Migla

Pasaules uzskati => Pasaules uzskati: Citi => Tēmu iesāka: Orc Augusts 05, 2015

Virsraksts: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Orc Augusts 05, 2015
Man liekas, ja mēs ievadītu Mākslīgā Intelekta datorā latvisko metaforisko teicienu "puisis kā ozols", dators to vai nu saprastu burtiski, ka puisis ir ekvivaltents ar ozolu, t.i. puisis = ozols, vai arī dotu atbildi N/A. Mākslīgais intelekts (kad tāds parādīsies) nebūs spējīgs "sagremot" cilvēka tēlaini-metaforisko domāšanu. Es domāju, ka cilvēka domāšana ir fundamentāli balstīta analoģijās-metaforās, vispārinājumos, meta-kognizēšanā, t.i. tā ir metafiziska.
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Orc Augusts 05, 2015
Paturpinot domu, - cilvēka tēlainā domāšana ir spējīga "ignorēt" un "pārkāpt" Aristoteļa 1. identitātes likumu (https://en.wikipedia.org/wiki/Law_of_identity), kamēr dators to nav spējīgs izdarīt. T.i. priekš cilvēka ķeblis var arī būt galds (kompis to nesajēgs).
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Ctulhu Augusts 05, 2015
Orc, pamatojums? Kāpēc mašīnintelekts nevarētu iemācīties operēt ar augstāk minētajām relācijām starp konceptiem?
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Ilārs Augusts 05, 2015
http://www.christianjongeneel.nl/gepubliceerde-boeken/goedel-pro-and-contra-ai-dismissal-of-the-case/
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Orc Augusts 05, 2015
Orc, pamatojums? Kāpēc mašīnintelekts nevarētu iemācīties operēt ar augstāk minētajām relācijām starp konceptiem?

Principā, pamatojums ir jau ir iepriekšējā postā, t.i. kompja objektorientētā datu procesēšana ir fundamentāli atšķirīga no cilvēka tēlainās domāšanas. Cilvēka prāts ir spējīgs radīt tādas saiknes starp konceptiem, kā metaforas, kuras kompis nav spējīgs procesēt.
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Ctulhu Augusts 05, 2015
Orc. Apgalvojums ir, pamatojuma nav. Kāpēc nav spējīgs? Atkarīgs no softa uzbūves, I mean - daži softi tiešām nav spējīgi, bet tie, kas ir dziļie perceptroni?
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Gnidrologs Augusts 06, 2015
Kuri softi tad prot?
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Ctulhu Augusts 06, 2015
Dziļie perceptroni kko uz to pusi
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Gnidrologs Augusts 06, 2015
''kko uz to pusi'' nederēs
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: EzītisMiglā Augusts 06, 2015
Mēs paši nezinām, kā mums izdodas domāt metafiziski, un - kā vispār domāt. Kā mēs to varam iemācīt AI ?
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Ctulhu Augusts 06, 2015
Ezis, mēs varam eksperimentēt, taisīt dažādus variantus un skatīties, kas notiek.
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Ilārs Augusts 06, 2015
mēs varam eksperimentēt, taisīt dažādus variantus un skatīties, kas notiek

Tā ir laba ideja, kas demitoloģizēta skan: aizej tur, itnekur, atnes to, itneko. 
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Ctulhu Augusts 06, 2015
Ilārs, mēs šo to jau zinām un uz tā pamata izvēlamies pētījumu virzienus. Teiksim, mēs zinām, ka meklēt dievu nav jēgas un tam ``virzienam`` laiku un resursus netērējam.
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Ilārs Augusts 06, 2015
mēs zinām

Divi vārdi un divi nezināmie.
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Orc Augusts 06, 2015
Šī ir interesanta eseja par metaforizācijas procesu:

Citāts
Vārds ir saikne, kas saista apkārtējā vidē reāli eksisējošās lietas, parādības un to pazīmes ar nojēgumu par tām cilvēka smadzenēs apziņā. Dzirdot, piemēram vārdu "puķe" katrs savā iztēlē vispirms redz ziedošu lakstaugu, bet vārds "akmens" asociējas ar cietu, ūdenī nešķīstoša ieža gabalu. Konkrētas reālijas tiek nosauktas konkrētos vārdos, taču cilvēka dzīvē un pasaulē eksistē arī abstraktas lietas, kuras var nosaukt tikai attieksmē pret citām, salīdzinot ar tām - ,piemēram, cilvēka jūtas un pārdzīvojumi, ētikas un estētikas vērtības u.c. parādības, kurām nav konkrēta materiālā ietērpa. Lai apzīmētu šādas abstrakcijas, valodā izmanto vārda nozīmes (satura) pārnesumu jeb metaforu, t.i., uz parādību līdzības pamata vienu nosauc ar otru, piemēram, "vējš rūc" (341.lpp.), dabā dzirdamās, vēju radītās skaņas pielīdzinātas dzīvnieku rūkšanai.

Metaforizācijas process cilvēku valodā ienāk līdz ar mitaloģiskās pasaules uzskata veidošnās posmu cilvēces attīstības vēsturē. Cilvēkam vajadzēja nosaukt lietas un parādības, kurām vēl nosaukuma nebija, un veidot arī valodeas apliecinājumu senajam pasaules iekārtas priekšstatam, nosaukt vārdā un raksturot dievus, kuri radījuši un pārvalda pasauli un lemj arī cilvēka likteni. Cilvēvēks savā apziņā dievus atropomorfizēja, iedomājās sev līdzīgus, piem., ".. Dievs ar Velnu manu dvēseli tirgo..." (434.lpp.) Šī metafora norāda ne tikai uz to, ka Dievs un Velns ir ārēji līdzīgi cilvēkam, bet norāda arī, ka viņi tirgojas, tātad vispār rīkojas un dzīvi līdzīgi cilvēkiem.

Interasinti, ka metafora valodā nepaliek sastingusi, bet attīstās, šajā gadījuma gluži paradoksālā veidā - bieži lietota metafora palēnām "mirst", t.i., pārvēršas par vārda vienu no tiešajām nozīmēm. šajā procesā izšķir trīs līmeņus: 1. vispirms ir vārda metaforisks lietojums jeb individuāla metafora - pirmo reizi attiecina valodā esošu vārdu uz kāduparādību vai priekšmetu uz līdzības pamata, šāds salīdzinājums ir tēlains; tas visspilgtāk izpaužas daiļliteratūrā, īpaši dzejā, piem., "dzeltena samta pienene" (414.lpp.) , metafora, kurā vārds samts lietots pārnestā nozīmē, lai norādītu, ka pienenes zieds ir maigs un mīksts kā samta audums; 2. ja konkrētās valodas runātāji jauno metaforu savā apziņā iekļauj un valodā lieto, saglabājot vārda nozīmes tēlaino pārnesumu no vienas parādības uz otru, tad izveidojas valodas metafora jeb vārda pārnestā nozīme, piem., "zeltainā pienene" (414.lpp.) , vārds "zeltains" apzīmē koši dzeltenu krāsu. Valodas tradīcijā raksturīgi, ka vārdu "zeltains" attiecina uz dzelteniem priekšmtiem vispār (zeltaina saule, zeltainas smiltis u.c.) ; 3. valodai attīstoties valodas metafora zaudē tēlainību, valodas runātāju apziņā zūd asociācijas starp abām, sākotnēji savstarpēji salīdzinātajām parādībām, un kļūst par vienu no vārda tiešajām nozīmēm. To sauc par mirušu metaforu, piem., "balta māmuļa" (337.lpp.) vārds "balts" lietots nozīmē sirms, kas ir viena no vārda tiešajām nozīmēm.

Atšķirībā no metaforu lietojuma valodas attīstības procesā, kur metaforizācija galvenokārt tiek lietota jaunu reāliju un abstrakciju nosaukšanai, daiļliteratūrā, īpaši dzejā, metaforas būtība ir sarežģītāka, daudzdimensionāla. To pašos pamatos nosaka daiļliteratūras mērķis - panāk jaunu un iespējami bagātāku lasītāja emocionālo pārdzīvojumu, attīstos viņa iztēli, fantāziju un domāšanu. Metafora rada vienlaikus divas asociācijas cilvēka apziņā, kuras savstarpēji iedarbojoties veido kaut ko pavisam jaunu, pie kam katra lasītāja iztēle ir savādāka, līdz ar to arī atšķirīgs emocionālais pārdzīvojums un izpratne, piem., veidojas priekšstati par saticības un bezkonfliktu stāvokli un kaut ko tādu, kam piemīt nepatīkama smaka, abām asociācijām savstarpēji pārklājoties veidojas atzinums, ka smirdošs, sabojājies miers varētu būt stāvoklis, kad nenotiek attīstība, viss liekas apstājies, valda vienaldzība. Rodas sajūtas, kuras grūti raksturot konkrētiem vārdiem, tās var tikai emocionāli apjaust. Līdz ar to šeit parādās arī dzejas valodai raksturīgā un nozīmīgā opozīcija izsakāms - neizsakāms,kuru izvirzijis S.Markus, salīdzinot ikdienas un poēzijas valodu.

Viena no dzejas valodas īpatnībām ir valodas zīmjuvārdu jeb sēmu brīvā kombinēšanas iespēja, tādejādi savienojot, citādi realitātē nesavienojamas lietas, kuru savstarpējās attieksmes izskaidro tikai konkrētā dzejoļa konteksts, piem., "Grūti ir runāt caur ceriņiem - ceriņu naktīs vārdi sadeg un paliek sirdī viņu pelni." (417.lpp.) vārds "ceriņu" apzīmē karstu, tvanīgu, rūgta aromāta pilnu nakti, bet "ceriņu nakts" kopumā emocionālu stāvokli, kad grūti runāt, tāpēc varbūt labāk ieklausīties otrā cilvēkā, censties saprast. Tikai izlasot pilnībā visu dzejoli var emocionāli uztvert tajā ietverto domu un jūtu tēlojumu.
http://vip.latnet.lv/lek/petijumi/metafora.htm
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Orc Augusts 06, 2015
Orc. Apgalvojums ir, pamatojuma nav. Kāpēc nav spējīgs?

Tāpēc, ka kompja softs ir strikti loģisks, bet cilvēka prāts var ignorēt loģiku, un veidot brīvas asociācijas starp konceptiem un mentāliem tēliem.
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Gnidrologs Augusts 06, 2015
Šī ir interesanta eseja par metaforizācijas procesu:
Šiten arī par līdzīgu tēmu: http://www.anthonyflood.com/wallacewolfgangsmith.htm
Mašīnas nevar operēt ar ''transkorporāliem objektiem'' jeb vienkāršāk sakot, ja kaut ko nevar izmērīt ar manometriem/ģermometriem, mašīna to nedetektē.
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Aste Risks Augusts 06, 2015
Nē nu pa lielam var jau uztaisīt arī softu kurš random gāž podus vai joko  ;D, vienkārši nevinam tas līdz šim nav bijis vajadzīgs, tapēc droši vien tāds priekštats ka jebkurš softs pēc definīcijas ir tikai un vienīgi loģisks.
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Gnidrologs Augusts 06, 2015
Neesi dzirdējis par čatbotiem? Arī ''randomā gāzt podus'' ir tikai determinēts algoritms.
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Aste Risks Augusts 06, 2015
nu re, Gnidrologam ir piemērs aloģiskam softam. Primitīvam protams, bet dažiem patika "sarunāties" ar botiem :)
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Gnidrologs Augusts 06, 2015
Boti ir boti. Tie pilda programmu, ko tiem devuši cilvēki. Tikai nesaki, ka tu arī taisies nolaisties līdz Ctulhu līmenim, kas tic, ka mobilajiem telefoniem ir domas/jūtas.

Nemz nerunājot par to, ka metaforas ir anything but aloģiskas.
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Ctulhu Augusts 06, 2015
Gnidrologs, nav obligāti. Programmas, kuras raksta citas programmas ir jau diezgan parasta lieta.
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Gnidrologs Augusts 06, 2015
Konkrētiku.
Da i programmas, kas rada citas programmas nav faktors. Retardēti Ctulhi, kas izaudzina citus retardētus ctulhus. Ok.

Mašīnām nepiemīt domāšanas kā tādas, bet tu jau zamahnulsja uz tēlaino domāšanu. Vajadzētu atvērt ''sci-fi prognōžu'' sadaļu šajā forumā.
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Aste Risks Augusts 07, 2015
Boti ir boti. Tie pilda programmu, ko tiem devuši cilvēki. Tikai nesaki, ka tu arī taisies nolaisties līdz Ctulhu līmenim, kas tic, ka mobilajiem telefoniem ir domas/jūtas.

Nemz nerunājot par to, ka metaforas ir anything but aloģiskas.
es nezinu priekš kam vajadzētu implementēt mobilajam telefonam jūtas, taču teorētiski to varbūt varētu izdarīt.
Un vispār mans sākotnējais posts bija komerts Orc , kas teica ka cilv. prāts var ignorēt loģiku , bet kompis nespēj
Virsraksts: Re: Metafiziskā domāšana un AI
Rakstīja: Gnidrologs Augusts 07, 2015
Nespēj arī. Ja kompis ieprogrammēts rīkoties aloģiski, tad tas to darīs, jo to nosaka attiecīgā softa loģika. :)

Attiecībā uz mobiļņikiem - tu nesaprati - Ctulhu JAU TAGAD tic, ka tiem piemīt intelekts. Tāda lūk ir viņa izpratne par to kas ir intelekts.