Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Simulācijas arguments  (Lasīts 14292 reizes)

0 Iemītnieki un 2 Nereģistrētie lasa šo tēmu.

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 41632
  • Ateists
Re: Simulācijas arguments
« Atbilde #15 : Aprīlis 25, 2012 »

NJ

``Empīriski pārbaudīt to, protams, nevar,``

Starp citu, vareetu buut taada iespeeja. Tas atkariigs no apstaaklja, vai ir iespeejamas sisteemas pilniigi bez kljuudaam. Ja nav - tad mums atliek samekleet sjaadas ``kljuudas`` muusu pasaules funkcioneesjanaa un izmantot taas kaa `caurumus``. Nu liidziigi, kaa riikojas hakeri.

Rezultaataa es varu iedomaaties situaaciju, kad tiirs infomorfs, datortiiklaa dziivojosja buutne, piemeeram datorspeeles pesonaazs, ja tas ir pietiekami komplekss briivai aktivitaatei, var , teiksmi, saakt ``klejot`` pa tiiklu un atrast, piemeeram, sjim tiiklam pievienotu robotu razjotni, taadeejaadi iegustot efektorus jau muusu telpaa un opereejot tajaa.
IP pierakstīta

mindbound

Re: Simulācijas arguments
« Atbilde #16 : Aprīlis 25, 2012 »

Citāts: Gnidrologs
Kādu vērtīgu informāciju mēs iegūstam no ''šī teorija visticamāk ir maz ticama''?
Šīs teorijas aptuvenas koordinātas visu relevanto teoriju telpā, kas, savukārt, ļauj iegūt informāciju, piemēram, par to, cik bitu evidences būtu nepieciešams, lai šo teoriju varētu sākt uzskatīt par patiesu.

Citāts: Ctulhu
Tas atkariigs no apstaaklja, vai ir iespeejamas sisteemas pilniigi bez kljuudaam.
Atbilde ir atkarīga no tā, par kādu kļūdu veidu ir runa. Ar masīvu, hierarhisku redundanci ir iespējams padarīt izzūdoši mazas tās kļūdas, kuru iemesls ir diskretizācija. Noapaļošanas kļūdas novērojamā lielumā, savukārt, ir neizbēgamas jelkurā sistēmā ar galīgu daudzumu atmiņas. Tiesa gan, matemātisku kļūdu klātbūtne joprojām nepadara sistēmu atpazīstamu kā simulāciju - beigu galā, arī fizikālā Visumā ir iespējami visi šie paši neprecizitāšu paveidi.
IP pierakstīta

Gnidrologs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8206
Re: Simulācijas arguments
« Atbilde #17 : Aprīlis 25, 2012 »

Citāts: Gnidrologs
Kādu vērtīgu informāciju mēs iegūstam no ''šī teorija visticamāk ir maz ticama''?
Šīs teorijas aptuvenas koordinātas visu relevanto teoriju telpā, kas, savukārt, ļauj iegūt informāciju, piemēram, par to, cik bitu evidences būtu nepieciešams, lai šo teoriju varētu sākt uzskatīt par patiesu.
Lai teorija būtu pamatota pietiek kaut vai ar vienu bitu evidences, pie nosacījuma, ka nav evidences, kas to tieši apgāž.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 41632
  • Ateists
Re: Simulācijas arguments
« Atbilde #18 : Aprīlis 25, 2012 »

Gnidrologs

Man liekas, ka bija otraadi- teorija nekad nav par 100% pamatota, bet pietiek ar 1 evidenci pret, lai to apgaaztu.
IP pierakstīta

mindbound

Re: Simulācijas arguments
« Atbilde #19 : Aprīlis 25, 2012 »

Citāts: Gnidrologs
Lai teorija būtu pamatota pietiek kaut vai ar vienu bitu evidences, pie nosacījuma, ka nav evidences, kas to tieši apgāž.
Nē.

Citāts: Ctulhu
Man liekas, ka bija otraadi- teorija nekad nav par 100% pamatota, bet pietiek ar 1 evidenci pret, lai to apgaaztu.
Nē.

Man šobrīd jāstrādā un jācīnās ar galvassāpēm, tādēļ nerakstīšu pats. Tā vietā izlasiet - abi, lūdzu - šo: http://lesswrong.com/lw/jn/how_much_evidence_does_it_take (elementāra varbūtību teorija, nekas smags un sarežģīts).
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 41632
  • Ateists
Re: Simulācijas arguments
« Atbilde #20 : Aprīlis 25, 2012 »

NJ, thnx.

Es biju domaajis to situaciju, ka pietiek ar 1 Veelera sintezi, lai vitalisms palidotu miskastee.
IP pierakstīta

mindbound

Re: Simulācijas arguments
« Atbilde #21 : Aprīlis 25, 2012 »

Jā, Popera falsifikācija ir un darbojas, bet tas ir speciālgadījums, kur vai nu pietiek ar vienu bitu pretējas evidences, vai arī pretējās evidences biti ir blīvi iepakoti vienā novērojumā. Nav droši pieņemt, ka visu hipotēžu falsifikācijai darbosies viens no šiem gadījumiem.
IP pierakstīta

Gnidrologs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8206
Re: Simulācijas arguments
« Atbilde #22 : Aprīlis 25, 2012 »

Man liekas, ka bija otraadi- teorija nekad nav par 100% pamatota, bet pietiek ar 1 evidenci pret, lai to apgaaztu.
Ja tas būtu fakts, tad BB jau sen būtu jāmet mēslainē.
Var būt daudzas konkurējošas pamatotas teorijas. Tas, ko tu gribēji teikt, ka tās nekad nav 100% pierādītas dēļ falsifikācijas principa.
IP pierakstīta

mindbound

Re: Simulācijas arguments
« Atbilde #23 : Aprīlis 25, 2012 »

Just for the shits and giggles, kāda tad būtu evidence pret Lielo sprādzienu?
IP pierakstīta

Gnidrologs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8206
Re: Simulācijas arguments
« Atbilde #24 : Aprīlis 26, 2012 »

Imo ir pilns nets ar uzskaitītām kontraevidencēm un problēmām. Pats fakts, ka jāizgudro mistiski post hoc/ad hoc koncepti tipa melnā matērija, kam ir zero explanatory power, lai teorija strādātu, ir pietiekami.
Points gan nebija par to, ka BB būtu nepamatota, bet, ka arī ctias teorijas var būt tik pat paamtotas, kamēr nav eksplicīti parādīts to falšums.
IP pierakstīta

mindbound

Re: Simulācijas arguments
« Atbilde #25 : Aprīlis 26, 2012 »

Uhm, pirmkārt, tumšajai matērijai nav nekāda sakara ar Lielo sprādzienu; tā tiek ieviesta teorijā, lai izskaidrotu neatbilstību starp novēroto izstarojošās matērijas masas daudzumu un kopējo gravitācijas iedarbību uz apkārtējo matēriju. Otrkārt, tumšās matērijas hipotēzei ir visai liels skaidrojošais spēks, problēmas ir ar tās precīzu novērošanu dabā (jo, well, atbilstoši definīcijai, tā neko neizstaro). Treškārt, apgalvojums par to, ka citas hipotēzes noteikti ir tikpat pamatotas, vienkārši ir nepareizs. Varbūtība, ka hipotēze ir patiesa, ir tieši proporcionāla to balstošās evidences daudzumam.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 41632
  • Ateists
Re: Simulācijas arguments
« Atbilde #26 : Aprīlis 26, 2012 »

NJ

``kāda tad būtu evidence pret Lielo sprādzienu?``

 ja es paaraak stipri nemaldos, tad variants ar singularitaati uz sjo momentu nav vieniigais kosmologiskais modelis. Ir kaut kas, kas vismaz populaarzinaatniskaa liimenii saucas ``nepaartrauktaas inflaacijas`` modelis.

Tad veel ar singularitaati bija taa kjeza, ka taa ``striidas`` ar kvantu toriju, jo sanaak lokaals punktveida objekts.

Es gan nepretendeeju buut experts modernajaa kosmologijaa, bet nu taads prieksstats rodas. 
IP pierakstīta

mindbound

Re: Simulācijas arguments
« Atbilde #27 : Aprīlis 26, 2012 »

Lielā sprādziena sākumā nav un nevar būt fizikāla singularitāte. Kā jau teicu, bezgalības fizikas vienādojumos ir diezgan droši kļūdu marķieri, un tā arī šeit - nav grūti saprast, ka sākotnējais Visuma rādiuss nevarēja būt mazāks par Planka garumu. Tādā kārtā problēma ar singularitāti automātiski tiek likvidēta, un nevis ad hoc veidā, bet gan nepastarpināti izrietot no pārējā fizikas konteksta.

Kas attiecas uz nepārtrauktās inflācijas modeli, tad tas jau ir tas pats Lielā sprādziena modelis, tikai bez izplešanās beigu nosacījumiem; t.i., Visuma izplešanās var būt bezgalīga laikā uz priekšu, taču tā ir galīga laikā atpakaļ, tai ir sākuma punkts.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 41632
  • Ateists
Re: Simulācijas arguments
« Atbilde #28 : Aprīlis 26, 2012 »

NJ

``Tādā kārtā problēma ar singularitāti automātiski tiek likvidēta, un nevis ad hoc veidā, bet gan nepastarpināti izrietot no pārējā fizikas konteksta.
``

OK, tik taalu skaidrs.

Protams ( vismaz peec manaam domaam) sjis te variants ar ``saakumu`` taapat noved pie jeedziena par ``aareeju vidi``, kuraa tamliidziigi procesi notiek peec kaut kaadaam likumsakariibaam. Attieciigi - tajaa videe ir kaut kas muusu vektoriaalajam laikam analogisks, bet augstaakas kaartas. Laiks, kas aprakstaams ar kaadu tenzoru? nezinu.

Es ne tajaa noziimee, ka tur aaraa dievinjs tupeetu, bet tajaa, ka esamiiba plasaakajaa noziimee tomeer sanaak bezgaliiga, arii ja muusu domens galiigs.
IP pierakstīta

mindbound

Re: Simulācijas arguments
« Atbilde #29 : Aprīlis 26, 2012 »

Ārēja vide (Multiverss vai whatever else) ir teorētiski pilnībā iespējama, taču nav nepieciešama, laiktelpas un matērijas pašrašanās nav pretrunā ar mūsdienu izpratni par fiziku un kosmoloģiju. Ja vēlies, varam parunāt par to ārpus foruma, jo, pirmkārt, šeit būtu pagrūti komunicēt kaut ko vairāk par populārzinātni un, otrkārt, es nedomāju, ka šejienes vispārīgā publika pagaidām ir adekvāti noskaņota šādām sarunām.
IP pierakstīta