Migla

Pasaules uzskati => Pasaules uzskati: Citi => Tēmu iesāka: EVOLUCIONISTS Jūnijs 18, 2019

Virsraksts: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūnijs 18, 2019
Es jau sāku domāt, ko mēs te vingrojam, kāds vispār labums, no tādas bezcerīgas runāšanas, ja ticība pēc definīcijas paliek savās pozīcijās, kas arī tās galvenais uzdevums, saglabāt nemainīgo, radot evolūcijai derīgo drošības ilūziju. Tā nevar mainīties, ticības noliegšana pat var draudēt ar psihes traumu, jo gēnu programas tik lēti savu līniju nespēj mainīt nekādu argumentu, ne domu eksperimentu rezultātā (to rāda arī nebeidzama atkārtošanās dažās "diskusijās").
Pat ja pavirši ielūkojamies vēsturē:
Kāds galu galā no tā visa labums: atomistu filosofija izbeidzās jau sengrieķu laikos, tiem sekojošais Feierbahs ar savu totālo materiālismu izdzisa jau 19.gadsimtā. Nosacīti to turpināja marksisti, kaut arī „ar atlaidēm” dialektikas ietvaros. Mūsdienās kaut kas tāds var nosacīti eksistēt tikai kā reliģijas domājums, kā visos laikos Vienīgais un Pareizais, kam sakrālā nolemtībā "nevar būt citas nozīmes" un skaidrojuma, kas pēc būtības arī jau viduslaikos ir nogrimis uzstādījums. Tas ir kas līdzīgs nepierādamajam Augstāko kosmisko Spēku radošajam garam, kas pastāv ticībā, un satur tikai tik daudz nosacītas oriģinalitātes, ka to lieto, kā ierobežota cilvēka prakses lauciņa paplašinājuma dēļ līdz kosmiskiem apmēriem… Lai gan no otras puses – kurš gan vecmodīgais domājums neuzprasās par vienīgo un pareizo.
Laikam jau grūti ticošam prātam pieņemt realitāti, kas vienmēr ir cita, nekā teorijas to mēģina ieslodzīt savos shēmu rāmjos. Un pat pretenciozi pasniegt šo savu neglābjami novecojušo versiju, kā veselīgu, derīgu vai oriģinālu domājumu!
Dvēsele skumst - teiktu tradicionālists, kompis skumst - tā to pašu pa savam teiktu sektanti-materiālisti!
Kāds citādi labums? Varbūt afektos un perceptos, mākslinieciskajā žanrā? Prāta un iztēles kompozīcijās?
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: Ctulhu Jūnijs 18, 2019
Kāda tur skumšana mēs vienkārši daram to ko var izdarīt, pētam esamību, konstruējam lietas , kļūstam arvien varenāki un tā bez beigām. Normāla jēga. Tas ir iespējams un tas ir interesanti.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūnijs 18, 2019
Kāda tur skumšana mēs vienkārši daram to ko var izdarīt, pētam esamību, konstruējam lietas , kļūstam arvien varenāki un tā bez beigām. Normāla jēga. Tas ir iespējams un tas ir interesanti.

Nu, jā jau - brāļi līksmosim! Fanfaras skan. Neiebilstu, bet katram savs. Cits konstruē lietas, jau kā dievība, kas arvien pieņemas spēkā. Forši skan, bet man neder, kā ilūzija, kā jebkura sektas mācība. Visādi citādi - apsveicu! Esam nonākuši līdz realitātei, kur vismaz kāds vairs nemaskējas.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: Ctulhu Jūnijs 18, 2019
Kas neder un kāpēc? Kāda ir alternatīva?
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūnijs 18, 2019
Kas neder un kāpēc? Kāda ir alternatīva?

Vienkārši pieņemt realitāti. Un nepastāvēt uz monismu, kā ne tikai nepierādāmu, bet arī intuitīvi maz ticamu versiju.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: Ctulhu Jūnijs 18, 2019
Evolucionists, ko nozīmē ``pieņemt realitāti``, kā to dara? Nu mēs konstatējam ka pastāv tāda un tāda realitāte, ņemam to vērā un izgatavojam no tās tādu realitāti kādu mums vajag.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūnijs 18, 2019
Evolucionists, ko nozīmē ``pieņemt realitāti``, kā to dara? Nu mēs konstatējam ka pastāv tāda un tāda realitāte, ņemam to vērā un izgatavojam no tās tādu realitāti kādu mums vajag.

Paskaidroju: pieņemt realitāti nozīmē to izmantot kā nepierādāmu aksiomu, tam, lai vēlāk uz šīs nepierādāmās bāzes veidotu spriedumus, shēmas un teorijas, visu laiku atceroties, ka tās visas ir realtīvas konstrukcijas. Tad tā ir realitāte, kas satāv no iespējamas matērijas un eksistencē pierādītas domāšanas (domāju, tātad...).
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: Ctulhu Jūnijs 18, 2019
Precizējums: Tā ir realitāte = matērija kurā notiek procesi, piemēram domāšana.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūnijs 18, 2019
Precizējums: Tā ir realitāte = matērija kurā notiek procesi, piemēram domāšana.

Aplams tā saucamais "precizējums". Tas ir ticības apliecinājums. realitātei vienaldzīgs.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: Ctulhu Jūnijs 18, 2019
Evolucionists, kā tu to zini? Pierādi/ nodemonstrē, ka es nesaku taisnību.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūnijs 19, 2019
Evolucionists, kā tu to zini? Pierādi/ nodemonstrē, ka es nesaku taisnību.

Kāpēc man jāpierāda absurdu, kas ir absurds. Tev jāpierāda tu jau atļāvies tādu brīnumainu apgalvojumu. Tad arī PIERĀDI.

Labi, pēdējo reizi sektantu klubiņam:

Es jau desmitiem reižu šajā portālā vien to esmu pierādījis, sk. "es" problēmu, un eksperimentu šajā sakarā. Tur skaidri parādās absurds, ja subjektam, kas domā elektriski būtu sevi jānosauc, tad viņš nekad nebeigtu sevi saukt un saukt. Absurds skaidri redzams. Tāpēc elektriskās putras domātājam "es apziņa"nebūtu iespējama. Bet realitātē CILVĒKAM, kā ĪSTAI APZIŅAI tāda ir, tas arī nav tikai racionāls, bet garīgs veidojums, jo sastāv no iztēles raidījumiem, no intuīcijas.

Piemēram, kompim kas tikai zibsnī elektrību kodā var būt tikai  viņu apzīmējošais simbols, viņš sevi apzīmētu ar citu, lai apstātos šajos apzīmējumos, kā, teiksim "NNxx" vai TĪRI FORMĀLI teiktu par sevi "es" - atsvešināti, kā objektu paturēdams sevis tēlu kā Citu.
tāda ir realitāte.

BET KO TU VARI PIERĀDĪT?
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūnijs 19, 2019
Labi, lai iet vēl viens eksperiments.
Uzstādīsim veco, labo jautājumu: "Kāpēc ir kaut kas, nevis nav Nekā?" to jautājuši cilvēki, nevis mašīnas, jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Par būtne-mašīna principiālo opozīciju sekos tālāk.
Jautājums kļuva atkal aktuāls pēc BigBang. respektīvi, kas bija pirms tā? Bet tā jautājumu uzastādīt nevar, jo laika un telpas tad vispār nebija, matērijas nebija, kas zina domāšanas arī nebija? Kas tad bija? Vai tādu stāvokli vispār var domāt?
Kompis nevar. Viņam nav '"ieejas datu", jo nekāds "pirms-pēc" nevar būt tur, kur nav laika.
Bet teiksim fantasts Staņislavs Lems varētu, ja gribētu.
Kāpēc tā. Tāpēc, ka apziņa spēj atsvešināties no materiālās totalitātes, tai skaitā laiktelpas dimensijām un domāt, pēc būtības arī Neko, kā "objektu" - ievēro pat ne kosmisko vakuumu, kas tomēr ir pat kompim noformējams kā "kaut kas" - ko apzīmē ar simbolu vai nosaukumu "tukšums"...
te mēs pēkšņi sastopam Kaut Ko, kas nemaz nevar būt, bet ko apziņa savā nebeidzamajā radošajā transcendencē bez lielākām pūlēm formē, kā jēgu. Kompis nevar būt reliģiozs un ticēt piemēram Tavm Totālajam Materiālismam, viņam (kad Māksl. Int. būs sasniedzis līmeni salīdzināt sevi kā skaitļojošu shēmu formējošu un nenormālā ātrumā stratēģijas, idejas un konstrukcijas producējošu ierīci pretstatā būtnes garīgai domāšanai, kuras "es" mašīna savukārt tvertu kā bezjēgu, kā slikto bezgalību, kas nekad nebeidzas), tā pēc dažiem eksperimentiem kompim tāda 'es-ideja" iespējams būtu momentā atmetama  kā bezjēdzīga, kā Ne-Ideja.

Viņam šādi spriedumi šķistu tukši. Staņislavs Lems turpretī varētu uzrakstīt par to fantastisko romānu. Kompim nebūtu, ko rakstīt, viņš varētu tikai iespējams nejauši mētāt simbolus, ja tiktu ar varu piespiests.

Cilvēks tikmēr turpinās sevi apzināties un Es viņam nesagādās problēmas, jo tā ir pašlaik un bijis arī līdz šim un būs.

Daba shēmas necieš, tai labāk der Haoss.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: Ctulhu Jūnijs 19, 2019
/ ja subjektam, kas domā elektriski būtu sevi jānosauc, tad viņš nekad nebeigtu sevi saukt un saukt. /

Kāpēc? Nosauca un viss.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: Ctulhu Jūnijs 19, 2019
/ "Kāpēc ir kaut kas, nevis nav Nekā?"/

``nav nekā`` ir neiespējams stāvoklis, jo lai precīzi zināti ka nav nekā, ir jākonstatē ka nav nekā, bet tam ir vajadzīgs 1) konstatētājs 2) izteikums ``nav nekā`` ar savu nesēju, tātad tas viss pastāv un neizpildās ``nav nekā``

ļoti vienkārši
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūnijs 23, 2019
/ "Kāpēc ir kaut kas, nevis nav Nekā?"/

``nav nekā`` ir neiespējams stāvoklis, jo lai precīzi zināti ka nav nekā, ir jākonstatē ka nav nekā, bet tam ir vajadzīgs 1) konstatētājs 2) izteikums ``nav nekā`` ar savu nesēju, tātad tas viss pastāv un neizpildās ``nav nekā``

ļoti vienkārši


``nav nekā`` ir neiespējams stāvoklis

Ei nu :) tas atkal ir foršais pierādījums: nevar būt tāpēc, ka nevar būt nekad - sk. viduslaiki :)

Tur jau tas āķis, ka konstatētājs ir fikcija. Un  nepavisam "kaut kas neeksistē" var būt vai nebūt neatkarīgi no tā ir vai nav novērotājs. Jo novērotāja neesamība pati par sevi jau parāda, ka "nekā nav" stāvoklis ir visticamākais - tas ir absurds. mehaniski tātad kaut ko izdabūt no novērotāja būšanas, nebūšanas ir muļķu mierinājums :) Nepierādāmo muļķis grib pierādīt ar nepierādīto un kad nesanāk apgalvo, ka pareizi ir pretējais, kas nekur nav zvanīts :) Tātad loģika ir kompja loģika un tā ir fiktīva, pseido-domāšana, vismaz šis apgalvojums šķiet ticamākais :)
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūnijs 23, 2019
/ ja subjektam, kas domā elektriski būtu sevi jānosauc, tad viņš nekad nebeigtu sevi saukt un saukt. /

Kāpēc? Nosauca un viss.

Tātad "es" viņam nepiemīt. Ja grib nosaukt, tad nevar, bet ja nenosauc, tātad nekas nav nosaukts, abos gadījumos kompis sev "es" nevar piemērot, tātad, cilvēka apziņa tā nav, jo cilvēks bez pūlēm piemēro sev "es" tīri pieredzē, bez kādas teorijas, un TĀPĒC kompja apziņa ar cilvēka apziņu salīdzināma tikai ļoti nosacīti, ļoti ārēji un aptuveni. Es pamanīju kaut kur portālā fiktīvu noraidījumu jēdzienam "metafizika" - "es" neiedarbošanās, nespēja iedarboties mehaniskā "pseido-domšanā" rāda atšķirību starp fiziku un metafiziku, to tikai ļoti vāji attīstīts vai arī dziļi sektantiski domājums nepamanīs.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūnijs 23, 2019
INTERESANTI, VAI TU TIEŠĀM DOMĀ, KA TURPINĀT DISKUSIJU ŠĀDĀ STILĀ VĒL IR JĒGA?
Ticības programējuma bāzes nav izkustināmas. Es būtu traks, ja iedomātos pārliecinat sektantu. Tādas iespējas nav. Viņš psiholoģiski dzird tikai "savas ticības pierādījumus" (es neesmu vienīgais, ka tev to jau norādījis, tātad šim eksperimentam ir bijuši "atkārtojumi" ar līdzīgiem secinājumiem).
Ko lai saku: esmu ieguvis to, ko man vajag romānam – pašu šāda tipa diskusiju formu kaut cik jēdzīgos ietvaros. Tāpēc arī provocēju „ticības karus”, pats izlikdamies, ka man baigi interesē „no kā pamatos sastāv pasaule”.
Tam nav nozīmes manā domāšanā. Uzskati, kā gribi, tici, kam vēlies.
Atklājumus cilvēki izdara ne jau aksiomu un citu ticības pamata pieņēmumu dēļ: tā vīri, bez kuriem nebūtu šodienas zināšanu rada sev ļoti atšķirīgus papamtpieņēmumus – tā mehaniskās fizikas pamatlicējs Ņutons bija dievticīgs, tāpat kā Dekarts – duālists, savukārt Freids psihoanalīzes pamatlicējs dzelžaini ticēja materiālismam, bet viņa sekotājs Jungs – atkal jau dievam, kā viens, tā otrs ir modernās psiholoģijas (evolūcijas psiholoģijas) ideju ierosinātāji. Mūsdienu transpersonālās psiholoģijas radītājs Staņislavs Grofs ir materiālistu materiālistsviņam vielas ir viss (savā laikā sācis eksperimentēt ar LSD, un izdarījis secinājumus: vieliski ietekmētas smadzenes ir viela pašas par sevi un sapņi, kas rodas arī viela, un tāpēc narkotiku murgi var tikt tverti kā īstenība). Einšteins sākumā līdzīgi man esot bijis skeptiķis un relatīvists, tikai mūža beigās sācis proogandēt dievu.
UTT.
Jebkurš var ticēt JEBKAM, pat vajag – tā savā ziņā ir psihes veselības garantija, jo neirozes riskam drīzāk pakļauts tāds skeptiķis, kā es, jo relatīvisms, skepticisms ir nedrošība no gēnu programas „ķīmiskā viedokļa”. Bet ticība rada drošības sajūtu. Psihei tas „patīk”. Tā raida signālu: „LABAIS‼!”
Tā, ka man prieks, ka tu tici. Man tas nespīd. Varbūt „citā dzīvē”, pēc tam, kad sāksies „nemirstība”.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: DarvinShimp Jūnijs 23, 2019
ko man darit. es neticu. varbut nemaz nevajag?
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūnijs 23, 2019
ko man darit. es neticu. varbut nemaz nevajag?

Tas ir paša izlemšanas jautājums. Neviens cits to nevar ne apliecināt, ne apstrīdēt, pareizāk sakot - var formāli iebilst, bet seku tam nebūs. Ziņu kustība pēc-patiesības laikos ir kļuvusi par haosa pazīmi, tām pēc būtības neviens nepievērš uzmanību, tikai spēles ietvaros - JA KĀDS SAKA, ATBILSTOŠI TICĪBAI JĀATBILD.

Piedalies!

kamēr oponenti nesāk garlaicīgi atkārtoties un bieteēt vienu un to pašu nebeidzamo "ir tikai tā, kā es ticu", tikmēr iet jautri!
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: DarvinShimp Jūnijs 25, 2019
ko man darit. es neticu. varbut nemaz nevajag?

Tas ir paša izlemšanas jautājums. Neviens cits to nevar ne apliecināt, ne apstrīdēt, pareizāk sakot - var formāli iebilst, bet seku tam nebūs. Ziņu kustība pēc-patiesības laikos ir kļuvusi par haosa pazīmi, tām pēc būtības neviens nepievērš uzmanību, tikai spēles ietvaros - JA KĀDS SAKA, ATBILSTOŠI TICĪBAI JĀATBILD.

Piedalies!

kamēr oponenti nesāk garlaicīgi atkārtoties un bieteēt vienu un to pašu nebeidzamo "ir tikai tā, kā es ticu", tikmēr iet jautri!

ja saka ka pasaule viss var notikt. nekas nav stabili. nekas nav skaidriba. tas uztrauc.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: ZIRGS Jūlijs 01, 2019
Man liekas, notikt var viss, bet ir atšķirīga varbūtība, ar kādu kādi notikumi notiek.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: Ctulhu Jūlijs 01, 2019
Zirgs, taisnība, protams ir lietas kuras notikt nevar nemaz, jo ir pretrunā ar fiziku.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūlijs 02, 2019
Zirgs, taisnība, protams ir lietas kuras notikt nevar nemaz, jo ir pretrunā ar fiziku.

Ar to precizējumu, ka - NEVAR NOTIKT pašas fizikas domājuma simbolizētajos un tādējādi cilvēka apziņas dabā ierobežotajos uzstādījumos :) Savukārt, kas nevar notikt fizikā, var notikt astronomijā, un kas nevar notikt astronomijā, var notikt psiholoģijā. Tā, ka - katram lauciņam savs :)
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: DarvinShimp Jūlijs 02, 2019
Zirgs, taisnība, protams ir lietas kuras notikt nevar nemaz, jo ir pretrunā ar fiziku.

Ar to precizējumu, ka - NEVAR NOTIKT pašas fizikas domājuma simbolizētajos un tādējādi cilvēka apziņas dabā ierobežotajos uzstādījumos :) Savukārt, kas nevar notikt fizikā, var notikt astronomijā, un kas nevar notikt astronomijā, var notikt psiholoģijā. Tā, ka - katram lauciņam savs :)

ja ! tas gan pareizi. katram darbam, katrai nozarei ir savii materiali ar ko stradat. ar ko petit vai zemes vielas, vai  ari kas cits kosmosa. katram savs!!!
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūlijs 02, 2019
Zirgs, taisnība, protams ir lietas kuras notikt nevar nemaz, jo ir pretrunā ar fiziku.

Ar to precizējumu, ka - NEVAR NOTIKT pašas fizikas domājuma simbolizētajos un tādējādi cilvēka apziņas dabā ierobežotajos uzstādījumos :) Savukārt, kas nevar notikt fizikā, var notikt astronomijā, un kas nevar notikt astronomijā, var notikt psiholoģijā. Tā, ka - katram lauciņam savs :)

ja ! tas gan pareizi. katram darbam, katrai nozarei ir savii materiali ar ko stradat. ar ko petit vai zemes vielas, vai  ari kas cits kosmosa. katram savs!!!

Nu, te nu nav tik viennozīmīgi pateikt - "katrai nozarei", jo nenotiek jau ražošana. Domāšana vairāk ir jauna radīšana, kaut gan pragmatiķi vēl pagājušajā gadsimtā ir izdarījuši mēģinājumus visu domājumu tiešām pievilkt pie "mašinērijas" un "derīguma" :) Es labāk teiktu - ir atšķirīgas domājumu "teritorijas", kā piedāvā Delēzs, ar nosacījumu, ka šāds "ģeogrāfisks" skatījums ir tēlaini izvērsts vispārinājums un iederas domāšanas Figūrās, nevis jēdzienos. Kaut arī tas nav nekāds pārkāpums, drīzāk otrādi - Figūras palīdz nojaukt domāšanas "shēmas", tas pašam domājumam radošā ziņā nāk tikai par labu :)
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: Ctulhu Jūlijs 02, 2019
/Savukārt, kas nevar notikt fizikā, var notikt astronomijā, un kas nevar notikt astronomijā, var notikt psiholoģijā. /

Nē. Jo abas pēdējās reducējas uz fiziku.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūlijs 02, 2019
/Savukārt, kas nevar notikt fizikā, var notikt astronomijā, un kas nevar notikt astronomijā, var notikt psiholoģijā. /

Nē. Jo abas pēdējās reducējas uz fiziku.

Nieki, fizika ir cilvēka domāšanas rezultāts apziņā, tātad ir psihes parādība, jo tiek domāta, tātad pastāv psiholoģiski nevis otrādi :) Fizika var rasties tikai tad, ja domātāja imanencē intensificē tādas psihes parādības (simbolizēti, shematizēti, teorijā savākti - psiholoģijas jēdzieni) , kā apziņa un prāts. Otrādi sanāk, ka gulta guļ iekš Ctulhu nevis Ctulhu gultā :) Tā tikai simboliski mītiski var domāt, ka fizika izraisa psihi, nevis normālā domājumā: psihē rodas fizika :) JEBKURA ZINĀTNE IR APZIŅAS DARBĪBAS SEKAS. Nekad ne otrādi, ja TOMĒR otrādi, tad jau - laipni lūgti sektā! Jo kamēr nebija Apziņas, nebija ne fizikas, ne ķīmijas, pat neviena cita Dieva nebija.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūlijs 02, 2019
Cilvēks bez psiholoģijas izmira apmēram pirms 2,5 miljoniem gadu. Tolaik mūsu sencis australopiteks līksmi dzīvoja savā imanences haosā un nekāds fizikas viņam nebija. Nebija PAT PAŠA AUSTRALOPITEKA, jo to jau izgudrojuši mūsdienu prāti, nevis pats Haosa iemītnieks :)

Pēc tam kad sāka miljoniem gadu lēnām attīstīties apziņa (bet fizikas vienalga vēl nebija Haosā), līdz drusku tā kā paspīdēja kaut kas uz to pusi - tai pašā Ēģiptē vai Divupē, tur arī sākās zinātņu rosīšanās, pirmā simbolizācija, sākās shēmošana, veidojās shēmu konstrukcijas. Iedomājās, ka varētu būt tāda vēsture, garīgie valdnieki sāka (vai lika citam) rakstīt hronikas...

Un tā līdz mūsu dienām, kad shēmošana līdz ar superintelekta robežu (sauktu "singularitātes punkts"), kas arī mierīgi tiks galā ar pašu psihi un fiziku un visu pārējo. Tad atkal sāksies jaunais Haosa loks, kurā mašīnas (principā haosa produkcija, lai gan formāli shēmojošā) aizstās psihi un cilvēks varēs mierīgi atkal sākt no sākuma kā australopiteks visā savā līksmajā nekurienē, nepsiholoģijā un, protams, jau nu nefizikā, jo to visu simbolizāciju jau tad bliezīs mašīna un australopiteku klāt nelaidīs :) Ja, protams, superintelekts neizdomās uzspridzināt planētu Zeme, kā savai attīstībai nevajadzīgu un nepārcelsies, teiksim, uz Sīriusu, kur būs izdomājis, ka ērtāk skaitļot :)
Kurš pierādīs, ka superintelekts kalpos cilvēkam, nevis ticamākais variants - ka būs otrādi. Stihija vienmēr iznīcina dzīvību, nevis dzīvība apstādinās Totālo Haosa Stihiju.
Nekas nav neiespējams, ja kas - atgriešanās pirmspsiholoģijā, pirmsfizikā, ir ticamākais nākotnes variants :)

Absolūta nav. Viss ir relatīvs.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: DarvinShimp Jūlijs 02, 2019
AAAA!!! es laikam beidzot saku saprast patiesibu. ja nedomatu ar pratu tad ari neka nebutu. tikai bezsakara eest un paarotiies ka sunim bobim. pareizi ir. praats rada visu parejo dziivee. tieshi cilvekam. ja, tieshi cilveekam. tad pats Cilveks sev iznak dievs, nevis tikai miesa vien. tad vinjam citu dievu nemaz nevajag. ja praats ir.
nebutu prata nebutu nekadu zinaatnju, tas noteikti taa ir patiesiba.
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: DarvinShimp Jūlijs 02, 2019
laikam tiesa gan. ar to materialismu viss nebeidzas. praats ir vajadzigs
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: Ctulhu Jūlijs 02, 2019
darvinšimp, tu esi čatbots?
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūlijs 02, 2019
darvinšimp, tu esi čatbots?

Ko tu tam čalim esi piesējies :) katrs izpaužas, kā viņam patīk un kā katrs var :) Nav sevišķi ģeniāls, nu un tad - kurš tad no mums tāds ir?
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūlijs 02, 2019
darvinšimp, tu esi čatbots?

Ko tu tam čalim esi piesējies :) katrs izpaužas, kā viņam patīk un kā katrs var :) Nav sevišķi ģeniāls, nu un tad - kurš tad no mums tāds ir?

Bet vispār viņš šķiet pamazām sāk kaut ko sajēgt. Kas zina, vēl skolu sāks apmeklēt, kļūst par supertehniķi, uztaisīs ierīci, kas aktivizēs kontroli pār melno enerģiju membrānu teorijas transcendencē :)
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: DarvinShimp Jūlijs 02, 2019
darvinšimp, tu esi čatbots?

Ko tu tam čalim esi piesējies :) katrs izpaužas, kā viņam patīk un kā katrs var :) Nav sevišķi ģeniāls, nu un tad - kurš tad no mums tāds ir?

Bet vispār viņš šķiet pamazām sāk kaut ko sajēgt. Kas zina, vēl skolu sāks apmeklēt, kļūst par supertehniķi, uztaisīs ierīci, kas aktivizēs kontroli pār melno enerģiju membrānu teorijas transcendencē :)

es nevienam par mani neprasu te ko teikt!! iztaisties but kadi gribat geniji vai kas cits! mani lieciet mieraa!!
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: DarvinShimp Jūlijs 02, 2019
darvinšimp, tu esi čatbots?

kas es? paprasit normalu cilveku valoda nevar? kas tu pats tads? kkamdel lamashanas!
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: Ctulhu Jūlijs 02, 2019
evolucionists, nu šitas te veidojums jau nu ļoti pēc neveiksmīga joka izskatās
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: Spārka Jūlijs 02, 2019
Citāts: Ctulhu
veidojums jau nu ļoti pēc neveiksmīga joka izskatās

Čatbotam vai tad nav bez kļūdām jāraksta?
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: Ctulhu Jūlijs 02, 2019
Spārka, kā uzraksta

veicas man te uz slimniekiem, nu labi ārā vairāk nemetīs, lai ir
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: Spārka Jūlijs 02, 2019
Citāts: Ctulhu
  nu labi ārā vairāk nemetīs, lai ir

Tikai nesūti pie manis  ;D
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: Ctulhu Jūlijs 02, 2019
Nu es vispār arī iepriekšējo porciju nesūtīju nekur :D
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: DarvinShimp Jūlijs 02, 2019
darvinšimp, tu esi čatbots?

Ko tu tam čalim esi piesējies :) katrs izpaužas, kā viņam patīk un kā katrs var :) Nav sevišķi ģeniāls, nu un tad - kurš tad no mums tāds ir?

un nevajag mani aizstavet es pati zinashu ko man domat un ko sacit
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: Ctulhu Jūlijs 02, 2019
nu pagaidām tev īpaši nesanāk darvinšimp
Virsraksts: Re: Pesimisma gadsimta gaitā
Rakstīja: EVOLUCIONISTS Jūlijs 03, 2019
Darvinshimp!

Nu, beidz! Sāksim vēl apvainoties!

Es teicu, ka viss ir relatīvs. Es tam ticu, ja vēlaties. Es zinu, ka pierādīt neko nav iespējams, var tikai izteikt ticamākas un mazāk ticamas versijas. Pie kam – nekur nav teikts, ka mūsu simbolizācijas kārtība ir vienīgā iespējamā, ka pasauli nevar aprakstīt arī atšķirīgos simbolos, citā zīmju kodu formējumos (nu, ja evolucināri būtu notikusi apziņas attīstība „suņu valodā”, tad tur dominētu smaržu zīmju pārsvars utml.). Tad varbūt arī sanāktu pavisam citāda psihologijas, citāda bezapziņa un citas intuīcijas, no kā seko – citas teorijas, citas tehnoloģijas un cita ontoloģija.

Tā, ka neuztraucies ne par ko ES ARĪ NEKO NESAJĒDZU. Tas ir Sokrāta pamatlikums. Ļoti prātīgi teikts, starp citu. Es apzinos, ka neko nezinu un šāds uzstādījums mani atbrīvo no domas stinguma krampjiem, kādos nenovēršami sāk raustīties ikviens, kas iedomājas, ka „zina visu”. 
Apstiprinu relatīvo uztveri un tādējādi (latenti, neuzkrītoši) balstu domājuma procesējumu, pretstatā domāšanas shēmām. Drusku jau katram atbalstu vajag – sevišķi skeptiķim, kas izvairās sekstantiskā totalitārisma viszinības un absolūta.

Ja vēlies, oK, uzdod jautājumus tieši man. Es iespēju robežās vienmēr cenšos atbildēt visiem, pat tajos gadījumos, ja skaidri redzams, ka tas cits pretī nemaz nelasa, turpinot bietēt savus gatavos priekšstatus.

Raksti tieši man. Un es tev atbildēšu no reālistiskas kritiskās domāšanas pozīcijam, nevis no Augstāko Kosmisko Spēku, kaut kādu elku Mucipucli vai elku Materiālisma absolūtu shēmām. No tās praktiski neapstrīdamās patiesības, ka ierobežotam būtnes prātam VISS Esošajā NAV zināms PRINCIPIĀLI (un konkrēti man, PROTAMS, arī nav zināms), neizriet, ka domāšanai tāpēc jāapstājas, jo tad domai kā praksei būtu jāiznīkst jau sen un pavisam, ar galiem