Drukāt

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.
1 stunda 1 diena 1 nedēļa 1 mēnesis Mūžīgi
Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums

[EzītisMiglā]

MJ

ko dara tās dvēseles, kamēr tās gaida rindā uz kārtējo iemiesošanos šajā pasaulē?

Laiks jau var ritēt savādāk, kur ātrāk, kur lēnāk. Vai vispār paralēli un perpendikulāri. M. Ņūtons, piem, saka ka viena tāda dzīve "tur" izskatās kā "skolēns izgāja uz īsu brīdi no klases".

Kas ir tas, kas izlemj, un uz ko pamatojoties, kas ir pareizi un kas - nepareizi? Šitā mēs nonāksim atpakaļ tur, kur iesākām - pie kristiešu dieva

Pie Dieva, ne obligāti kristiešu. Bet Dievs tak zina visu labāk, pēc definīcijas. Gudrs.

Apnicīgi ir tad, kad viena šķēršļa pārvarēšanai ir vajadzīgi daudzi mēģinājumi, katrs no kuriem beidzas neveiksmīgi un noved pie atkārtotas pēdējā seiva ielādes.

Jā, bet vienalga, ja ieslēdz 'god mode' un izej līmeni, tad paliek tāda ... pajēla sajūta. Tā esnevarēju iziet Quake IV, tur (laikam?) letnants Veiss bija pārtaisīts par briesmīgo monstru, un viņam vēl visu laiku nāca palīgā. Ilgi man bija jālādējās no pēdēja seiva, ieslēdzu ar 'god mode', bet pēc laika tak atgriezos un izgāju godīgi!

Kas liek tā domāt?

Evidences? Nu, būs tikai tā paša M. Ņūtona darbi. Tur viņam tā ir, ka pēc vienas dzīves, notiek rezumēšana, tālāko plānu spraušana, un, ja vajag, tad atkal nākamā dzīve.
Mēs te tikai teoriju apskatām. Tāpēc - pēc definīcijas.

multipleijera tipa spēļu sižets lielākoties ir absolūti neprognozējams

Ne vienmēr. Var būt visādi "atslēgas notikumi", no kuriem neizbēgsi. Atkal kā piemērs, gan no single-player, Call of Duty, laikam 4, vai 3? Epizode, snaiperi, kur ej kopā ar kapteini (? neatceros vārdu), ir viena vieta, kur viņam helikopteris uzgāzīsies uz galvas, un neko nevari izmainīt. Multiplayerā var būt līdzīgi, kādam notikumam vajag, lai salasās noteikti cilvēki, tikmēr 'nekas īpašs nenotiek'.
Te ir dažādas prognozējamības pakāpes - ir definēti tikai daži, būtiskākie notikumi, līdz tam, ka definēts pilnīgi viss, un dzīve tiek tā, izspēlēta. Kas, starp citu, akurāt nav pretrunā ar to, ka "nekādas brīvās gribas nav".

no šīs spēles nekādīgi priekšlaicīgi nevar iziet.

Pati spēle ir īsa, salīdzinot ar ... nezinu, bezgalību. vai ...
Otrkārt, ja jau esi apņēmies, tad spēlē. Galu galā, ir komanda, ar ko kopā spēlē, un pat mūsu spēlītēs nav labi, ja pamet biedrus un izej no spēles.

[EzītisMiglā]

a_masiks

tjipa izvēlas valsti un vecākus, kurus tad padara stāvoklī ar savu izvēli. Tikai naher nav skaidrs - kurš īblis izvēlas variantus ar abortiem?

Varbūt tas īblis, kas pats iepriekš abortēja, ko nevajag. 
Vai arī kāda pavisam jauna dvēsele, kas pamazām apmācās dzīvošanu materiālajā ķermenī.
Vēl ir versija, ka dvēsele tā īsti iemiesojās, kad jau ķermenis pietiekami attīstīts.

[a_masiks]

Varbūt tas īblis, kas pats iepriekš abortēja, ko nevajag.

tad palido jebkura vāvuļošana par izvēli.

Vai arī kāda pavisam jauna dvēsele, kas pamazām apmācās dzīvošanu materiālajā ķermenī.

pēc būtības pats akts nav embrija bet gan viņa vecāku izvēle. var būt var čivināt par spontānajiem abortiem, bet to daudzums tomēr nav pārāk liels. Ņemot vērā cilvēku skaita pieaugumu un attiecīgi jauno dvēseļu skaitu - tādā gadījumā spontano abortu skaitam būtu jābūt katastrofālam.

Vēl ir versija, ka dvēsele tā īsti iemiesojās, kad jau ķermenis pietiekami attīstīts.

kā parazīts, kas meklē gatavu upuri? Nu un ja neiemiesojas? Un ja jaukā rumpitī konkurē iemiesoties vairāki gribētāji?

[EzītisMiglā]

a_masiks

tad palido jebkura vāvuļošana par izvēli.

jebkura vāvuļošana nepalido. Tas ir kā sliktam skolēnam, kas nav apguvis vielu. Viņš netiek uz priekšu un izvēlas brīvprātīgi, agri vai vēlu, vai kādu ekvivalentu. Tas - skolas un attīstības modelī. Vasaras darbi, tā sacīt.
Kļudas modelī - vai nu tas pats, vai - piespiedu kārtā, pēc nopelnītā. Vai tad brīva izvēle nozīmē neatbildēt par savu sastrādāto, bet tikai izvēlēties pēc tāda paša saraksta, kā citiem?

pēc būtības pats akts nav embrija bet gan viņa vecāku izvēle

Pazīstot vecākus, var prognozēt ar lielu varbūtību, ko šie darīs vai nedarīs.

Ņemot vērā cilvēku skaita pieaugumu un attiecīgi jauno dvēseļu skaitu

Ne visas dvēseles ir jaunās tai pieaugumā. Var arī būt tā, ka tam pulciņam no 1000 dvēselēm, kas te spēlējās / attīstās / kļūdās, ir iedalīts max 100 vietas. Visu laiku bija aizņemtas kādas 10, tagad ir 50. (tas tā, proporcijās, lai nebūtu nulles jāskaita)

Nu un ja neiemiesojas? Un ja jaukā rumpitī konkurē iemiesoties vairāki gribētāji?

Ja jau Dievs ir, tātad tam procesam ir kontrole.

[a_masiks]

EzītisMiglā

tad palido jebkura vāvuļošana par izvēli.


jebkura vāvuļošana nepalido. Tas ir kā sliktam skolēnam, kas nav apguvis vielu. Viņš netiek uz priekšu un izvēlas brīvprātīgi, agri vai vēlu, vai kādu ekvivalentu. Tas - skolas un attīstības modelī. Vasaras darbi, tā sacīt.
Kļudas modelī - vai nu tas pats, vai - piespiedu kārtā, pēc nopelnītā. Vai tad brīva izvēle nozīmē neatbildēt par savu sastrādāto, bet tikai izvēlēties pēc tāda paša saraksta, kā citiem?

palido, palido. Ibo aborts te tiek uzskatīts par soda veidu. Un tā nekādā gadījumā nav izvēle (ja vien netiek runāts par reinkarnējamā apmācību ipaši cietsirdīgā SM). Savukārt apgalvojums ka abortā embrijs kaut ko iemācās vairāk, nekā slieka no punta knābja - neiztur jebkādu kritiku.

Pazīstot vecākus, var prognozēt ar lielu varbūtību, ko šie darīs vai nedarīs.

jā, bet es jau teicu - aborta izvēle nav paša embrija izvēle...

Ne visas dvēseles ir jaunās tai pieaugumā. Var arī būt tā, ka tam pulciņam no 1000 dvēselēm, kas te spēlējās / attīstās / kļūdās, ir iedalīts max 100 vietas. Visu laiku bija aizņemtas kādas 10, tagad ir 50. (tas tā, proporcijās, lai nebūtu nulles jāskaita)

tas atkal nozīmē ka tāds fenomens kā reinkarnācija (kad varam runāt par kautkādām kontiuētām atmiņām) ir ļoti rets gadījums. Tjpa 10 no 1000.

Ja jau Dievs ir, tātad tam procesam ir kontrole.

kontrole nozīmē kārtību un taisnīgumu, taču anulē izvēli un brīvo gribu, diemžēl.

[EzītisMiglā]

a_masiks

Un tā nekādā gadījumā nav izvēle

Skolas / attīstības gadījumā var būt izvēle. Skolēnam tik ilgi "lasa morāli", kamēr viņš piekrīt, redzot, ka kaut kas viņam pašam nāks par labu. Tā ir / nav izvēle?

aborta izvēle nav paša embrija izvēle

ar lielu varbūtību var pateikt, kas notiks.

tāds fenomens kā reinkarnācija (kad varam runāt par kautkādām kontiuētām atmiņām) ir ļoti rets gadījums. Tjpa 10 no 1000

Kāpēc? Ilgā laikā taču no 1000 dvēselēm visas paspēj iemiesoties, kuras grib.

kontrole nozīmē kārtību un taisnīgumu, taču anulē izvēli un brīvo gribu, diemžēl.

Neanulē, tikai ierobežo.
Reāli jau brīvā griba ir ierobežota vienmēr, kur ir vairāk par vienu cilvēku. Jebkurā variantā - tajā, kas "skola" tomēr vismazāk.

[EzītisMiglā]

a_masiks

abortā embrijs kaut ko iemācās vairāk

Dvēsele, ne embrijs. Mācās izjust uz savas ādas, kā tas ir būt abortētam.

[a_masiks]

EzītisMiglā

Skolas / attīstības gadījumā var būt izvēle. Skolēnam tik ilgi "lasa morāli", kamēr viņš piekrīt, redzot, ka kaut kas viņam pašam nāks par labu. Tā ir / nav izvēle?

tā ir maiga verdzības līdzība. Arī vergu var sist tik ilgi, līdz viņš saprot un iemācās to, kas viņam pašam nāk par labu.... Tā ir/nav izvēle?

ar lielu varbūtību var pateikt, kas notiks.

var var. Tikai lemējs ir arī darītājs.

Kāpēc? Ilgā laikā taču no 1000 dvēselēm visas paspēj iemiesoties, kuras grib.

paspēj, bet par inkarnāciju var liecināt tikai tās, kas "ielien bez rindas" vairākas reizes pēc kārtas. Un pie tādas konkurences, tas cipars nevar būt liels. Nu vot kāda ir iespēja dvēselei ātri reinkarnēties, ja uz kārtējo inkarnāciju gaida 1000 dvēseles, bet vietu ir tikai 10 -50?

Neanulē, tikai ierobežo.
Reāli jau brīvā griba ir ierobežota vienmēr, kur ir vairāk par vienu cilvēku. Jebkurā variantā - tajā, kas "skola" tomēr vismazāk.

ok, bet jebkurā gadījumā - vairs nevar runāt par brīvo gribu kā mērķi pasākumam.

Dvēsele, ne embrijs. Mācās izjust uz savas ādas, kā tas ir būt abortētam.

un? kādu infu tas dod vairāk, nekā iemācīties kakāt podiņā un nevis autiņos?

[succubus]

Nu, pirmkārt, jau - ja tā ir spēle, nav obligāti, ka visas būtnes, kas pastāv, to ir ienteresētas spēlēt. Tas arī varētu izskaidrot to, ka dvēseļu skaits, kas te apgrozās, laika gaitā mainās.
Otrkārt, ja katrs cilvēks ir vien avatars spēlē, var gadīties, ka spēlētāja jūtas ir galīgi citādas kā avatara jūtas - kaut kas, kas sāpina avataru (izdzīvot kaut kādu smagu situāciju), var izrādīties ļoti jauks achievment spēlētājam. Pie tam, iespējams, ka spēlētājs pat nonojauš, ka avataram tiešām ir jūtas un emocijas, nevis tā ir tikai pārliecinoša simulācija. Tiesa gan, tādā gadījumā atmiņas par iepriekšējām dzīvēm būtu nopietns gļuks.

[EzītisMiglā]

a_masiks

tā ir maiga verdzības līdzība

tad arī bērnu audzināšana ir maiga verdzība? Vai arī vecākiem ir vienalga, sīkais tur mācās / nemācās? Dot viņam brīvību?

Nu vot kāda ir iespēja dvēselei ātri reinkarnēties, ja uz kārtējo inkarnāciju gaida 1000 dvēseles, bet vietu ir tikai 10 -50?

Laiks tak rit šeit ātrāk, tur nav neko ilgi jāgaida. Un dvēseles jau nodarbojas ar visu ko citu, ne tikai ar inkarnācijām uz zemes.

vairs nevar runāt par brīvo gribu kā mērķi pasākumam

Pasākums notiek drīzāk "dēļ brīvās gribas". Nebūtu tādas, tad nevajadzētu visu to  pasākumu. Bet tad būtu roboti, un vispār nekādas jēgas attīstībai no nulles.

kādu infu tas dod vairāk, nekā iemācīties kakāt podiņā un nevis autiņos

Zināt, kā ir, kad otram sāp, no tās sērijas. Būt upura ādā.

[EzītisMiglā]

succubus
Jā, tas arī.
Atmiņas vienā variantā tiešām ir nopoietns gļuks.
Savukārt, citā atkal tās ir nepieciešamas, bet ne pārāk lielā mērā. Ņūtons saka, ka tagad viss esot palicis pārāk materiāls, un tādas atmiņas tāpēc ir kā rādītājs, ka eksistē kaut kas vairāk.

[Ctulhu]

Kas tas ir ``pārāk materiāls``?

[EzītisMiglā]

Ctulhu
Tas ir, dažādi grabuļi. Vērtību centrā - grabuļi, karjera un tamlīdzīgas lietas.

[Ctulhu]

Ezis, grabuļi - tas ir aparatūra, instrumenti. Ko bez tiem izdarīsi? Neko.

[cthugha]

vai man vienīgajai apgalvojumi par `pārāk materiāls` neliekas nekas slikts?