Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Ļaunuma cēlonis  (Lasīts 86272 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

anonymous

Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #135 : Decembris 04, 2013 »

trenē savu demagoģiju?
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #136 : Decembris 04, 2013 »

ja dievs tiešām eksistētu, es uzskatu ka visas cilvēces pienākums būtu apvienoties gigantiskā `manhetenas projektā` ar mērķi šo neradījumu (jo nav taču radīts, hehe) likvidēt vai vismaz izslēgt no lietu aprites.

Un kā Tu domā, ar ko cilvēki nodarbojas? Vai ne ar šo projektu?
IP pierakstīta

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #137 : Decembris 04, 2013 »

Ilārs
tu ko? Es nedraudu, vienkārši iedomājos barbarisko laiku paražas un Epikūra reakciju.... ;D ;D ;D
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu

anonymous

Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #138 : Decembris 04, 2013 »

`Un kā Tu domā, ar ko cilvēki nodarbojas? Vai ne ar šo projektu?`

nav jau nekāda dieva ko likvidēt. labākajā gadījumā runa var būt par dievticības likvidēšanu, un tur vēsture rāda, ka mēģinot to sasteigt un forsēt, rodas daudz nevajadzīgas apspiešanas un ciešanu. nevajag `valsts ateismu` un aizliegumu iet baznīcā, vajag pamazām, palēnām radīt sabiedrībā status quo, kurā ticība dievam ir vienlīdz intelektuāli cienījama ar ticību tam ka zeme ir plakana.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #139 : Decembris 04, 2013 »

Anonīmā,

Kāpēc Tu esi tik naidīga? Piemēram, Ctulhu ir labsirdīgs, Masiks arī, lai gan nedaudz bļauris, bet Tu esi tāda ļooti indīga. Varbūt Tev kādus saldumus aizsūtīt?
IP pierakstīta

anonymous

Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #140 : Decembris 04, 2013 »

būs jau labi.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #141 : Decembris 04, 2013 »

Nu re, tad varam turpināt:

Kristus – raudošais Dievs

Ko dara dievišķs Tēvs, kad viņa bērni to pametuši un cieš postu? Gadsimtiem ilgi viņš tiem seko no attāluma, cenšas viņus ietekmēt, runā ar tiem, mierina un palīdz. Cilvēku ciltī Viņš neredzams apmeties nepaklausīgas, spītīgas tautas vidū, jo tā Viņš bija solījis viņu senčiem. Gadiem ilgi Viņš klausījies viņu zaimus, skatījies, kā tie pievēršas citiem dieviem, noraidījis viņu paštaisno liekulību un tukšos dievkalpojumus, paguris no viņu bezdomu lūgšanām un ienīdis ļaunumu – bet ne uz mirkli Viņš nav tos pametis! Viņš paaudzēm ilgi vadījis, sodījis, sargājis un gatavojis spītīgu un nesaprātīgu tautu, lai tā visbeidzot kļūtu par Visuma vislielākā brīnuma šūpuli: Dievs ir dzimis! Viņš kļuva miesa un mājoja mūsu vidū. Viņš, kurš gadsimtiem ilgi bija sekojis cilvēkiem un cietis līdz ar viņiem, tagad spēra pēdējo soli un gāja līdzi tumšā aukstumā un nāvē. Dievs vairs nejuta mums līdzi, Viņš sāka ciest kopā ar mums, kļūdams par līdzcietēju. Turklāt tas nebija vienkārši dievišķs cilvēks, Dievadēls. Tas bija pats Dievs, piedzimis no sievas asinīs un sāpēs un guldīts salmos. Jēzus ir gan Dievs, gan cilvēks – Dēls ir Dievs tādā pašā veidā kā Tēvs. Kaut arī tas, kurš raud silītē, nav Dievs Tēvs, tas tomēr ir pats Dievs. Tas ir Dievs, kurš raud un kuru mierina māte. Tas ir Visuspēcīgais, kurš mācīsies stāvēt un staigāt. Tas ir Mūžīgais Vārds, kas radīja pasauli, un Viņš mācīsies teikt “mamma”. Tas ir Visuresošais, kurš piecpadsmit minūtes rāpos pāri pagalmam uz tēva darbnīcu. Un tas ir Israēla Svētais, kas deva mums baušļus, kurš pats “mācīsies paklausību” no pašiem pamatiem.
IP pierakstīta

anonymous

Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #142 : Decembris 04, 2013 »

`Jēzus ir gan Dievs, gan cilvēks – Dēls ir Dievs tādā pašā veidā kā Tēvs. Kaut arī tas, kurš raud silītē, nav Dievs Tēvs, tas tomēr ir pats Dievs. Tas ir Dievs, kurš raud un kuru mierina māte. Tas ir Visuspēcīgais, kurš mācīsies stāvēt un staigāt. Tas ir Mūžīgais Vārds, kas radīja pasauli, un Viņš mācīsies teikt “mamma”. Tas ir Visuresošais, kurš piecpadsmit minūtes rāpos pāri pagalmam uz tēva darbnīcu.`

ja reiz tā, tad vai visa šī mācīšanās stāvēt un staigāt nav vienkārši farss? priekš kam visvarenai būtnei šādu ass backwards plānu, ja viss ko tai vajadzētu, lai savestu lietas kārtībā, būtu viena doma par to? pat kā fentezī stāstiņš bībele sanāk pavārga...
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #143 : Decembris 04, 2013 »

Es jau esmu teicis, ka Dievs nerīkojas pēc visvarenības, proti, ar varu un piespiežot. Viņš respektē savus bērnus, pat tad, kad tie kļuvuši par ielas bērniem. Un lūk, ko viņš dara:

Viņš nepalika debesīs drošībā, lai justu mums līdzi. Viņš izvēlējās nonākt pie mums, ciest kopā ar mums, mirt kopā ar mums. Nekas, ko cilvēkam var nākties pārciest, nav Jēzum svešs! Viņš kļuva cilvēks, tāpat kā mēs esam cilvēki. Viņš nebija pusdievs, Viņš pilnīgi un nepārprotami bija pats Dievs, Viņš nebija pārcilvēks, bet dzīvoja pasaulē mūsu realitātē. Viņš zina, kā mums iet. Viņš nelidinājās pāris pēdas virs zemes. Un tāpēc Viņš nekad nebūs svešinieks, kurš nesaprot tavas apkaunojošās problēmas un nepanesamās grūtības. Viņš tās pazīst un saprot, jo Viņš tās sajuta uz savas ādas. Viņš kļuva nabags, būdams bagāts. Viņš bija cietis arī izsalkumu, tātad – badu. Viņš bija izslāpis, kad rīkle tik sausa kā tuksneša smilts. Viņš tika zākāts un nicināts, savējo pārprasts. Viņš raudāja, raudāja pie drauga kapa. Viņš bija Sātana kārdināts. Viņš bija noguris līdz nāvei, nevarēdams atrast vietu, kur atpūtināt pagurušo galvu. Viņš mira pie krusta noguruma dēļ – krustā sišanas moku pārguris.

Viņš bija pārguris pat no tiem cilvēkiem, kas Viņam sekoja: “Ak, tu neticīgā un samaitātā cilts, cik ilgi Es vēl būšu pie jums? Cik ilgi Es vēl jūs panesīšu?” Viņš, kas norāja Savus mācekļus, kuri vētras laikā baidījās, pats bailēs no nāves svīda asins sviedrus. Viņš bija slims. Jā, es zinu, ka tas nav aprakstīts Jaunajā Derībā, bet tas skaidri rakstīts Vecajā Derībā: Viņš bija “sāpju vīrs un labi pazina slimības”; “Tā Kungs grib salauzt viņu ar slimībām” (2. Kor. 8:9; Lk. 4:2; Sal. pam. 22:16; Jņ. 19:28; Jes. 49:7; Jņ. 7:3–5; Lk. 19:41; Jņ. 11:35; Mt. 4:1, 8:20; Mk. 9:19; Lk. 22:19, 44; Jes. 53:3, 10)! Turklāt nav pārāk lielas starpības, vai tev muguru pātago ar siksnu vai esi nāvīgi paguris, gulēdams slimības gultā, – tās ir grēkā krišanas sekas. “Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka”
(Ebr. 4:15). Viņš, kuram tu lūgšanās stāsti par savām grūtībām, tās saprot, – Viņš pats ticis kārdināts un pārbaudīts (grieķiski to apzīmē viens vārds).

Tāpēc, ja tiešām ir tiesa, ka Dievs ievaino un dziedē, un ir nelaimes radītājs, tad ir arī skaidrs, ka Viņš neliks doties grūtībās un pārbaudījumos, kuros Viņš pats brīvprātīgi nebūs bijis. Kaut arī Viņš nepadevās kārdinājumiem, Viņš pakļāva Sevi grēkošanas sekām. Kaut arī Viņš pats negrēkoja, Viņš dzīvoja dzīvi, kādu dzīvo tie, kas dzimuši grēkā. Visbeidzot Viņš nomira grēcinieka nāvē – vecā čūska iekoda Viņam papēdī, Sātans koda un nogalināja. Tā kā Jēzus cilvēciskā daba bija uzņemta dievišķībā un cieši saistīta ar to, mēs varam sacīt, ka mira pats Dievs. Viņš ļāva sevi nogalināt cilvēku slepkavam, cilvēku vietā. To mēs saprotam ar vārdiem - Dievs Dēls mira par mūsu grēkiem.
IP pierakstīta

anonymous

Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #144 : Decembris 04, 2013 »

tā jau īsti nav nāve, ja pēc trim dienām var respawnoties un atnākt atpakaļ gluži kā jauns. nekomfortabli, droši vien, bet ne jau nāve.
IP pierakstīta

anonymous

Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #145 : Decembris 04, 2013 »

` “Tā Kungs grib salauzt viņu ar slimībām”`

wait, what? salauzt ko ar slimībām? sevi?
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #146 : Decembris 04, 2013 »

Jā, viņš uzņēmās arī mūsu slimību sāpes. Bet nāve bija īsta. Īstākas nav.
IP pierakstīta

anonymous

Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #147 : Decembris 04, 2013 »

`Jā, viņš uzņēmās arī mūsu slimību sāpes.`

bet priekš kam? pie tam, pasaule pēc mūsu ēras ir bijusi tikpat ciešanu pilna kā pirms mūsu ēras. no kā tad jēzuliņš esot mūs atpestījis? ā, pareizi, tas viss būs `nākamajā dzīvē`. protams. tiešām nav nekā vieglāka, kā pārdot neredzamu preci.

`Bet nāve bija īsta.`

ej nu? ja pēc trim dienām tu iznāc no sava kapa, tā nav bijusi nāve, tas ir bijis atlūziens pēc episka trīsdiennieka.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #148 : Decembris 04, 2013 »


CIK ZEMU NO LAIDĀS DIEVS?

Pēc brīvprātīgas piedzimšanas par cilvēku un nonākšanas mūsu pasaulē Viņš nolaidās vēl zemāk un kļuva mazāks nekā mēs: “..jo viņa vaigs bija tik pārvērsts, ka tas nelīdzinājās cilvēkam..” (Jes. 52:14). “Bet es esmu tārps un ne cilvēks..” (Ps. 22:7). Atteicies no dievišķās godības un kļuvis par cilvēku, Jēzus atteicās arī no Savas cilvēciskās vērtības! Lai arī cik zemu es esmu, man ir tiesības zināt: Jēzus bija zemāk par mani. Ja esmu depresijā un Dieva pamestības tumsā, es zinu: Viņš ir bijis tajā vēl dziļāk par mani. Viņš bija tur dziļumā, kur nav Dieva Tēva, jo Tēvs Viņu pameta. Lai arī cik dziļi sāpēs un izmisumā es esmu nonācis, es zinu: Viņš ir tur un gaida mani, lai būtu kopā ar mani, lai tumsā es nebūtu viens. Tā ir cieša tuvība. Tā ir mīlestība.

Dieva uzvara pār ciešanām

Bet tas vēl nebija viss! Viņš, kas bija bez grēka, piedzīvoja pašu ļaunāko: kļuva par grēcinieku Dieva priekšā, par Dieva sodītu un nolādētu grēcinieku! Jā, tas ir pats ļaunākais. Un arī to Viņš piedzīvoja. “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība” (2. Kor. 5:21). Pie krusta Jēzus necieta kā grēcinieks – Viņš cieta kā pats grēks. Golgatā Dievs Savu Dēlu padarīja par to, ko viņi abi ienīda. Jēzum lielākās ciešanas pie krusta sagādāja nevis naglas, slāpes vai krampji, arī ne apziņa, ka Viņam jācieš nevainīgam. Nē, grūtākais bija mirt vainīgam! Viņš pats bija darījis tikai Dieva prātu, bet visu mūsu vainu Tas Kungs uzkrāva Viņam – ne tikai ciešanas, sāpes un nāvi, bet arī vainu. Tāpēc Viņš cieš arī Dieva sodu: “Sods guļ uz Viņa, caur ko mums miers nāk.” Ne tikai ciešanas, sāpes un nāve, bet sods par vainu!

Tikai nāvi nebija nopelnījis Viņš, bet mēs. Tā nebija izrāde, un tā nebija spēle. Dievs dusmās pameta Jēzu, jo Viņš nevarēja palikt pie Tā, kas bija padarīts līdzvērtīgs visam pasaules ļaunumam. Dievs Jēzu pameta. Dievs Jēzu nolādēja (Gal. 3:13). Tas ir vietniecisks upuris. Tas ir izlīgums. Tas, ka Jēzus cieta un mira kopā ar mums, cieta un mira tāpat kā mēs, ir tikai daļa Dieva atbildes. Dieva ciešanu dziļākais noslēpums un Viņa izšķirošā atbilde uz ciešanu mīklu ir cita: Viņš cieta un mira arī mūsu vietā. Šķiet neticami, ka Dievs cieta kopā ar mums, ka mēs varam turēties Viņam pie rokas un nebūt vieni, ka arī Viņš “raud ar raudošajiem”. Taču, godīgi runājot, tas, protams, zināmā mērā visu atvieglo, bet ne vairāk! Tas neko neatrisina! Kad Jēzus zem Dieva dusmām nomira kā upuris par grēku atlaišanu, Viņš, pirmkārt, izglāba mūs no mūžīgās pazušanas, Viņš atbrīvoja mūs no grēka, vainas, tiesas un velna. Vienlaikus Viņš atsvabināja mūs no ciešanu tirānijas. Viņš ne tikai atrisināja ciešanu mīklu, Viņš atraisīja mūs no ciešanu varas! Viņš to patiešām izdarīja! Viņa vietnieciskais upuris attiecas ne tikai uz mūžīgo nāvi, bet dāvā mums daudz vairāk! Viņš pakļāvās visam, kam ir sakars ar nāvi: bailēm, asarām, slimībām, sāpēm, un Viņš darīja to vietnieciski – tātad pārņēma uz Sevi to, kas pienāktos mums. Viņš ne tikai tika nogalināts mūsu vietā, Viņš arī cieta un raudāja mūsu vietā: “Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev..” (Jes. 53:4).

Ko Viņš izdarīja? Vai Jesaja nerēķinās ar “nenozīmīgo sīkumu”, ka mēs joprojām ciešam sāpju un slimību dēļ? Kādā ziņā Jēzus slimības un sāpes bijušas vietnieciskas, kādā ziņā Viņš tās pārņēmis uz Sevi, ja mēs no tām ciešam tieši tikpat smagi kā iepriekš? Jesaja taču nerakstītu mums miglainu teoriju vai nepārdomātu apgalvojumu? Tas, ka Jēzus patiesi vietnieciski nesis mūsu sāpes un slimības, ir atslēga uz lielo noslēpumu, kā Dievs var būt nelaimes radītājs! Kaut arī mūs nemitīgi nomoka sāpes un slimības, tas ir līdzīgi, kā Jēzus vietnieciski izpirka mūsu grēkus: mēs joprojām ar tiem saskaramies katrs savā dzīvē! Viņš taču neaiznesa grēkus prom no mūsu ikdienas, it kā mēs vairs negrēkotu, – Viņš uzņēmās uz Sevi lāstu, ko pelnījis grēcinieks. Jēzus uzņēmās arī mūsu slimības, bet neizskauda tās no mūsu dzīves – mēs no tām joprojām ciešam. Viņš, mirdams pie krusta, novērsa no mums ciešanu lāstu – ne mazākā mērā kā grēku! Grēks joprojām ir dzelonis mūsu miesā, taču tas nespēj samaitāt nedz mūsu mieru ar Dievu, nedz cerību uz mūžīgo dzīvību, nedz mūsu prieku par Jēzu. Nāve joprojām ir pēdējais ienaidnieks, taču tā vairs nespēj mūs terorizēt un tiranizēt! Gluži otrādi – tieši grēks mūs māca mīlēt Dieva žēlastību un nāve ieved mūs mūžīgajā dzīvībā!

Tas, ka mēs joprojām pazīstam grēku un nāvi savā miesā, nepadara par mīklainu pieņēmumu to, ka Jēzus pārņēma mūsu grēkus uz Sevi un mira par tiem!  Skaidri – daudz skaidrāk un ikdienas dzīvei tuvāk nekā žēlabainā sapņu pasaule, par kuru Ziemassvētku vakarā dzirdam dziedam
daudzās baznīcās.
 Dzīve joprojām ir tāda pati kā agrāk – mulsinošs prieka un izmisuma jūklis. Patiesībā tas nav jautājums par to, vai pasaulē dzīvot būtu grūtāk, ja Jēzus nekad nebūtu dzimis. Pat vislabākie sakari ar debesīm negarantē mums nekādus atvieglojumus attiecībā uz ciešanām! Tāpēc nav jābrīnās, ka cilvēki kristietību uztver kā nereālu un iedomātu, ja jau pieauguši cilvēki var sēdēt un “spēlēt” paradīzi: šajā jaukajā Ziemassvētku laikā pasēdēsim, padziedāsim un izliksimies, ka visas sāpes ir izgaisušas! Nē, Bībele ir pat lietišķāka nekā mūsu labākās palīdzības organizācijas! Bībele par postu zina vairāk nekā jebkura cilvēku reliģija vai filozofija!

Mūsu posts nav vienkārši izzudis. Tas ir izzudis, pieveikts, uzvarēts! Pat ļaunākajā ciešanu uzbrukumā tas zaudējis savu varu –uzveikts pat tam, kurš turas pēdējiem spēkiem. Tas gan izklausās vēl fantastiskāk nekā iepriekšējie pieņēmumi. Kāda konkrēta nozīme piemīt apgalvojumam, ka posts ir uzvarēts? Ko vēža pacientam palīdz teikums, ka viņa ciešanas ir uzvarētas, ja viņš nevar izveseļoties? Ja neskaidrās ciešanu teorijas ir bezjēdzīgas un nederīgas, tad šķiet, ka šī pēdējā ir “maksas pakalpojums”. Nē, ciešanas tiešām ir reāli uzvarētas – Jēzus uzvarētas pie krusta.
IP pierakstīta

anonymous

Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #149 : Decembris 04, 2013 »

BULL. SHIT.

es vēl saprastu, ja dievs bībelē nebūtu aprakstīts kā visvarens. tad jā, varbūt nebija citas iespējas, kā taisīt visu to epopeju ar piedzimšanu kā mirstīgajam, rituāli uzņemoties cilvēku grēkus (kā tas ir lasāms entajās mitoloģijās), mirstot, atdzimstot (fuck, tas sāk izklausīties pēc kārtīgas acteku leģendas) un ar savu upuri izglābjot cilvēci.

bet visvarenam dievam nevajag šādas izdarības. visvarens dievs var vienkārši gribēt lietu savešanu kārtībā, un viss tā arī notiek pēc viņa gribas. ja nu visvarens dievs tomēr taisa šādu teātri, tad tas tiešām ir TEĀTRIS.

`Ko vēža pacientam palīdz teikums, ka viņa ciešanas ir uzvarētas, ja viņš nevar izveseļoties?`

tieši tā. ko tas viņam palīdz? NEKO. burtiski neko. un zini kāpēc? tāpēc ka tās NAV uzvarētas. tāpēc ka viņš CIEŠ. pavisam reāli un tagad, nevis uz papīra vecās pasaku grāmatās. varbūt tās izdodas uzvarēt medicīnai un cilvēku pūlēm, bet bieži vien pat ar to nepietiek, un pacients mirst. nu, tā pa īstam, nevis uz trim dienām.
IP pierakstīta