Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Autors Tēma: Dievs nevar:  (Lasīts 10945 reizes)

0 Iemītnieki un 1 Nereģistrētais lasa šo tēmu.

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: Dievs nevar:
« Atbilde #15 : Februāris 21, 2013 »

Par Dieva mainīšanos un dialoga veidošanu ar cilvēku: ja Dievs cilvēkam atbild, tad kā viņš mainās? Ko jaunu no cilvēka Dievs uzzin, tādu, ka Dievam būtu jāmainās?
IP pierakstīta

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Re: Dievs nevar:
« Atbilde #16 : Februāris 21, 2013 »

EzītisMiglā
nu ja viņam palūdz kļūt redzamam uz pāris minūtēm? Pirms tam bija visuresošs, bet gluži loģiski neredzams, pēc tam varbūt arī paliek visuresošs, tomēr saskatāms un redzams tikai vienā konkrētā vietā. Un pēc tam atkal neredzams, kā parasti. Gribi negribi, bet izmaiņas laikā un dažādi stāvokļi ir...
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu

raven

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 1370
Re: Dievs nevar:
« Atbilde #17 : Februāris 21, 2013 »

Dialogs = apmaiņa ar informāciju.
Dievs it kā taču nevar zināt, ko cilvēks viņam teiks (brīva griba...). Līdz ar to uzklausītā informācija viņam principā ir jauna un iepriekš nezināma. Ja viņš to neignorē, tā viņu var izmainīt. Pie tam izskatās, ka tieši tā arī notiek, tā kā Bībelē ir visādi gadījumi, kur Dievs lūgšanu iespaidā vai cilvēku grēkošanas dēļ savas domas maina... (vai izliekas, ka maina)
Savukārt ja Dievs atbild cilvēkam neatkarīgi no viņa teiktā vai kā automātiskais atbildētājs ar izvēlnēm (nospiediet #1 priekš lūgšanas, #2 priekš grēksūdzes...), sanāk monologs, nevis dialogs.
IP pierakstīta

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Re: Dievs nevar:
« Atbilde #18 : Februāris 21, 2013 »

raven
nē, tur bija variants ar determinismu: Dievs ir ārpuslaika, un visas sarunas viņam vienlaicīgi jau ir notikušas, notiek un vēl nav notikušas. Proti - pirms tavas piedzimšanas viņš jau ir izrunājis visas sarunas ar tevi. Runājot ar tevi- neko jaunu viņs neuzzin. Te gan ir problēma - nekas tāds kas viņam jau ir zināms un viņa determinismā jau nav noticis - nedrīkst notikt! Tas iznīcina Dievu un visu esību, ibo notiek izmaiņas Dievā, attiecīgi viņa būtībā un acīm redzot arī viņa eksistencē. Kā te naher ierakstās kaut kāda brīvā griba, kura nevar notikt savādāk, nekā tai ir jānotiek - nav ne jausmas!
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu

Gnidrologs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8206
Re: Dievs nevar:
« Atbilde #19 : Februāris 22, 2013 »

ITT: laba demonstrācija kā ekzotērisms ir dumbing down of metaphysics.
IP pierakstīta

EzītisMiglā

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 13936
  • ezītis miglā
Re: Dievs nevar:
« Atbilde #20 : Februāris 22, 2013 »

a_masiks
Citāts
Kā te naher ierakstās kaut kāda brīvā griba, kura nevar notikt savādāk, nekā tai ir jānotiek - nav ne jausmas!
nevar notikt savādāk, nekā tā IR notikusi.
IP pierakstīta

KPax

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 180
Re: Dievs nevar:
« Atbilde #21 : Februāris 22, 2013 »

Kāda pakāpe ir brīvai gribai, kura tiek realizēta situācijā, kura, savukārt, ir determinēta?

"Man can do what he wills but he cannot will what he wills" (A. Shopenhauer)
IP pierakstīta

a_masiks

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 14581
  • nakriškānis
Re: Dievs nevar:
« Atbilde #22 : Februāris 22, 2013 »

EzītisMiglā
nevar notikt savādāk, nekā tā IR notikusi. = nevar notikt savādāk nekā tai ir jānotiek.
Tas kas Dievam pagātne - mums ir nākotne. Attiecīgi tā ir determinēta ar visu itkā brīvo gribu.
IP pierakstīta
I'm fine, blya!
Ja ticīgs es būtu

Gnidrologs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8206
Re: Dievs nevar:
« Atbilde #23 : Februāris 22, 2013 »

Ja pieņem bezgalību kā visa esošā modus operandi, tad jebkura griba ir brīva, jo paralēli pastāv arī tās alternatīva citā taimlainā. Un cik saprotu, tad Dievs, pat no run-of-the-mill kristieša viedokļa IR bezgalīgs, tātad arī tā griba.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7466
Re: Dievs nevar:
« Atbilde #24 : Februāris 22, 2013 »

Vispār ar Dieva varēšanu un nevarēšanu nav tik vienkārši, kā pirmajā brīdī šķiet. Principā visspēcība nav īsti Bībeles un Ticības apliecību vārds. Apustuļu un Nīkajas ticības apliecībā jēdziens omnipotenten parādījās latīņu tulkojumā. Grieķu oriģinālos bija vārds pantokrator, kas nozīmē - visuvaldītājs. Latīņu tulkojums dod vietu nevajadzīgām filozofiskām spekulācijām par to, ko Dievs it kā var un nevar. Šī diskusija nedaudz atgādina dažas viduslaiku diskusijas, piemēram, par to, cik eņģeļu var nolaisties uz adatas gala. No visiem iepriekš minētajiem, man jēgpilns šķiet vienīgi Kraukļa norādījums, ka Dievs nevar nebūt. Tālāk svarīgi ir nevis tas, ko Dievs var vai nevar darīt, bet gan tas, ko viņš dara. Var vai nevar ir cilvēciski spekulatīvas kategorijas. Ir muļķīgi tās attiecināt uz Dievu. Šeit labāk sekot Paskāla gudrībai, proti, ja pastāv kaut niecīga iespēja, kuru pat Dawkin pieļauj, ka Dievs ir, tad būtu gauži muļķīgi viņu puciski izaicināt. Tautas gudrība saka - Dievam nepatīk, ka nabagi trako un salīdzinot ar viņu, mēs visi esam gauži nabagi, gan varenības, gan prāta ziņā.
IP pierakstīta

Gnidrologs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8206
Re: Dievs nevar:
« Atbilde #25 : Februāris 22, 2013 »

Vispār ar Dieva varēšanu un nevarēšanu nav tik vienkārši, kā pirmajā brīdī šķiet. Principā visspēcība nav īsti Bībeles un Ticības apliecību vārds.
Kas ir pilnīgā pretrunā ar absolūtu patiesības apzināšanos, kur vairs nekāda ticība nav vajadzīga. Zināt > ticēt. Tieši tāpēc ekzotēri relitārdi kā tu man liekas tikai šķērslis reālai cilvēka trascendencei. Jūs esat tik pat kājminami kā materiālisti. Redzat mitoloģiju, nevis esenci.
IP pierakstīta

Ilārs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 7466
Re: Dievs nevar:
« Atbilde #26 : Februāris 22, 2013 »

Kādā veidā šāda patiesības apzināšanās varētu notikt? Zināt nevar būt lielāks par ticēt, jo zināšanas var būt galēji pasīvas vai vēl sliktāk aktīvi pretdarbīgas, velnišķas zināšanas. Zināt, ka Dievs ir, nenozīmē darīt Dieva prātu, ticēt viņam un arī ne pareizi darīt. Zināšanas bieži vien ir arī iluzoras. Piemēram, Ctulhu domā, ka viņš zina, ka matērija ir bezgalīga un mūžīga. To viņš zina deduktīvā veidā, kas principā ir galēji neiespējami. Tādējādi zināšanām nevajadzētu akli uztecēties, jo tās var būt ne tikai nepilnīgas, bet arī iedomātas.
IP pierakstīta

Gnidrologs

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 8206
Re: Dievs nevar:
« Atbilde #27 : Februāris 22, 2013 »

Es runāju par zināšanām in purely intellective sense, nevis kā atgremotu māceklību.
Citāts
In order to be absolutely clear on this point we must again insist that the rational mode of knowledge in no way extends beyond the realm of generalities and cannot by itself reach any transcendent truth; if it may nevertheless serve as a means of expressing supra-rational knowledge—as in the case of Aristotelian and Scholastic ontology—this will always be to the detriment of the intellectual integrity of the doctrine.

Some may perhaps object that even the purest metaphysic is sometimes hardly distinguishable from philosophy inasmuch as it uses arguments and seems to reach conclusions. But this resemblance is due merely to the fact that all concepts, once they are expressed, are necessarily clothed in the modes of human thought, which is rational and dialectical.

What essentially distinguishes the metaphysical from the philosophical proposition is that the former is symbolical and descriptive, in the sense that it makes use of rational modes as symbols to describe or translate knowledge possessing a greater degree of certainty than any knowledge of a sensible order, whereas philosophy—called, not without reason, ancilla theologiae—is never anything more than what it expresses.

When philosophy uses reason to resolve a doubt, this proves precisely that its starting point is a doubt which it is striving to overcome, whereas we have seen that the starting point of a metaphysical formulation is always essentially something intellectually evident or certain, which is communicated, to those able to receive it, by symbolical or dialectical means designed to awaken in them the latent knowledge which they bear unconsciously and ‘eternally’ within them.

In theology as in philosophy, and to varying degrees, one encounters a deliberate way of reasoning in a given manner and in a given direction in order to support a certain axiom, and to exclude from the intelligence all possibilities which do not serve this end. The subjectivists will say that the same holds true for all demonstrations, but this is not so, since in the case of a certitude independent of all sentimental postulates, the arguments result objectively from the certitude to be demonstrated, and not subjectively from our desire to prove it.
IP pierakstīta

KPax

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 180
Re: Dievs nevar:
« Atbilde #28 : Februāris 22, 2013 »

Šeit labāk sekot Paskāla gudrībai, proti, ja pastāv kaut niecīga iespēja, kuru pat Dawkin pieļauj, ka Dievs ir, tad būtu gauži muļķīgi viņu puciski izaicināt. (c)

Nu, islama elles vārti kristiešiem ir plaši atvērti...:)
« Pēdējā izmaiņa: Februāris 23, 2013 KPax »
IP pierakstīta

Ctulhu

  • Atslēdzies Atslēdzies
  • Ieraksti: 41618
  • Ateists
Re: Dievs nevar:
« Atbilde #29 : Februāris 23, 2013 »

Ilaars

Seit ir 2 lietas

1) nav nekaadas, arii nieciigas, arii bezgaliigi mazas iespeejas, ka vareetu eksisteet kaut kas taads kaa dievs, kaapeec - sk. iepriekseejos secinaajumus.

Tiesji tur jau ir taa lieta - mees nevis runaajam par to, ir vai nav dievs ( kaa to dara daudzi ``vaajie`` ateisti), bet mees runaajam par to, vai dievs vispaar ir iespeejams.

2) Ja pieljautu dieva eksistenci, tad tiesji dazjaada veida dieva ``izaicinaasjana`` buutu normaals eksperimentu protokols, lai ``izvilktu`` sjo buutni dienas gaismaa un izpeetiitu.
IP pierakstīta