MJ ko dara tās dvēseles, kamēr tās gaida rindā uz kārtējo iemiesošanos šajā pasaulē?
Laiks jau var ritēt savādāk, kur ātrāk, kur lēnāk. Vai vispār paralēli un perpendikulāri. M. Ņūtons, piem, saka ka viena tāda dzīve "tur" izskatās kā "skolēns izgāja uz īsu brīdi no klases".
Kas ir tas, kas izlemj, un uz ko pamatojoties, kas ir pareizi un kas - nepareizi? Šitā mēs nonāksim atpakaļ tur, kur iesākām - pie kristiešu dieva
Pie Dieva, ne obligāti kristiešu. Bet Dievs tak zina visu labāk, pēc definīcijas. Gudrs.
Apnicīgi ir tad, kad viena šķēršļa pārvarēšanai ir vajadzīgi daudzi mēģinājumi, katrs no kuriem beidzas neveiksmīgi un noved pie atkārtotas pēdējā seiva ielādes.
Jā, bet vienalga, ja ieslēdz 'god mode' un izej līmeni, tad paliek tāda ... pajēla sajūta. Tā esnevarēju iziet Quake IV, tur (laikam?) letnants Veiss bija pārtaisīts par briesmīgo monstru, un viņam vēl visu laiku nāca palīgā. Ilgi man bija jālādējās no pēdēja seiva, ieslēdzu ar 'god mode', bet pēc laika tak atgriezos un izgāju godīgi!

Kas liek tā domāt?
Evidences?

Nu, būs tikai tā paša M. Ņūtona darbi. Tur viņam tā ir, ka pēc vienas dzīves, notiek rezumēšana, tālāko plānu spraušana, un, ja vajag, tad atkal nākamā dzīve.
Mēs te tikai teoriju apskatām.

Tāpēc - pēc definīcijas.
multipleijera tipa spēļu sižets lielākoties ir absolūti neprognozējams
Ne vienmēr. Var būt visādi "atslēgas notikumi", no kuriem neizbēgsi. Atkal kā piemērs, gan no single-player, Call of Duty, laikam 4, vai 3? Epizode, snaiperi, kur ej kopā ar kapteini (? neatceros vārdu), ir viena vieta, kur viņam helikopteris uzgāzīsies uz galvas, un neko nevari izmainīt. Multiplayerā var būt līdzīgi, kādam notikumam vajag, lai salasās noteikti cilvēki, tikmēr 'nekas īpašs nenotiek'.
Te ir dažādas prognozējamības pakāpes - ir definēti tikai daži, būtiskākie notikumi, līdz tam, ka definēts pilnīgi viss, un dzīve tiek tā, izspēlēta. Kas, starp citu, akurāt nav pretrunā ar to, ka "nekādas brīvās gribas nav".

no šīs spēles nekādīgi priekšlaicīgi nevar iziet.
Pati spēle ir īsa, salīdzinot ar ... nezinu, bezgalību. vai ...
Otrkārt, ja jau esi apņēmies, tad spēlē. Galu galā, ir komanda, ar ko kopā spēlē, un pat mūsu spēlītēs nav labi, ja pamet biedrus un izej no spēles.