Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Ļaunuma cēlonis  (Lasīts 87346 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42041
  • Ateists
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #30 : Decembris 03, 2013 »

Ilārs

Tātad dievs radīja labu, bet tas palika slikts.

Rezultāts vienalga ir slikts.

Tas ir kā ar maximas jumtu - tagad būvnieki var dievoties, ka radījuši to pareizi, bet nu sabruka... Rezultāts uz sejas.

Jā, starp citu, ja kaut kas aboslūti labs (Ilārs saka, ka Lucifers radīts absolūti labs, bez kļūdām) var spontāni sabojāties, tad jau

1) sabojāties var arī dievs ( ja ne, tad kāpēc?)
2) sabojāties var viss ``jaunās jeruzalemes`` jeb pēc - pasaules gala paradīzes kontingents.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42041
  • Ateists
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #31 : Decembris 03, 2013 »

Ilārs

`` Dievs to neradīja, bet tas ir Dieva radības izkropļojums, trūkums, defekts utt.``

Nu tātad dievs rada ar defektiem, trūkumiem, izkropļojumiem?
IP pierakstīta

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #32 : Decembris 03, 2013 »

Ilārs
Citāts
Uz jautājumu - kāpēc? - ir atbilde - tā slēpjas pašā Luciferā, tā ir viņa vaina. Dievs bija radījis viņu labu.

Muļķības! Atbilde ir elemetāra - vaina ir brīvajā gribā. Un brīvā griba kā tāda, ir ļaunuma manifestācija un ļaunuma cēlonis. Tb - jebkurš ļaunums noreducējas uz brīvo gribu. Savukārt brīvo gribu neviens cits kā Dievs nav devis. Un devis tikai tapēc lai būtu šis ļaunums - brīvās gribas rīcības sekas.  Lai cilvēks būtu "brīvs" un varētu nepaklausīt Dievam - izdarīt ļaunumu.
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42041
  • Ateists
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #33 : Decembris 03, 2013 »

Masiks , nu re un ja dievam BG piemīt, tas arī var sabojāties.
IP pierakstīta

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #34 : Decembris 03, 2013 »

Nu, labi, ka Tu saproti. Tā kā grēks ir defekts, trūkums vai zaudējums, tad tam nav būtība un tas nav kaut kas radīts. Dievs to neradīja, bet tas ir Dieva radības izkropļojums, trūkums, defekts utt.
Tas ir relatīvi. Nogalināt ir ļaunums. Pie kam nevis tapēc ka tas ir ļauni, bet gan tapēc ka Dievs to nav atļāvis. Jo ja nogalina Dievs - tas taču (tev) neskaitās ļauni? Tu taču nedomā, ka Dievs darīja ļaunumu Grēku Plūdos apslīcinot gandrīz visus cilvēkus un lopus? Viņš taču darīja tikai labu... vai ne? Bet Hitlers, bendējot žīdus - darīja slikti. A starpība ta kāda? Abi slepkavo, tikai viens to dara ar Dieva (pats savu) atļauju, otrs bez.
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #35 : Decembris 03, 2013 »

Jā, Luciferam bija brīva griba, bet tagad vairs nav. Labie eņģeļi ir nostiprināti savā labestībā un arī cilvēks tāds būs jaunajā pasaulē.

Dievs nevar sabojāties, jo tad viņš vairs nebūtu Dievs, bet viena no būtiskām Dieva īpašībām ir tā, ka viņš nevar nebūt Dievs.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42041
  • Ateists
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #36 : Decembris 03, 2013 »

Ilārs

`` Labie eņģeļi ir nostiprināti savā labestībā``

Tad šiem arī vairs nav brīvas gribas?

``Jā, Luciferam bija brīva griba, bet tagad vairs nav.``

Kur palika?

``Dievs nevar sabojāties, jo tad viņš vairs nebūtu Dievs, bet viena no būtiskām Dieva īpašībām ir tā, ka viņš nevar nebūt Dievs. ``

Tātad dievam brīvas gribas nav? Viņš ir sava dieva statusa vergs, robots -  nevar to mainīt?
IP pierakstīta

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #37 : Decembris 03, 2013 »

Masiks , nu re un ja dievam BG piemīt, tas arī var sabojāties.
Nē, te stājas spēkā ļaunuma relatīvisms un duālisms. Ja Ilārs tev iespers - tas būs ļauni. Ja to pašu izdarīs Dievs - tas nebūs ļauni, bet gan izcili labi. Jo tā gribēja Dievs un tāda bija Dieva griba. Ok.
Vienīgi šai situācijā mulsina viens fakts  -  kā mums uztvert variantu, kad Ilāram smadzenēs notiek gļuki, ij viņš dzird Dieva balsi, kas pavēl iespert Cth? Ij mums nav zināms - Ilārs ir mesija,  vienkārši traks, vai sociopāts kurš nekaunīgi melo?
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42041
  • Ateists
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #38 : Decembris 03, 2013 »

Masiks

``Ja to pašu izdarīs Dievs - tas nebūs ļauni, bet gan izcili labi.``

Nu šis jau ir Orvelam - ``dzīvnieku fermā``
IP pierakstīta

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #39 : Decembris 03, 2013 »

Ilārs
Citāts
Jā, Luciferam bija brīva griba, bet tagad vairs nav.
Proti - jau krietnu laiku Lucifers ir paklausīga marionete Dieva rokās? Nuuuuuuuu..... jo tālāk mežā, jo resnāki partizāņi....
jāiet pēc popkorna....


Citāts
Dievs nevar sabojāties, jo tad viņš vairs nebūtu Dievs
no kā tas nepieciešami izriet? Ja Dievs sabojāsies, tad Ilārs Dievu par Dievu neuzskatīs un Dievam tapēc būs jāpazūd? Jeb tomēr Dievam būs tiesības sadot Ilāram pa muti, izvārtīt dubļos un izlaist zarnas, savukārt pašam pat nebūs vajadzības nedz atvainoties nedz justies par kaut ko vainīgam. Ibo tāds bija Dieva lēmums un šādu rīcību Dievs savā gudrībā uzskatīja par pašu labāko Ilāram... Tb - viss ir šokolādē.
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42041
  • Ateists
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #40 : Decembris 03, 2013 »

Masiks, jā tur Ilāram ir vēl viena lieta, par ko padomāt:

Ja viss ko dara dievs ir labi vnk tāpēc, ka to dara dievs, tad kāpēc diskriminējam nabaga luci? Tad tāpat - viss ko dara lucis ir labs, jo to dara lucis, kas radīts labs un viss ir šokolādē.

(Un Ilāram jaunas ekumēnisma iespējas - ar sātanistiem)
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7555
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #41 : Decembris 03, 2013 »

Vairums cilvēku visvarenības jēdzienu iedomājas drīzāk filozofiski – kā matemātikas uzdevumu vai ko tamlīdzīgu, it kā mācība par Dieva visvarenību neietvertu un nenozīmētu neko citu kā vien to, ka Viņam visas lietas iespējamas. Taču tas ir nepareizi. Tā ir vistīrākā filozofēšana, kas vidusskolniekiem ļauj iedomāties, ka tie var uzveikt mūs ar jautājumu: “Vai Visvarenais var radīt tādu akmeni, ko Viņš pats nespēj pacelt?” Un tādējādi mums nākas pieņemt, ka Dieva “visvarenība” vairs nevar nozīmēt neko citu kā vien to, ka Viņš var visas lietas. Bet Dievs nevar visas lietas. Viņa visvarenībai ir konkrētas robežas, un, iespējams, šīs robežas ļauj atrisināt vienu vai otru no tām mīklām, kurās esam ieslīguši ar savām patvaļīgajām prāta
spekulācijām.

Ir lietas, ko Dievs nevar. Viņš nevar rīkoties bez mīlestības. Pat gaidīdami līdz tiesas dienai vai līdz mūžības galam, mēs nekad nepiedzīvosim to, ka Dievs atceļ Savu pirmo un augstāko likumu. Kā lai Viņš rīkojas pretēji Savai būtībai, pretēji mīlestībai? Dieva visvarenība nenozīmē, ka Viņš var visas lietas, bet gan to, ka Viņš var visu, ko vēlas – taču visu Viņš nevēlas! Viņš nemūžam negribēs rīkoties bez mīlestības. “Ja mēs esam neuzticīgi, Viņš paliek uzticīgs, jo Viņš nevar Sevi pašu aizliegt” (2. Tim. 2:13). Nē, to Viņš nevar, jo Viņš ir svēts Dievs un ne cilvēks (un šai ziņā ir kaut kas, ko cilvēks var, bet Visvarenais nevar).

Dievam ir kāda vājā vieta, – tā ir vājība pret cilvēkbērniem. Tā ir Dieva mīlestība uz mums. Taču arī Viņa vājība ir stiprāka par cilvēkiem (1. Kor. 1:25). Viņa muļķība un vājība ir glābjoša, jo tā ir daudz stiprāka par visiem postošajiem spēkiem, tā ka Viņa vislielākās vājības acumirklī neviens un nekas nav stiprāks par Dievu.

Tas nozīmē, ka tā ir labprātīga vājība. Neviens Viņu uz to nav spiedis, bet tāda ir bijusi Viņa labprātīgā mīlestība. Dieva vājums nav Viņa spēka trūkums. Pār Viņu nelemj ne dabas likumi, ne liktenis (kā liktenis lēma pār senajiem ziemeļtautu dieviem), jo vienīgi pats Dievs ir lēmis, kādam Viņam jābūt. Viņš izvēlējās nākt cilvēciskā vājībā, kad piedzima no jaunavas Marijas.

Islamā Allāha visvarenība ir pats svarīgākais mācības jautājums. Vārds “islams” nozīmē pakļaušanos Allāha suverēnajai majestātei (“muslim” – tas, kas pakļaujas). Tādēļ islams, burtiski runājot, var rēķināties ar to, ka pilnīgi viss ir Allāha gribēts, tai skaitā grēks, krišana, sirds apcietināšana un pazudināšana. Jā, pat velna darbi
ir padoti Allāha suverēnajai gribai. Nekas nenotiek bez Allāha iepriekšnolemšanas. Neviens cits netiek izglābts kā tikai izredzētie.

Savukārt kristietībā pats galvenais un svarīgākais mācības punkts ir Dieva mīlestība. Mūsu Dieva tēls ir pavisam atšķirīga atbilde uz ļaunuma problēmu nekā islama masīvā visvarenības mācība. Par Dieva visvarenību cilvēki bieži vien runā tādā veidā, kas dara bezjēdzīgu Bībelē attēloto spraigo cīņu starp Dievu
un Sātanu. Vai Dieva vājība, kas ir mīlestība, spēj mums izskaidrot ļaunuma neizprotamo klātbūtni? Kāds Dieva mīlestībai ir sakars ar visu to, kas šai pasaulē notiek ārpus Viņa tiešās gribas? Vai Dieva mīlestība var pateikt, kādēļ tika radīts laba un ļauna atzīšanas koks?

Domāju, ka jā. Daudzi kā pašu lielāko Viņa mīlestības darbu uzlūko cilvēka radīšanu, ka Dievs ir radījis cilvēku kā brīvu un atbildīgu būtni. Kad radīšanas procesā bija tapusi šī fantastiskā pasaule un sagādājusi Dievam lielu prieku, Viņš beigu beigās radīja vienīgo būtni, kas bija Viņa mīlestības cienīga: ar neticamu uzdrīkstēšanos Tas Kungs izveidoja šo būtni no zemes pīšļiem un Svētā Gara; tā tika radīta pēc dievišķā tēla un līdzības un bija tikai nedaudz zemāka par pašu Dievu (Ps. 8:6). Dievs radīja cilvēku.

Ir izteiktas arī domas, ka mīlestības pilnais Dievs nav gribējis radīt cilvēku līdzīgu robotam, jo tas nekādi neatbilstu Dieva tēlam un Dieva vājums līdzībai. Cilvēka diženums ir viņa brīvība un atbildība, un, ja Dievs vispirms Ādamam un Ievai būtu ieprogrammējis absolūtu paklausību un likumpildīšanu, tad viņi tiešām būtu īstas paraugbūtnes, taču ne cilvēki.

Tā nu tas ir, ka mīlestības dziļākā būtība ir labprātība, ko dzīvē esam pieredzējuši arī mēs paši. Lai Ādams no jauna iemīlētu Dievu– kā Dievs mīl viņu –, tad Ādamam pašam bija jānāk pie atziņas un jāsāk to mācīties. Mīlestību nevar ieprogrammēt. Un, lai gan vecāki labprāt grib redzēt savos bērnos gan paklausību, gan labprātību, tomēr mēs arī zinām, ka šāda “mīloša” sirds arvien nāk par augstu maksu. Mēs nevaram bērnus ieprogrammēt mīlestībā. Šo mīlestību viņos ir iespējams tikai iedzīvināt. Tādēļ Dievs radīja bausli un izvēli. Viņš radīja laba un ļauna atzīšanas koku. Dievs radīja čūsku. Ja cilvēkam, bija jākļūst par “dievišķo eksperimentu”, tam vajadzēja brīvu iespēju Viņu mīlēt un paklausīt Viņa bausli. Diemžēl cilvēks gribēja nevis mīlēt Dievu, bet pats kļūt kā Dievs. Līdz ar Ādama grēkā krišanu mēs visi kopā esam izvēlējušies grēku un nāvi (Rom. 5:12 utt.)!

Protams, ka Visuzinātājam Dievam tas nebija pārsteigums, un šai ziņā mums var būt kārdinājums domāt, ka risks bija pārāk liels un Viņam nevajadzēja mūs radīt. Taču ir sacīts: “Jau tad, kad Dievs radīja šo pasauli, Viņš loloja Sevī krusta domas.” Dievs Savā mīlestībā acīmredzot uzskatīja, ka labāk mūs radīt ar iespēju krist, nevis darīt mūs par robotiem, – jo arī visdziļāk kritušais cilvēks sevī arvien nes Viņa tēlu, kāds nav dots pat erceņģelim. Varbūt ar labprātību un izvēles iespēju nepietiek, lai mūsos radītu mīlestību, tāpēc mums ir jāmācās no tā, ko ciešam.

Iespējams, ka tieši tas ir iemesls, kādēļ ciešanas ir vajadzīgas. Tagad mēs kā grēcinieki šai pasaulē visos apstākļos un situācijās mācāmies to, ko Ādams un Ieva neiemācījās paradīzē, proti, labprātīgi mīlēt Dievu. Lai arī mūsu mīlestība uz Jēzu pagaidām vēl nav nekas ievērības cienīgs, tomēr tā jau mums ir: trauslā grēcinieka mīlestība uz savu Glābēju. Tā maz pamazām ieaugas un iedzīvojas mūsos, kad dzīvojam pie Viņa ticības kopībā, lai arī nekad neesam Viņu redzējuši (1. Pēt. 1:8). Mums arī nav jābaidās, ka jaunajā pasaulē var notikt jauna krišana un viss atkal sāksies no gala, jo šeit, šajā grēka pasaulē, mēs jau labprātīgi esam atteikušies no grēka uz mūžīgiem laikiem un nākamajā pasaulē mēs ļaunumu vairs neizvēlēsimies!

Mūsu pasaulē notiek daudz kas ļauns, kas nav saskaņā ar Dieva prātu. Vai visuvarenais Valdnieks to nevarēja novērst? Viņš katrā ziņā to varēja izdarīt nekavējoties, taču tikai divos veidos: pirmkārt, ar varu piespiest un pakļaut ļaunumu. Taču tā būtu vardarbība pret dievišķā tēla cieņu un atbildību ikvienā grēciniekā, un tad cilvēki vairs nebūtu cilvēki. Otrkārt, Viņš varēja iznīcināt mūs kā kaujamos lopus vai vismaz pašus ļaunākos no cilvēkiem. Tomēr Viņš bija pacietīgs pret ļaunajiem un nevienam nenovēlēja pazušanu. Iznīcināt mūsu cilvēciskumu vai mūsu glābšanas iespēju Dievam acīmredzot šķita daudz ļaunāk nekā tas, ja kādu laiku šajā pasaulē panesam ciešanas.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42041
  • Ateists
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #42 : Decembris 03, 2013 »

Ilārs

``Ir lietas, ko Dievs nevar. Viņš nevar rīkoties bez mīlestības.``

Tad jau elli pieļaut viņš nevar?

``bet gan to, ka Viņš var visu, ko vēlas – taču visu Viņš nevēlas!``

Tātad pamainīt savas vēlmes dievs nevar un līdz ar to ir robots?

``Dievam ir kāda vājā vieta, – tā ir vājība pret cilvēkbērniem.``

Joprojām: šitas neiet kopā ar elles pastāvēšanu :)

``Daudzi kā pašu lielāko Viņa mīlestības darbu uzlūko cilvēka radīšanu, ka Dievs ir radījis cilvēku kā brīvu un atbildīgu būtni.``

Jūsējie man stāsta, ka Lucis ir daudz advencētāka būtne par cilvēku - tad kā?

`` Mīlestību nevar ieprogrammēt.``

Kāpēc? Skaidrojumu lūdzu.

`` Šo mīlestību viņos ir iespējams tikai iedzīvināt. ``

Kas tas ir ``iedzīvināt`` un ar ko atšķiras no ``ieprogrammēt``?
IP pierakstīta

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #43 : Decembris 03, 2013 »

Ir lietas, ko Dievs nevar. Viņš nevar rīkoties bez mīlestības. Pat gaidīdami līdz tiesas dienai vai līdz mūžības galam,
Citāts
mēs nekad nepiedzīvosim to, ka Dievs atceļ Savu pirmo un augstāko likumu. Kā lai Viņš rīkojas pretēji Savai būtībai, pretēji mīlestībai? Dieva visvarenība nenozīmē, ka Viņš var visas lietas, bet gan to, ka Viņš var visu, ko vēlas – taču visu Viņš nevēlas! Viņš nemūžam negribēs rīkoties bez mīlestības. “Ja mēs esam neuzticīgi, Viņš paliek uzticīgs, jo Viņš nevar Sevi pašu aizliegt” (2. Tim. 2:13). Nē, to Viņš nevar, jo Viņš ir svēts Dievs un ne cilvēks (un šai ziņā ir kaut kas, ko cilvēks var, bet Visvarenais nevar).


Muļķības! Kapēc ne? Bībelē ir daudz vietu, kurās Dievs parāda ka mīl vai vismaz izrāda labvēlību vienai cilvēces daļai, kamēr pārējo ja nu neienīst tad vismaz konkrēti nemīl. Tu taču nevari norādīt, kas Dievam būtu jāgrib... attiecīgi nevari norādīt vai viņam obligāti jāmīl vai jāienīst.

Būs ļoti jācenšas pierādīt, ka Dievs tikai aiz lielas mīlestibas pret faraonu, nocietināja tā sirdi, lai varētu apslaktēt ēģiptes primdzimtos un tādā veidā iežēlināt paša apcietināto sirdi...  kuru pēc tam ar vieglu roku noslīcināja Sarkanajā jūrā, lai savukārt izrādītu mīlestību un rūpes pret Mozu un viņa tautu....
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42041
  • Ateists
Re: Ļaunuma cēlonis
« Atbilde #44 : Decembris 03, 2013 »

``Diemžēl cilvēks gribēja nevis mīlēt Dievu, bet pats kļūt kā Dievs.``

Kādā veidā šie 2 viens otru izslēdz?

``jo arī visdziļāk kritušais cilvēks sevī arvien nes Viņa tēlu, kāds nav dots pat erceņģelim. ``

enģeļi - pirmais neveiksmīgais eksperiments? Un tad ``opreģeļis`` - ir tiem brīva griba vai nav? man šķiet, ka Tu te putrojies.

Redzi - ja ir - tad ar ko tie atšķira sno cilvēkiem?
Ja nav - tad kā eņģelis Lucis varēja sabojāties?

`` Varbūt ar labprātību un izvēles iespēju nepietiek, lai mūsos radītu mīlestību,``

Nu un ko tad vajag? Kāda ir recepte? Pamocīt viņus? Ciešanas kā mīlestības izraisītājs?  Piedod, tā ir perversija, saucas sadomazohisms.
IP pierakstīta