Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Vai mūsu sirdis ilgojas pēc Jēzus?  (Lasīts 22873 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Vai mūsu sirdis ilgojas pēc Jēzus?
« Atbilde #465 : Jūnijs 27, 2019 »

Evolucionists, bet vai tas ``imanences plāns`` nav vienkārši smuks bet lieks jēdziens? Kāds ir tās kaidrojošais potenciāls? Ko mēs jaunu uzzinam par esamību no šīs teorijas?
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Vai mūsu sirdis ilgojas pēc Jēzus?
« Atbilde #466 : Jūnijs 27, 2019 »

/Jutekļi. Blefs. Nav pierādāms, ka nav meli./

Pierādījums ir tehnoloģijas kas konsekventi strādā.
IP pierakstīta

EVOLUCIONISTS

  • Pieslēdzies Pieslēdzies
  • Ieraksti: 557
Re: Vai mūsu sirdis ilgojas pēc Jēzus?
« Atbilde #467 : Jūnijs 27, 2019 »

Evolucionists, bet vai tas ``imanences plāns`` nav vienkārši smuks bet lieks jēdziens? Kāds ir tās kaidrojošais potenciāls? Ko mēs jaunu uzzinam par esamību no šīs teorijas?

Bez tā, nav nekā realtīvi pieņemama. ja "iekšējā" domā ir, var ticēt papamtpieņēmumiem un tad tikai iet tālāk. Ja "iekšējā plāna nav" ir tikai haoss, kas ir pamatā visam. Haoss ietver to pašu, ko nāve. Tad nav imanences plāna.
IP pierakstīta

EVOLUCIONISTS

  • Pieslēdzies Pieslēdzies
  • Ieraksti: 557
Re: Vai mūsu sirdis ilgojas pēc Jēzus?
« Atbilde #468 : Jūnijs 27, 2019 »

/Jutekļi. Blefs. Nav pierādāms, ka nav meli./

Pierādījums ir tehnoloģijas kas konsekventi strādā.

Muļķības, nevis pierādījumi. Tukši apgalvojumi.
Ja grib pateikt mīkstāk, tad TICĪBA, ka tā ir.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Vai mūsu sirdis ilgojas pēc Jēzus?
« Atbilde #469 : Jūnijs 27, 2019 »

Evolucionists, lieta tāda, ka tas strādā neticot tam, man nav jātic lidmašīnai es vienkārši lidoju.
IP pierakstīta

EVOLUCIONISTS

  • Pieslēdzies Pieslēdzies
  • Ieraksti: 557
Re: Vai mūsu sirdis ilgojas pēc Jēzus?
« Atbilde #470 : Jūnijs 27, 2019 »

Evolucionists, lieta tāda, ka tas strādā neticot tam, man nav jātic lidmašīnai es vienkārši lidoju.
Bez jutekliskās starpniecības un imanences plāna tu vienkārši nekas neesi, kur nu vēl lido
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Vai mūsu sirdis ilgojas pēc Jēzus?
« Atbilde #471 : Jūnijs 27, 2019 »

Nujā bez elektriskajiem un ķīmiskajiem procesiem manā organismā es nekas neesmu un neko nejūtu, bet kāds tam sakars ar apspriežamo?
IP pierakstīta

EVOLUCIONISTS

  • Pieslēdzies Pieslēdzies
  • Ieraksti: 557
Re: Vai mūsu sirdis ilgojas pēc Jēzus?
« Atbilde #472 : Jūnijs 27, 2019 »

Nujā bez elektriskajiem un ķīmiskajiem procesiem manā organismā es nekas neesmu un neko nejūtu, bet kāds tam sakars ar apspriežamo?

Tāds, ka tavi apgalvojumi arī par ķīmiju ir tikai NEPIERĀDĪTI APGALVOJUMI, kas balstās ticībā. Vairāk jau arī nekas.

Lieto uz veselību. Ticēt ir psihloģiski veselīgāk nekā neticēt. Ja ķīmija, tici savai ķīmijai. tikai ticība katram sava. un NAV PIERĀDĀMA, kādas atsevišķas tās patiesīgums.
IP pierakstīta

EVOLUCIONISTS

  • Pieslēdzies Pieslēdzies
  • Ieraksti: 557
Re: Vai mūsu sirdis ilgojas pēc Jēzus?
« Atbilde #473 : Jūnijs 27, 2019 »

Mana relatīvā ticība ir tāda: doma ir.
Tā pastāv manā imanencē. Tiklīdz sāk tai piedēvēt materiālo vai citu kaut kādu puruši, vai materiālistiski-dievināmo "strādā-nestrādā" fikciju tipa izcelšanos, tā sākas arvien mazāk ticama ticība. Tas arī viss
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42220
  • Ateists
Re: Vai mūsu sirdis ilgojas pēc Jēzus?
« Atbilde #474 : Jūnijs 27, 2019 »

``doma ir`` neko daudz nepaskaidro un neļauj mums kko darīt ar domāšanu.
IP pierakstīta

EVOLUCIONISTS

  • Pieslēdzies Pieslēdzies
  • Ieraksti: 557
Re: Vai mūsu sirdis ilgojas pēc Jēzus?
« Atbilde #475 : Jūnijs 27, 2019 »

``doma ir`` neko daudz nepaskaidro un neļauj mums kko darīt ar domāšanu.

Neko jau arī nevajag darīt. Doma pati nosaka visu imanenci un tādējādi rada reālo pasauli. Ja nav domas, tad ir dzīvnieks, kas vienkārši eksistē bez pasaules apziņas. Un arī nekas slikts. Labums tāds, ka dzīvniekam nekas nav jāpierāda, tikai jāpaļaujas gēnu kodam. Tādi redz ticības apliecinājumi, kas tikpat labi var būt fikcija, jo apgalvojumi vienmēr ir relatīvi
IP pierakstīta

EVOLUCIONISTS

  • Pieslēdzies Pieslēdzies
  • Ieraksti: 557
Re: Vai mūsu sirdis ilgojas pēc Jēzus?
« Atbilde #476 : Jūnijs 27, 2019 »

Un ja nav domas, tad nav nekā ko pārvērst zīmē. Tad tas, ko tu tur dari pie sava kompja ir tas pats, kas ķirķa ripināšana. "ķirķis" kas nav doma un nav zīme var būt viss kas, arī - Nekas.
IP pierakstīta

Jona

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 2135
Re: Vai mūsu sirdis ilgojas pēc Jēzus?
« Atbilde #477 : Jūnijs 27, 2019 »

EVOLUCIONISTS
TICĪBU nerada nekādas tur `gēnu programmas`, tad jau Dievam ticētu visi (ja vien nerunājam par ticību tīri sadzīviskā, miesiskā izpratnē - pat katrs suņa īpašnieks tic, ka viņa luteklis viņam nekodīs bet aizsargās, savukārt suns paļaujas, ka saimnieks būs tikpat adekvāts un rūpēsies par viņu vienmēr). 
bet vispār mana iebilde bija ne par to.  kategoriski nepiekrītu, ka ticīgajiem vajadzīga viņu ticība kā kruķis, ar ko steberēt pa savu neizdevušos dzīvi.  kā tev tur bija:
Citāts
mākslu viņš perceptuāli netver, zināšanas nav dzīvē uzkrājis, tās viņam nepalīdz... Tāpēc ticība nav nekas slikts.
tie tad nu būtu - Ņūtons, Einšteins, Koperniks, Keplers, Galilejs, Paskāls, Planks, Puškins, Ž.Verns, Gēte...  etc. etc.  nabaga ticīgie impotentiņi, vai ne.   :o
IP pierakstīta

EVOLUCIONISTS

  • Pieslēdzies Pieslēdzies
  • Ieraksti: 557
Re: Vai mūsu sirdis ilgojas pēc Jēzus?
« Atbilde #478 : Jūnijs 27, 2019 »

EVOLUCIONISTS
TICĪBU nerada nekādas tur `gēnu programmas`, tad jau Dievam ticētu visi (ja vien nerunājam par ticību tīri sadzīviskā, miesiskā izpratnē - pat katrs suņa īpašnieks tic, ka viņa luteklis viņam nekodīs bet aizsargās, savukārt suns paļaujas, ka saimnieks būs tikpat adekvāts un rūpēsies par viņu vienmēr). 
bet vispār mana iebilde bija ne par to.  kategoriski nepiekrītu, ka ticīgajiem vajadzīga viņu ticība kā kruķis, ar ko steberēt pa savu neizdevušos dzīvi.  kā tev tur bija:
Citāts
mākslu viņš perceptuāli netver, zināšanas nav dzīvē uzkrājis, tās viņam nepalīdz... Tāpēc ticība nav nekas slikts.
tie tad nu būtu - Ņūtons, Einšteins, Koperniks, Keplers, Galilejs, Paskāls, Planks, Puškins, Ž.Verns, Gēte...  etc. etc.  nabaga ticīgie impotentiņi, vai ne.   :o

Ikviens no mums arī ir ticīgs pa savam, tieši evolūcijas gaitā izstrādātas gēnu programas darbības dēļ. Arī tas, kurš tic materialismam kā, teiksim, Ctulhu. Pierādīt "no vidus, no matiem" nevar neko, lai kaut ko sāktu domāt ir vajadzīgi pamata pieņēmumi, aksiomas - tas nozīmē vajadzīgs ticības programas atbalsts. Un ne jau nu Mucipucli Absolūtās iedvesmas dēļ. Un visi nosauktie "ticīgie impotentiņi" ir tikpat ticīgi, cik materiālismam dzelžaini ticīgie Freids, Staņislavs Grofs, Feierbahs utt. :) Ticējums - tas, kas ir fonā un var būt šāds tāds, vai visāds, te un visos gadījumos - kā skaidri redzams nav traucējis tiem vai citiem ļaudīm atklāt savas domu sistēmas, neatkarīgi no fona ikonām.
Gēnu programa savu darbu padarījusi, prāts konstruējis savu - tas ir acīm redzams :)

SAUC KURU GRIBI gēnu programas darbojas ikvienā, tāpēc ticīgie ir visi vai neviens. Katram tikai sava ikona.

Vai nu visi ir "impotentiņi" vai arī nav neviens - ticības izvēle galu galā, kā ko nosaukt, viss ir relatīvs. Kam ticēsi, tas arī būs - Mucipucli vai ķīmija, viss vienalga.
Doma ir tas, kas imanences plānā ("iekšējā plānā" aptuvenāk) ir fiksējama puslīdz pieņemami ticami, jo tā darbojas un ir zīme, kas sastāv no apzīmētāja domas vārdiska sanējuma un apzīmējamā - domas satura. Tā ir reāla, kā klātesamība nosaukta saprotamā vārdā un ir imanences plānā savā domas sajūtā tverama pasaules ainā. Uz tās arī balstos, tā ir  gēnu programas darbība manī, kas liek pamatu tālākai domāšanai. Absolūta nav, relatīvs un nenoteikts ir pilnīgi viss, bet "doma" piefiksēta - tas ir pieļaujams realtīvisms, lai sāktu kaut ko konstruēt domājumā.
Bet ja sāk ar "atklāsmi", ar elku, ar absolūta fikciju, tad arī tālākais domājums haotizējas arvien nenoteiktāks un dažreiz pat nonāk pilnīgi nejēgā tā, ka to tikai sagudrots "simbols" var glābt un arī tikai pašam gēnu programas nesējam. Tad Haoss šo fikciju visu ātri noslauka savā bezgalīgajā nenoteiktajā kustībā. Tikko bija nejauša 'bildes" sakritība kosmiskajā telpā uz mirkli, kas bezgalības priekšā ir tas pats kas miljardi gadu, nekādas atšķirības. Bija un vairs nav. Tāds domājums der Mucipucli vai cita simboliska elka totalitārai ticībai. Relatīvisma pecīzākā domā to var mierīgi ignorēt, kā nejaušu.
IP pierakstīta

Jona

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 2135
Re: Vai mūsu sirdis ilgojas pēc Jēzus?
« Atbilde #479 : Jūnijs 27, 2019 »

EVOLUCIONISTS
par nelaimi, arī mūsu domas ir elementāri ietekmējamas no ārpuses - gan no Labā, gan, diemžēl, arī no ļaunā. sanāk bezmaz paradokss, ka arī uz to nevaram pilnībā paļauties.  stabilākais, kas mums vispār ''pieder'', tā ir mūsu sirdsapziņa.  un arī vēl jāskatās, vai tā saglabāta tīra un nevainojama.
IP pierakstīta