1
Kristietība / Re: Kāpēc pasaule tik viegli sabojājās?
« : Decembris 31, 2017 »
Tāpēc, ka pasaule ir Dieva radījums, nevis pats Dievs. Diev ir absolūts, radījums nav. Tātad imperfect. Tātad ar potenciālu bojāties.
Pirms tu jautā "a kāpēc, tad Dievs vispār kaut ko radīja", metafizikā Dievs visās kultūrās ir radošā stihija, kas ir realitātes pamatā, tātad tas būtu tas pats, kas prasīt kāpēc elektrība dod enerģiju. Strāva dod gaismu, bet var nogalināt. Strāvas atribūti un pielietošanas potenciāls ir teju bezgalīgs, bet pats elektrības fenomens kā tāds ir LABS.
Problēma ar visādiem šitiem trediņiem, ne tikai miglā, ir tas, ka tupi ateisti vienmēr novelk diskusiju līdz savam strāvmenam - episkajam bārdainim debesīs, kas šauj zibeņus un dažreiz kakā un tad skatās Santabarbaru. Arī liela daļa kristiešu ir samērā tālu no abstraktā/metafiziskā, tāpēc viņi spēj saprast Dievu tikai kā antropomorfu personu, kā kaut kādu onkuli, bet arī viņiem vajag glābšanu un visas citas fīčas un kristiešu misija ir to viņiem piedāvāt, palīdzēt. No tā rodas t.s. ekzotērā reliģijas puse, kas ir ārišķīgāka pēc savām izpausmēm, bet ne mazāk vajadzīga. Tā, kas parasti atbaida jaunus, neizlēmīgus intelektuāļus, kad viņi nonākt kontaktā ar reliģiozām lauku večiņām. Tas ir vienmēr bijis necessary tupums/kropļojums visās tradicionālajās kultūrās, jo ne visiem ir bijusi personīga atklāsme vai pat spēja saprast abstraktus konceptus (paskaties uz mūsu pašu Ctulhu), tāpēc brahmaņi pieļauj ''atšķaidītu'' formu, neatkāpjoties no satura.
Man liekas tu ar saviem nedaudz bērnišķīgajiem jautājumiem grabinies pie nepareizajām durvīm, taisot šitos diskušonus, pat ja labticīgi. Labāk sāc lasīt nopietnu dažādu kultūru metafiziķu/teologu grāmatas par tēmām, kas tev interesē. Es pat ieteiktu to pašu Šuonu u.c. pereniālistus, ņemot vērā, ka esi agnostiķis un droši vien vairāk interesējies par Dieva konceptu kā tādu, cik atceros. Ļoti daudzi 'techniskie' jautājumi uzreiz atkritīs un paliks vairāk laika, lai domātu 'vai man to vajag' vai 'vai tas saskan ar manu pieredzi', 'ko no tā/nez tā iegūtu civilizācija'.
Pirms tu jautā "a kāpēc, tad Dievs vispār kaut ko radīja", metafizikā Dievs visās kultūrās ir radošā stihija, kas ir realitātes pamatā, tātad tas būtu tas pats, kas prasīt kāpēc elektrība dod enerģiju. Strāva dod gaismu, bet var nogalināt. Strāvas atribūti un pielietošanas potenciāls ir teju bezgalīgs, bet pats elektrības fenomens kā tāds ir LABS.
Problēma ar visādiem šitiem trediņiem, ne tikai miglā, ir tas, ka tupi ateisti vienmēr novelk diskusiju līdz savam strāvmenam - episkajam bārdainim debesīs, kas šauj zibeņus un dažreiz kakā un tad skatās Santabarbaru. Arī liela daļa kristiešu ir samērā tālu no abstraktā/metafiziskā, tāpēc viņi spēj saprast Dievu tikai kā antropomorfu personu, kā kaut kādu onkuli, bet arī viņiem vajag glābšanu un visas citas fīčas un kristiešu misija ir to viņiem piedāvāt, palīdzēt. No tā rodas t.s. ekzotērā reliģijas puse, kas ir ārišķīgāka pēc savām izpausmēm, bet ne mazāk vajadzīga. Tā, kas parasti atbaida jaunus, neizlēmīgus intelektuāļus, kad viņi nonākt kontaktā ar reliģiozām lauku večiņām. Tas ir vienmēr bijis necessary tupums/kropļojums visās tradicionālajās kultūrās, jo ne visiem ir bijusi personīga atklāsme vai pat spēja saprast abstraktus konceptus (paskaties uz mūsu pašu Ctulhu), tāpēc brahmaņi pieļauj ''atšķaidītu'' formu, neatkāpjoties no satura.
Man liekas tu ar saviem nedaudz bērnišķīgajiem jautājumiem grabinies pie nepareizajām durvīm, taisot šitos diskušonus, pat ja labticīgi. Labāk sāc lasīt nopietnu dažādu kultūru metafiziķu/teologu grāmatas par tēmām, kas tev interesē. Es pat ieteiktu to pašu Šuonu u.c. pereniālistus, ņemot vērā, ka esi agnostiķis un droši vien vairāk interesējies par Dieva konceptu kā tādu, cik atceros. Ļoti daudzi 'techniskie' jautājumi uzreiz atkritīs un paliks vairāk laika, lai domātu 'vai man to vajag' vai 'vai tas saskan ar manu pieredzi', 'ko no tā/nez tā iegūtu civilizācija'.
