Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Zinātnes robežas  (Lasīts 36832 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7466
Zinātnes robežas
« : Novembris 04, 2013 »

Pavisam noteikti zinātniskā metode ir varens instruments, bet tai ir savas robežas. Šie ierobežojumi ir balstīti tajā apstāklī, ka hipotēzei ir jābūt pārbaudāmai un falsificējamai, kā arī eksperimentiem un novērojumiem, jābūt atkārtojamiem. Tas dažus jautājumus padara nepieejamus zinātniskai metodei. Zinātne nevar pierādīt vai atspēkot Dieva esamību vai citu pārdabisku parādību. Dažreiz, zinātniskie principi tiek izmantoti, lai mēģinātu radīt uzticību dažām nezinātniskām idejām, piemēram, inteliģenta dizaina teorijai. Bet „inteliģentais dizains” nav zinātne, jo dievišķās būtnes esamību nevar pārbaudīt ar eksperimentu palīdzību.

Zinātne arī nespēj sniegt vērtējumus par to, kas labs un slikts. Tā nevar piemēram, sacīt, ka globālā sasilšana ir kaut kas slikts. Ir iespējams izpētīt globālās sasilšanas cēloņus un sekas un par šiem rezultātiem sniegt ziņojumu, bet tā nevar apgalvot, ka viena vai otra cilvēka darbība ir nepareiza, piemēram, ka cilvēki, kuri nav aizvietojuši parastās gaismas spuldzes ar kompaktajām luminiscences spuldzēm ir bezatbildīgi.

Reizēm, dažas organizācijas izmanto zinātniskus datus, lai panāktu savus mērķus. Tas nojauc robežu starp zinātni un morāli, un mudina veidot " pseido - zinātni ", kas mēģina leģitimizēt kādu produktu vai ideju, kas nav tikusi pakļauta stingrai pārbaudei.

Un tomēr, ja to izmanto pareizi, zinātniskā metode ir viens no vērtīgākajiem instrumentiem, ko cilvēki ir jebkad radījuši. Tā palīdz mums risināt ikdienas problēmas un  tajā pašā laikā palīdz mums saprast, dziļus jautājumus par pasauli un Visumu, kurā mēs dzīvojam.

http://science.howstuffworks.com/innovation/scientific-experiments/scientific-method10.htm





Ctulhu

Zinātne var gan pārbaudīt un noraidīt hipotēzi par dievu:
a) izmantojot varbūtību teoriju un faktu, ka ir tieši 0 datu jeb evidences šai hipotezei par labu
b) izmantojot loģiku un atrodot pretrunas pašā hipotēzē, tā ``pārdabiski spēki`` jau ir iekšēji pretrunīgs nonsenss.

Tālāk:

Zinātne pasaka gan, kas ir labs vai slikts priekš cilvēkiem un priekš saprātiem vispār, loģiski ka jebkas tāds, kas saprātus bojā/iznīcina, padara primitīvākus/degradē.

``Tas nojauc robežu starp zinātni un morāli``

jāņem vērā, ka morāle jeb ētika jau nav nekas cits, kā zinātnes nozare.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 41639
  • Ateists
Re: Zinātnes robežas
« Atbilde #1 : Novembris 04, 2013 »

OK, Ilārs, turpinam šeit. Tikai tehniska piebilde - mēs esam atraduši, ka labāk ir atstāt ``vecās`` tēmas neslēgtas, pretēji tam, ko praktizēja LELB un citos forumos, jo cilvēki lasa un kādēļ gan viņiem liegt komentēt. Tā veidojas vairāki sarunu zari, kas viens otram netraucē.
IP pierakstīta

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Re: Zinātnes robežas
« Atbilde #2 : Novembris 04, 2013 »

Nu, hipoteze par BB ir grūti pārbaudāma ar tiešiem eksperimentiem. BB atkārtot laikam neizdosies un labi ka tā...
Protams, ir netieši noverojumi un loģiski secinājumi... bet pašu faktu pārbaudīt nesanāks.
Acīm redzot cilveka izziņas robežas neaprobezojas ar formālām zinātnes definīcijas robežām.
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 41639
  • Ateists
Re: Zinātnes robežas
« Atbilde #3 : Novembris 04, 2013 »

Par tēmu

Mans ``sausais atlikums`` ir tāds - ja arī zinātnei ir robežas, tad tās sakrīt ar mūsu iespēju robežām vispār. Protams, katrā dotajā laika momentā gan mūsu iespējām vispār, gan pētnieciskajām iespējām un zināšanām ir konkrētas robežas, bet tās nepārtraukti paplašinās. Nu un šī palašināšanās savukārt ir bez augšējās robežas, tātad nebeidzama. No otras puses - nav sagaidāms stāvoklis, kad būs zināms viss un zinātne līdz ar to apstāsies.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 41639
  • Ateists
Re: Zinātnes robežas
« Atbilde #4 : Novembris 04, 2013 »

Masiks, naff teikts, ka neizdosies atkārtot. Ok, ne šodien, ne rīt un ne pēc gada. Bet vispār - iespējams, ka mums gluži vienkārši nāksies apgūt šo lietu, piemēram, lai novērstu Visuma siltuma nāvi jeb pareizāk sakot ``evakuētos``.
IP pierakstīta

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Re: Zinātnes robežas
« Atbilde #5 : Novembris 04, 2013 »

Ctulhu
prakse gan rāda ka cilvēka (fantāzijas) robežas tālu parsniedz zinatnes iespēju robežas. Tb - cilvēks atsevišķās jomās var vairāk par zinātni...
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 41639
  • Ateists
Re: Zinātnes robežas
« Atbilde #6 : Novembris 04, 2013 »

Masiks, jā, var izdomāt to, kas nav iespējams. Piemēram ceļojumu atpakaļ laikā vai dievu. Bet te ir incanta lieta - nevar jau izdomāt šīs lietas iekšēji konsistenti, tb bez pretrunām.
IP pierakstīta

Papucs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 16360
  • aristokrāts zinātnieks
Re: Zinātnes robežas
« Atbilde #7 : Novembris 04, 2013 »

nevar jau izdomāt šīs lietas iekšēji konsistenti, tb bez pretrunām.

Tieši tā! Tas ir viens no Dieva pierādījumiem, jo tur nav loģisku pretrunu.
NB! Nav loģisku pretrunu saskaņā ar Dieva loģiku.
Ctulhu loģika, protams, te netiek ņemta nopietni.
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: Zinātnes robežas
« Atbilde #8 : Novembris 05, 2013 »

Ctulhu
Citāts
šī palašināšanās savukārt ir bez augšējās robežas, tātad nebeidzama.
Paplašināšanās izbeidzās ar robežu, kur signālu izplatīšanās max ātrums sāk traucēt smadzeņu apjomam.

Citāts
nav sagaidāms stāvoklis, kad būs zināms viss un zinātne līdz ar to apstāsies
Tas nozīmē, ka agri vai vēlu, laikam ritot, aktivizēsies kāds faktors X, kas pieliks visam punktu. Uz šo brīdi tāds faktors ir, piem, liels meteorīts, kas ietriecās zemē un visa dzīvība pagalam. Tā kā "nekad viss nav zināms", tad vienmēr paliek arī nezināms kāds faktors X, un līdz ar to civilizācijai agri vai vēlu ir jāiet bojā, tas ir tikai laika jautājums.

Iespējams, ka pastāv "nekad nebūs zināms viss-a" - tāda "vājā forma", tas ir, mēs izpētām visu līdz pamatiem, elementārdaļiņas u.c., uzbūvējam "Visa Vienoto Teoriju", un - dabas spēku, dabas iekārtojuma ziņā mums ir zināms viss. Nav vairs faktoru X (te gan jāpiebilst, ka var būt tādi X, kas ir fundamentāli iebūvēti dabas likumos, un kur mēs neko nevaram izdarīt, - varētu būt Visuma kolapss, - kaut gan tādiem X obligāti nav jāeksistē ?? ). Nav vairs ko pētīt - tas ir, pētīt ir ko, bet nav vairs tā būtiskā iemesla, kāpēc pētīt. Pētīt mēs viemēr varam visādas paštaisītas, dabā neeksistējošas elementu kombinācijas.
Tikai te rodas jautājums - kāpēc pētīt?
a) vienkārši interesanti, rotaļa tāda
b) a ja nu kāds cits pēta un izgatavo mākslīgu X? Mums jābūt gataviem, jāizgatavo X pirmajiem
c) radam sev ilūziju, piemirstam to, ko zinām, un sākam pētīt no jauna.
d) ?
 
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: Zinātnes robežas
« Atbilde #9 : Novembris 05, 2013 »

Pašlaik mūsu pētīšanas pamatā ir interese un vajadzība. Pētīšanai ir svarīgums, nozīme, no tās atkarīga cilvēka veselība un dzīvība un visas cilvēces pastāvēšana. Pētnieki ir cilvēces avangards.
Vēl - mums ir arvien vairāk TV ar lielākiem ekrāniem un revolucionāri dzidrāku attēlu - tas arī ir zinātnes sasniegumu tāds kā blakusefekts.
Ja viss izpētīts, uzbūvēta nemirstība un visi X novērsti, tad paliek pāri tikai pētīšana vēl lielāku TV ekrānu dēļ, vai arī pētīšana pētīšanas pēc - kaut kā ne ar vienu no tiem nebūtu pamata lepoties.
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: Zinātnes robežas
« Atbilde #10 : Novembris 05, 2013 »

Ilārs
Citāts
dievišķās būtnes esamību nevar pārbaudīt ar eksperimentu palīdzību.
Ar eksperimentiem tieši - ok, varētu arī nebūt pārbaudāms, bet statistikai vajadzētu uzrādīt atšķirības, kaut kādas Dieva darbības pēdas. Kaut vai, ka tās pašas lūgšanas tiek uzklausītas vai tamlīdzīgi.

Citāts
Zinātne arī nespēj sniegt vērtējumus par to, kas labs un slikts.
Jā, jo to nosaka morāle, kaut kādi postulāti. Zinātne atbild uz jautājumu "kā?", bet ne uz "kāpēc?".
Ja nu tikai psiholoģija un Co te ko varētu pateikt, bet pašlaik nekas tāds nopietns nav atklājies, ka būtu jau gatavas instrukcijas, kas cilvēkam ir/nav labi un kā kam jābūt.
IP pierakstīta

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Re: Zinātnes robežas
« Atbilde #11 : Novembris 05, 2013 »

Citāts
Zinātne arī nespēj sniegt vērtējumus par to, kas labs un slikts.

Jā, jo to nosaka morāle, kaut kādi postulāti. Zinātne atbild uz jautājumu "kā?", bet ne uz "kāpēc?".
antropoloģija, šķiet, kā reiz to visu pētīja, un attiecīgi laikam arī varēja noteikt -kas labs un kas ļauns.
Ar atrunu, izrietošu nomorāles definīcijas:
Citāts
Morāle (franču morale 'tikumība' — no latīņu moralis 'tikumīgs') ir sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski nosaka cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem. Morāle ir vēsturiski mainīga. Par morāli dēvē arī tikumisku atziņu vai secinājumu, vai arī pamācību, kas var būt pausta, piemēram, literārā darbā.
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: Zinātnes robežas
« Atbilde #12 : Novembris 05, 2013 »

a_masiks
Jā, morāle vēsturiski mainās, bet zinātne nenosaka un pat nerēķina morāli. Dr Mengele atkarībā no pastāvošās morāles definīcijas var būt varonīgs ārsts, vai riebīgs sadists.
IP pierakstīta

anonymous

Re: Zinātnes robežas
« Atbilde #13 : Novembris 05, 2013 »

laikam gan tomēr arī no tīri neitrāla viedokļa mengele nav paveicis neko ievērības cienīgu medicīnas lauciņā.
IP pierakstīta

anonymous

Re: Zinātnes robežas
« Atbilde #14 : Novembris 05, 2013 »

`bet zinātne nenosaka un pat nerēķina morāli.`

jā, bet cik es saprotu, tad lielākoties te iet runa par to, ka zinātnei vajadzētu mēģināt sākt to darīt. kam es pilnībā piekrītu.
IP pierakstīta