimšanas stāsta starpniecību centušies paust savu radošo ģēniju. Protams, tas viss ir veicinājis Jēzus popularitāti, tomēr tajā pašā laikā radījis arī maldīgu priekšstatu gan par Viņa dzimšanas patieso nozīmi, gan par tās reālajiem apstākļiem. Diemžēl savu roku te pielikuši arī vēsturnieki un teologi, kas mazinājuši uzticību vienīgajam mums pieejamajam autoritatīvajam Jēzus dzimšanas aprakstam, kas ir atrodams Lūkas evaņģēlijā.

Grūtības, pareizi saprast šo tekstu, rada tas, ka mēs pārāk maz zinām par tā laika vēsturi, un tas, ko zinām, ne vienmēr atbilst Lūkas rakstītajam. Tādēļ ideoloģiski ietekmēti vēsturnieki un teologi ir izteikuši dažādus kritiskus pieņēmumus, kas apšauba Lūkas stāsta vēsturisko patiesumu. Tomēr nopietna vēsturiskā un teoloģiskā pētniecība ir spējusi sniegt atbildes uz visiem skeptiķu argumentiem, apstiprinot, ka Lūkas evaņģēlijā atrodamais Jēzus dzimšanas stāsts ir vēsturiski patiess un uzticams. Lūkas rīcībā ir bijusi tāda informācija, kas vienkārši vairs nav pieejama mūsdienu vēsturniekiem. Turklāt par pašu Jēzus dzimšanu Lūka ir iztaujājis Jēzus māti Mariju, kas sniegusi visas nepieciešamās ziņas. Tagad pievērsīsimies Lūkas stāstam.

„Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus. Un šī pirmā uzrakstīšana notika tajā brīdī, kad Kirenijs valdīja Sīrijā. Tad visi nogāja pierakstīties, katrs savā cilts pilsētā” (Lk.2:1-3). Neiedziļinoties vēsturnieku strīdos, vienkārši apmierināsimies ar īsu vēsturiskā konteksta izklāstu. Pēc Jūlija Cēzara, kas pārmainīja Romas republikānisko iekārtu, kļūdams par vienvaldnieku, nāca Augusts un kļuva par pirmo Romas ķeizaru. Augusts būvēja tempļus un centās atjaunot pagrimušo Romas reliģiju, pats kļūdams par „augsto priesteri” valsts kultā. Augustu arī īpaši uztrauca Romā valdošais morālais pagrimums. Viena no tā izpausmēm bija nicīga izturēšanās pret ģimeni, kas strauji mazināja dzimstību. Augusts pret to vērsās ne tikai ar patriotiskām runām, bet daudzbērnu tēviem dāvāja arī politiskas priekšrocības. Savukārt vecpuišiem tika atņemtas mantojuma tiesības un citas privilēģijas, pat liedzot tiem iespēju iegūt labas sēdvietas cirkā. Viens no iemesliem, kādēļ Augusts pavēlēja uzsākt tautas skaitīšanu, bija vēlēšanās uzzināt kādu efektu devuši viņa pasākumi cīņā par ģimeņu skaita un dzimstības palielināšanu. Tautas skaitīšanas rezultāti kalpoja arī par pamatu nodokļu iekasēšanai.

Šī pirmā tautas skaitīšana tika izsludināta 8. gadā pirms Kristus un Jūdeju sasniedza 5. vai 6. gadā pirms Kristus, kas tad arī ir aptuvenais Jēzus dzimšanas gads. Palestīna šajā laikā bija Sīrijas province, un viens no tās valdniekiem bija Kirēnijs, kura pārziņā šķiet atradusies tautas skaitīšana. Pašā Palestīnā valdīja Augusta tuvs draugs, viņa ieliktenis Herods. Kāda kara dēļ Augusta un Heroda starpā gan bija radušās nesaskaņas. Iespējams, ka tieši šā iemesla dēļ tautas skaitīšana Palestīnā aizkavējās par vairākiem gadiem.

Jūdiem, protams, Augusta pavēle nepatika, jo, atcerēdamies bēdīgo pašu ķēniņa Dāvida pieredzi, tie būs gribējuši izvairīties no tautas skaitīšanas. Tomēr Herods, būdams ļoti viltīgs valdnieks, lika katram pierakstīties savā cilts pilsētā. Tā, apelējot pie tautas nacionālajām jūtām, viņš būs panācis jūdu piekrišanu. Šādā veidā Herods varēja arī pielabināties Augustam, ar tautas skaitīšanas palīdzību noskaidrojot, cik Palestīnā dzīvo potenciālo dumpinieku – jūdu – un cik Romai lojālo iedzīvotāju. Lūkas evaņģēlijā atrodamais norādījums uz tautas skaitīšanu un laiku, kad tā notikusi ir ar citu mērķi, nekā pirmajā brīdī varētu šķist. Evaņģēlists Lūka nebūt nevēlas palepoties ar savām zināšanām Romas un Jūdejas vēsturē, nedz arī viņu īpaši interesē tā laika politiskie valdnieki. Viņš arī īpaši necenšas precīzi norādīt Jēzus dzimšanas laiku, jo viņu un arī citus tā laika cilvēkus šādas lietas interesēja maz. Ar norādi uz Augustu un Kireniju Lūka vienkārši paskaidro, kāpēc Jāzepam un Marijai vajadzēja uzņemties garo un nogurdinošo ceļojumu no Galilejas uz Bētlemi.

„Arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts, ka pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta” (Lk.2:4-5). Pretēji daudziem citiem jūdiem, kam šāda sveštautiešu iejaukšanās viņu dzīvē varbūt šķita aizskaroša, Jāzeps un Marija Augusta pavēli jau no paša sākuma būs uztvēruši ar prieku. Ja Jēzus piedzimtu Nācaretē, ikvienam kļūtu redzams, ka Marija tapusi grūta pirms kāzām ar Jāzepu. Tādēļ, lai izvairītos no ļaužu nevalodām, Jāzeps un Marija būs nolēmuši izmantot šo gadījumu, lai pārceltos uz dzīvi Bētlemē. Evaņģēlists Matejs raksta, ka Dievam vēlāk nācies īpaši iejaukties, lai mainītu jaunās ģimenes nodomu un piespiestu tos atgriezties Nācaretē. Lūkas norāde uz Jāzepa izcelsmi no „Dāvida nama un cilts” paskaidro kādēļ viņiem bija jādodas tieši uz Bētlemi. Šeit Bētlemes apkārtnē bija dzimis un ganījis avis viņa ciltstēvs Dāvids, kuru vēlāk šeit pat Bētlemē pravietis Samuēls bija svaidījis par Israēla ķēniņu. Senie pravietojumi vēstīja, ka Mesija jeb Kristus ne tikai nāks no Dāvida cilts, bet arī piedzims šeit pat Bētlemē (Mihas 5:1).

„Un, tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt. Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājoklī” (Lk.2:6-7). Ar šiem skopajiem vārdiem Lūka paceļ noslēpumainības plīvuru, ļaujot mums uz īsu brīdi ieraudzīt vissvētāko noslēpumu – Dieva Dēla miesā nākšanu.

Cik liela ir atšķirība starp delikāto un majestātiski cildeno Svēto Rakstu vienkāršību un tiem neskaitāmajiem pakaļdarinājumiem, kurus atrodam vēlāko gadsimtu apokrifos , arī dzejā, leģendās un gleznās! Šajos vēlāko autoru darbos vērojam tieksmi izcelt detaļas, sentimentālu patosu un pat banālu pliekanību, cenšoties aprakstīt neaprakstāmo, cenšoties izpušķot šo notikumu ar ko īpašu, pārdabisku un neparastu. Lūka mums sniedz tikai pašu faktu, ko ieskauj ļoti pieticīgi ārējie apstākļi. Instinktīvi, dziļa respekta pārņemti jūtam, ka tas ir pareizi. Tam ir jābūt tieši tā - bez liekiem vārdiem, bez tēlainām detaļām, bez izpušķojumiem, vienkārši un patiesi.

Ja Lūka atstāstītu mums kādu jūdu leģendu vai sniegtu savas iztēles augli, viss būtu pilnīgi citādi. Kam gan varētu ienākt prātā attēlot Kristus dzimšanu šādi, šādos apstākļos, šādā vietā! Tomēr Lūka to dara, un dara ļoti skopos vārdos. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka Svētais Gars dziļas bijības pārņemtajam, dievišķi iedvesmotajam autoram neļauj kļūt sentimentāli banālam, bet spiež pavēstīt vien pašu faktu un tikai faktu – „viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājoklī.”

Šis fakts pats pasaka visu, kas sakāms. Tas ir tik liels, cildens un brīnumains, ka daudz labāk par jebkurām detaļām spēj aizkustināt pat viscietākās sirdis. Pārāk liels ir šis notikums, un pārāk mazas ir mūsu sirdis. Varbūt tieši tādēļ, gluži instinktīvi bīdamies no šā lieluma, Svēto Rakstu delikāti diženo vienkāršību vēlākie stāstnieki aizstāj ar mazo, ar detaļām – cenšoties rādīt Jāzepu ar Mariju izmisīgi meklējam naktsmājas, dzemdību sāpes, cilvēku prieku, radīt sentimentālu noskaņu. Tā tiek uzsvērts cilvēciski mazais, viegli saprotamais un ierastais, bet pazaudēts dievišķi lielais. Lielā mērā mūsdienu Ziemsvētki ir pazaudējuši pirmo Ziemsvētku diženumu, vienkāršību, delikātumu. Tie drīzāk atgādina seno romiešu Saturnālijas – Saturna svētkus, kas arī tika svinēti decembrī ar visiem šiem romiešu svētkiem raksturīgo atribūtiku – akmeņozolu, āmuļiem, mūžzaļajiem augiem, savstarpēju apdāvināšanos un pamatīgu pieēšanos un izdzeršanos, kuras laikā pat pret vergiem izturējās tā, it kā tie uz brīdi būtu kļuvuši līdzvērtīgi saviem kungiem. Šī skaļā, pasaulīgā kņada, kas vērojama ap Kristus dzimšanas svētkiem, liek aizdomāties par tās pretmetu - dziesmu „Klusa nakts, svēta nakts”. Kādēļ tā tik ļoti izceļas ne tikai uz vispārējā svētku fona, bet arī pat citu Ziemsvētku dziesmu vidū? Atbilde ir - vienkārši tādēļ, ka tajā nav gandrīz nekā cita, kā viens šis brīnumainais fakts – „Jēzus silītē dus”. Viss pārējais ir tikai dziļš, svētbijīgs, iekšējas spriedzes pilns klusums, kura vienīgais cienīgais turpinājums ir eksplozijai līdzīgā eņģeļu dziesma, kas izskan Bētlemes naksnīgajās debesīs: „Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un Dievam uz cilvēkiem labs prāts.” (Lk.2:14)

 
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Jēzus Kristus
« Atbilde #17 : Decembris 14, 2013 »

Zinātnē visu izšķir novērojyums un eksperiments, tas ir - evidence.

Tad, ko Tu visu laiku citē dažādas analoģijas un nodarbojies ar ekstrapolācijām? Es arī to varu darīt, Tu jau atceries, kas pēc analoģijas notiek ar bioķīmiķiem sasniedzot noteiktu vecumu.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42239
  • Ateists
Re: Jēzus Kristus
« Atbilde #18 : Decembris 14, 2013 »

Tātad attīrot Kristus tēlu no mitoloģizācijas ( kā to, cik saprotams, darīja Renans), mēs iegūstam stāstu par tīri simpātisku personu, dumpinieku, brīvdomātāju. Protams, kā liela daļa vēsturē zināmo brīvdomātāju, arī Kristus neaizgāja līdz galam - tas ir, līdz materialismam un attiecīgi - ateismam, līdz ar to viņu atziņas ir lietojamas ierobežoti.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42239
  • Ateists
Re: Jēzus Kristus
« Atbilde #19 : Decembris 14, 2013 »

Kā jau teicu, analoģiju meklēšana un izpēte arī ir nozīmīga zinātnes metodes sastāvdaļa.

Atrast līdzīgo un atrast kopīgo līdzīgajā - tas ir spēcīgs instruments.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42239
  • Ateists
Re: Jēzus Kristus
« Atbilde #20 : Decembris 14, 2013 »

Tā arī šeit - atrodot līdzīgus stāstus, mēs redzam, ka stāsts par Jēzu Kristu nav vienīgais tāds un sākam saprast, kā un kāpēc tādi stāsti rodas.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Jēzus Kristus
« Atbilde #21 : Decembris 14, 2013 »

Atrast līdzīgo un atrast kopīgo līdzīgajā - tas ir spēcīgs instruments

Skaidrs! Tikai propagandas instruments!

Kad demitoloģizējam zinātni un zinātniekus, iegūstam ļoti nesimpātisku ainu - pianistus prieka mājā, kas spēlē naudaskāru varmāku pasūtītu mūziku. Ctulhu, E. Renanu pat viņa dienās reti kurš ņēma nopietni. Mūsu dienās viņu reti kurš pat vairs atceras. 
IP pierakstīta

MJ

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7832
  • sirdī vēsturnieks
Re: Jēzus Kristus
« Atbilde #22 : Decembris 14, 2013 »

No Ilāra šodien nāk vai nu palagsprediķi, vai arī troļļošana parastā...
IP pierakstīta
Izveido pats savu hokeja komandu:

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42239
  • Ateists
Re: Jēzus Kristus
« Atbilde #23 : Decembris 14, 2013 »

Ilār, es zinu, ka cilvēces organizatoriskais iekārtojums nav ideāls un var tikt labots. Mini 3 reizes, ar kā palīdzību. Pasaku priekšā - ar zinātnes palīdzību un tas jau pamazām, lai arī ne tik labi kā varētu, bet tiek darīts.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42239
  • Ateists
Re: Jēzus Kristus
« Atbilde #24 : Decembris 14, 2013 »

MJ, viņš saka, ka raksta tos garos textus priekš sevis un tad pie viena iepostē arī te, nav jau iebildumu.

Tādus takstus gan var nospiest no jebkura PSKP kongresa materiāliem vai no politdarbinieku, propagandistu uzrunām PSRS un citu līdzīgu valstu armijās un tml.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42239
  • Ateists
Re: Jēzus Kristus
« Atbilde #25 : Decembris 14, 2013 »

Bet ir savs labums - tieši Ilāra textu dēļ man ienāca prātā šo 3 tēlu  - Kristus, Prometeja un Lucifera - salīdzinājums.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Jēzus Kristus
« Atbilde #26 : Decembris 14, 2013 »

Zinātne, Ctulhu, tāpat kā cietumi nelīdz. Vajadzīgs ir kaut kas vairāk kā tikai likums. Bet tad jāķeras pie cilvēka saprāta un samdzeņu pārveidošanas un tas var ļoti slikti beigties arī pašiem zinātniekiem. Es gan domāju, ka tas tiks panākts nevis ar zinātnieku, bet ar policejiskas varas un datoru palīdzību un godīgie zinātnieki kopā ar mācītājiem brauks apgūt jauno Gulagu.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Jēzus Kristus
« Atbilde #27 : Decembris 14, 2013 »

Ctulhu,

Paldies, draugs, par komplimentu. Tas gan izklausās pēc Višinska uzrunas padomju zinātniekiem.



IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42239
  • Ateists
Re: Jēzus Kristus
« Atbilde #28 : Decembris 14, 2013 »

Ilārs

``Vajadzīgs ir kaut kas vairāk kā tikai likums.``

Pareizi. Ne likums, teorija ir vajadzīga.

`` Bet tad jāķeras pie cilvēka saprāta un samdzeņu pārveidošanas ``

Jā. Tieši tā domājam mēs, transhumānisti.

``tas var ļoti slikti beigties arī pašiem zinātniekiem. ``

Kāpēc? ja dara, ievērojot principu - `vispirms nekaitē``.

``bet ar policejiskas varas ``

Neder, pats jau teici ``cietumi nelīdz``.

``un datoru palīdzību``

jā, protams. Kā gan citādi.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42239
  • Ateists
Re: Jēzus Kristus
« Atbilde #29 : Decembris 14, 2013 »

Zinātne vienkārši ir vienīgais, kas mums ir.
IP pierakstīta