Migla

Pasaules uzbūve => Pasaules uzbūve: Citi => Tēmu iesāka: a_masiks Jūlijs 31, 2012

Virsraksts: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Jūlijs 31, 2012
Bija līdzīga tēma lelbā. Īpaši jaunumi tajā parādās nesteidzīgi, tomēr ik pa brīdim tādi ir. Lai jautājumu uzturētu kaut vai remdeni siltu - pacēlu šo tēmu arī šeit.
Iesākumam:
http://www.apollo.lv/zinas/bijusais-klimata-skeptikis-cilveka-izraisita-globala-sasilsana-ir-reala/524097
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: tas_pats Jūlijs 31, 2012
Viens no labiem argumentiem ir sekojošs: "The first registering thermometer was designed and built by James Six in 1782, and the design, known as Six's thermometer is still in wide use today." t.i. normāls termometrs pastāv kopš 1782 gada, un mēs zinātniski akceptējamu temperatūru zinām 230 gadus tikai :). 
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: Ctulhu Jūlijs 31, 2012
tas_pats

Aplami. Klimatiskos apstaakljus var peetiit peec ledaajiem, piemeeram.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Jūlijs 31, 2012
tas_pats

Aplami. Klimatiskos apstaakljus var peetiit peec ledaajiem, piemeeram.
Tak ne jau +- 2C robežās?!
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: Gnidrologs Jūlijs 31, 2012
Jebkurā gadījumā, cik atceros no kaut kādiem grafikiem, 19ajā gadsimtā bija lielāka globālā sasilšana, nekā tagad. Ej nu figurē.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: Ctulhu Jūlijs 31, 2012
Nu katraa zinjaa okeaana uudens pH krisanaas sekas korallju rifos ir noveerojamas.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: marsietis Augusts 01, 2012
Skaidrs ir tas, ka attiecībā uz antropogēno globālo sasilšanu zinātnē ir diezgan pārliecinošs konsensus, ka tā notiek. Diskusijas tur var būt vienīgi par detaļām - cik strauji tā notiek, cik lielā mērā tas ir pateicoties cilvēka darbībai, kādas ir nākotnes prognozes, ko tur var mainīt un tml. Tāpat arī skaidrs, ka antropogēnās sasilšanas noliedzējus lielākoties vada nevis veselīgs zinātniskais skepticisms, bet gan parasts wishful thinking, kas sevišķi raksturīgs patērētāju sabiedrības indivīdiem, kuriem dikti nepatīk doma, ka viņiem var nākties kaut kur sevi ierobežot.

No wiki (tur arī var atrast saites uz zinātniskiem papīrīšiem):
Citāts
Climate change denial is a set of organized attempts to downplay, deny or dismiss the scientific consensus on the extent of global warming, its significance, and its connection to human behavior, especially for commercial or ideological reasons.[1][2] Typically, these attempts take the rhetorical form of legitimate scientific debate, while not adhering to the actual principles of that debate.[3] Climate change denial has been associated with the energy lobby, industry advocates and free market think tanks, often in the United States.[4][5][6][7][8] Some commentators describe climate change denial as a particular form of denialism.[9][10][11][12][13][14]
http://en.wikipedia.org/wiki/Climate_change_denial

Te arī laba saite, kur ir atspēkoti populārākie globālās sasilšanas noliedzēju argumenti: http://www.skepticalscience.com/argument.php
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: marsietis Augusts 01, 2012
Jebkurā gadījumā, cik atceros no kaut kādiem grafikiem, 19ajā gadsimtā bija lielāka globālā sasilšana, nekā tagad. Ej nu figurē.
Es gan zinu citādus datus:
(http://www.grida.no/climate/ipcc_tar/wg1/images/figspm-1.gif)
http://www.grida.no/publications/other/ipcc_tar/?src=/climate/ipcc_tar/wg1/005.htm
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: Gnidrologs Augusts 01, 2012
The Third Assessment Report of Working Group I of the Intergovernmental Panel on Climate Change
Jā, ļoti uzticams avots.  Tā pat kā visi pārējie, ko parasti citē. ::)
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: Ctulhu Augusts 01, 2012
Gnidrologs

Nu vispaar Ciirihes tehniskaas skolas geologijas muzejaa karaajas apmeeram sjie pasji grafiki, jaa, kas tur bija ar datu avotu uzticamiibu, kaadaam metodeem Gnidrologs nepiekriit un kaapeec?
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Augusts 01, 2012
Gnidrologs

Nu vispaar Ciirihes tehniskaas skolas geologijas muzejaa karaajas apmeeram sjie pasji grafiki, jaa, kas tur bija ar datu avotu uzticamiibu, kaadaam metodeem Gnidrologs nepiekriit un kaapeec?
var tām mērīšanas metodēm nepiekrist, jo tās neņem vērā sitemātiskās ķļūdas. Proti - runāt par vidējo temperatūras svārstību 0.5-0.8 grādu robežās gadu simtos, tad kad dienā/naktī temperatūra svārstās 15-20 grādu robežās (atsevišķās vietās arī 40), un viena gada laikā svārstās 60-80 grādu robežās.... tb rezultātu paziņot kā 100 reizes precīzāku, nekā mērāmā lieluma kļūdas pielaides... neuzskatu to par gana nopietnu nodarbošanos principā. Tas būs līdzīgi kā skaitīt elektrisko vilcienu pasažierus un rēķināt vidējā pasažiera vidējo vecumu un dzimumu...
kaut vai tas arguments - KUR tiek mērīta šī slavenā vidējā T? laikam taču vietā, netālu no kādas mazas pilsētiņas 19 gadsimtā, un attiecīgi megapoles centrā šodien. Tad nu jautājums - mērījumi atspoguļo globālo temperatūru, vai lielpilsētas vides temperatūru?
savukārt, ja mēs brīvi izvēlamies mērījuma vietu un laiku - mēs varam vasarā ņemt kādas eiropas pilsētas mērījumus, bet ziemā  - Austrālijas. vai otrādi. Un abos gadījumos iegūsim absolūti diametrāli pretējus rādījumus ij atteicīgi diametrāli pretējas teorijas, kas "izskaidro" šos rādījumus. lai gan skaidrojums ir daudz vienkāršāks - sistemātiskā ķļūda mērījumos.


PS - man kaut kā neviens tā īsti nepamatoja - uz kāda pimpja pamata tiek rēķināta tā "vidējā" (hvz -kas tas vispār ir) temperatūra? Tb  - izmēram katru dienu cik ir grādu, saskaitām uz izdalām uz dienu skaitu? Nu, ja mērīsim pusnaktī - vidējā T būs krietni zem 0, ja dienas vidū - krietni virs 0. Starpība statistikas datos būs 15-20 grādu. Ja tā, tad nahuj par kādiem 0.8 grādiem var runāt? Tb - pati mērīšanas, datu apstrādes metodika dod 15 grādu kļūdu, izejot no sistemātiskās kļūdas iespējas.
Cik atceros, pamatojums parasti bija - nu, tur - zinātnieki gan jau ka zin, kā mērīt...
Diemžēl arguments izmantojot abstraktas autoritātes (tb - britu zinātnieki) - ir nevalīds....
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: Pofigists Augusts 02, 2012
Baa, masik, nevajag blameeties uz elementaaraam lietaam.

1. Meteorologjisko noveerojumu stacijaas ir fikseeti, starptautiski standartizeeti laika momenti kad ciiparinjus pieraksta. Tas nenotiek uz dullo, tjipa kad masiks pamostas, tad uzmet aci termometram.

2. Reekjinot videejo no N meeriijumiem, taa dispersija ir sqrt(N) reizes mazaaka ka izejas meeriijumu dispersija.  (Nee nu, protams, kljuudu teorija un apreekjini ir studentu aarkaartiigi niista un nesaprotama lieta, tachu taa ir studentu probleema, nevis kluudu teorijas)

3. masiks terminu sistemaatiskaa kljuuda lieto absoluuti skjeersaam. Statistikas eksaamenaa vinju izmestu aaraa pa durviim un liktu pienaakt  ne agraak kaa peec meenesha ciitiigas maaciishanaas no pashiem pamatiem.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Augusts 02, 2012
Pofigists
Citāts
1. Meteorologjisko noveerojumu stacijaas ir fikseeti, starptautiski standartizeeti laika momenti kad ciiparinjus pieraksta. Tas nenotiek uz dullo, tjipa kad masiks pamostas, tad uzmet aci termometram.
Par to nestrīdos. Atliek tikai jautājums - cik gadsimtus tas tā notiek, lai mums būtu leģitīms pamats runāt par iespēju vilkt kaut kādas līknes un likumsakarības? Vai nav tā, ka šāda cipariņu standartizēta pierakstīšana ir labi ja kādu pusgadsimtu veca?

Citāts
3. masiks terminu sistemaatiskaa kljuuda lieto absoluuti skjeersaam. Statistikas eksaamenaa vinju izmestu aaraa pa durviim un liktu pienaakt  ne agraak kaa peec meenesha ciitiigas maaciishanaas no pashiem pamatiem.
proti? Izņemot referenci uz eksāmenu un visādām manām nedienām eksāmenos - ir kāds cits arguments?
Tb  -  vidējās temperatūras mērīšana kādas industriālas lielpilsētas tuvumā ko mums parādīs? Globālas temperatūras izmaiņas, vai tomēr industriālās ražošanas intensitāti konkrētajā vietā? Rīgā un tiešā Rīgas tuvumā regulāri ir par dažiem grādiem (ziemas laikā līdz pat 5)  siltāks, nekā 50 km prom visos virzienos. Ja mēs temperatūras aprēķinos liekam Rīgas metroloģisko staciju rādījumus - ko mēs iegūstam? Temperatūru, kas atspoguļo globālas izmaiņas, jeb tikai cilvēka saimniecisko darbību konkrētajā vietā? Un kas tad tā ir par kļūdu? nejauša gadījuma, jeb tomēr sistemātiska, saistīta ar kļūdainu vietas izvēli konkrētā uzdevuma kontekstā?
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: Pofigists Augusts 02, 2012
Par to nestrīdos. Atliek tikai jautājums - cik gadsimtus tas tā notiek, lai mums būtu leģitīms pamats runāt par iespēju vilkt kaut kādas līknes un likumsakarības? Vai nav tā, ka šāda cipariņu standartizēta pierakstīšana ir labi ja kādu pusgadsimtu veca?

Meteorologi pashi uzskata ka kaut cik cieshamus datus saakushi vaakt no apmeeram 1850. gada.

Arii, bljin, 100 gadus pirms interneta un televiizora uz planeetas eksisteeja dziiviiba un cilveeki nebuut neskraidiija ar akmens cirvjiem rokaas. 



Citāts
3. masiks terminu sistemaatiskaa kljuuda lieto absoluuti skjeersaam. Statistikas eksaamenaa vinju izmestu aaraa pa durviim un liktu pienaakt  ne agraak kaa peec meenesha ciitiigas maaciishanaas no pashiem pamatiem.
proti? Izņemot referenci uz eksāmenu un visādām manām nedienām eksāmenos - ir kāds cits arguments?


Nu piemeeram masika teikums

>Tb - pati mērīšanas, datu apstrādes metodika dod 15 grādu kļūdu, izejot no sistemātiskās kļūdas iespējas.

kopaa ar shaa ieraameejumu ir pilniigs sviests. Masiks nefilmee datu apstraades metodes meteorologjijaa, pats uz savu galvu izdomaa kaut kaadas mazsakariigas muljkjiibas un pats peec tam iekriit dziljaa sashutumaa par taam.

>Tb  -  vidējās temperatūras mērīšana kādas industriālas lielpilsētas tuvumā ko mums parādīs?

Oi nu ta beidzot viens atseviskjshksh, daljeeji sakariigs points. Shaada probleeminja pastaav, to censhas likvideet. V chastnostji turot meteorologjijas stacijas arii visaados laachu apseestos nomaljos nostuuros, kur industrija un pilseetas apkure netraucee, kaa arii braukaleejot meteo kugjiishiem pa okijjaanu un tur meerot temperatuuru (akal pilseetas tur njiprichjom) un valideejot un korigjeejot pilseetu samaitaato meteo punktu rezultaatus saliidzinot ar mezhoniigajiem.

Ja masiks gribees iebilst ka vot Eiropaa pilseeta pie pilseetas un laachu nostuuru nav , nu ta nekaa - sobstvenno taatad shis pats caur pukjeem saka ka Eiropas pilseetu summaaraa apkure ir pietiekoshi globaals faktors lai tjipa visa kontinenta apjomaa temperatuuru paaugstinaatu. Cik garsh, tik plats.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Augusts 03, 2012
Pofigists
Citāts
Meteorologi pashi uzskata ka kaut cik cieshamus datus saakushi vaakt no apmeeram 1850. gada.

Arii, bljin, 100 gadus pirms interneta un televiizora uz planeetas eksisteeja dziiviiba un cilveeki nebuut neskraidiija ar akmens cirvjiem rokaas.
nu bet tad vaidēt par kaut kādu cilvēku izraisītu globālo sasilšanu būtu kāds pamats? Un ja vidējā T būtu pamazām samazinājusies - arī tad vaidētu par cilvēcisko faktoru, vai kā? /nebūs noslēpums, ka tieši 70 gados kā reiz bija tādas prognozes un histērija par tuvo nākošo ledus laikmetu. acīm redzot bija kaut kāds faktoloģisks iemesls arī šādai panikai/.

Citāts
Ja masiks gribees iebilst ka vot Eiropaa pilseeta pie pilseetas un laachu nostuuru nav , nu ta nekaa - sobstvenno taatad shis pats caur pukjeem saka ka Eiropas pilseetu summaaraa apkure ir pietiekoshi globaals faktors lai tjipa visa kontinenta apjomaa temperatuuru paaugstinaatu. Cik garsh, tik plats.
tikai kāds tam sakars ar globālo sasilšanu? Ibo globāli - tas būtu visas Zemes mērogā, nevis vienas pilsētas, vai blīvi apdzīvotas pasaules daļas mērogs. Ibo šāds mērogs nosaka vienu: tikko pārtrauc šis pilsētas funkcionēt, tā jebkura vidējā temperatūra nostājas atkal savā pirmatnējā vietā. Resp. - šādai iedarbei ir lokāls, īslaicīgs un parejošs raksturs. Globālās sasilšanas gadījumā runa iet par globālu, un neatgriezenisku (vai ļoooooti lēnām reģenerējošu) procesu.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: Pofigists Augusts 03, 2012
Masik, tu humora peec apredelis' - tu gribi breekt par teemu ka tavupraat visi meeriijumi ir nerihtiigi un nekaadas sasilshanas nemaz nava, ij vai masiks temperatuuras kaapshanas trendu tomeer atziist, tachu ciitiigi noliedz ka pie taa buutu vainiigi cilveecinju saniegumi?

Ja tu gribi laist valjaa par abiem diviem vienlaiciigi, tad tur ir njekij fundamentaala pretruna starp tiem. :D
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Augusts 03, 2012
Pofigists
pilsētā sasilšana ir objektīvs fakts. To tiešām var novērot, salīdzinot ar lauku teritoriju, pavasaros/rudeņos.
Par globālu to nosaukt tomēr nevar.
Globāli. Hmmm... var būt ir, var būt nav. Ir temperatūru svārstības gan īslaicīgas, gan ilgstošas. Uzskatīt ka ilgstošas būtu tieši cilvēka radītas - tam vajadzīgs liels pamatojums. Pie kam zinot ka klimats miljonu gadu gaitā ir bijis daudz siltāks bez cilvēka līdzdalības - nahuj vispār par to uztraukties tādā sakarā ka tieši cilvēks būtu pie tā vainīgs? Mazohisma un ekstrēmas uzpūtības mikslis? Tb - vēlme visās dabas nelaimēs vainot pašam sevi, ij nemērojama uzpūtība ka cilvēka spēkos ir gan sajāt, gan salabot Zemes klimatu, ij ka Zemes klimata  salabošana (tb- centieni panākt, lai klimats ir tāds, kādu GRIB cilvēks) ir pienākums un tas ir cilvēka spēkos?
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: MJ Augusts 13, 2012
Citāts
Uzskatīt ka ilgstošas būtu tieši cilvēka radītas - tam vajadzīgs liels pamatojums.
Ir tāda lieta kā piesardzības princips. Ja mēs novērojam kādu mums nepatīkamu vai bīstamu procesu, kura cēloņus līdz galam nezinām, bet kuri teorētiski VARĒTU būt mūsu darbības sekas, prātīgāk ir apzināt un ierobežot (cik un kur tas iespējams, protams) tās mūsu darbības, kuras varētu šo procesu radīt vai veicināt. Vismaz tik ilgi, kamēr mūsu rīcībā nenonāk PĀRLIECINOŠI pierādījumi par to, ka šis process NAV mūsu radīts vai veicināts.

Otrkārt, globālās sasilšanas galēja noliegšana ir arī morāla problēma, jo - ja nav globālās sasilšanas, tad principā nav morālas atbildības par atmosfēras piedraņķēšu ar dūmgāzēm, ja vien tas, protams, nerada smogu :D
Citāts
Pie kam zinot ka klimats miljonu gadu gaitā ir bijis daudz siltāks bez cilvēka līdzdalības - nahuj vispār par to uztraukties tādā sakarā ka tieši cilvēks būtu pie tā vainīgs?
Un ja nu cilvēks tomēr IZRĀDĀS vainīgs, ko tad? Kodīsim pirkstos?
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: Ctulhu Augusts 13, 2012
9K116

Nuja un tie antropogeenaas sasilsjanas noveersjanas pasakumi pa lielam ir konstruktiivi pat tad, ja taadas sasilsanas nav. Taapat tas mazaak cakaree ekologiju etc.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: MJ Augusts 13, 2012
9K116

Nuja un tie antropogeenaas sasilsjanas noveersjanas pasakumi pa lielam ir konstruktiivi pat tad, ja taadas sasilsanas nav. Taapat tas mazaak cakaree ekologiju etc.
Tieši par to ir runa. Tuda že energoefektivitāte un ēku siltināšana.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: mulders Augusts 14, 2012
Slinkums rakt, bet paaris nedeeljas atpakalj bij atkal nopubliceets viens peetiijums, kas kaartiigi iegrieza shitiem visiem peetiijumiem. Ibo viena elementaara lieta netika njemta veeraa kompileejot kopeejo bildi ir dazhaadu sho meeriijumu staciju izvietojumu. Izradaas prieksh taam stacijaam existee kaut kaads publiski ne paaraak zinaams parametrs, kas raksturo stacijas "kvalitaati"... tas ir parametrs kas izriet no elemntaaras tehnologjijas kvaltiaates, stacijas novietojuma, apkaarteejaas vides... Teixim stacija, kas atrodas tuvu vietaam, kur ir melnais celju segums ir zemaakaa kvaltiaatee nekaa stacija ar labu aparatuuru kaut kur "in the wild" kur ir maz faktoru kas ietekmee apkaarteejo.

Tad nu izraadiijaas, ka veidojot tos reportus tika ignoreets shis parametrs un taa teikt, visas stacijas bij vienaadaa poziicijaa reporteet savus meeriijumus. Tachu taa peetiijuma chudjiki paarreekjinaaja ciparus NJEMOT veeraa stacijas kvaltiaates parametru (vairaak uzicamiibas handikaps tika dots kvalitatiivajaam stacijaam) un tad izraadiijaas, ka taa temperatuuras svaarsitiba ir nu taadaa... ljoti parast un  absoluuti nekas sevishkjs...

Taapat arii relatiivi nesen iznaaca cits peetiijums, kas reporteeja, ka CO2 palielinaashanaas ir SEKAS sasilshanai nevis CEELONIS. Un faktiski veic reguleejoshu lomu...

Nu taa... galu beigaas, naaksies vien pashiem visu izpeetiit un saprast.

Globaalaa Sasilshana iespeejams ka notiek, galu galaa pa vienu riktiigu kodolreaktoru lidojam apkaart, tachu cilveeka noziime tajaa pagaidaam ir absoluuti nebuutiska... viens kaartiigs Vulkaana izvirdums uzsilda atmosfeeru daudzkaart vairaak nekaa visa cilveece kopaa
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: MJ Augusts 14, 2012
Citāts
Taapat arii relatiivi nesen iznaaca cits peetiijums, kas reporteeja, ka CO2 palielinaashanaas ir SEKAS sasilshanai nevis CEELONIS.
Šis gan ir interesanti, varbūt to sakarību plašāk aprakstīt - nu, kā tieši sasilšana izraisa CO2 pieaugumu atmosfērā? :)
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: Ctulhu Augusts 14, 2012
9K116

Sasilsana var izreisiit metaana konc. pieaugumu atmosfeeraa, jo auksto okeaanu dziilees zemaa temperatuuraa un lielaa spiedienaa ekssitee metaana hidraats. Konkret ga Ziemelju ledus okeaana piekrasti. Ja tas uzsilsts un hidraats sabruuk par metaanu un uudeni, tad metaans aiziet atmosfeeraa, sitas bija scenaarijs, no kura baidaas.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: MJ Augusts 14, 2012
Citāts
Sasilsana var izreisiit metaana konc. pieaugumu atmosfeeraa, jo auksto okeaanu dziilees zemaa temperatuuraa un lielaa spiedienaa ekssitee metaana hidraats.
Mulders gan rakstīja par CO2...
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Augusts 16, 2012
9K116
Citāts
Ir tāda lieta kā piesardzības princips. Ja mēs novērojam kādu mums nepatīkamu vai bīstamu procesu, kura cēloņus līdz galam nezinām, bet kuri teorētiski VARĒTU būt mūsu darbības sekas, prātīgāk ir apzināt un ierobežot (cik un kur tas iespējams, protams) tās mūsu darbības, kuras varētu šo procesu radīt vai veicināt. Vismaz tik ilgi, kamēr mūsu rīcībā nenonāk PĀRLIECINOŠI pierādījumi par to, ka šis process NAV mūsu radīts vai veicināts.

Proti : iedzimtā grēka, iespejamās elles briesmu un cita religiskā staffa gadījumā - labāk mūsu darbības ierobežot un pakārtot religiskajam staffam? Nu, tjipa - katram gadījumam, piesardzības vārdā?
IMHO tomēr bez skaidras un apzinātas korelācijas, tādas darbības būs līdzvērtīgas primitīvam šamanismam.

Citāts
Otrkārt, globālās sasilšanas galēja noliegšana ir arī morāla problēma, jo - ja nav globālās sasilšanas, tad principā nav morālas atbildības par atmosfēras piedraņķēšu ar dūmgāzēm, ja vien tas, protams, nerada smogu
negluži.
Pirmkārt: gaisa sabojāšana ar ķīmiskām vielām netiek pieļauta arī šobrīd. Piemeram etilēto benzīnu sen ir aizliegts lietot, pilnīgi monopenisuāli attiecībā uz globālo sasilšanu. Runa te ir par svina toksiskumu. Nav noslepums, ka šī tendence ir arī nūju pārliekusi, savā maksimālismā sabojājot arī sadzīves tehnikas tehnoloģijas.
Otrkārt - globālās sasilšanas uztiepšana kā, tikai un vienīgi cilvēku morālo atbildību un problēmu - manuprāt neatbilst  patiesībai, un satur kaut kādus pavisam citus virsmērķus, nevis dajebkādu rūpi par planētas siltuma režīmu. Piemēram tie paši karojosie vegāni (skat augstāk) globālo sasilšanu redz tikai un vienīgi mājlopu izelpā un pirdienos. Nabadzīgās āfrikas valstis - attīstīto rūpniecisko valstu nokurinātajās oglēs, naftā un gāzē. Katrs no viniem grib panākt savu - vegāni lopkopības aizliegšanu (etilēto benzīnu taču aizliedza! kapēc, ja skaisti pamatos - neaizliegt arī to?), āfrika - naudas kompensācijas, uz kurām var kādu laiku bez bedām dzīvot...


Ja skatāmies GLOBĀLI - tad jā, cilvēka ietekme IR, un tā var izrādīties būtiska. BET! Tad tā ir jāsalīdzina ar radušos problēmu. Vai problēma ir TIK liela, cik tā tiek iztēlota, un vai problēma ir jārisina to likvidējot, vai tai pielāgojoties? Ibo pašu problēmu, savā būtībā, var atrisināt tikai samazinot cilvēku skaitu zem/ap 1 miljardam. Un neļaut skaitam  palielināties. KURŠ un kā uzņemsies šo uzdevumu? Jeb tomēr samierināsimies ar to, ka cilvēku ir tik cik viņu ir, ij paliek aizvien vairāk?
 Nu nevaram mēs šobrīd iet uz jūŗjas pludmali ar MG42 un attīrīt to no biezā un mums derdzīgā atpūtnieku bara. Visi viņi ir nelieši un derdzīgi dabas resursu patērētāji/piedirsēji. Traucē mums budiskā vientulībā izbaudīt ekoloģiski tīras smiltiņas, sauli, klusumu un ūdeni bez stafilokokiem.
Tas pats ar CO2 izmešiem. Ja salīdzinām, cik daudz izelpo CO2 tie 7 miljardi primātu - visi pasaules lopu bari kopā ņemti nervozi pīpē stūrītī. Sorry. Kardināls risinājums ir tikai cilveku skaita samazināšana. Visi pārējie ir lielāka vai mazāka onanešana, gūstot baudu no savai sirdij  tuvas tēmas bīdīšanas.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: Ctulhu Augusts 16, 2012
a_masiks

Pakaartosjanaas religiskajam stuffam neko labu nedod, gadiijumaa, ja konkreetaas religijas dieva nav.

Energoefektivitate dod energijas ekonomiju arii, ja antropogeenaas sasilsanas nav.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Augusts 16, 2012
Ctulhu
un ko dod enerģijas ekonomija? Iespēju dzīvot mājā bez elektrības, ibo ekonomijas vārdā tā naher nav vajadzīga?!
/tjipa - senie latvieši gadsimtiem tā dzīvoja - un neko! Izdzīvoja!/
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: Ctulhu Augusts 16, 2012
a_masiks

Nee, vnk mazaaks elektriibas rekjins pie taa pasja siltuma istabaa.  ;D
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: Gnidrologs Augusts 16, 2012
Masik, PMu nesaņēmi?
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Augusts 16, 2012
a_masiks
Nee, vnk mazaaks elektriibas rekjins pie taa pasja siltuma istabaa.  ;D

zini, ir jābūt balansam starp DAŽĀDIEM rēķiniem. Ja tev būs pāris simtus tūkstoši liels reķins par istabas siltinašanu - tev naher neinteresēs nekāda ekonomija, jo tā būs neekonomiska. Piemēram, viens no enerģijas ekonomijas veidiem, būtu pacelt tavu dzīvokli kādā zemajā kosmiskajā orbītā. Siltuma zudumi gaisa konvekcijas dēļ = 0. Tikai tev būs puse no savas virtuālās mūžības grūši jāstrādā, lai varētu kādu gadinu atļauties šo pilnīgi absolūto ekonomiju...



Masik, PMu nesaņēmi?
ne, izskatās, ka neko neesmu saņēmis.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: MJ Augusts 16, 2012
Citāts
Proti : iedzimtā grēka, iespejamās elles briesmu un cita religiskā staffa gadījumā - labāk mūsu darbības ierobežot un pakārtot religiskajam staffam? Nu, tjipa - katram gadījumam, piesardzības vārdā?
IMHO tomēr bez skaidras un apzinātas korelācijas, tādas darbības būs līdzvērtīgas primitīvam šamanismam.
No, greiza analoģija. Reliģijas gadījumā par piesardzības principu ar zināmu natjažku varētu runāt viena vienīga dieva/reliģijas gadījumā, bet mums ir diemžēl ir daudz un dažādi.

Otrkārt, atšķirībā no reliģijas šajā gadījumā runa ir par instrumentāli izmērāmu ietekmi...
Citāts
Ja skatāmies GLOBĀLI - tad jā, cilvēka ietekme IR, un tā var izrādīties būtiska. BET! Tad tā ir jāsalīdzina ar radušos problēmu. Vai problēma ir TIK liela, cik tā tiek iztēlota, un vai problēma ir jārisina to likvidējot, vai tai pielāgojoties?
Nu sāksim ar to, ka mēs nezinām, CIK tieši liela šī problēma ir. Bet tā izrādīties liela.
Citāts
Tas pats ar CO2 izmešiem. Ja salīdzinām, cik daudz izelpo CO2 tie 7 miljardi primātu - visi pasaules lopu bari kopā ņemti nervozi pīpē stūrītī. Sorry. Kardināls risinājums ir tikai cilveku skaita samazināšana. Visi pārējie ir lielāka vai mazāka onanešana, gūstot baudu no savai sirdij  tuvas tēmas bīdīšanas.
Nu bet primāti jau ne tikai elpo, bet arī dedzina ogles, bencīnu, atkritumus un vēl viskautko :)

Jautājums ir par to, vai mēs pieveram acis un dzīvojam uz pilnu klapi, vai tomēr pakasām pakausi un sākam drusku domāt, ko darīt?
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Augusts 16, 2012
9K116
Citāts
No, greiza analoģija. Reliģijas gadījumā par piesardzības principu ar zināmu natjažku varētu runāt viena vienīga dieva/reliģijas gadījumā, bet mums ir diemžēl ir daudz un dažādi.
Otrkārt, atšķirībā no reliģijas šajā gadījumā runa ir par instrumentāli izmērāmu ietekmi...
Analoģija kā reiz precīza. Nav vienotas teorijas par globālo sasišanu, ir tikai mērījumi (kurus, kā redzam, var DAŽĀDI interpretēt), ij vaimanas ka šos mērījumus ietekmējis cilvēks. Pie kam, itkā,  nevis tieši (kurinot savu auto tiešā termometra tuvumā), bet gan pastarpināti, caur garumgaru cēloņsakarību ķēdi, kura, redz, nostrādājusi tieši tā, kā to pasniedz vaimanātāji. Nebūs lieki pieminet, ka nemaz tik tālajos 70 gados bija histērija par globālo atdzišanu un MazāLedus laikmeta drīzu iestāšanos. Tak jau arī tika PAMATOTI kaut kādos temperatūras mērījumos, vai ne?
Da ij plašāk pazīstamā globalās sqasilšanas teorija postulē, ka eiropa sasilšanas rezultatā piedzīvos kā reiz mazo ledus laikmentu. Tjipa - otkatam atstājuši sētas durtiņas, lai būtu atmāzēties par to, ka ja nu gadu no gada videjais klimats eiropā paliek aizvien drēgnāks...

Citāts
Nu sāksim ar to, ka mēs nezinām, CIK tieši liela šī problēma ir. Bet tā izrādīties liela.
salīdzinot ar ko liela?

Citāts
Jautājums ir par to, vai mēs pieveram acis un dzīvojam uz pilnu klapi, vai tomēr pakasām pakausi un sākam drusku domāt, ko darīt?
jautājums - a ko darīt? Nokaut visus lopus? Aizliegt transportu? Likt nost­āties rind­ā, uz 1-2-3...7 skaitīt, katru 7 pa labi, visus parējos - pie sienas?
Tak vēl līdz pat šim brīdim ekonomikas balstās uz ražošanas pieauguma pieaugumu! Nacapvienība mūsu pašu muhosranskā atvēzējusies aizliegt (vai vismaz apgrūtināt) abortus, tādā veidā cerot uz iedzīvotāju skaita PIEAUGUMU!!! Kā tu vari sabīdīt kopā cilvēku skaita  pieaugumu ar kaut kādas marginalas (šai sakarā) globālās sasilšanas problēmām? A, vot, bez tā pieauguma, redz, pensionāriem nebūs pensijas. Ko nu?
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: MJ Augusts 16, 2012
Citāts
Analoģija kā reiz precīza. Nav vienotas teorijas par globālo sasišanu, ir tikai mērījumi (kurus, kā redzam, var DAŽĀDI interpretēt), ij vaimanas ka šos mērījumus ietekmējis cilvēks. Pie kam, itkā,  nevis tieši (kurinot savu auto tiešā termometra tuvumā), bet gan pastarpināti, caur garumgaru cēloņsakarību ķēdi, kura, redz, nostrādājusi tieši tā, kā to pasniedz vaimanātāji.
Nu bet tak šajā pašā diskusijā jau kā reiz tika pieminēts tas, ka šo temperatūru mēra mežos, čuhņās un okijānos, lai izslēgtu TIEŠO, LOKĀLO cilvēka ietekmi, un vai tik Tu pats neatzini, ka šāda ietekme pilsētās ir vērojama nepārprotami?
Citāts
Da ij plašāk pazīstamā globalās sqasilšanas teorija postulē, ka eiropa sasilšanas rezultatā piedzīvos kā reiz mazo ledus laikmentu.
FAKTS ir, ka sasilšana notiek. Par to, KO TIEŠI tā tālāk izraisīs, domas dalās. Cik es esmu dzirdējis, tad populārākie varianti (mūsu reģionu skarošie) ir vismaz 3:
- ziemas kļūst aukstākas, vasaras - karstākas;
- klimats in general kļūst siltāks, kā rezultātā ilgākā laikposmā var sagaidīt, ka mums pierasto veģetāciju nomaina subtropiem raksturīgā;
- sasilšana ietekmē Golfa straumi, tā maina tecējumu un rezultātā pie mums kļūst vēl aukstāks (tas laikam ir tas mazais ledus laikmets).
Citāts
jautājums - a ko darīt? Nokaut visus lopus? Aizliegt transportu? Likt nost­āties rind­ā, uz 1-2-3...7 skaitīt, katru 7 pa labi, visus parējos - pie sienas?
Nevajag izdomāt divriteni, viss jau notiek gana pareizi. Lielos vilcienos tas ir:
- pēc iespējas ierobežot un censties nepaplašināt fosilā kurināmā izmantošanu;
- veicināt pāreju uz nepiesārņojošiem enerģijas avotiem - saule, vējš, hidroelektroenerģija, atomenerģija.
- Tā pati energoefektivitāte (siltumtrašu izolācijas uzlabošana, pāreja uz ekonomiskajām spuldzēm kvēlspuldžu vietā utt.).
- Perspektīvā - pāreja uz velo- vai elektrotransportu, vai uz sabiedrisko transportu visur tur, kur tas ir iespējams, līdz minimumam samazinot privāto iekšdedzes dzinēju automašīnu izmantošanu.
Citāts
Kā tu vari sabīdīt kopā cilvēku skaita  pieaugumu ar kaut kādas marginalas (šai sakarā) globālās sasilšanas problēmām? A, vot, bez tā pieauguma, redz, pensionāriem nebūs pensijas. Ko nu?
Nu mēs lokāli bez pieauguma būsim dimbā, tur nacionāltirliņiem ir taisnība. Otrkārt, cilvēku skaita pieaugums uz Zemes vēl automātiski neimplicē proporcionālu pieaugumu fosilā kurināmā sadedzināšanā, jo krietna daļa pieauguma pienākas reģionos, kas lieliski iztiek bez apkures un bez automašīnas bezmaz vai katram ģimenes loceklim.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Augusts 16, 2012
9K116
Citāts
Nu bet tak šajā pašā diskusijā jau kā reiz tika pieminēts tas, ka šo temperatūru mēra mežos, čuhņās un okijānos, lai izslēgtu TIEŠO, LOKĀLO cilvēka ietekmi, un vai tik Tu pats neatzini, ka šāda ietekme pilsētās ir vērojama nepārprotami?
nevis mēra, bet būtu jāmēra, lai mērījums būtu kaut cik ticams. Daudz tādu vietu eiropā un ziemeļamurikā atradīsies?
Vēlamais tāpēc ka ir vēlamais  - nepārtop automātiski par esošo.

Citāts
FAKTS ir, ka sasilšana notiek.
proti? Kas ir tieši šis fakts? Ziemā ir daudz aukstāk, nekā tie 1-2 grādi, kas esot dramatiskais pieaugums. Vasarā  - kudi karstāk. Bija mums te periods, Pēc 1990 gada, kad vairāk kā desmitgadi Ziemassvetkos uz uz Jauno gadu Rīgā sniega nebija nemaz. Nupat, vairākus gadus pēc kārtas - ir gan sniegs, gan aukstums. Ja jau golbāla sasilšana - tatad vienmērīga uz uz visas planētas? Huiļi tad tāds regress? es izeju ārā 31 decembrī un varu bez jebkadiem mērījumiem noteikt  -runā taisnību tie temperatūru mērītāji, vai dirš zaļu sūdu! un zini - taisnību vini nerunā... empīriski pārbaudīts, vai zinies...
Citāts
Nevajag izdomāt divriteni, viss jau notiek gana pareizi. Lielos vilcienos tas ir:
- pēc iespējas ierobežot un censties nepaplašināt fosilā kurināmā izmantošanu;
- veicināt pāreju uz nepiesārņojošiem enerģijas avotiem - saule, vējš, hidroelektroenerģija, atomenerģija.
- Tā pati energoefektivitāte (siltumtrašu izolācijas uzlabošana, pāreja uz ekonomiskajām spuldzēm kvēlspuldžu vietā utt.).
- Perspektīvā - pāreja uz velo- vai elektrotransportu, vai uz sabiedrisko transportu visur tur, kur tas ir iespējams, līdz minimumam samazinot privāto iekšdedzes dzinēju automašīnu izmantošanu.
kas tev teica, ka tas kaut vai druscin izmainīs CO2 izmešus? /paskatāmies tos pašus argumentus, kas nāca pie liellopu iznīdēšanas šai pašā sakarā..../
Citāts
Otrkārt, cilvēku skaita pieaugums uz Zemes vēl automātiski neimplicē proporcionālu pieaugumu fosilā kurināmā sadedzināšanā, jo krietna daļa pieauguma pienākas reģionos, kas lieliski iztiek bez apkures un bez automašīnas bezmaz vai katram ģimenes loceklim.

ēst viņi tākā tā grib, pārvietoties arī nākas ne jau ar hotabiča paklāju, ij elektrība arī nebūs tā, bez kuras viņi varēs gana labi iztikt.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: MJ Augusts 16, 2012
Citāts
nevis mēra, bet būtu jāmēra, lai mērījums būtu kaut cik ticams. Daudz tādu vietu eiropā un ziemeļamurikā atradīsies?
Nu bet tas jau kā reiz lieliski pierāda, ka cilvēki `uzsilda` savu dzīvesvietu :)

Ja nopietnāk - Ziemeļamerikā vietu pietiek, Eiropā grūtāk, bet arī var atrast kur. Visur citur pasaulē diez kā ir, man personīgi neliekas, ka Sudānas vai Burundi valdības piešķir naudu šādiem niekiem :D
Citāts
Ja jau golbāla sasilšana - tatad vienmērīga uz uz visas planētas?
Neciklējies vien uz `globālo sasilšanu`, ibo reāli tas process saucas `klimata pārmaiņas`.

Tas ko mēs reāli novērojam, ir:
- Mūsu reģionā drusku biežākas kļūst vētras;
- Vasaras maksimālajai temperatūrai ir tendence pieaugt (cik es atceros, tad ne ta 80. beigās, ne ta 90. pirmajā pusē tika sasniegts Latvijas vasaras temperatūras REKORDS - 28° C; šobrīd mums vasarās temperatūra diezgan regulāri paceļas augstāk, šad tad sasniedzot (vai pat pārsniedzot) 30° C atzīmi vai pat augstāk).
- 90. gados un 21. gs. pašā sākumā ziemas bija siltas un, secīgi, ar sniegu nabadzīgas, tagad atkal šī tendence ir pagriezusies otrādi.
- Sniegs uzkrīt un nokūst vēlāk - ja 80-90. gados snigt sāka novembra beigās-decembrī, tad tagad paliekošais sniegs izkrīt tā uz Ziemassvētkiem (vai tikai īsi pirms tam) un noturās vēl praktiski visu martu.
- Dubļainais, vēsais un mitrais pavasaris ļoti strauji pāriet siltajā, sulīgi zaļajā vasaras pavasarī (orientējoši aprīļa otrā puse-maija sākums).
Varbūt vēl kaut kas, bet šie fenomeni ir tie, kas nāk uzreiz prātā.
Citāts
kas tev teica, ka tas kaut vai druscin izmainīs CO2 izmešus?
Jo mazāk mēs dedzināsim fosilo kurināmo, jo mazāk CO2 un siltu dūmgāzu nonāks atmosfērā.
Citāts
ēst viņi tākā tā grib, pārvietoties arī nākas ne jau ar hotabiča paklāju, ij elektrība arī nebūs tā, bez kuras viņi varēs gana labi iztikt.
Nu tak izlasi vēlreiz to sarakstu - visos šajos punktos IR iespējams ierobežot fosilo kurināmo, tas nav nekas tāds, bez kā PRINCIPIĀLI nevar iztikt. Un tīri tehniski to daudz kur VAR aizstāt ar elektrību.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Augusts 16, 2012
9K116
Citāts
Nu bet tas jau kā reiz lieliski pierāda, ka cilvēki `uzsilda` savu dzīvesvietu :)
tikai:
1) tas ir lokāli, nevis globāli
2) tas ir īslaicīgi. Tb - siltums ir tikai tik cik silda. Tas momentā izstarojas prom, un tiklīdz beigs sildīt - temperatūra būs atkal normā.
Tb - tam nav globāls un paliekošs raksturs.

Citāts
Neciklējies vien uz `globālo sasilšanu`, ibo reāli tas process saucas `klimata pārmaiņas`.
tādas uz Zemes notiek nemitīgi. Vasasras nomainas ziemas, Ledus laikmeti nomaina Karstuma laikmetus. Kāda muša cilveku dīda nofiksēt esošo klimatu kā akmenī cirstu, da vēl zarnas mezglā tīt, lai to par varītēm panāktu? Urīns galvā kādam iesities, ij jams sevi par Pasaules Pudeles korķi iedomājies? A huiļi kādam negribēt apturēt Mēness aizlidošanu? Nav taču noslepums - ar katru gadu Mēness no Zemes attālinās par 4 cm! Un pasaki man, ka TAS neietekmē klimatu, pat ne 0,5C robežās! Ak wai,wai... ar steigu jāmeklē kāda gravitācijas šņoŗīte, kas piefiksētu to nolāpīto Mēnesi stabilā un nemainīgā orbītā! Vot, lūk uz ko jāorientējas īstiem cilvekiem, nevis jāvaimanā par govju vēmekļiem.

Citāts
- Vasaras maksimālajai temperatūrai ir tendence pieaugt (cik es atceros, tad ne ta 80. beigās, ne ta 90. pirmajā pusē tika sasniegts Latvijas vasaras temperatūras REKORDS - 28° C; šobrīd mums vasarās temperatūra diezgan regulāri paceļas augstāk, šad tad sasniedzot (vai pat pārsniedzot) 30° C atzīmi vai pat augstāk).
68 gadā bija pamatīga vētra. Tādas vairs te nav bijis. Zinu to, jo mana bijusī vasarnīca tapa celta tādā vēja sagāztu koku mežā. Pēc tam, kaut kad 70 gadu vidū, Saulkrastos bija anormāls karstums. Ar basām kājām es nespēju iet uz jūru pa smilšainu meža ceļu - dega kāju pēdas. Salīdzināt to karstumu varētu tikai ar tagad pēdējām vasarām. Taču skaidras debesis toreiz bija lielāko daļu vasaras. Tagad tikai atsevišķas karstās dienas.
ja man jāsalīdzina - tad vasaras tagad visumā ir vēsākas, nekā toreiz.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: MJ Augusts 16, 2012
Citāts
1) tas ir lokāli, nevis globāli
Ja kaut kas lokāls notiek VISUR, tad summārā ietekme tomēr ir globāla...
Citāts
2) tas ir īslaicīgi. Tb - siltums ir tikai tik cik silda. Tas momentā izstarojas prom, un tiklīdz beigs sildīt - temperatūra būs atkal normā.
Tur jau tas joks, ka kamēr attiecīgajā apvidū dzīvos cilvēki, viņi tur turpinās sildīt pastajankā...  :)
Citāts
Un pasaki man, ka TAS neietekmē klimatu, pat ne 0,5C robežās!
Nezinu. Varbūt ietekmē, varbūt ne. Varbūt jūŗja viļņosies mazāk, kad Mēness aizlidos par tālu :D
Citāts
68 gadā bija pamatīga vētra. Tādas vairs te nav bijis.
Tādas varbūt arī nav bijis, bet mazāk spēcīgas vētras kļūst biežākas.
Citāts
Pēc tam, kaut kad 70 gadu vidū, Saulkrastos bija anormāls karstums. Ar basām kājām es nespēju iet uz jūru pa smilšainu meža ceļu - dega kāju pēdas.
Nu šis ir subjektīvs rādītājs, dajoš grādus. Es tos 28° C kā reiz atceros kā objektīvu ciparu, pa TV laika ziņām paziņotu kā sasniegtu rekordu. Un tas bija periodā 1986-1995, precīzu gadu gan diemžēl nenosaukšu.
Citāts
Taču skaidras debesis toreiz bija lielāko daļu vasaras. Tagad tikai atsevišķas karstās dienas.
Nu lūk, vēl viena starpība.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Oktobris 02, 2012
http://www.delfi.lv/news/world/other/zinatnieki-lielais-barjerrifs-27-gadu-laika-zaudejis-pusi-korallu-masas.d?id=42714894

globālās sasilšanas ietekme - 5%, pārējie 50% - citas huiņas. Bet ņekija suga (cilvēks) tik un tā fantazē - ko gan viņš varētu tādu iesākt, lai varētu iejaukties un visu izkārtot pa savam...
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Oktobris 15, 2012
http://www.apollo.lv/zinas/globala-sasilsana-beidzas-pirms-16-gadiem/535408

Ak WAI! Izrādās, ka tas FAKTS, ko mēs uzskatām par FAKTU (tb -nemitīga sasilšana) nu jau vismaz 10 gadus kā nemaz nenotiek!!!!  Proti - diskusijas IR, taču paša FAKTA - nav!
 ;D ;D ;D ;D
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: raven Decembris 15, 2012
http://berkeleyearth.org/
(http://wattsupwiththat.files.wordpress.com/2012/07/berkeley-earth-temperature-and-volcanoes.jpg)
Figure: The temperature of the Earth’s land surface, as determined from over 36,000 temperature stations around the globe. The data is well fit by a simple model containing only known volcanic eruptions and  carbon dioxide (dark line).  No contribution from solar variability was necessary to make a good match.  The rapid but short (decadal) variations are believed to be due to changes in ocean flows, such as El Nino  and the Gulf Stream. 
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 03, 2013
http://www.apollo.lv/zinas/gaidams-nepatikams-laiks-brivdienas-laikapstakli-mainisies/561077

šī evidence kautkā liek stipri mazāk ticēt uz papīra sazīmētajiem grafikiem... tb - papīrs pacieš visu. Bet mēģinājums uz galviņas ielēkt globāli sasilušajā Daugavā, domajams atvēsinās arī īpaši stūrgalvīgus globālās sasilšanas runasvīrus....
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: MJ Aprīlis 03, 2013
http://www.apollo.lv/zinas/gaidams-nepatikams-laiks-brivdienas-laikapstakli-mainisies/561077

šī evidence kautkā liek stipri mazāk ticēt uz papīra sazīmētajiem grafikiem... tb - papīrs pacieš visu. Bet mēģinājums uz galviņas ielēkt globāli sasilušajā Daugavā, domajams atvēsinās arī īpaši stūrgalvīgus globālās sasilšanas runasvīrus....
Globālā sasilšana vēl obligāti nenozīmē to, ka patiešām paliek siltāks ;)
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 03, 2013
MJ
hmmmm.... tjipa, vienalga kā saucam, vienkārši globalā sasilšana skan labāk? Pat tad, ja tā ir globāla atdzišana?
Jeb doma bija kā ar to Dieva darbību cilvēka dzīvē - vienalga kas notiek: lūgšanas tiek uzklausītas (Dievs ir), lūgšanas tiek noraidītas (Dievs ir, tikai viņam citi plāni)  - jebkurā gadījumā, jebkas kas notiek un pat tad ja NEKAS nenotiek - viss liecina ka Dievs ir un katras lūgšanas tiek rūpīgi reģistrētas un izskatītas....  tb  -jekas kas notiek - liecina par globālo saslišanu! Nav nekā, kas par to neliecinātu! Jo globālā (pasvītroju  -globālā) sasilšana ir, un viņa pierāda pati sevi, jo viss kas ir - ir globālās sasilšasnas sekas! Tjipa t­ā kaut kā?  ;)
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: MJ Aprīlis 03, 2013
a_masiks
Citāts
hmmmm.... tjipa, vienalga kā saucam, vienkārši globalā sasilšana skan labāk? Pat tad, ja tā ir globāla atdzišana?
Tas tāds vienkāršots skatījums. Reāli jau tas, kas notiek, saucas klimata pārmaiņas, var nozīmēt un var nenozīmēt silšanu vai dzišanu...
Citāts
Nav nekā, kas par to neliecinātu! Jo globālā (pasvītroju  -globālā) sasilšana ir, un viņa pierāda pati sevi, jo viss kas ir - ir globālās sasilšasnas sekas! Tjipa t­ā kaut kā?
Nē... tās redzamākās prognozes, ja pareizi atceros, ietvēra:
- lielāku gada temperatūras amplitūdu (karstākas vasaras, aukstākas ziemas);
- vairāk spēcīga vēja & vētru (arī tur, kur tas parasti NAV raksturīgi.

Un arī personīgie novērojumi... Tu atceries 80. gados, ka vasarā tiktu fiksēta 30+ °C temperatūra? A tagad ir.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: raven Aprīlis 03, 2013
Mjā, mans boss amerikānis savulaik teica, ka viņam tā patikusi tikmēr, kamēr saukusies global warming - cerība uz siltāku laiku. Kad to pārdēvēja par climate change, viņš juties vīlies...
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 03, 2013
MJ
Citāts
Un arī personīgie novērojumi... Tu atceries 80. gados, ka vasarā tiktu fiksēta 30+ °C temperatūra? A tagad ir.
manā ļoooti agrā bērnībā (70 gadu sākums) atceros gan! Bija vismaz viena vasara, kad ar plikām kājām pa gaišu smilšainu ceļu nebija iespējams Saulkrastos aiziet līdz jūŗai. Bija jālaipo pa ceļmalas izkaltušo zāli, lai kājām pēdas nesvilinātu. Cepiens bija nenormāls... tagad tādas vasaras sen naf bijušas...
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: MJ Aprīlis 03, 2013
a_masiks
Citāts
manā ļoooti agrā bērnībā (70 gadu sākums) atceros gan! Bija vismaz viena vasara, kad ar plikām kājām pa gaišu smilšainu ceļu nebija iespējams Saulkrastos aiziet līdz jūŗai. Bija jālaipo pa ceļmalas izkaltušo zāli, lai kājām pēdas nesvilinātu.
A temperatūras maksimumu apstiprināja arī meteorologi? Varbūt vienkārši Tev bērnībā pēdas jūtīgākas bija? ;)
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 03, 2013
MJ
ne bez tā. Taču šīs problēmas toreiz bija visiem. Arī pieaugušajiem.
Par apstiprin­­āšanu  - nezinu... toreiz metrologiem bija jāpilda piecgades plāni un jāseko partijas kongresiem, acīm redzot temperatūras rekordu fiksēšana nebija prioritāte un nebija modes lieta....
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: MJ Aprīlis 03, 2013
a_masiks
Citāts
Par apstiprin­­āšanu  - nezinu... toreiz metrologiem bija jāpilda piecgades plāni un jāseko partijas kongresiem, acīm redzot temperatūras rekordu fiksēšana nebija prioritāte un nebija modes lieta...
Nē, tas nav arguments. Partijas kongresi laikapstākļus ne ietekmē, ne arī automātiski fiksē - pēdējie ir lieta, kas notiek neatkarīgi no valdības, režīma un valdošās ideoloģijas.

Tas ir līdzīgi, kā ar karošanu. Karamākslas un taktikas principi nemainās no tā, vai karojošā puse ir komunisti, kristieši, budisti vai džudisti.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 03, 2013
MJ
nu tad jau būtu jābūt kādai infai par 72-75 gada vasaru temperatūrām iekš Latvijas... jan nav, tad būs vismaz kādi kongresu materiāli....
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: EzītisMiglā Aprīlis 03, 2013
Te ir par 2012
http://lv.wikipedia.org/wiki/2012._gada_laikapst%C4%81k%C4%BCi_Latvij%C4%81

, cita starpā:
Liepājā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,3 °C. Iepriekšējais rekords, kurš tika uzstādīts 1970. gadā, bija +30,0 °C

ir arī pa gadiem, bet par katru gadu atsevišķi, vienas tabulas kopsavilkuma laikam nav. Var pats uztaisīt :)
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: MJ Aprīlis 03, 2013
MJ
nu tad jau būtu jābūt kādai infai par 72-75 gada vasaru temperatūrām iekš Latvijas... jan nav, tad būs vismaz kādi kongresu materiāli....
Labajā pusē augšā ir tabula ar gadiem: http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_klimats
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 03, 2013
Jā, nu kaut k­ā tā sanāk, ka tabula sākas ar 72 gadu, kurš arī ir diezgan silts......... da ij runa ir tikai par temperatūru Rīgā....
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: EzītisMiglā Aprīlis 03, 2013
kautkā nevaru atrast tabulu, kur būtu temperatūras pa gadiem un mēnešiem. Tiešām atkal globālo sasildītāju sazvērestība?
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: MJ Aprīlis 03, 2013
EzītisMiglā
Citāts
kautkā nevaru atrast tabulu, kur būtu temperatūras pa gadiem un mēnešiem. Tiešām atkal globālo sasildītāju sazvērestība?
Skaties katru gadu atsevišķi - viņš gada šķirklī ir izdalīts pa mēnešiem, norādot katra mēneša max un min temperatūru. Bet, lai no tā varētu izdarīt cik necik secinājumus, prasās visus tos datus salikt XLS un arī tas vēl var nebūt tāds pilnīgi drošs pierādījums.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Maijs 02, 2013
http://www.apollo.lv/zinas/zinatnieki-sakas-jauns-mazais-ledus-laikmets/565601

nu, ko.... "gatavs, Anniņ apsedzies!"(c)
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Augusts 19, 2013
http://www.apollo.lv/zinas/vai-tiesam-sakusies-globala-atdzisana/582059

pat nezinu ko teikt.... zajebala - tas laikam būs visprecīzāk formulēts.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: EzītisMiglā Augusts 19, 2013
a_masiks
Jā, tieši tā, bet kāds laikam vārās uz tā visa.

Turpat blakus - par to, ka temperatūra paaugstinās:
http://www.apollo.lv/zinas/zinatnieki-bridina-musu-planeta-uzkarst/581831
http://www.apollo.lv/zinas/latvija-gaidamas-straujas-klimata-parmainas/581885
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: Gnidrologs Augusts 19, 2013
Ir sākusies globālā atdzišana globālās sasilšanas ietvaros.
Virsraksts: Re: Globālā Sasilšana. Par un pret.
Rakstīja: a_masiks Septembris 24, 2013
http://www.apollo.lv/zinas/globalas-sasilsanas-paleninasanas-raisijusi-kaismigas-diskusijas/612810
pārskats skaidri rāda - temperatūra nemaz tik ātri vairs nepieaug. Histērija tomēr tiek kurināta.