Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Kvantu fizikas principi un uzskatu sistēmu "modificēšana"  (Lasīts 4175 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

Orc

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 1374

Vai būtu vērtīgi "modificēt" cilvēku uzskatu sistēmas, ņemot vērā kvantu fizikas atklājumus, piemēram, tādus kā - hologrāfiskais princips, novērotāja efekts, nelokalitāte, nenoteiktības princips? Kā tas ietekmētu zinātnsiko pasaules skatījumu, vai drīzāk kā uz to raugās/raudzītos mainstream zinātne?
« Pēdējā izmaiņa: Marts 23, 2012 Cyrano »
IP pierakstīta
“When the going gets tough, the tough go drinking.”

mindbound


Nenoteiktības princips nekādā veidā neizpaužas ikdienā novērojamajā realitātes mērogā, līdz ar to modificēt ikdienas domāšanu tā sakarā nav nozīmes. Nelokalitāte, savukārt, joprojām nav pierādīta, un hologrāfiskais princips vienkārši ir ērts matemātikas instruments dimensiju skaita samazināšanai dažos fizikas aspektos, līdz ar to tas vispāri nevarētu ieinteresēt kādu, kurš nav iekšā teorētiskajā fizikā.

Mācīties un saprast fiziku kopumā, savukārt, gan ir labi un iesakāmi. Tā iemāca domāt realitātes kategorijās.
IP pierakstīta

Orc

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 1374

Vienkārši šī ir tēma par kuru ir filosofējuši ne mazums ievērojamu teorētisko fiziķu, un viņu darbs kvantu fizikas jomā viņiem esot licis sliekties agnosticistiskas uzskatu sistēmas virzienā (prom no fizikālisma/materiālisma)
IP pierakstīta
“When the going gets tough, the tough go drinking.”

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā

Vienkārši šī ir tēma par kuru ir filosofējuši ne mazums ievērojamu teorētisko fiziķu, un viņu darbs kvantu fizikas jomā viņiem esot licis sliekties agnosticistiskas uzskatu sistēmas virzienā (prom no fizikālisma/materiālisma)
Tas ir interesanti. Pie kādām domām tieši viņi ir nonākuši? Kas nav apmierinoši fizikālismā/materiālismā?
Tu domā Kopenhāgenas interpretāciju, domu par to, ka novērtotājs rada realitāti? Vai Boma hologrāfisko pasaules modeli?
« Pēdējā izmaiņa: Marts 23, 2012 EzītisMiglā »
IP pierakstīta

Orc

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 1374

"Pie kādām domām tieši viņi ir nonākuši?"

būtībā, kā es to saprotu, tad pie tādām domām, ka pasaule ir fundamentāli neizzināma, t.i., - mums ir modeļi un teorijas ar kuru palīdzību mēs formulējam novērotos fenomenus, bet nav iespējams 100% nodefinēt kāpēc kaut kas ir tieši tā un nevis savādāk (to vajag pieņemt vienkārši kā faktu).... kaut kā tā :)
« Pēdējā izmaiņa: Marts 23, 2012 Cyrano »
IP pierakstīta
“When the going gets tough, the tough go drinking.”

raven

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 1370

Vai kaut ko maina tas, ka cilvēks, kurš visu mūžu uzskatījis, ka dzīvo ķieģeļu mājā, atklāj, ka patiesībā sienas ir izgatavotas no (teiksim) koka, kas tikai nomaskēts par sakaltēta māla izstrādājumu? Viņa dzīvošanai - nē. Siltāk no tā nepaliek, komfortablāk arī ne. Varbūt mainās mājas cena nekustamā īpašuma tirgū vai saimnieka lepnums par to. Te gan ir tādas nianse - nekāda nekustamo īpašumu tirgus un vispār nekādas pārvākšanās alternatīvas tik un tā nav, jo māja ir tāda neparasta, ka tai nav ne logu, ne durvju. Daži pat apgalvo, ka nekā ārpus mājas vispār nav.

Lai atbildētu uz tēmas jautājumiem, varbūt ir vērts padomā, kas notiktu, ja piepildītos materiālistu slapjais sapnis par to, ka pasaule ir taisīta no tādiem maziem ķieģelīšiem, līdzīgiem monitora pikseļiem, kur katrs var būt tikai vienā noteiktā krāsā, ar noteiktām īpašībām, vienā no galīga skaita variantiem. Tā ir diskrēta un pilnībā deterministiska. Te gan uzreiz parādās, tas , ka šiem ķieģelīšiem savā starpā vajadzētu kaut mijiedarboties, tai skaitā no attāluma (magnētiskais lauks utt.) - tātad matērija pat šādā pasaulē nevar būt viss, kas ir.

Tomēr šāda pasaule man šķiet dotu daudz lielāku pamatu būtu pārliecinātiem par to, ka pasaule ir izzināma, ka "tur dziļāk" nekā svarīga nav, ka zinātne ir visvarena pasaules izskaidrošanā... Kvantu mehānika savā ziņā var iemācīt pazemību, ka mēs neh nezinām. Pie tam nezinām, vai tās nenoteiktības ir īstas, vai arī mums tikai tādas šķiet, bet kādam "ārpus sistēmas esošam" meikotu perfektu sensu...

Savā ziņā tā ir apjausma, ka mājai sienas ne tikai nav taisītas no ķieģeļiem, bet ka tādu vispār var nebūt... Varbūt tās mums tikai rādās, un atliktu tikai pietiekoši enerģiski un pārliecināti mesties sienā iekšā, lai izietu tai cauri ;)
IP pierakstīta

mindbound


Tur jau tā lieta, ka arī mijiedarbība starp ķieģelīšiem ir pilnībā materiāla un deterministiska - tā sastāv no vielas daļiņu (hadronu) apmaiņas ar cita veida elementārdaļiņām (gradienta bozoniem). Matērija, to the best of our knowledge, ir burtiski viss un vienīgais, kas Visumā eksistē.

"Pasaule ir fundamentāli neizzināma", savukārt ir, pēc manām domām, viena no pašām apkaunojošākajām domām, pie kādām zinātnieks vispāri var nonākt. "Ignoramus et ignorabimus" ir intelektuālais ekvivalents galējas sakāves baltajam karodziņam.
« Pēdējā izmaiņa: Marts 23, 2012 Noetic Jun »
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42217
  • Ateists

Noetic Jun

Nu varetu teikt, ka bezgaliiga pasaule ir izzinaama bezgaliigi ilgaa laikaa, no kaa secinaam, ka eksistences jeega nekad nebeigsies.
IP pierakstīta

mindbound


Well, pat, ja pasaule ir bezgalīga, nebeidzama izziņa ne tuvu nav tas pats, kas neizzināmība. :)
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā

Vai nevarētu būt pat tā, ka pasaule ir bezgalīga, bet izzināma līdz galam? Piemēram, pasaule atkārtojas kā smiltis pludmalē.
IP pierakstīta

mindbound


Nu, tas, ka daudzi no novērotajiem paterniem un struktūrām atkārtojas viscauri novērotajai realitātei, ir empīrisks fakts. Tieši šīs regularitātes dēļ tad arī Visums ir izzināms ar pietiekamu drošību par iegūtajām zināšanām.
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42217
  • Ateists

Noetic Jun

``nebeidzama izziņa ne tuvu nav tas pats, kas neizzināmība. ``

Pilniigi pareizi. Tas ir - nevar buut taada situaacija, kad kaada ``zona`` ir principaa neizzinaama, ne ar kaadaamm metodeem un nekaadaa attriistiibas liimenii.
IP pierakstīta

succubus

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8096
  • Velnišķīgi lieliska sieviete

Noetic Jun

``nebeidzama izziņa ne tuvu nav tas pats, kas neizzināmība. ``

Pilniigi pareizi. Tas ir - nevar buut taada situaacija, kad kaada ``zona`` ir principaa neizzinaama, ne ar kaadaamm metodeem un nekaadaa attriistiibas liimenii.
Esmu dzirdējusi, ka nav apskatāma tā visuma daļa, kas atrodas aiz notikumu horizonta - t.i. attālinās ar lielāku ātrumu kā gaisma var pienākt...
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 42217
  • Ateists

succubus

Nu tur arii var paliidzeet kvantu nelokalitaate, varbuut kaadi tuneljefekti...
IP pierakstīta

Orc

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 1374



Tomēr šāda pasaule man šķiet dotu daudz lielāku pamatu būtu pārliecinātiem par to, ka pasaule ir izzināma, ka "tur dziļāk" nekā svarīga nav, ka zinātne ir visvarena pasaules izskaidrošanā... Kvantu mehānika savā ziņā var iemācīt pazemību, ka mēs neh nezinām. Pie tam nezinām, vai tās nenoteiktības ir īstas, vai arī mums tikai tādas šķiet, bet kādam "ārpus sistēmas esošam" meikotu perfektu sensu...


Tieši tā! Pieņēmums, ka "tur dziļāk" kaut kam obligāti ir jābūt ir kļūdains attiecībā pret Okamas asmens principu. Materiālistu dziņa pēc vienas absolūtās, universālās patiesības (teorija par visu) izskatās ir basltīta tajā psihiskajā apziņas stāvoklī, ko Freids sauca par "okeānisko sajūtu" jeb vēlmē regresēties uz bērnišķīgu psihes stāvokli, kad dzīve ir droša un vienkārša (lasit: garantēti izzināma).
IP pierakstīta
“When the going gets tough, the tough go drinking.”