Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Jeedziens par sisteemas kompleksitaati  (Lasīts 16690 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42365
  • Ateists

Sjii jeedziena ieviesjana un lietosjama ir iespeeja demistificeet moraali - eetiku.
« Pēdējā izmaiņa: Marts 16, 2012 Ctulhu »
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42365
  • Ateists
Re: Jeedziens par sisteemas kompleksitaati
« Atbilde #1 : Marts 16, 2012 »

Iiiss skaidrojums:

Ar sisteemas kompleksitaati saprotam visu sisteemaa ietilpstosjo elementu un saisju nepaarpaliciigu ( nereduntantu) kopumu. 

Tad sarezgiitaakas sisteemas ir ``labaakas`` un vienkaarsjaakas `sliktaakas``

No sejienes:``labais`` ir sisteemas kompleksitaates palielinaasjana/ palielinaajsanaas vai saglabaasjana, ``ljaunais`` ir sisteemas kompleksitaates samazinaasanaas.

Kaada no sjaadas pieejas jeega?

Jeega taada, ka tas dod iekseejo stanadrtu, kursj izriet no sisteemas pasjas iipasjiibaam, labaa un ljaunaa noveerteesanai.

Liidz ar to nevajag aareejo standartu, kaa teistiem.
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: Jeedziens par sisteemas kompleksitaati
« Atbilde #2 : Marts 16, 2012 »

Vēl jēga ir tāda, ka pazūd morāles relativitāte - tipa, kas vienam labi, otram slikti. Visu var izrēķināt.
Tiesa, praksē to reti kad var izdarīt.

Taču, lai cik mēs iepriekšējos forumos izdomājām gadījumus tipa 'nogriezt vecenīti', tev vienmēr izdevās atšaudīties :)
Būs jāpiedomā vēl...
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42365
  • Ateists
Re: Jeedziens par sisteemas kompleksitaati
« Atbilde #3 : Marts 16, 2012 »

Ezis

Jaa, buutu interesants eetisks uzdevums, ko intuitiivi atrisinaat var, bet ar sjo pieeju atrisinat nevar. Ir taad, nav taada? Var izdomaat?

 Kaada ir galvenaa sjiis pieejas probleema? Apmeeram taada pati, kaa daudz kur fizikaa, kad nevar pilniigi preciizi noteikt vai izreekjinaat kaadu parametru, nu - turbulentaas pluusmas, vairaak kaa 3 kermenju gravitacionaalaa mijiedarbiiba, utt. Tas pats sarezgiitu sisteemu teorijaas. Tas pats ar vilnju funkcijaam, taas arii nevar izrekjinaat preciizi, bet kjiimiskaass aites teorija tomeer darbojas, orbitaales tiek ziimeetas un tas viss paredz reaalo kjiimisko vielu uzvediibu.

Taatad, vareetu buut lietojamas tuvinaaktas K noveerteejnaas metodes.
IP pierakstīta

raven

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 1370
Re: Jeedziens par sisteemas kompleksitaati
« Atbilde #4 : Marts 16, 2012 »

Varētu pārkopēt to, ko jau tiku rakstījis. Kopsavilkums aptuveni šāds.

Kas attiecas uz ētiskiem uzdevumiem, tad cilvēks manuprāt būtu jāuzskata par vērtību arī tad, ja tāpēc nākas upurēt sarežģītāku sistēmu. Ja pastāv dilemma - vai ļaut mirt kaimiņam, vienkāršam cilvēkam, kas dzīvo pretī ielai, vai arī iznīcināt Adromedas galaktiku (pie nosacījuma, ka tur nav dzīvības un tā kāda iemesla dēļ nekad nevar veidoties)? Lai gan galaktika ir daudzkārt sarežģītāka, man saprātīgāk liekas izglābt kaimiņu.

Kas attiecas uz kompleksitāti kā tādu, tad Ctulhu nemaz nespēja šo jēdzienu nodefinēt izmērāmā veidā, līdz ar to tā ir tīrākā metafizika, nevis kaut kas empīriski pārbaudāms. Izrādījās, ka lai definētu "kompleksitāti", jāizmanto kaut kāda "funkcionalitāte", veicamo funkciju skaits, un to nevar izdarīt bez tā, lai piesauktu jēgu attiecībā uz kaut ko. Piemēram, "kompleksāks ir tas, no kā būs vairāk jēgas cilvēkiem". Izskatās, ka kompleksitāte ir atkarīga no konteksta, tātad definējama relatīvi kaut kam - tam pašam cilvēkam. Vispār "cilvēks ir visu lietu mērs" nav nekas jauns, bet standarta humānisma viedoklis. Kompleksitāte (ja to varētu nomērīt) nav nekas slikts, bet tā nevar būt ētikas sistēmas pamats.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42365
  • Ateists
Re: Jeedziens par sisteemas kompleksitaati
« Atbilde #5 : Marts 16, 2012 »

Raven

Ar galaktiku bija taa - tai piemiit liela redundance, elementu atkaartosjanaas, paarpaliciiba, taapeec taa nemaz nav sarezgiitaaka par kaiminju.

Korekts buutu sjaads uzdevms: izniicnaat kaiminju vai cilveeku apdziivotu planeetu.

``tad Ctulhu nemaz nespēja šo jēdzienu nodefinēt izmērāmā veidā, ```

 manu meegjinaajumu to nodefineet sk. augstaak.
IP pierakstīta

succubus

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8096
  • Velnišķīgi lieliska sieviete
Re: Jeedziens par sisteemas kompleksitaati
« Atbilde #6 : Marts 16, 2012 »

Korekts buutu sjaads uzdevms: izniicnaat kaiminju vai cilveeku apdziivotu planeetu.
Savukārt krietni interesantāks - ļaut iznīcināt sev tuvu cilvēku, kas zin, ko Tu izvēlies, vai veselu baru, kas tā arī nezinās, kas viņiem uzkritis.
IP pierakstīta

raven

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 1370
Re: Jeedziens par sisteemas kompleksitaati
« Atbilde #7 : Marts 16, 2012 »

Ar galaktiku bija taa - tai piemiit liela redundance, elementu atkaartosjanaas, paarpaliciiba, taapeec taa nemaz nav sarezgiitaaka par kaiminju.

Es tam nepiekrītu. Galaktikā katra zvaigznīte ir savā vietā :) Vot nez, cik daudzi Tev piekritīs.

Nu ja nepatīk formulējums, tad var paņemt jebkuru pēc patikas sarežģītu sistēmu, izvēloties tādu, kura būs nedzīva, bet sarežģītāka par kaimiņu.

Citāts
manu meegjinaajumu to nodefineet sk. augstaak.
Neredzu.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42365
  • Ateists
Re: Jeedziens par sisteemas kompleksitaati
« Atbilde #8 : Marts 16, 2012 »

Succubus

Savukārt krietni interesantāks - ļaut iznīcināt sev tuvu cilvēku, kas zin, ko Tu izvēlies, vai veselu baru, kas tā arī nezinās, kas viņiem uzkritis.

Sjeit jau buus jaanjem veeraa ``manis + tuvinieka`` kaa virssisteemas kompleksitaate, kur tuvinieka izniicinaasjana izniicina sjo virssisiteemu un veel sabojaa arii mmani ( ciesjanas).

 
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42365
  • Ateists
Re: Jeedziens par sisteemas kompleksitaati
« Atbilde #9 : Marts 16, 2012 »

Raven

Es tam nepiekrītu. Galaktikā katra zvaigznīt ir savā vietā :) Vot nez, cik daudzi Tev piekritīs.


Ko noziimee ``savaa vietaa``? Vinju izvietojumu nosaka dazjas vienkaarsjas likumsakariibas un taa ir struktuura, kas pati sevi atkaarto. Tur ir daudz mazaak atskiriigu savstarpeejo saisju.
IP pierakstīta

raven

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 1370
Re: Jeedziens par sisteemas kompleksitaati
« Atbilde #10 : Marts 16, 2012 »

Var arī piemest Gnidrologa piemēru - par to, vai labāk no noslīkšanas glābt ļauno zinātnieku vai labo zemnieku?
IP pierakstīta

raven

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 1370
Re: Jeedziens par sisteemas kompleksitaati
« Atbilde #11 : Marts 16, 2012 »

Vinju izvietojumu nosaka dazjas vienkaarsjas likumsakariibas un taa ir struktuura, kas pati sevi atkaarto.
Kādas likumsakarības? Es tādas no astronomijas nezinu.

Vot, ķermenī gan visu nosaka gēni un šūnu struktūras pašas sevi ātkārto.
DNS bāzu pāru skaits cilvēkam laikam bija 3.2 miljardi? Ap gigabaitu datu... Mazliet vairāk nekā viens CD.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42365
  • Ateists
Re: Jeedziens par sisteemas kompleksitaati
« Atbilde #12 : Marts 16, 2012 »

Raven

1) glaabjam to, kas tuvaak pa kjeerienam
2) ``labais zemnieks`` , kaa jau teicu, lielaa meeraa ir miits. Tas ir - precizeeju - ja zemnieks tiesjaam ir labs, tad vinjs ir ar lielu dziives pieredzi, attieciigi speeciigu intelektu.

taatad peciizaak - ``labais vientiesis`` jeb ``labai mulkjis`` ir miits.
IP pierakstīta

succubus

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8096
  • Velnišķīgi lieliska sieviete
Re: Jeedziens par sisteemas kompleksitaati
« Atbilde #13 : Marts 16, 2012 »

Var arī piemest Gnidrologa piemēru - par to, vai labāk no noslīkšanas glābt ļauno zinātnieku vai labo zemnieku?
Zemnieku - mazākas iespējas, ka pats izdomās, kā tikt ārā + izdzīvošanas rezultātā mazāka iespēja, ka mani nenovāks, lai noslēptu apkaunojošo faktu, ka ir slīcis.


Edit: pieņemot, ka abi ir vienlīdz pa ķērienam. Ja nē - tad to, kas pa ķērienam
« Pēdējā izmaiņa: Marts 16, 2012 succubus »
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42365
  • Ateists
Re: Jeedziens par sisteemas kompleksitaati
« Atbilde #14 : Marts 16, 2012 »

Raven

Vot, ķermenī gan visu nosaka gēni un šūnu struktūras pašas sevi ātkārto.

 OK, atomi arii ir tiaki 92 veidu, bet no sjiem elementiem ir salikta ( cilveeka gadiijumaa) virssisteema ar sarezgiitu struktuuru. Vai galaktikaam arii ir sjaada virsstruktuura ? Nav iisti zinaams, bet ticamaak, ka nav, jo neizpauzjas.

IP pierakstīta