Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Skatīt ierakstus

Šeit var redzēt visus lietotāja ierakstus, kuriem Jums ir pieeja.

Tēmas - EzītisMiglā

Lappuses: 1 [2] 3 4 ... 10
16
Ateisms / Ateisms un izglītība
« : Janvāris 29, 2016 »
Kā izrādās, tad "ateisti ir izglītotāki", ir mīts, "pilsētas leģenda".
Statistika par to neliecina.

https://en.wikipedia.org/wiki/Religiosity_and_education

Citāts
Different studies show contrasted conclusions regarding any link between the two concepts, depending on whether "religiosity" is measured by religious practices (attendance at places of worship, for example) or specific religious beliefs (belief in miracles, for example), with notable differences between nations. For example, an international study states that in some Western nations the intensity of beliefs decreases with education, but attendance and religious practice increases.[1] Other studies indicate that the religious have higher education than the non-religious.[2] Other studies find that the positive correlation with low or non religiosity and education has been reversed in the past few decades.[3][4]

Tai skaitā arī studentu vidē, tai skaitā arī "dabaszinātnēs"

Citāts
Research done by Barry Kosmin and Ariela Keysar on college students looked at 3 worldviews: Religious, Secular, Spiritual and looked students from various levels from Freshmen to Post-graduates from various majors such as STEM (Science, Technology, Engineering, Mathematics), Social and Behavioral Sciences, Arts and Humanities, and Undecided. The Religious were 31.8% of total sample (40% from STEM, 27% from Social and Behavioral Sciences, 27% from Arts and Humanities, and 5% from Undecided; the Secular were 28.2% of total sample (38% from STEM, 29% from Social and Behavioral Sciences, 30% from Arts and Humanities, and 3% from Undecided; the Spiritual were 32.4% of total sample(29% from STEM, 36% from Social and Behavioral Sciences, 31% from Arts and Humanities, and 4% from Undecided). [22]

Un pat profesori uzvedās nepavisam ne tā, kā mīts paģērēja:

Citāts
Research by Neil Gross and Solon Simmons done on more than 1,400 professors from 20 disciplinary fields and religiosity found that the majority of professors, even at "elite" universities were religious believers. As a whole, university professors were less religious than the general US population, but it is hardly the case that the professorial landscape is characterized by an absence of religion. In the study, 9.8% were atheists, 13.1% were agnostic, 19.2% believe in a higher power, 4.3% believe in God some of the time, 16.6% had doubts but believed in God, 34.9% believed in God and had no doubts. At "elite" doctoral universities 36.5% were either atheists or agnostics and 20.4% believed in God without any doubts, furthermore the authors noted, "...religious skepticism represents a minority position, even among professors teaching at elite research universities." [5] They also found that professors at elite doctoral universities are much less religious than professors teaching in other kinds of institutions with more atheists and agnostics in numbers, however, both groups were still a minority there also

17
58.8 % UK augstskolu beigušie strādā darbos, kur nekādi grādi nav vajadzīgi.

http://www.independent.co.uk/student/news/over-half-of-overqualified-uk-graduates-are-working-in-a-job-that-does-not-require-a-degree-new-report-finds-10461637.html


Tas nozīmē, ka plānā 'visas cilvēces izglītošana' šis tas nav ņemts vērā.

18
Ateisms / Ateisms un ticīgie
« : Jūlijs 08, 2015 »
Ateisms ir īsumā: "Dieva nav" -> "katrs dara ko grib".
Gribēšanas var izvēlēties pēc sirds patikas, jo nav absolūti nekādu kritēriju.

Tad - kāpēc gan lai kāds nevarētu gribēt ticēt Dievam? Var taču darīt ko grib! :)

Ateisms nedod cilvēkam dzīves jēgu un piepildījumu - nu, vismaz vairākumam. Kāpēc tad cīnīties pret ticību, kas tās jēgas ir spējīga dot?

Kādas ateismam vispār ir pretenzijas pret ticīgajiem? :)

19
Immortalistika / Personas "instance"
« : Aprīlis 29, 2015 »
Jāpaskaidro, ko es saprotu ar šo jēdzienu, citādi daudziem šķiet, ka starp vienādiem cilvēkiem un vienādiem datorfailiem nekādu atšķirību nav.

Mēģināšu ar piemēru.

Istabā sēž cilvēki, Ct "instabces", vienu nosauksim par Ct1 un otru par CtA. Abiem struktūra ir vienāda.
Ir vajadzīgs tikai viens Ct, kurš piedalīsies interesantos un aizraujošos pētījumos draudzīgajā kolektīvā K, bet otrs nav vajadzīgs. No istabas ārā iznāks tikai viens, bet otrs paliks skalot kolbas.

Tad lūk, priekš draudzīgā kolektīva K ir tiešām pilnīgi vienalga, kura instance iznāks no istabas.

Taču, priekš abām instancēm tas NAV vienalga.
CtA cer, ka tieši CtA būs tas, kurš piedalīsies pētījumos.
Ct1 cer, ka tieši Ct1 būs tas, kurš piedalīsies pētījumos.

Tā arī ir atšķirība, tā ir "instance". Kā redzam, tad tai ir nozīme tikai no pašas instances skatu punkta.

20
Tāds aspekts: ja mēs pieņemtu, ka prāta oriģināls un kopija ir vienlīdzīgi, tad nonākam pie dīvainas situācijas.

Pieņemsim, ka tiek kopēts noziedznieks. Ja oriģināls un kopija būtu vienlīdzīgi, tad - kuru sodīsim?
Oriģināls tiešām IR darījis to slikto, par ko viņam pienākas sods. Oriģinālam ir notikumu vēsture - viss ir noticis tiešām ar viņu. Ar kopiju nekas nav noticis, tai nav notikumu vēstures vispār.
Ja mēs nevarētu atšķirt kopiju no oriģināla, tad mums būtu jāsoda abi divi? Vai uz cūceni viens? Tas tad būtu labs veids, kā noziedzniekam izvairīties no soda - viņš vienkārši atsūta savu kopiju.

Tāpat, no otras puses, piem, policists ir varonīgi cīnījies pret noziedzniekiem, cietis apšaudē, ilgi un smagi slimojis, operēts, utt, un viņam tagad ir piešķirta paaugstināta pensija un dažas privilēģijas kā bezmaksas transports, apmaksāti ceļojumi utml.
Tad uzrodas kopija, kas NAV cietis un cīnījies, bet vienkārši smadzenes ir identiskas. Ko tagad darīt - maksāt abiem? Oriģinālam ok, bet par ko kopijai?

21
Pasaules izzināmība / Par definīcijām
« : Marts 30, 2015 »
Pieliku pie izzināmības, tā īsti nekur nederēja. ..

Ir cilvēki, kuri uzskata, ka pilnīgi visu var un vajag definēt. Ka neeksistē tādi jēdzieni, kas definēti netiek.

Šeit ir tāda problēma, ka mēs nevaram definēt visu. Tāpēc ka mēs definējam, izmantojot vārdus. Tātad, katram vārdam ir jābūt definētam. Tas nav iespējams, jo vārdus mēs definējam, izmantojot citus vārdus. Tā mēs vai nu aizejam pa bezgalīgu riņķi, vai nu arī esam spiesti atzīt, ka pastāv nedefinējami, bet visiem saprotami jēdzieni.

Pat matemātikā, ir tāds jēdziens "kopa" - visiem skaidrs, bet ja mēģini definēt, tad nekas nesanāk.

Cilvēku dzīvē, tādi varētu būt: gods, cieņa, "es", brīvā griba, u.c.

22
Māksla / Bēthovens ir vērtīgāks par Ņūtonu
« : Janvāris 14, 2015 »
No tēmas "Liekie cilvēki", http://miglas.valsts.lv/smf/index.php?topic=2620.0

, tāda doma ienācās.

Tāpēc, ka Ņūtona likumus var atklāt praktiski jebkurš pietiekami gudrs zinātnieks, un agri vai vēlu tas notiktu.

Bēthovena mūziku ir spējīgs sacerēt tikai un vienīgi viņš pats.

Tātad, ja mums ir tikai viena brīva vieta laivā, tad glābjam Bēthovenu.

23
Transhumānisms / Liekie cilvēki
« : Janvāris 12, 2015 »
Pieņemam, ka prāts ir pārnests (lai ko tas arī nenozīmētu, klonu vai oriģinālu utml) datorā, un viss strādā.

Uzradīsies "lieki" cilvēki. Tāpēc ka darbā, lai tas būtu vai nebūtu zinātniskais, - varēs saklonēt "TOP 10" cilvēkus, un pārējie varēs darīt ... ko tieši? Spēlēties?

Piem, es atnāku uz darbu un redzu, ka tur visi ir atlaisti un darbā pieņemti kloni no labākajiem pasaules programmētājiem. Kādi trīs dažādi, lai visiem nav vienāds domu gājiens.

Un tā visur. Gan jau ka ar AI varētu būt līdzīgi.

Kāpēc lai man tas patiktu?

Secinājums - prāta pārlādes un pārāk advancēti AI ir slikti, jo atņem cilvēkiem darbu un daudziem lielā mērā eksistences jēgu vispār.

24
Lasītais, redzētais / R. Bredberijs "Ašers II"
« : Decembris 19, 2014 »
Iepriekš būtu ieteicams palasīt "pirmo daļu", Edgara Po "Ašera nama sabrukums". Un vēl dažas grāmatas. :)

"Ašers II" ir par pasauli, kurā uzvarējuši robotveidīgi racionālisti, un tādas muļķības kā dzeja, pasakas, ne-zinātniskā fantastika utml, ir aizliegtas ar likumu.

Precīzāk, par to, kā tādā pasaulē racionālistiem atriebjas pāris dīvainīši.

25
http://www.gallup.com/poll/145379/Religious-Americans-Lead-Healthier-Lives.aspx
Ticīgajiem ir veselīgāks dzīvesveids - tādās lietās kā smēķēšana, fiziskās aktivitātes, pārtika.
Attiecīgi, ateistiem dzīvesveids ir neveselīgāks.


27
Protams, ka process un struktūra ir saistīti, bet svarīgāks ir tieši process. Tas ir, cilvēks apzinās sevi kā procesu. "es" ir tieši process, savukārt, struktūra var mainīties ļoti lielā mērā.

Piemēri:

I.
Sapņoju, ka esmu taurenis, esmu aizmirsis, ka esmu cilvēks. Jūtos kā taurenis, dzīvoju kā taurenis utt. Esmu process - taurenis. Kur "atrodas" cilvēks šai brīdī un ko dara? Neeksistē?
Tālāk, mans sapnis kļust apzināts, es pamazām "kļūstu" par cilvēku. Pie kam, taurenim nav "iebildumu" pret savu nāvi. Tāpēc, ka process visu laiku turpinās, bet struktūras - taureņa un cilvēka, ir ļoti atšķirīgas.

II
Ņemam smadzenes parastās, esot pie pilnas apziņas. Process notiek. Sākam mainīt atmiņas (pieņemam, ka tās ir kā ieraksti smadzenēs). Vienkārši pamazām metam ārā esošās un liekam iekšā jaunas. Process visu laiku notiek, "es" palieku "es". Iespējams, ka "no iekšpuses" tas izskatītos apmēram kā senu, piemirstu notikumu atcerēšanās. Un kā domas piemiršana - dažreiz ir tā, ka prātā iešaujās kāda doma, bet fiksi pazūd. Te būtu līdzīgas sajūtas.
Galu galā mēs iegūstam cilvēku - pavisam citu personību, bet "es" un apziņa saglabājas. Kā process. Bet struktūra totāli nomainīta.

III
Multipersonības - tomēr ir  vians un tas pats cilvēks, kaut arī dažādās personības viena otru var nemaz pat nepazīt. Process ir tas pats - sevis apzināšanās.


29
Te Ctulhu nepareizi ielika par reliģiju kaitīgumu:
http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/526049-taizemiesu_muks_plano_meditet_lidz_navei

Budisms, kā zināms, ir ateisma paveids. :)
Redziet, pie kā noved ateisma elements reliģijā (budisms = reliģija? mācība? ticība? hvz?)

OK, tas vairāk kā joks, bet - te forumā, citās sarunās, bez budisma pieminēšanas, par saprātu mērķiem utml, ir izskanējusi doma, ka ja jau neviena augstāka nav, tad mierīgi drīksti izvēlēties jebkuru mērķi, tai skaitā, arī padarīt sev galu.

Secinājums - ateisms atbalsta pašnāvību.

30
Nākotne, futuroloģija / AI - drauds cilvēcei?
« : Maijs 28, 2014 »
Attīstot AI (mākslīgo intelektu) - ir iespējams, ka mēs, cilvēki, paliekam "aiz borta".
Nebūs vairs vietas, kur AI darbotos sliktāk par cilvēku - varbūt, mākslā utml, un tad arī tikai varbūt.
Citās vietās, AI mierīgi aizstāj un varēs aizstāt cilvēku - sākot no grīdu mazgāšanas līdz uzņēmuma vadībai.
Ko darīt?
Uzlikt AI robežas, kaut vai tos pašus Azimova trīs robotikas likumus? T.i. padarīt AI par cilvēka kalpu? Taču tas tāpat neatrisina cilvēka nevērtību, tāpat AI turpinās varēt darīt visu labāk.
+ uzprasās komunisms vai taml iekārta.

Lappuses: 1 [2] 3 4 ... 10