Migla

Lūdzu pieslēdzies vai reģistrējieties.

Lietotājvārds, parole, sesijas ilgums
Paplašinātā meklēšana  

Jaunumi:

Skatīt ierakstus

Šeit var redzēt visus lietotāja ierakstus, kuriem Jums ir pieeja.

Ziņas - a_masiks

Lappuses: [1] 2 3 ... 812
1
Valentiinis
un? bet vienalga meitenes ģībst, kaut par viņa interesēm viss ko runā :D bet meitenes ģībst.

un arī viņš??!! 

2
Čav!

dīvaini sanāk - kā ieskatos forumā, tā balstiņa par mani sūdzas... :-\
Laikam baigais jiebeklis esmu.... :-[

3
Aga, zhurks, paldies. Atradu faniigu Mikas uzstaashanos X faktoraa. Cik noprotu, Willy anglju slengaa esot pimpis.
https://www.youtube.com/watch?v=AYrt0ZrK4MY

4
Μεταξά?

5
kā tad kristiešiem jāstaigā?
Kaa sveetajiem. Nepieskaroties greeciigajai Zemei.

6
a_masiks smiekliigi tev ar to balodi, kam d radiatoraa :D
Dārgi maksātu, lai uzzinātu ko viņš pats par to domā!   ;D
Pirms mājām ir tas gabaliņš "ārpus pilsētas". Un juniors jau nebrauca uz nieka 90....

7
Man sheit Griekjijaa ir diezgan liels miers- te tauta nestreso kaa LV.
Saņēmuši kārtējo valūtas aizdevumu, veco noraksta un kādu laiciņu var mierīgi dzīvot?
 ;D ;D

8
Grūti tev, Masik!
man mamma zālēs kaut cik orientējas,  liek man priekšā lasīt kas rakstīts. Vismazākie burti acu pilieniem- aklais tāpat nelasīs.
Tētis izvairās no zālēm un dzīvs staigā.
Jā, nu labi ka tev tāda mamma. A ko tad tētis? Lasīt tā arī nav iemācījies, ka tev jālasa?

9


Nu te ir redzams kā mēs dziļdomīgi sēžam un samierināmies ar apkārtējo neviltoto ziņkārību.
Es gan nezinu, vai balodis deva piekrišanu fotosesijai un neprotestēs pret to publisku izlikšanu. Nu, ja gadījumā viš protestēs, vai moders nospriedīs ka mēs te pārkāpjam baloža privātās  dzīves konfidencialitāti, tad bez šaubām bildi izdzēsīsim...

10
a_masiks
 Njā, tās ir bēdīgi, kad uz vecumu cilvēciņam aiziet ciet :(
vecums ir slimība, kura nav ārstējama. Bet tiek izslimota un beidzas pati no sevis. Kopā ar pacientu, protams.
Tagad viņai dodu dārgas zāles, bet cerības uz uzlabojumiem man personīgi nav nekādas.  Varbūt ilgāk padzīvos, ar mazākām fiziskām ciešanām, un tas arī viss.
Es pats tik ļoti nodzīvoties nemaz negribētu. Es iru pilns apņēmības salīmēt pleznas vēl tīri pie sajēgas esot.

11
Bij te vēlviens jocīgs atgadījums. Nezinu kur lai ieraksta, ierakstīšu šeitan:
Pavisam nesen braucām no jūrmalas mājās. Pa Mūkusalas ielu. Aiz episkās bibliotēkas maķenīt ieskrējāmies. Braucām ar vecākā juniora nissan džipu. Kā gadījies kā ne  - uz ielas ganījās balodis. Viens no tiem, kuri iedomājās sevi par mājas vistu. Tb -nahaļna, bez bailēm. Tāds, kurš malā ar kāju jāpasper.  Ganījās pa braucamo daļu, samērā taisnīgi uzskatot ka auto nav nekāds trambajs un var apbraukt. Juniors nemaz nedomāja apbraukt. Balodis to saprata krietni par vēlu. Itkā metās spārnos, bet zem mašīnas atskanēja būkškis un nekur pa sāniem viņa nebija redzams. Aiz muguras ar kaukā nevarēja saskatīt, da ij kustība bija pietiekoši blīva.. Nu ko - nabaga stulbo putnu liktens ķēra ar auto riepu. Mazliet pašausminājāmies un likāmies mierā. Iegriezāmies maximā, nopirkām paiku un devāmies mājup. Atbraucam mājās, un tad jaunākais juniors ar lielu pārsteigumu jautā - a kas mums tur autiņam priekšā tāds IRA? Skatāmies - bļin.... tas taču notriektais balodis, iesprūdis radiātora restēs!! Gribam teikt lai neiztiek, viš ir beiKts! A sīkais saka:A kapēc tad viņš acis mirkšķina?? Skatāmies - točna mirkšķina!! Pats nekustās bet acis mirkšķina. Poza arī kā tādai pankūkai - spārni uz abām pusēm, dirsa radiātorā. Gluži kā tāds auto logucis. Citiem ir stirnas, jaguāri un velniņi mums ira balodis!
izvilkām ārā. Šis no sākuma pasēdēja zemē, padomāja... atpūtās. Tad uzlaidās uz nojumes jumta. Vēl brītiņu atpūtās (manuprāt mēģināja iegaumēt auto marku, krāsu un numuru, lai pēc tam kad būs kārtīgi paēdis, varētu kārtīgi atriebties) un tad aizlidoja tālēs zilajās...
Vēcākais juniors pēc tam teica:"ak tad redzkapēc VISI  uz ielas tā jocīgi skatījās uz mumsīm..."

ja būs iespēja  - kaut kur ielikšu bildi ar to balodi radiātorā...

12
Brīc. Nē, naf sirdsmiera.
Tagad rūpējos par omi.  Viņai konkrēti vecuma demence nāk virsū.
No sākuma viņa rija kaut kādas zāles, kuras pirmskara laikā viņai ārste esot ieteikusi (izrakstījusi??).
Pati viņa vairs nespēj līdz pilsētai aizvazāties, (pāris reizes gandrīz atdeva galus autobusā) tapēc tās nācās pirkt man. Aptiekā uz mani skatās kā uz jukušu, un n-reizes stāsta ka šīs tabletes KOPĀ lietot... nu nebūšot labi un pareizi. A tās pārējās (puse no omei kārotajām) - tās ir recepšu zāles. Sarunāju savu ģimenes ārsti, lai tak viņa izraksta tās receptes. Aizeju uz aptieku, man jautā - ņemšu visu (tjipa pusgada normu) vai tikai daļu? Dārgi. Paņēmu tikai daļu. Kad izlietojās, prasu omai: kur recepte atlikušajām tabletēm? Neatrodas... pēc tam atceras ka tos papīrīšus pie tabletītēm viņa esot jau izmetusi...
BLJAD!! Viņa stāsta ka tirgū esot kaut kur aptieka, kur dodot bez papīrīšiem...    nuja.... a normālā aptiekā skatās uz mani kā uz...  nu apmēram tāpat kā tad kad prasīju šprices ar tiem gumijas korķīšiem, priekš lodējamās skābes.  Tjipa - ko tik tie narkašas neizdomā, a pēc skata ij nepateiksi...
Omei arī pārtiku iepērku. Uz kārā zoba. Pienu, biezpienu, maizi, cīsiņus, cukuru...  un tagad viņa pieprasa, lai es noteikti veikalā nopērku tos baltos graudiņus. Whū iz baltie graudiņi??!! Rīsi? Putraimi? Cukurs?  Pati nemācēja paskaidrot bet uzstāja ka es zinot.  Mazliet padomājot, sapratu, ka veikals=aptieka un baltie graudiņi... paši varat uzminēt, kas tie ir! Nolēmu ka tā arī prasīšu!
Kopš tā brīža bija skaidrs  -nāksies a) omai atrast ģimenes ārstu tuvajā apkārtnē, b) zāles prasīt lai ārste izraksta, un tikai tās, kuras omai vajag, c) pašam pirkt un pašam gatavot dienas devu. Kā arī pētīt ko katra tablete nozīmē. Līdz šim es zināju atšķirību tikai oglei un aspirīnam. Ogle melna, ar aspirīnu var lodēt nihromu. Tagad nafig jāzubrās tas ko es neieredzu.
Bija garlaicīga epopeja, kamēr pierakstījām omi un dabūjām izrakstu no vecās poliklīnikas.
Nācās veikt analīzes un pārbaudes jaunajā vietā. Kā rezultātā es uzzināju ka omei visi ārsti tagad iedalās zobārstos (jo tos viņa atpazina) un pārējos ginekologos. Gājām uz kakla asinsvadu sonogrāfiju. Viņa bija svēti pārliecināta ka mēs ejam pie ginekologa. Un tā turpina uzskatīt līdz pat šim brīdim. Un nesaprot  -kapēc ginekoloģe viņai sāpīgi bakstījusi galvu (??!!??) ar kaut kādu štrumentu.
Šorīt no rīta pētīju viņas asinsanalīzes. vakarā oma man pārmet ka kamīnistabā uz galda stāvot viņas ginekoloģijas izraksti.......

13
Domāts kaut kas tāds?

.......... Ja viņam šis purva drudzis uzbruka tādā reizē, kad viņš sēdēja krodziņā, tad viņš pazina visus
apmeklētājus, visus viņš bija redzējis uz kuģa, braucot uz Venēciju. Un pret to nebija nekāda cita
līdzekļa kā tikai tas, ko bija izmēģinājis kāds slimo kopējs Katržinkā.Šim kopējam bija jāuzrauga kāds
slimnieks, kas visu mīļu dienu nekā cita nedarīja, tikai sēdēja kaktā un skaitīja: «Viens, divi, trīs, četri,
pieci, seši,» – un atkal no sākuma: «Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši.» Tas bija kāds profesors. Kopējs
vai no ādas sprāga laukā, kad pārliecinājās, ka šis nelga tālāk par seši netiek. Vispirms viņš mēģināja
pierunāt to ar labu, lai skaita tālāk: «Septiņi, astoņi, deviņi, desmit.» Bet kas to deva! Profesors necēla ne
ausu. Sēž tikai un skaita: «Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši,» – un atkal no sākuma: «Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši.» Tad kopējs pārskaitās, pieskrēja pie sava slimnieka un, tiklīdz tas teica «seši», tā
iekrāva tam pamatīgu pļauku. «Še tev septiņi,» viņš sauca, «še tev astoņi, deviņi, desmit!» Skaita un tik
krauj. Profesors saķer galvu un sāk prasīt, kur šis atrodoties. Tiklīdz vinam pateikuši, ka viņš ir
trakonamā, tā viņš tūliņ atcerējies, ka nokļuvis te kādas komētas dēļ. Vinš aprēķinājis, ka tai jāparādās
pēc gada, 18. jūnijā pulksten sešos rītā, bet viņam pierādījuši, ka tā jau sadegusi pirms vairākiem
miljoniem gadu. Šito kopēju es pazinu. Kad profesors galīgi izveseļojās un atstāja slimnīcu, tad pieņēma
to par sulaini. Un cita darba viņam nebija kā iekraut profesora kungam katru rītu četras pļaukas, ko viņš
izpildīja apzinīgi un godīgi.............

– Padevīgi ziņoju, feldkurāta kungs, – Šveiks iesāka, Vlašimā dzīvoja kāds semināra
priekšnieks. Viņa vecā saimniece bija aizlaidusies lapās ar bērnu un naudu, un viņš pieņēma citu
kalponi. Savās vecuma dienās šis semināra priekšnieks bija sācis studēt svēto Augustīnu, kurš, kā stāsta,
piederot pie svētajiem tēviem, un tur izlasījis, ka ikviens, kas ticot antipodiem, tikšot nolādēts. Viņš nu
atsaucis savu kalponi un teicis tai: «Klausieties, jūs man kādreiz stāstījāt, ka jums esot dēls, atslēdznieks
– mehāniķis, kas aizbraucis uz Austrāliju. Tad viņš tagad atrodas pie antipodiem, bet svētais Augustīns
pavēl, lai ikviens tiktu nolādēts, kas tic antipodiem.» – «Jūsu godība,» tas sievišķis atbild, «bet mans
dēls taču sūta man no Austrālijas vēstules un naudu.» – «Tie ir velna māņi,» semināra priekšnieks
brēcis, «pēc svētā Augustīna mācības, nekādas Austrālijas nav; tas ir antikrists, kas jūs kārdina».
Svētdien viņš baznīcā publiski nolādējis kalponi un kliedzis, ka nekādas Austrālijas pasaulē neesot. Tad
taisni no baznīcas viņu aizveduši uz trakonamu. Tur jau dažam labam būtu piemērota vieta. Ursuliniešu
klosterī ir pudelīte ar jaunavas Marijas pienu, ar ko viņa barojusi Jēzuliņu, bet bāreņu patversmē pie
Benešovas, kad  tur atveduši svētīto ūdeni no Lurdas, bāreņiem piemetusies tāda caureja, kāda pasaulē
vēl nav redzēta.
(C) Krietnais kareivis Šveiks.

14
Ateisms / Re: Ateisms un ticīgie
« : Augusts 31, 2015 »
sveiks!
Nesagaidīsiet!  ;D ;D

Evanģēliji ir vienas un tās pašas tautasdziesmas vairākas versijas. Kā zināms - sarakstītas gauži vēlāk, nekā dzīvojuši šie "aculiecinieki".  Par Jēzus dzīvi mēs zinām a) brīnumaino pasaku par viņa piedzimšanu, b) ebrejiski samudžināto pasaku par viņa nāvi.  Pa vidu, tb - to kas ir viņa dzīve - par to ir nulle.

15
Ateisms / Re: Sevišķu cieņu izraisa somāliete:
« : Augusts 31, 2015 »
Citāts
galvenā problēma manuprāt te ir tā ka daudzās ikdienas situācijās smadzene ir vnk par lēnu lai kaut ko tur izrēķinātu.

diezvai. Smadzenēs ir diezgan daudz neironu un viņi darbojas paralēli. Šobrīd pieejamās datorjaudas merāmas vairākos simtos paralēlo procesoru (superdatoriem). IMHO pāris miljardi neironu viņiem iekabina uz darbību skaitu sekundē.

Lappuses: [1] 2 3 ... 812