Migla

Pasaules uzbūve => Pasaules uzbūve: Citi => Tēmu iesāka: EzītisMiglā Marts 27, 2012

Virsraksts: Simulācijas arguments
Rakstīja: EzītisMiglā Marts 27, 2012
Simulation argument.

http://www.simulation-argument.com/

Domu gājiens apmēram tāds: Civilizācija sasniedz pietiekami augstu attīstības līmeni, un tad rada virtuālo realitāti ar virtuālām būtnēm tajā. (pie mums tas jau sāk notikt - datorspēles, mākslīgais intelekts...)
Virtuālo būtņu ir vairāk nekā būtņu - radītāju.
Tāpēc, mums kā būtnēm, ir lielāka iespēja, ka mēs paši dzīvojam virtuālā realitātē.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Marts 27, 2012
Tādas aizdomas, ka esmu jau šo to pateicis par tēmu un šobrīd nav iedvesmas (iečekoju un patiesībā ļoti maz - imo simulācijas arguments ir tik pat neverificējams kā jautājumā par brīvo gribu - in a nutshell) teikt kaut ko vēl, tāpēc vo. Ja nav slinkums, palasi. Pāris, trīs šī foruma členi tur ir iepļūtījuši savas kapeikas.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Marts 28, 2012
Empīriski pārbaudīt to, protams, nevar, taču pie universālā priora (Kolmogorova metrikas, minimālā apraksta garuma vai kā nu kuram labpatīk matemātiski kodēt Okamas asmeni) hipotēzei par to, ka mēs vienkārši eksistējam "nulltā līmeņa" fizikālā visumā ir ievērojami zemāka sarežģītība, nekā hipotēzei par to, ka mēs eksistējam citu saprātīgu būtņu būvētā simulācijā (kas, pie tam, netieši paceļ jautājumu par simulāciju ķēdi (t.i., what if mūs simulējošās būtnes pašas ir virtuāli aģenti nākamā līmeņa simulācijā) un rada nebeidzamā regresa problēmu).

Bottom line - pārbaudīt nevaram, taču pie esošās evidences varbūtība, ka dzīvojam fizikālā, nesimulētā visumā ir lielāka par varbūtību, ka dzīvojam virtuālā pasaulē.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Marts 28, 2012
Tāpat kā varbūtība, ka man rīt ejot pa ielu, uzkritīs ķieģelis ir...? Okamas asmens un varbūtība fenomeniem, kas būtība nav ne falsificējami ne pierādāmi ir bezjēdzīgi filozofiski argumenti. Teisti arī piedāvā, ka varbūtība mūsu visumam nebūt fine tjūnētam ir ļoti niecīga, jo re cik viss perfekti sakrīt, lai mēs varētu te dzīvot. Protams, no kādiem oddiem viņi šo ''varbūtību'' rēķina, ņemot vērā, ka šī ir vienīgā realitāte, kuru mēs pazīstam, nav zināms.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Marts 28, 2012
Okamas asmens princips gan ir spēkā arī nefalsificējamām hipotēzēm - pat tad, ja hipotēzes X un Y mēs nevaram empīriski pārbaudīt, tik un tā ir iespējams, izmantojot universālo Beijesa prioru (praksē - kādu no minētajām tā kodētajām formām) un spriest par to, cik lielā mērā X ir vairāk vai mazāk varbūtīga/ticama par Y.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Marts 28, 2012
Tik pat labi tu, izmantojot Bajesa teorēmu, vari spriest par varbūtību, ka man uzkritīs ķieģelis uz galvas. Tā noteikti būtu tik maza, ka izrādītos, ka manas dzīves laikā tas gandrīz nav iespējams, bet ja man rīt tomēr tas ķieģelis uzkristu, visa tā varbūtību kalkulācija aizietu pa pipelēm.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: raven Marts 28, 2012
Gnidrologs laikam runā par tēmu Ankh, kuru es arī atceros.

Okamas asmens gan palīdz izvēlēties tikai starp hipotēzēm, kuras citādi ir līdzvērtīgas. Te pat varbūt būtu, bet vai varbūtība (neņemot vērā OA) aŗī visam ir vienāda?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Marts 28, 2012
Beijesa teorēmas rezultāti ir atkarīgi no pieejamajiem prioriem. Ja ir zināms, ka tips dzīvo un regulāri pastaigājas nolaistās, pabrukušās pilsētas nomalēs, varbūtība, ka viņam uz galvas uzkritīs ķieģelis, ir daudz lielāka nekā tad, ja ir zināms, ka viņš lielāko daļu sava laika pavada Londonas Sitijai līdzīgās vietās. Ja rēķinām ar universālo prioru, tad varam iegūt tikai to, ka P(uz galvas uzkritīs ķieģelis) ir stipri mazāka par P(uz galvas neuzkritīs ķieģelis) katrā dotajā laika momentā.

Ja tas tomēr uzkrīt, tad izrēķinātais varbūtību sadalījums no tā nekādā veidā necieš.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Marts 28, 2012
Tur jau tā lieta, varbūtība, ka man at any given moment uzkritīs tas ķieģelis ir bināra- respektīvi, vai nu uzkrīt vai nē. Es varu būt ļoti neveiksmīgs cilvēks un man tas ķieģelis uzkrīt Sahāras tuksnesī, bet varu būt pārgalvīgs delveris, kas ložņā pa veciem graustiem un man nekad nekas neuzkrīt. Kaut kāda jēga no tā bajesa ir tad, ja mums ir miljoniem cilvēku, kuriem mēs regulāri kalkulējam tās varbūtības, jo visdrīzāk kādam no viņiem tas ķieģelis agri vēlu uzkritīs un no izvestajiem datiem būs reāla statistiska aproksimācija cik bieži tad tie ķieģeļi krīt uz galvām. Kalkulēt vienas neverificētas hipotēzes varbūtību mēs nekādu papildus informāciju par to negūstam.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Marts 28, 2012
Citāts: Gnidrologs
Tur jau tā lieta, varbūtība, ka man at any given moment uzkritīs tas ķieģelis ir bināra- respektīvi, vai nu uzkrīt vai nē.
Nē, nē, nē, nē, . Lūdzu, noskaties kaut vai Khan Academy video ievadu varbūtību teorijā un tad runāsim tālāk (hint - binārs ir tikai situācijas iznākums, kas vairs nekādi neattiecas uz varbūtībām, savukārt varbūtību sadalījums, kas nosaka šo iznākumu, parasti ne tuvu nav simetrisks 0.5/0.5).
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Marts 28, 2012
Point is, bajess man nekā nepalīdz paredzēt kad un vai vispār man tas ķieģelis uzkritīs. Tā pat ar hipotēzi. Tā vai nu izrādīsies patiesa vai nē. Viss pārējais ir matu skaldīšana un frāzes no sērijas ''man tas nešķiet diezko ticami''. Un es nezinu kas ir hana akadēmija.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Marts 28, 2012
Bet tāds jau ir viss varbūtību teorijas points - ļaut izdarīt racionālus secinājumus pie nepilnīgas, trūkstošas informācijas apstākļiem, pirms ir zināms hipotēzes iznākums. Hāna akadēmija, savukārt, ir http://www.khanacademy.org - iesaku ne tikai šajā sakarā, bet arī vispārīgi.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Marts 28, 2012
Palikšu pie tā, ka šādiem racionāliem secinājumiem nav praktiskas jēga un tie var tik pat labi izrādīties nepareizi.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Marts 28, 2012
Jā, bez šaubām, tie var izrādīties nepareizi. Šādos gadījumos racionāla rīcība ir ņemt vērā nepiepildījušamies prognozi kā negatīvu evidenci un apdeitot sākotnēji izvirzīto varbūtību citām, nākamajām tāda veida prognozēm. Bez praktiskas jēgas - tas gan ir vienkārši ļoti nepatiesi.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Marts 28, 2012
Nu ok, kādu labumu tas dod. Kādu vērtīgu informāciju mēs iegūstam no ''šī teorija visticamāk ir maz ticama''?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 25, 2012
NJ

``Empīriski pārbaudīt to, protams, nevar,``

Starp citu, vareetu buut taada iespeeja. Tas atkariigs no apstaaklja, vai ir iespeejamas sisteemas pilniigi bez kljuudaam. Ja nav - tad mums atliek samekleet sjaadas ``kljuudas`` muusu pasaules funkcioneesjanaa un izmantot taas kaa `caurumus``. Nu liidziigi, kaa riikojas hakeri.

Rezultaataa es varu iedomaaties situaaciju, kad tiirs infomorfs, datortiiklaa dziivojosja buutne, piemeeram datorspeeles pesonaazs, ja tas ir pietiekami komplekss briivai aktivitaatei, var , teiksmi, saakt ``klejot`` pa tiiklu un atrast, piemeeram, sjim tiiklam pievienotu robotu razjotni, taadeejaadi iegustot efektorus jau muusu telpaa un opereejot tajaa.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 25, 2012
Citāts: Gnidrologs
Kādu vērtīgu informāciju mēs iegūstam no ''šī teorija visticamāk ir maz ticama''?
Šīs teorijas aptuvenas koordinātas visu relevanto teoriju telpā, kas, savukārt, ļauj iegūt informāciju, piemēram, par to, cik bitu evidences būtu nepieciešams, lai šo teoriju varētu sākt uzskatīt par patiesu.

Citāts: Ctulhu
Tas atkariigs no apstaaklja, vai ir iespeejamas sisteemas pilniigi bez kljuudaam.
Atbilde ir atkarīga no tā, par kādu kļūdu veidu ir runa. Ar masīvu, hierarhisku redundanci ir iespējams padarīt izzūdoši mazas tās kļūdas, kuru iemesls ir diskretizācija. Noapaļošanas kļūdas novērojamā lielumā, savukārt, ir neizbēgamas jelkurā sistēmā ar galīgu daudzumu atmiņas. Tiesa gan, matemātisku kļūdu klātbūtne joprojām nepadara sistēmu atpazīstamu kā simulāciju - beigu galā, arī fizikālā Visumā ir iespējami visi šie paši neprecizitāšu paveidi.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Aprīlis 25, 2012
Citāts: Gnidrologs
Kādu vērtīgu informāciju mēs iegūstam no ''šī teorija visticamāk ir maz ticama''?
Šīs teorijas aptuvenas koordinātas visu relevanto teoriju telpā, kas, savukārt, ļauj iegūt informāciju, piemēram, par to, cik bitu evidences būtu nepieciešams, lai šo teoriju varētu sākt uzskatīt par patiesu.
Lai teorija būtu pamatota pietiek kaut vai ar vienu bitu evidences, pie nosacījuma, ka nav evidences, kas to tieši apgāž.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 25, 2012
Gnidrologs

Man liekas, ka bija otraadi- teorija nekad nav par 100% pamatota, bet pietiek ar 1 evidenci pret, lai to apgaaztu.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 25, 2012
Citāts: Gnidrologs
Lai teorija būtu pamatota pietiek kaut vai ar vienu bitu evidences, pie nosacījuma, ka nav evidences, kas to tieši apgāž.
Nē.

Citāts: Ctulhu
Man liekas, ka bija otraadi- teorija nekad nav par 100% pamatota, bet pietiek ar 1 evidenci pret, lai to apgaaztu.
Nē.

Man šobrīd jāstrādā un jācīnās ar galvassāpēm, tādēļ nerakstīšu pats. Tā vietā izlasiet - abi, lūdzu - šo: http://lesswrong.com/lw/jn/how_much_evidence_does_it_take (elementāra varbūtību teorija, nekas smags un sarežģīts).
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 25, 2012
NJ, thnx.

Es biju domaajis to situaciju, ka pietiek ar 1 Veelera sintezi, lai vitalisms palidotu miskastee.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 25, 2012
Jā, Popera falsifikācija ir un darbojas, bet tas ir speciālgadījums, kur vai nu pietiek ar vienu bitu pretējas evidences, vai arī pretējās evidences biti ir blīvi iepakoti vienā novērojumā. Nav droši pieņemt, ka visu hipotēžu falsifikācijai darbosies viens no šiem gadījumiem.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Aprīlis 25, 2012
Man liekas, ka bija otraadi- teorija nekad nav par 100% pamatota, bet pietiek ar 1 evidenci pret, lai to apgaaztu.
Ja tas būtu fakts, tad BB jau sen būtu jāmet mēslainē.
Var būt daudzas konkurējošas pamatotas teorijas. Tas, ko tu gribēji teikt, ka tās nekad nav 100% pierādītas dēļ falsifikācijas principa.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 25, 2012
Just for the shits and giggles, kāda tad būtu evidence pret Lielo sprādzienu?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Aprīlis 26, 2012
Imo ir pilns nets ar uzskaitītām kontraevidencēm un problēmām. Pats fakts, ka jāizgudro mistiski post hoc/ad hoc koncepti tipa melnā matērija, kam ir zero explanatory power, lai teorija strādātu, ir pietiekami.
Points gan nebija par to, ka BB būtu nepamatota, bet, ka arī ctias teorijas var būt tik pat paamtotas, kamēr nav eksplicīti parādīts to falšums.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 26, 2012
Uhm, pirmkārt, tumšajai matērijai nav nekāda sakara ar Lielo sprādzienu; tā tiek ieviesta teorijā, lai izskaidrotu neatbilstību starp novēroto izstarojošās matērijas masas daudzumu un kopējo gravitācijas iedarbību uz apkārtējo matēriju. Otrkārt, tumšās matērijas hipotēzei ir visai liels skaidrojošais spēks, problēmas ir ar tās precīzu novērošanu dabā (jo, well, atbilstoši definīcijai, tā neko neizstaro). Treškārt, apgalvojums par to, ka citas hipotēzes noteikti ir tikpat pamatotas, vienkārši ir nepareizs. Varbūtība, ka hipotēze ir patiesa, ir tieši proporcionāla to balstošās evidences daudzumam.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 26, 2012
NJ

``kāda tad būtu evidence pret Lielo sprādzienu?``

 ja es paaraak stipri nemaldos, tad variants ar singularitaati uz sjo momentu nav vieniigais kosmologiskais modelis. Ir kaut kas, kas vismaz populaarzinaatniskaa liimenii saucas ``nepaartrauktaas inflaacijas`` modelis.

Tad veel ar singularitaati bija taa kjeza, ka taa ``striidas`` ar kvantu toriju, jo sanaak lokaals punktveida objekts.

Es gan nepretendeeju buut experts modernajaa kosmologijaa, bet nu taads prieksstats rodas. 
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 26, 2012
Lielā sprādziena sākumā nav un nevar būt fizikāla singularitāte. Kā jau teicu, bezgalības fizikas vienādojumos ir diezgan droši kļūdu marķieri, un tā arī šeit - nav grūti saprast, ka sākotnējais Visuma rādiuss nevarēja būt mazāks par Planka garumu. Tādā kārtā problēma ar singularitāti automātiski tiek likvidēta, un nevis ad hoc veidā, bet gan nepastarpināti izrietot no pārējā fizikas konteksta.

Kas attiecas uz nepārtrauktās inflācijas modeli, tad tas jau ir tas pats Lielā sprādziena modelis, tikai bez izplešanās beigu nosacījumiem; t.i., Visuma izplešanās var būt bezgalīga laikā uz priekšu, taču tā ir galīga laikā atpakaļ, tai ir sākuma punkts.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 26, 2012
NJ

``Tādā kārtā problēma ar singularitāti automātiski tiek likvidēta, un nevis ad hoc veidā, bet gan nepastarpināti izrietot no pārējā fizikas konteksta.
``

OK, tik taalu skaidrs.

Protams ( vismaz peec manaam domaam) sjis te variants ar ``saakumu`` taapat noved pie jeedziena par ``aareeju vidi``, kuraa tamliidziigi procesi notiek peec kaut kaadaam likumsakariibaam. Attieciigi - tajaa videe ir kaut kas muusu vektoriaalajam laikam analogisks, bet augstaakas kaartas. Laiks, kas aprakstaams ar kaadu tenzoru? nezinu.

Es ne tajaa noziimee, ka tur aaraa dievinjs tupeetu, bet tajaa, ka esamiiba plasaakajaa noziimee tomeer sanaak bezgaliiga, arii ja muusu domens galiigs.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 26, 2012
Ārēja vide (Multiverss vai whatever else) ir teorētiski pilnībā iespējama, taču nav nepieciešama, laiktelpas un matērijas pašrašanās nav pretrunā ar mūsdienu izpratni par fiziku un kosmoloģiju. Ja vēlies, varam parunāt par to ārpus foruma, jo, pirmkārt, šeit būtu pagrūti komunicēt kaut ko vairāk par populārzinātni un, otrkārt, es nedomāju, ka šejienes vispārīgā publika pagaidām ir adekvāti noskaņota šādām sarunām.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Aprīlis 26, 2012
Uhm, pirmkārt, tumšajai matērijai nav nekāda sakara ar Lielo sprādzienu; tā tiek ieviesta teorijā, lai izskaidrotu neatbilstību starp novēroto izstarojošās matērijas masas daudzumu un kopējo gravitācijas iedarbību uz apkārtējo matēriju.
Nu sakars tāds, ka BB Standartmodelī strīmlainots fenomens. Ok, precīzāk būtu bijis teikt, ka Standartmodelim un tā gravitācijas izskaidrojumam ir problēmas.
Citāts
Otrkārt, tumšās matērijas hipotēzei ir visai liels skaidrojošais spēks, problēmas ir ar tās precīzu novērošanu dabā
Dievam arī ir liels skaidrojošs spēks, problēma ir tā precīza novērošana dabā, jo tas nekā nav detektējams tā pat kā TM. Ņemot vērā, ka tā supposedly ir dominējošā substance visā visumā, taču par to nekas nav zināms, teorijai ir liela problēma. Taču nez kāpēc empīrisku evidenču neesamība netraucē ar pilnu pārliecību pieņemt TM kā vienīgo skaidrojumu dīvainajai gravitācijas uzvedībai. Pamatojums? Jo nevēlas pamest siltu un ērtu teoriju, kas nodrošina nepārtrauktu keša pieplūdi, iespēju publicēties peer-revjūētos žurnālos un veidot karjeru.
Citāts
Treškārt, apgalvojums par to, ka citas hipotēzes noteikti ir tikpat pamatotas, vienkārši ir nepareizs. Varbūtība, ka hipotēze ir patiesa, ir tieši proporcionāla to balstošās evidences daudzumam.
Tu kaut kā aizmirsti, ka vienas un tās pašas evidences var interpretēt dažādi. BB nav vienīgais veids kā var interpretēt esošās.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 26, 2012
Gnidrologs

Nu sakars tāds, ka BB Standartmodelī strīmlainots fenomens. Ok, precīzāk būtu bijis teikt, ka Standartmodelim un tā gravitācijas izskaidrojumam ir problēmas.

Aljoo, te nav musjas ar kotleteem? Standartmodelis, cik zinu, ir elementaardalinju fizika, nevis kosmologija....

``Dievam arī ir liels skaidrojošs spēks, problēma ir tā precīza novērošana dabā, ``

Dievam nav liela skaidrojosja speeka. Citaadi bija ar neitriino, ko vispirms paredzeeja, tad atklaaja. Starp citu, atklaaja veelaak tiesji vinju vaajaas mijiedarbiibas ar vielu deelj.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Aprīlis 26, 2012
Lai nu paliek modeļi un standarti. Atkal piesienies nesvarīgajam. Svarīgi, ka tiek asūmēta substance, no kā sastāv lauvas tiesa visuma, taču tā nekad nav detektēta.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 26, 2012
Gnidrologs

Ir detekteetaas vinjas gravitacijas lauka izpausmes, cik saprotu.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 26, 2012
Citāts: Ctulhu
Dievam nav liela skaidrojosja speeka.
Tieši tā. Vēl vairāk, dievam ir pilnīgi nekāds skaidrojošais spēks. Katru reizi, kad skaidrojumā figurē vārds "dievs", to var bez problēmām aizvietot ar jelkuru citu nonsensu, kā "maģija", "čī", "senču gari" utt. Hipotēzei, kura kaut ko skaidro ar dieva palīdzību nav nedz specifiskuma, nedz jutīguma.

Citāts: Gnidrologs
[..] problēma ir tā precīza novērošana dabā, jo tas nekā nav detektējams tā pat kā TM [..]
Oh, this is delightful.

(http://i.imgur.com/XQWBYl.jpg)

Neīsto krāsu fons attēla (pilnas izšķirtspējas versiju sk. šeit (http://i.imgur.com/XQWBY.jpg)) augšpusē reprezentē vienu no pēdējām augstas izšķirtspējas tumšās matērijas kartēm, kas iegūta NASA, WFC un CFHTLens projekta sadarbības rezultātā. Zem tā ir šīs kartes trīsdimensiju izplatības rekonstrukcija dotajā izšķirtspējā. Šādu projektu un novērojumu skaits šobrīd jau sniedzas desmitos, un to iegūto datu kvalitāte nemitīgi pieaug. So really, pirms publiski demonstrēt savu zināšanu trūkumu, vismaz pacenties to kaut kā samazināt, lai pārbaude ar realitāti nedotu tik ļoti... atšķirīgus rezultātus.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Aprīlis 26, 2012
Uh, novērot nezināmas izcelsmes gravitācijas anomālijas =/= novērot šo anomāliju cēloni.  ::) Man patīk, ka nepieņemt tīri assumpciozu mantru skaitās demonstrēt ''nezināšanu'', skeptiķa jaunskungs. Jā, es saprotu, ka tur varētu būt kaut kāda dīvaina substance, kas nez kāpēc izvairās no mums piejamo instrumentu detekcijas. No šit šerlok. Kādā veidā tam ir izskaidrojošs spēks, to gan kaut kā nemanu.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 26, 2012
Šīs substances detektējamās īpašības un novērotais sadalījums apkārtējā telpā vidēji sakrīt ar tumšās matērijas teorētisko aprakstu ar precizitāti, kas atrodas zem eksperimentālās kļūdas robežas. It is evidence, and a significant amount thereof at that. Tas, protams, nenozīmē, ka tumšās matērijas jautājums ir līdz galam atrisināts, taču tas, kas ir, ir daudz vairāk par tukšiem minējumiem, tā ir empīrika.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Aprīlis 26, 2012
Šīs substances detektējamās īpašības un novērotais sadalījums apkārtējā telpā vidēji sakrīt ar tumšās matērijas teorētisko aprakstu
Kārtējais foršais, troļļošanai ērtais teksts.
Dieva detektējamās īpašības sakrīt ar Dieva teorētisko aprakstu, saskaņā, ar kuru detektējamās īpašības ir Dieva īpašības.
Nē, zini, dažreiz labāk ir paklusēt. Šobrīd saku to kā draudzīgu padomu, jo tādi mulderi tevi bez sāls apēdīs, ja mēģināsi pamatoties ar šādām transparentām tautoloģijām u.c. loģiski nemākulīgiem diskursiem. Dažreiz noderīgāk atzīt, ka ka we don't know shit about this shit.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 26, 2012
Tur nav nekādas tautoloģijas. Barioniskās tumšās matērijas teorētiskais apraksts tika izveidots jau septiņdesmito gadu beigās, citi modeļi ir desmit līdz divdesmit gadu seni. Pirmie tumšās matērijas novērojumi sāka dot rezultātus pirms trim, četriem gadiem un, what a nice surprise, iegūtie dati lieliski sakrīt ar vecajām teorētiskajām prognozēm. Es to nesauktu par "we don't know shit", es to sauktu par lieliskiem panākumiem.

Un nemāci mani.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Noetic Jun
es šoreiz pilnīgi piekrītu Gnidram.
Runāt par novērojamu TM, jo šīs matērijas novērojamās pazīmes atbilst tām pazīmēm, kuras pēc teorijas tai piemīt... savukārt pati TM teorija ir radīta lai izskaidrotu šīs novērojamās pazīmes (fenomenus) - tā tomēr ir plika tautoloģija.
Ja es kļūdos, tad esi laipni aicināts pastāstīt  - no kā tad sastāv tā TM, ja jau tieši viņa tiek novērota, kāda ir tās daba, mijiedarbība ar pārējo matēriju, etc...
Cik nu manas niecīgās zināšanas ļauj spriest - TM tika ieviesta kā koeficents, kurš uzskaidro visuma izplešanās un visuma objektu savstarpējās attālināšanās ātrumus pēc BB un līdz mūsu dienām...  tik pat labi TM var izrādīties kļūda/specpapildinājums VRT formulās.  Tb - sakārtojot koeficentus VRT formulā - TM izgaisīs kopā ar savu "evidenci", ij tagad novērojamie TM fakti skaisti apstiprinās VRT korekciju. Un Gnidram ATKAL bū taisnība - ....ka vienas un tās pašas evidences var interpretēt dažādi.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Citāts: a_masiks
Ja es kļūdos, tad esi laipni aicināts pastāstīt  - no kā tad sastāv tā TM, ja jau tieši viņa tiek novērota, kāda ir tās daba, mijiedarbība ar pārējo matēriju [..]
Ņemot vērā to, ka tumšo matēriju var novērot tikai pēc tās gravitācijas mijiedarbības ar apkārtējo "normālo" matēriju, ir grūti detalizēti noteikt, tieši no kā tā sastāv. Šībrīža izpratne ir tāda, ka tumšā matērija sastāv no barioniskā un nebarioniskā komponenta, kur barionisko veido dažādi parasti astronomiski objekti, kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ neizstaro - masīvi matērijas sakopojumi galaktiku halo zonās, vecas, masīvas zvaigznes brūno punduru stadijā utt.; savukārt nebarioniskais komponents sastāv no vāji mijiedarbojošamies masīvām elementārdaļiņām.

Un nekādas tautoloģijas tur nav. Vispirms ir novērojums - "pārpaliekoša" gravitācijas ietekme, kas indicē nedetektētas papildus masas klātbūtni apkārtējā telpā. Pēc tam tiek izdarīts secinājums, ka šī masa, visticamāk, piemīt matērijai, kurai ir normāla gravitācija, taču kura neizstaro elektromagnētisko starojumu nevienā spektra daļā. Pētot novērojamo matērijas sadalījumu, tiek izvirzīta hipotēze par noteiktām šīs nedetektētās "tumšās" matērijas īpašībām, kuras prognozes vēlāk tiek atkārtoti apstiprinātas tālākos, detalizētākos novērojumos. Tā ir klasisks zinātniskās metodes pielietojuma paraugs if I ever saw one.

Un jā, protams, teorētiski ir iespējams, ka šī papildus masa rodas kādā citā veidā. Ir tikai tas, ka tumšās matērijas hipotēze šobrīd ir pati vienkāršākā un ar vislielāko skaidrojošo spēku, hence the most probable one.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Gnidrologs

``Dieva detektējamās īpašības sakrīt ar Dieva teorētisko aprakstu, saskaņā, ar kuru detektējamās īpašības ir Dieva īpašības.``

Dieva detekteejamaas ipasjiibas????

Fiksi skrien peec Randi preemijas, vareesi visai kompaanijai teeju uzsaaukt.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Aprīlis 27, 2012
Ctulhu, skaidroju.
Teorijā dievs bīda mākoņus un šauj zibeni. Mēs novērojam, ka mākoņi tiešām bīdās un zibeņi šaujās. Secinājums: Dievs eksistē, jo mēs novērojam Dievam pēc teorijas piemītošās īpašības.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Gnidrologs

Okama princips un dievs palido. Te par jeedziena ``dievs`` skaidrojosjo potenciaalu jau viss tika pateikts.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Gnidrologs

Okama princips un dievs palido. Te par jeedziena ``dievs`` skaidrojosjo potenciaalu jau viss tika pateikts.

mhm.... savukārt pret neredzamu, nedetektējamu un nekādi nenosakāmu tumšo matēriju (nu jau sāk čivināt arī par "tumšo enerģiju"... kas visai loģiski var izrietēt no E=mc^2 un tumšās matērijas esamības), kuras vienīgā "evidence" ir diferencēta, itkā gravitācijas ietekme uz teorētiski aprēķināto ātrumu (sarkanā spektra nobīdes) kļūdu  - okamas asmens ir nespēcīgs un truls?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Tumšā matērija ir vienkāršākais zināmais skaidrojums "pārpaliekošās" gravitācijas ietekmes fenomenam. Tas ir tas, ko Okamas asmens atlasa citu, eksotiskāku hipotēžu starpā.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

Nuja. Gravitaacija ``uz sejas``. Taatad kkas to grav. lauku izraisa. Cik mums zinaams, grav. lauku izraisa masa. Taatad ir masa, nav starojumu ( liidz sjim detekteetu). Vot arii tumsjaa materija.

Par taas dabu veel nav skaidrs.

Nu taada situaacija.

Tev ir labaaks modelis? - uz prieksju, publicee nost.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Tumšā matērija ir vienkāršākais zināmais skaidrojums "pārpaliekošās" gravitācijas ietekmes fenomenam. Tas ir tas, ko Okamas asmens atlasa citu, eksotiskāku hipotēžu starpā.
man jau šķiet, ka kļūda aprēķinu formulās būtu VĒL vienkāršāks skaidrojums... bet nu - katram sava sarežģītības izpratne, acīmredzot...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Ctulhu
Citāts
Nuja. Gravitaacija ``uz sejas``. Taatad kkas to grav. lauku izraisa.

nemels nu! nav konstatēts neviens objekts, kas rotētu ap šo "gravitācijas" centru/centriem. Tā, ka tā "gravitācija uz sejas" ir tik pat valīda kā "Dieva eksistence uz sejas"...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

``man jau šķiet, ka kļūda aprēķinu formulās būtu VĒL vienkāršāks skaidrojums..``

Atrodi. Karogs tev rokaa.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

``nav konstatēts neviens objekts, kas rotētu ap šo "gravitācijas" centru/centriem.``

Ugu. Galaktiku kopai ir grav. lauks. Kas rotee ap galaktiku kopu? Nekas. Taas izvietojas tiikla jeb putu veida struktuuraa, sk. ``lielais atraktors``.

Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Kļūda aprēķinu formulās nespētu dot strukturētas izmaiņas, kādas reģistrē tumšās matērijas novērojumi. Un kas par argumentu ir "ap šiem centriem nekas nerotē"? Ap izplūdušiem, difūziem matērijas sablīvējuma apgabaliem parasti nekas nerotē, skatīt kaut vai visuresošos miglājus vai, attiecīgi daudz lielākā mērogā, galaktiku superkopas.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Noetic Jun
atvainojos, bet "strukturētas izmaiņas" un "nekas nerotē" - manuprāt ir pretrunīgi apgalvojumi. Gravitācijai ir tāda īpašība - pievilkt matēriju ar masu (masa arī ir gravitātes avots). Līdz ar to, matērijai, kurai ir ievērojama masa - ir ievērojams kondensēšanās spēks, kurš diferencētas matērijas apstākļos, neizbēgami rada rotācijas kustību ar gravitācijas centru. pat tad, kad šis centrs ir nosacīts... tb - apgalvot, ka vienai matērijas formai piemīt masa un gravitāte, bet nepiemīt masas un gravitātes īpašības (kuras mēs varam novērot visām ar masu apveltītām matērijām) - tas, manuprāt, ir oximorons.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Citāts: a_masiks
Līdz ar to, matērijai, kurai ir ievērojama masa - ir ievērojams kondensēšanās spēks, kurš diferencētas matērijas apstākļos, neizbēgami rada rotācijas kustību ar gravitācijas centru. pat tad, kad šis centrs ir nosacīts [..]
Matērijai, kurai ir ievērojama masa pietiekami nelielā telpas apgabalā, also known as pietiekami liels blīvums. Visums ir pilns ar matēriju, kas nav savākusies glītās sferoīdās formācijās, kuras eleganti rotē cita ap citu.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Matērijai, kurai ir ievērojama masa pietiekami nelielā telpas apgabalā, also known as pietiekami liels blīvums. Visums ir pilns ar matēriju, kas nav savākusies glītās lodveida formācijās, kas eleganti rotē cita ap citu.
ja visums ir pilns ar izkliedētu matēriju - tad nav jāmeklē TumšāMatērija. TM kā reiz reprezentē lielas un līdz ar to diezgan blīvas matērijas koncentrāciju, kur matērijas masa telpas vienībā ir vienāda, vai lielāka, nekā galaktikās... aiz ko arī ir valīds jautājums - kāda hrena pēc, šai masai/gravitātei nav mums novērojamās masas/gravitātes īpašības?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

Viena lieta, kas vareetu sastaadiit TM jau kaareiz ir parastaa, ``aukstaa``, estarojosjaa materija jeb viela. Tas jau augstaakm tapa mineets.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
To izkliedētās matērijas daļu, kura jelko izstaro, mēs arī novērojam un pieskaitām aprēķinos. Problēma ir tā, ka acīmredzot daļa matērijas neģenerē elektromagnētisko starojumu un ar tradicionālajām metodēm nav novērojama, kas tad arī ir šeit aprunātā tumšā matērija. Tai kopumā piemīt normālas gravitācijas īpašības, un tās pastarpināti novērotais sadalījums telpā liek domāt par standarta miglājiem līdzīgu masas/tilpuma situāciju.

(http://i.imgur.com/nWU9ml.jpg)
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: succubus Aprīlis 27, 2012
Eh, ja mūsu apdzīvotā pasaule tiešām ir simulācija, tad tās autors ir ne pa jokam nolēmis iznest tās iemītniekus cauri. Vai arī nav iedomājies, ka kāds kādreiz tik tālu aizpētīsies (kas savukārt izslēdz visvarenu un visu zinošu Dievu kā autoru). Principā, ja atradīsies pārāk daudz lietu, kas ir izskaidrojamas tikai matemātiski + citas, kuras savstarpēji ne par ko nestiķēsies kopā, simulācijas arguments kļūs aizvien ticamāka teorija.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Succubus

Un taalaak- kaa sajaa ZF staastaa:

http://lib.aldebaran.ru/author/proskurin_vadim/proskurin_vadim_hobbit_kotoryi_slishkom_mnogo_znal/
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Citāts
Problēma ir tā, ka acīmredzot daļa matērijas neģenerē elektromagnētisko starojumu un ar tradicionālajām metodēm nav novērojama, kas tad arī ir šeit aprunātā tumšā matērija.

hmmmm.... ja dotā matērija neatrodas absolūtās 0 temperatūrā - tad viņa izstaro kaut ko infrasarkanajā spektrā....
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

Ne obligaati. Piemeeram taada materijas forma kaa neitriino. Izstaro IS fotonus? Nee tak.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Elektromagnētiskajā spektrā neko neizstaro liela nebarioniskās matērijas daļa (t.i., matērijas, kuru neveido protoni un neitroni), un arī daļa standarta barioniskās matērijas var vai nu neizstarot, vai izstarot pārlieku vāji, lai būtu atšķirama no Visuma fona starojuma.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Ctulhu , Noetic Jun
un kas tad, cienītie kungi, izstaro "relikto starojumu"?
cik nu es saprotu - tas vispār nāk no tādām vietām, kur masa/gravitācija nekad nav pat blakus stāvējusi.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

Reliktais starojums ir BB momentaa emiteetie fotoni.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
What Ctulhu said. Visuma reliktais mikroviļņu fona starojums ir Lielā sprādziena tiešas "atliekas", tā brīdī emitētais elektromagnētiskais starojums.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Masiks

Reliktais starojums ir BB momentaa emiteetie fotoni.
fotoni? reliktais starojums ir radioviļņi...

Citāts
tā brīdī emitētais elektromagnētiskais starojums.
mhm... un no kurienes tad tagad viņš te mums nāk? No BB centra, tikai ļoooooti ļooooti lēnām?
Tb - mans points ir tas, ka starojumu var dot (un dod) arī kaut kas tāds, kas NAV matērija ar masu. savukārt matērija ar masu  - pilnīgi noteikti absorbēs kaut kādu starojumu un pilnīgi noteikti kaut ko izstaros.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Citāts: a_masiks
fotoni? reliktais starojums ir radioviļņi
Vienkārši aizej un pamācies vidusskolas līmeņa fiziku, pirms nāc un kritizē mūsdienu kosmoloģiju, OK? Fotoni ir elektromagnētiskā lauka kā tāda kvanti, un noteiktā, šaurā spektra daļā tie izpaudīsies kā gaisma, all right, taču citās spektra daļās fotoni veidos infrasarkano vai rentgena starojumu, radioviļņus vai gamma starus. Tiešām, tiec galā ar pamatiem. Also, Lielā sprādziena "centrs"? <FACEPALM>

Citāts: a_masiks
[..] savukārt matērija ar masu  - pilnīgi noteikti absorbēs kaut kādu starojumu un pilnīgi noteikti kaut ko izstaros.
Nē. Klasiskais piemērs ir tie paši neitrīno - masīvas daļiņas ar ārkārtīgi vāju mijiedarbību.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: succubus Aprīlis 27, 2012
Masiks

Reliktais starojums ir BB momentaa emiteetie fotoni.
fotoni? reliktais starojums ir radioviļņi...
Jebkurš elektromagnētiskais starojums ir fotoni - gan gaisma, gan gamma starojums, gan radioviļņi. Vienīgā atšķirība - cik viņi enerģiski.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

``fotoni? reliktais starojums ir radioviļņi...``

Baaaaac Masik, nu neblameejies sjitaaa.... ( Ct nokrita no kreesla....)  Fotoni ir elektronagnetiskaa lauka, starojuma kvanti, radiovilnji arii ir elektromagentiskais starojums.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Masiks

``fotoni? reliktais starojums ir radioviļņi...``

Baaaaac Masik, nu neblameejies sjitaaa.... ( Ct nokrita no kreesla....)  Fotoni ir elektronagnetiskaa lauka, starojuma kvanti, radiovilnji arii ir elektromagentiskais starojums.
rentgena stari arī ir elektromagnētiskais starojums. tikai, redz - radioviļņiem nav korpuskulu (daļiņu) daba, it tikai viļņu daba. ja runājam par fotonu - tas reprezentē korpuskulāro dabu. radioviļņiem tādas nav. aiz ko runāt par radioviļņu fotoniem ir absurdi. varam runāt par kvantiem, spriegumiem, polarizācijām, etc, bet ne par daļiņām.

Fotons, laikam būtu elektromagnētiskais vilnis? kamēr tas ir angstrēmus liels -tikmēr OK. Bet vai tiešām jūs varat iztēloties vidējo radio viļņu diapozona FOTONU pārdesmit metrus lielumā? Ibo tieši tāds izmērs ir preiodam radiofekvenču "metru" diapazonā....
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

tikai, redz - radioviļņiem nav korpuskulu (daļiņu) daba, it tikai viļņu daba.

Ir. Kvanta energija E=hf, kur E-kvanta energija, h-Planka konstante, f-frekvence. f=1/l, kur l-vilnja garums. Sjitas attiecas uz visu e/m spektru.

Piedo, bet tocc palasi fiziku.... 

Radiovilnji ir ``garaaki`` fotoni.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Citāts: a_masiks
[..] radioviļņiem nav korpuskulu (daļiņu) daba, it tikai viļņu daba. ja runājam par fotonu - tas reprezentē korpuskulāro dabu.
Bullshit. Really, go and read a book.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

``Bet vai tiešām jūs varat iztēloties vidējo radio viļņu diapozona FOTONU pārdesmit metrus lielumā? Ibo tieši tāds izmērs ir preiodam radiofekvenču "metru" diapazonā....``

Jaa, tas ir fotons ar taadu vilnja garumu.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Masiks

tikai, redz - radioviļņiem nav korpuskulu (daļiņu) daba, it tikai viļņu daba.

Ir. Kvanta energija E=hf, kur E-kvanta energija, h-Planka konstante, f-frekvence. f=1/l, kur l-vilnja garums. Sjitas attiecas uz visu e/m spektru.

Piedo, bet tocc palasi fiziku.... 

Radiovilnji ir ``garaaki`` fotoni.

hmh.... un par fotoniem vai korpuskulām, radioviļņa gadījumā, varam runāt tikai vilņu garumiem, kas ir salīdzināmi ar elementārdaļiņu izmēriem. īsāki viļņi reprezentēs vielu, ar miera masu, garāki vilņi - tikai EM lauka svārstības.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: succubus Aprīlis 27, 2012
Fotona izmērs nav vienāds ar viļņa garumu...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Korocje,  jebkuras frekvences/ vilnja garuma e/m lauka svaarstiibaam ir gan korpuskulas, gan vilnja daba.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Elektromagnētiskā lauka kvants ir fotons, neatkarīgi no vietas EM spektrā, kurai atbilst tā enerģija. Savukārt par fotona "izmēru" vispāri ir diezgan bezjēdzīgi runāt, tas pats attiecas uz visām pārējām elementārdaļiņām. Par pārējo - nevienai daļiņai nav tikai viļņa vai tikai korpuskulas īpašības, tā var potenciāli ieņemt jelkuru no šiem diviem klasiskajiem stāvokļiem pēc dekoherences, tie ir kvantu fizikas paši pamatu pamati. Go and read the fucking book, please.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Fotona izmērs nav vienāds ar viļņa garumu...
tiešām? un kurā vietā atrodas fotons radiostacijas FM106.2 vilnim, kurš ir 2.8m garš? jeb tur ir domāta bezgalīga virtene ar bezgalīgi maziem fotoniem?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masik, palasi 1 kamentu augstaak. Tu vari ielikt tos 106,2MHz formulaa, pareizinaat ar Planka konstanti un uzzinat to FM raidiitaaja emiteeto fotonu energiju.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Korocje,  jebkuras frekvences/ vilnja garuma e/m lauka svaarstiibaam ir gan korpuskulas, gan vilnja daba.
Ok, interesanti - kā izpaužas viļņa korpuskulu daba tam 106.2Mhz vilnim, ij man sirdij tuvākajam - 900Mhz vilnim? Nu, tur - tās gaismas dzirnaviņas griež? antena paliek smagāka, kad tajā saskrien vairāki šādi viļņi, etc?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

Nu par radiovilnju atstarotaajiem tak Masiks buus dzirdeejis?

Parabolisko antenu buusi redzeejis?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Savukārt par "atrašanās vietu" šī vārda klasiskajā izpratnē runāt attiecībā uz elementārdaļiņām ir non sequitur. Tās nav cieti punktveida objekti, tās ir enerģijas sadalījums, kas pakļaujas varbūtību teorijas principiem.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Citāts
Elektromagnētiskā lauka kvants ir fotons, neatkarīgi no vietas EM spektrā, kurai atbilst tā enerģija. Savukārt par fotona "izmēru" vispāri ir diezgan bezjēdzīgi runāt, tas pats attiecas uz visām pārējām elementārdaļiņām.

ja fotonu lietojam KVANTA vietā - ok, tad skaidrs. vai arī lietojam diferencētu izpratni fotonam, izejot no viļņa garuma - tb ftons ir viens EM lauka vilnis.

diemžēl izmērs EM laukā ir būtisks, tas saistīts ar EM lauka izmaiņu ātrumu. EM elementārdaļina ir viļņa periods. Zemākajām frekvencēm tas ir kilometri, gamma starojumā - angstrēmi.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Protams, jo augstaaka frekvence/  iisaaks vilnis, jo ``korpuskulveidiigaaks`` tas pasakums izskataas mums ka anoveerotaajiem. No turienes arii termins``cietaaks/ miixtaaks starojums``.

Uz sjo tad Masiks arii ir iekritis.

Tak jebkura cietuma starojumam var noveerot difrakciju, interferenci...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Masiks

Nu par radiovilnju atstarotaajiem tak Masiks buus dzirdeejis?

Parabolisko antenu buusi redzeejis?
tas skaidrojas ar viļņa dabu - paraboliskā antena ir atstarojošā lēca. laikam būsi dzirdējis, ka paraboliskā antena no koka, akmens, plastmasas - nestrādā. tikai no elektromagnētiski aktīva materiāla...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks- nuja, no tam diapazonam necaurspiidiiga materiaala. Ar gaismu ir uiss tas pats.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
"Kvants" vienkārši ir vispārīgs apzīmējums jelkāda starojuma minimālajai porcijai. Elektromagnētiskā starojuma kvanti ir fotoni. Visu kvantu enerģija ir atkarīga no to frekvences, ko savā starpā saista Planka konstante. Kur ir f~ng problēma? Un neviena, nekāda veida elementārdaļiņa nekad nav fiksēti tikai korpuskula vai tikai vilnis. Tas ir burtiski kvantu fizikas stūrakmens, un ej un izlasi par to: http://en.wikipedia.org/wiki/Wave-particle_duality
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Masiks- nuja, no tam diapazonam necaurspiidiiga materiaala. Ar gaismu ir uiss tas pats.
+ korpuskulu dabas novērojamība. radiovilnim tādas nav. Savukārt cietajam starojumam diez vai ir novērojama viļņa daba (par to neko daudz nezinu, bet tā tam būtu jābūt).
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Noetic Jun
uzrādi metrīgo radioviļņu korpuskulu dabu, un es liekos mierā!
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

``savukārt cietajam starojumam diez vai ir novērojama viļņa daba ``

Baaaac.... Rentgena difrakcija. ( Ct atkal nokrita no kreesla)

``uzrādi metrīgo radioviļņu korpuskulu dabu``

Taapat atstarojas no pietieami liela izmeera objektiem.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Citāts: a_masiks
Savukārt cietajam starojumam diez vai ir novērojama viļņa daba [..]
Protams, ka ir. Rentgena, gamma un citu augstas enerģijas/frekvences "cieto" staru difrakcija (kas ir klasisks "viļņveida" uzvedības piemērs) ir lieliski zināms un zinātnē ļoti plaši izmantots fenomens, to give an example.

Geezus, this is hard to behold.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Masiks

``savukārt cietajam starojumam diez vai ir novērojama viļņa daba ``

Baaaac.... Rentgena difrakcija. ( Ct atkal nokrita no kreesla)
es takā par gamma stariem runāju... tiem ar tāda būtu?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

Jaa, tiem arii taada buutu.

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/12102339
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Fucking JĀ. Kristalogrāfijā, piemēram, to izmanto visu laiku, augstas izšķirtspējas datu iegūšanai.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: raven Aprīlis 27, 2012
Nesaprotu, par ko vispār tik mežonīgs strīds  ::)

Kvantu mehānikā tiek pieminēta tāda lieta kā "wave packet": http://en.wikipedia.org/wiki/Wave_packet
It kā vilnis, bet lokalizēts telpā. Varbūt tas ir īstais?

Google izmet vēl šo jautājumu fizikas forumā:
http://www.physicsforums.com/showthread.php?t=53936

Vispār derētu kāds fiziķis, kas varētu izšķirt, kuram taisnība.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Ctulhu
Citāts
Taapat atstarojas no pietieami liela izmeera objektiem.
"pietiekami liela izmēra objekts" ir saistīts ar EML viņa dabu. Tb - ar objektiem, kas ir salīdzināmi ar viļņa izmēru....
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Man liekas, ka mees ar NJ esam nopelniijusji pa sjaslikam ( vai taa analogam) par fizikas maaciisjanu Masikam...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

``"pietiekami liela izmēra objekts" ir saistīts ar EML viņa dabu. Tb - ar objektiem, kas ir salīdzināmi ar viļņa izmēru.... ``

Nuja. Un taapeec gaismas mikroskopaa nevar redzeet paaraak mazus objektus. Savukaart radiovilnji atstarojas tikai no daudz lielaaku izmeeru objektiem.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Masiks

Jaa, tiem arii taada buutu.

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/12102339
ok.
kā jau teicu - tajā diapazonā neiru specializējies...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Tur nav nekas, ko izšķirt. Manis pēc, variet uzskatīt mani par rezidējošo fiziķi šādu jautājumu izšķiršanai ([nepabeigtai, bet whatever] maģistratūrai ICL teorētiskās fizikas kursā tā kā vajadzētu būt pietiekama kompetencei par effing vidusskolas materiālu). Izlasiet kaut vai pirms pāris komentāriem ielinkoto Vikipēdijas rakstu par viļņu-daļiņu dualitāti, ja vajag konspektu.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Masiks

``"pietiekami liela izmēra objekts" ir saistīts ar EML viņa dabu. Tb - ar objektiem, kas ir salīdzināmi ar viļņa izmēru.... ``

Nuja. Un taapeec gaismas mikroskopaa nevar redzeet paaraak mazus objektus. Savukaart radiovilnji atstarojas tikai no daudz lielaaku izmeeru objektiem.
bet tās ir starojuma VIĻŅA dabas īpašības. es takā lūdzu uzrādīt korpuskulārās metrīgajam (vai vēl labāk - kilometrīgajam) vilnim! Vot kādas ir korpuskulārās īpašības 100Mhz frekvencei?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Ko Tu, tādā gadījumā, definē kā "korpuskulārās īpašības"?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
raven

Citāts
Vispār derētu kāds fiziķis, kas varētu izšķirt, kuram taisnība.

Harons tāds varētu būt. Viņam ir perfektas zināšanas fizikā un astrofizikā....
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Aprīlis 27, 2012
Btw. (http://www.nature.com/news/survey-finds-no-hint-of-dark-matter-near-solar-system-1.10494?WT.ec_id=NEWS-20120424)
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Ko Tu, tādā gadījumā, definē kā "korpuskulārās īpašības"?
es? es to nedefinēju. bet ja jau runājam par EML - tad jau acīm redzot tās pašas īpašības, kas piemīt gaismas "korpuskulām" - fotoniem. nu tur - slavenās "gaismas dzirnaviņas"... tātad  - viena ko korpuskulu dabas iezīmēm: masa.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Veel tiiri ilustracijai Masiks var atcereeties taadu padariisjanu kaa Doplera efekts. Tb viens un tas pats starojums prieksj Masika var izpausties gan kaa gamma stari, gan kaa radiovilnji - atkariibaa cik aatri un uz kuru pusi Masiks paarvietojas no starojuma avota.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

Tātad  - viena ko korpuskulu dabas iezīmēm: masa.

M=E/c^2.   Savukaart, kaa jau augstaak mineeju E=hf un f=1/l.

Veel jautaajumi?

// veel viens saslikx no Masika///
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Masiks

Tātad  - viena ko korpuskulu dabas iezīmēm: masa.

M=E/c^2.   Savukaart, kaa jau augstaak mineeju E=hf un f=1/l.

Veel jautaajumi?

// veel viens saslikx no Masika///
Ok, tātad 60W spuldzītei būtu jāgriež tik pat ņipri gaismas dzirnas, kā 60W lauka rācijai?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Gnidrologa ielinkotie dati ir tikai konsistenti ar jau esošajām zināšanām. Masas (tai skaitā, protams, tumšās matērijas) sadalījumu galaktikā nosaka globāls plāna diska modelis, sk., piem., doi:10.1111/j.1365-2966.2010.17906.x - "Vertical gradients of azimuthal velocity in a global thin disk model of spiral galaxies NGC 2403, NGC 4559, NGC 4302 and NGC 5775". Saules sistēmas apkaimē nav sagaidāms liels tumšās matērijas blīvums.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

``Ok, tātad 60W spuldzītei būtu jāgriež tik pat ņipri gaismas dzirnas, kā 60W lauka rācijai?``

Nee, jo raacijas emiteetajiem fotoniem mazaaka energija-masa. Ieliec tajaas formulaas ciparus un paskaties.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Veel tiiri ilustracijai Masiks var atcereeties taadu padariisjanu kaa Doplera efekts. Tb viens un tas pats starojums prieksj Masika var izpausties gan kaa gamma stari, gan kaa radiovilnji - atkariibaa cik aatri un uz kuru pusi Masiks paarvietojas no starojuma avota.
doplera efekts kā reiz pamato jebkura starojuma viļņu dabu. savukārt tas pats doplera efekts ir pretrunā ar korpuskulāro dabu, ibo VRT nosaka ka gaismas ātrums ir vienāds visiem novērotājiem, lai vai kādā virzienā tie nekustētos. Tb - ņekijai gaismas korpuskulai nebūtu jāmaina savs izmērs, ja novērotājs sāk dūšīgi kustēties virzienā prom no šīs korpuskulas. viņai būtu jāpanāk novērotājs ar vienu un to pašu ātrumu - gaismas ātrumu un savā esošajā izmērā...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: succubus Aprīlis 27, 2012
a_masiks
Man izskatās, ka Tu drīz rīkosi kārtīgu tusiņu ar šašlikiem :D
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Citāts
Nee, jo raacijas emiteetajiem fotoniem mazaaka energija-masa. Ieliec tajaas formulaas ciparus un paskaties.
atvaino - ABI izstaro vienādu jaudu: 60W. Tb - enerģija ir vienāda.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
a_masiks
Man izskatās, ka Tu drīz rīkosi kārtīgu tusiņu ar šašlikiem :D
arī tāds rezultāts ir rezultāts...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

Uffff...... ( Ct sanjemas un skaidro leeni...)

Racijai ir garaaki vilnji nekaa gaismas avotam. Attieciigi - vajag lielaakas dzirnavinjas, mazaam dzirnavinjaam tie maitas vnk aplieksies apkaart. Reaali mees tik lielas un vieglas dzirnavinjas uzbuuveet nevaram.


Nu taa ir saprotams?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Ierīces jaudai (as in, ātrumam, ar kādu strāva tiek pārvietota elektriskajā shēmā) vatos (jeb džoulos sekundē) nav pilnīgi nekāda sakara ar izstaroto fotonu frekvenci un enerģiju.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
NJ, tev garsjo sasliki? Jautaaju taapeec, ka Masiks mums jau ir paraadaa tik daudz saslikus, cik es viens nespeesju noeest.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Masiks

Uffff...... ( Ct sanjemas un skaidro leeni...)

Racijai ir garaaki vilnji nekaa gaismas avotam. Attieciigi - vajag lielaakas dzirnavinjas, mazaam dzirnavinjaam tie maitas vnk aplieksies apkaart. Reaali mees tik lielas un vieglas dzirnavinjas uzbuuveet nevaram.


Nu taa ir saprotams?
VIĻŅU APLIEKŠANĀS APKĀRT ŠĶĒRSLIM - ir viņu daba vai korpuskulārā daba? Vēl varētu meklēt piemērus fotoķīmijā... nu tur - radiovilnis izgaismo fotoplati. Da kaut vai 1 m biezu fotoplati....
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Vai Tu izlasīji manis ielikto linku uz Vikipēdijas rakstu?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: succubus Aprīlis 27, 2012
NJ, tev garsjo sasliki? Jautaaju taapeec, ka Masiks mums jau ir paraadaa tik daudz saslikus, cik es viens nespeesju noeest.
Nezinu kā NJ, bet man garšo!
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Succubus

Izskataas ka te pietix prieksj visas kompaanijas....
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Ierīces jaudai (as in, ātrumam, ar kādu strāva tiek pārvietota elektriskajā shēmā) vatos (jeb džoulos sekundē) nav pilnīgi nekāda sakara ar izstaroto fotonu frekvenci un enerģiju.
ej nu ej? tas tu vēlies apgalvot, ka es ar kabatas lukturīti varu emitēt tādu cietā starojuma jaudu, kura nonesīs Gaiziņu līdz pamatiem? Nu, tur - vajag tikai uzkruķīt vajadzīgo frekvenci un enerģiju fotoniem, abet ar pašas kabatas baterijas jaudu tan nav NEKĀDA sakara?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: succubus Aprīlis 27, 2012
Succubus

Izskataas ka te pietix prieksj visas kompaanijas....
Nu, izskatās, ka tā turpinot viņam vasarā būs jārīko ļoti lielu VB tusu un NJ ar jāuzaizcina pēc šašlika :D
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

``nu tur - radiovilnis izgaismo fotoplati.``

Tiem fotoniem paaraak maza energija, lai sarautu kjiimiskaas saites. Ok, kjiimiskaas reakcijas saak ietekmeet starojums no mikrovilnju diapazona uz augsju.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: succubus Aprīlis 27, 2012
Ierīces jaudai (as in, ātrumam, ar kādu strāva tiek pārvietota elektriskajā shēmā) vatos (jeb džoulos sekundē) nav pilnīgi nekāda sakara ar izstaroto fotonu frekvenci un enerģiju.
ej nu ej? tas tu vēlies apgalvot, ka es ar kabatas lukturīti varu emitēt tādu cietā starojuma jaudu, kura nonesīs Gaiziņu līdz pamatiem? Nu, tur - vajag tikai uzkruķīt vajadzīgo frekvenci un enerģiju fotoniem, abet ar pašas kabatas baterijas jaudu tan nav NEKĀDA sakara?
Nu, man ir aizdomas, ka ar kabatas lukturīti Tev pat vienu tādu fotonu varētu būt grūtības izspiest...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Ierīces jaudai (as in, ātrumam, ar kādu strāva tiek pārvietota elektriskajā shēmā) vatos (jeb džoulos sekundē) nav pilnīgi nekāda sakara ar izstaroto fotonu frekvenci un enerģiju.
ej nu ej? tas tu vēlies apgalvot, ka es ar kabatas lukturīti varu emitēt tādu cietā starojuma jaudu, kura nonesīs Gaiziņu līdz pamatiem? Nu, tur - vajag tikai uzkruķīt vajadzīgo frekvenci un enerģiju fotoniem, abet ar pašas kabatas baterijas jaudu tan nav NEKĀDA sakara?
Nu, man ir aizdomas, ka ar kabatas lukturīti Tev pat vienu tādu fotonu varētu būt grūtības izspiest...
tad LAIKAM tomēr ir sakars emitētajam starojumam, ar emisijas jaudu? (ok, 60w spuldzītei lietderības K ir neliels, radioiekārtām arī tas ir ap 20%, etc.... bla bla bla... ) es te runāju par efektīvo jaudu: lampiņa kura IZSTATRO 60W (kurus var pārvērst 60W siltumā), un radioraidītājs, kurš izstaro tieši tādu pašu jaudu (enerģiju), kuru var pārvērst 60W ekvivalentā siltumā. Lampiņa griezīs dzirnaviņas gaismas (!!!) duālās dabas dēļ. Radiovilnis?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Aprīlis 27, 2012
NJ
Nez kāpēc zinātniekiem, kas ar šiem jautājumiem reāli nodarbojas parasti nav tik kategorisks un viszinošs viedoklis par gadrīz jebkuru lietu. Ko viņi neskaidrību gadījumā neprasa tev konsultāciju un kāpēc tev nav vismaz pāris nobeļi jau?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Masiks

``Radiovilnis?``

Teoretiski ari grieziis, tikai lielaakas, bet tikpat vieglas dzirnavinjas vajag.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Citāts: Gnidrologs
Nez kāpēc zinātniekiem, kas ar šiem jautājumiem reāli nodarbojas parasti nav tik kategorisks un viszinošs viedoklis par gadrīz jebkuru lietu.
Tas, par ko mēs šeit šobrīd runājam, zinātnē ir common knowledge jau, hmm, kopš Debroljī un Heizenberga laikiem, kopš XX gadsimta divdesmitajiem gadiem (un par lietām, kuras mūsdienu fizikā joprojām ir neskaidras, šajā publikā lielākoties nav pat vērts sākt runāt). Neviens nevienam nedod nobeļus par jau esošo un nostabilizēto zināšanu pietiekamu izpratni.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Masiks

``Radiovilnis?``

Teoretiski ari igrieziis, tikai lielaakas, bet tikpat vieglas dzirnavinjas vajag.

paga.... objekta izmēri taču saistās ar svārstību viļņu dabu - korpuskulārajai dabai taču izmēri nebūs svarīgi, svarīga būs objekta masa, inerce... jeb runa ir par nosacītajām "korpuskulām", pilna viļņa perioda izmērā? TB - 100Mhz gadījumā, iet runa par 3x3x3 metrus lieku kubiku-  korpuskulu,  ar tajā diferencētu 1 fotona nosacīto masu? savukārt gaismas gadījumā korpuskulas izmēri ir mikronos mērāmi, ar tādu pašu masu, tikai mikronu tilpumā?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
A_masiks, vai Tu izlasīji manis ielinkoto un, FFS, jau divreiz atgādināto Vikipēdijas rakstu?

Ja nē, iesaku publikai ignorēt viņu līdz brīdim, kamēr viņš ir to izlasījis - citādi tas, ko mēs šeit no viņa klausāmies, ir deviņpadsmitais gadsimts, kad joprojām notika strīdi par to, vai starojumam piemīt viļņu vai daļiņu "daba".
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
NJ

Vispaar tas ir labs jautaajums - ko ieteikt cilveekam fizikas pamatu apguusjanai latviski?

Wikipeedija ir OK, angliski un krieviski ir vagons un mazi ratinji, Feinmana lekcijas kaut vai ( Masiks var dabuut, man ir) , bet- latviski?

Es neaaxtos, tiesjaam nezinu.... Un arii angliski - ko Tu ieteiktu tureet pa rokai kexam, kas fizikku ir maacijies sen un pusi aizmirsis?   

// jautaaju aiz tiiri savtiigas intereses, lai man negadaas kaadreiz visam forumam sasliku izmaxaat//  ;D
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Latviski pie šī zināšanu līmeņa noderēs kaut vai fizikas mācību grāmatas 10., 11. un 12. klasei. Pēc tam var skatīties tālāk, ko un kādā secībā lasīt.

Angliski kā mācību un/vai atkārtojuma materiālu - Feinmana lekcijas un Sīra & Zemanska "University Physics" pēdējo izdevumu. Abus, ja vajag, varu iedot pats.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Noetic Jun
izlasīju, princesīt, izlasīju. tikai tur NAV atbildes uz maniem jautājumiem. redzi - fizikā ir tā, ka zem formulām apakšā ir reālas fizikālas parādības, nevis teorētiskas zajavas, ka TĀ TAM JĀBŪT, jo tā tam jābūt, ij mēs tā izrēķinājām. Cienītais A.Buiķis arī torsionu laukus izrēķināja, un viņam ir tiesības ar šo teoriju tev degunā bakstīt. tikai reāli nekas no tā nepastāv...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
NJ

``Sīra & Zemanska "University Physics" pēdējo izdevumu.``

Aha, pateicos.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Uz kādiem Taviem jautājumiem? Vai radioviļņi griezīs radiometra "dzirnaviņas"? Jā, griezīs, ja to virsmas laukums būs pietiekami liels un to masa būs pietiekami neliela. Vai radioviļņiem ir daļiņu vai viļņu iedaba? Nedz viena, nedz otra atsevišķi; uz šo jautājumu atbild Vikipēdijas raksts.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 27, 2012
Uz kādiem Taviem jautājumiem? Vai radioviļņi griezīs radiometra "dzirnaviņas"? Jā, griezīs, ja to virsmas laukums būs pietiekami liels un to masa būs pietiekami neliela.
un kā lai pārbauda šādu apgalvojumu? jāpieņem ticībā?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Wave-particle duality

Electromagnetic radiation shows both wave and particle characteristics depending on how the radiation is observed. Einstein first postulated that the energy of radiation is quantized and that radiation is composed of energy packets that were later named photons. The energy, E, of one photon depends on its frequency (or wavelength):

E = hf = hc /L

where h is Planck's constant (6.62618x10-34 Js), f is the frequency of the radiation, c is the speed of light, and L is wavelength.

de Broglie equation

Moving particles; such as electrons, protons, and neutrons; have wave properties as described by the de Broglie equation:

L = h / p

where L is wavelength, h is Planck's constant, and p is the momentum of the particle. Beams of particles can therefore show wave effects such as interference.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Es domaaju, ka ar sjo mees vareetu beigt...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Mjaa, tikai , luudzu atvainot manu indiigumu, bet es saskatu zinaamu korelaaciju starp  dedziigu mirstiiguma aizstaaveesjanu un  eeee, savdabiigu prieksstatu par fiziku. Varbuut abas lietas ir labojamas reizee  :D
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Aprīlis 27, 2012
Tas, par ko mēs šeit šobrīd runājam, zinātnē ir common knowledge jau, hmm, kopš Debroljī un Heizenberga laikiem, kopš XX gadsimta divdesmitajiem gadiem
Tas, ka kaut kas ir ''common knowledge'' nenozīmē, ka tā ir nemainīga akmenī kalta Patiesība. Kā tad tu izskaidro tev raksturīgā kategorisma trūkumu no rakstā minēto zinātnieku puses? Viņi ir dumjāki par tevi?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
Gnidrologs

Es laikam ko palaidu garaam. Par kuriem kategoriskajiem apgalvojumiem tagad ir runa?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Citāts: Gnidrologs
Kā tad tu izskaidro tev raksturīgā kategorisma trūkumu no rakstā minēto zinātnieku puses?
Tādēļ, ka "pazemību" es nevērtēju īpaši augstu, nedz pie sevis, nedz citiem. Ja tēmas X sakarā tiks iegūts pietiekams daudzums jaunas evidences, kas liecinās par ko citu, es bez iebildumiem attiecīgi apdeitošu un mainīšu savus uzskatus par tēmu X. Until such time, I shall hold onto them, and it will be only rational for me to do so.

Un viļņu-daļiņu duālisms ir common knowledge, tas ir neskaitāmas reizes eksperimentāli apstiprināts fakts par realitāti, kas ne jau velti desmitiem gadu ir pat vidusskolas fizikas programmā.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 27, 2012
NJ, Gnidrologs

Man ir zinaamas aizdomas, ka Gnidrologs runaa par TM buutiibu un noveerojumiem... Peec tam mees saakaam maaciit Masikam fiziku un tas kautkaa aizgaaja otrajaa plaanaa  :D
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Aprīlis 27, 2012
Jap, es runāju par TM un rakstu, kuru ielinkoju.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Well, par TM ir droši zināms tikai tas, ka elektromagnētisko starojumu izstarojošās (un, tātad, ar klasiskajiem līdzekļiem novērojamās) matērijas daudzums apkārtējā telpā ir mazāks par summārās gravitācijas ietekmes implicēto matērijas daudzumu, kas liek izdarīt secinājumu, ka apkārtējā telpā ir zināms daudzums matērijas, kura neizstaro elektromagnētisko starojumu. Šī matērijas daļa tad arī tiek saukta par "tumšo matēriju". Tas, no tieši kādām daļiņām tā sastāv un kā uzvedas, tiešām ir joprojām atklāts jautājums.

Tas, ka Saules sistēmas apkaimē tā nav novērojama ierastajā blīvumā, ņemot vērā Saules sistēmas novietojumu, sakrīt ar esošo teorētisko modeli par matērijas sadalījumu galaktikas plaknē. Vai tas ir vienīgais iemesls šādam novērojumam, mēs arīdzan vēl nezinām, taču varam diezgan droši apgalvot, ka tas ir viens no iemesliem.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Aprīlis 27, 2012
Kur pierādījums, ka tikai ''neredzama matērija'' var izraisīt šo papildus, ar novērojamo matēriju neizskaidrojamo gravitācijas uzvedību? Īpaši ņemot vērā, ka, lai esošie gravitāciju raksturojošie modeļi strādātu, šai ''neredzamajai matērijai'' jāsastāda vairāk kā 3/4 visuma.
Kā vispār iespējams falsificēt teoriju, kurā jebkurā laikā var ieviest jēdzienu, kas apzīmē lietu, kas nav definējama un pētāma, taču ''pilnīgi obligāti eksistējoša''?
Tas ir labs materiāls IDistu rokās, jo tik pat labi viņi TM var aizvietot ar Dievu, kas ''fain tjūnē'' universu tā, lai tas strādātu, kā mums vajag. Kas, ja TM fenomena būtība tā arī nekad netiks atklāta?

Cik gadiem, gadu simtiem būs jāpaiet, lai teorijas, kas atkarīgas no šī koncepta, sabruktu?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
Citāts: Gnidrologs
Kur pierādījums, ka tikai ''neredzama matērija'' var izraisīt šo papildus, ar novērojamo matēriju neizskaidrojamo gravitācijas uzvedību?
Matērijai, kurai ir masa (resp., ir arī elementārdaļiņas, kuru miera masa ir vienāda ar nulli), būs arī gravitācijas iedarbība, un tā ir pilnīgi neatkarīga no tā, vai šī matērija izstaro vai neizstaro EM starojumu; daļiņām nav jāspīd jelkādā spektra daļā, lai tām piemistu masa un gravitācijas iedarbība. Vēl vairāk, nav zināms, ka gravitācijai būtu jelkāds cits cēlonis, izņemot apkārtējās matērijas masu.

Šī "papildus" gravitācija tiek empīriski novērota, un ar jau pietiekami augstu izšķirtspēju, lai varētu sastādīt tās iedarbības kartes. Secinājums - to izraisa neredzama (jo neizstarojoša) matērija.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Aprīlis 27, 2012
Secinājums spēkā tikai tad, ja materiālisma ontoloģija, jo hard evidenču nav. IDistam būs cits secinājums. Just saying.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 27, 2012
IDists visur pamanīsies vienlīdz viegli iebāzt savu IDiotismu, neatkarīgi no tā, cik smags būtu pierādījumu smagums uz viņa pleciem. Jēdzienam "dievs" nav skaidrojoša spēka.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 28, 2012
ok, tākā nevarējāt piedāvāt kādu evidenci, kas apliecinātu radioviļņu spēju pakustināt sīkus priekšmetus, varam atgriezties pie Gnidra un NJ tumšās matērijas jautājuma.
TM tiešām IR salīdzināms pēc savas epistemoloģiskās būtības ar dievu. Dievam ir skaidrojošais spēks attiecībā uz esības jēgu, būtību, kā arī kautkādu notikumu matemātiskās nejaušības cēloņiem. Dievam nav skaidrojošā spēka attiecībā pašam uz sevi. Ar TM ir līdzīgi. Tā izskaidro novērojamo gravitātes iedarbību uz matēriju Visumā, taču neko neizskaidro par šo matēriju, kas tā tāda, no kurienes radusies un vai tāda patiešām eksistē. reāli mums nav nedz tiešu, nedz netiešu šādas matērijas novērojumu. Mums ir redzamās matērijas parādību novērojumi, kuru skaidrošanai ērtāk ir pieņemt šādas tumšās matērijas esamību. Ja neskaita pārdabismu (kas arī, zināmā mērā piemīt TM) - šāds pieņēmums nearko neatšķiras no pieņēmuma par dieva esību.

tā, ka ja runājam par idiotismu, tad tas ir vienlīdz piemītoša īpašība visiem. arī tiem, kas iedomājas sevi esam progresīvās zinātnes balsti. (te var atcerēties ne tik seno civilizācijas pagātni un veselu vagonu maldu teoriju un maldu zinātņu)
Un.... jo kategoriskāki ir apgalvojumi - jo idiotiskāki tie izrādās. izšķirošais laikam ir tas - kamajā balstās šie apgalvojumi....
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 28, 2012
starp citu. offtops par fiziku. 10-12 klases elektrības pamati.
Mums ir visiem itkā zināma formula U=I*R, (kur U - elektriskais spriegums, I - elektriskā strāva, R - strāvas vadītāja pretestība)
un šī   P=U*I (kur P - elektriskā jauda, kas izdalās strāvas vadītājā)

izejot no atvasinātās sakarības I=U/R, mēs redzam, ka jo mazāka pretestība, jo lielāka strāva pie viena un tā paša sprieguma.
Attiecīgi mums ir sakarība: P=U^2/R, no kā redzams, ka samazinot pretestību, arī jauda palielinās.

Tas apstiprinās praksē: mazākas jaudas elektriskajai lampiņai ir lielāka kvēldiega pretestība, lielākas jaudas lampiņai - mazāka. (te parasti seko visādi elektrotehnikas uzdevumi, kuros liek aprēķināt 25W, 60W, 200W lampiņu pretestību un tajās plūstošo strāvu pie 220, 110 vai 12V.)

Viss ir OK, izņemot to, ka masiks, savulaik, fizikas skolotājam palūdza izskaidrot - kapēc 220V rozetē iebāzta collīgā nagla, nespīd spožāk par prožektoru? pareizāk sakot - viņa pat neuzsilst. lai gan augstāk redzamās formulas nosaka to, ka strāva un jauda, kas iet caur collīgo naglu - ir neticami lielas, šīs naglas mazās pretestības dēļ! Ja nagla nav pietiekoši uzskatāms līdzeklis, masiks piedāvāja pieslēgt pusmetrīgu dzelzceļa sliedes gabalu. Piemēram no kapara vai zelta.
Izejot no dotajām (un neapstrīdamajām) formulām - šim gabalam jāspīd kā Saulei. (tādas triviālas atrunas kā korķu izsišana vai Rīgas hesa nepietiekamā jauda netiek ņemtas vērā).

tb - formulas pareizas, bet loģika saka ka rezultāts formulām nebūs pareizs. kas par lietu? /atbildi es pats labi zinu, tikai savulaik vidusskolas fizika nedeva atbildi uz ŠO jautājumu, gluži kā vidusskolas pasniedzējs/

ko es ar to gribu teikt? To, ka formulu uzrādīšana vēl neko nepierāda. lai arī kādam tas liekas gluži pretēji...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 28, 2012
Citāts: a_masiks
Dievam ir skaidrojošais spēks attiecībā uz esības jēgu
Implying there is any in the first place.

Citāts: a_masiks
Mums ir redzamās matērijas parādību novērojumi, kuru skaidrošanai ērtāk ir pieņemt šādas tumšās matērijas esamību.
Kāda, tādā gadījumā, būtu Tava hipotēze, un ar ko tā būtu ticamāka par tumšās matērijas hipotēzi?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 28, 2012
Noetic Jun
Citāts
Kāda, tādā gadījumā, būtu Tava hipotēze, un ar ko tā būtu ticamāka par tumšās matērijas hipotēzi?

jau teicu: sistemātiskā kļūda aprēķinos. kāds nepamanīts gravitātes fenomens (ibo par gravitāciju mēs faktiski neko nezinām, izņemot tautoloģiju ka masai piemīt gravitāte, un objektam ar gravitāti -masa, spējam aprēķināt šīs sakarības... runāt, ka gravitāciju rada telplaikas ieliekums, kurš rodas...ēeee.... masas (tb - gravitātes) iespaidā... mums nav skaidrs, kapēc gravitācijai (pretēji pārējiem fizikālajiem spēkiem) piemīt tikai pievilkšanas spēks, bet nav atgrūdošais... etc...), var būt kāds jauns koeficents VRT mums nav zināms pie lieliem attālumiem vai lielām masām.
Tb - TM mums vajadzīga lai izskaidrotu esošos fenomenus, izejot no esošajām zināšanām. Tas var nozīmēt divus variantus - TM eksistē, vai arī mūsu zināšanas par esošajiem procesiem ir pārāk vājas un TM ir tikai ielāps uz tām.
Es, piemēram, domāju ka TM ir līdzīgs ēterim. Tb - hipotētiskai substancei, pa kuru pārvietojas elektromagnētiskie viļņi. Savulaik ēters labi izskaidroja esošās parādības, līdz tika pierādīta paša ētera neesamība...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 28, 2012
Hipotēze, ka Visumā ir papildus procenti elektromagnētiskajā spektrā nenovērojamas matērijas, ir daudz vienkāršāka un prasa daudz mazāku skaitu papildus pieņēmumu, salīdzinot ar hipotēzi, ka gadsimtu ilgi teorijā un praksē pārbaudītajos relativitātes teorijas lauka vienādojumos ir kļūdas, pie tam tik eksotiskas un komplicētas kļūdas, ka to klātbūtne kaut kā spēj izskaidrot empīriski novērotu papildus gravitācijas neviendabīgu sadalījumu apkārtējā telpā. Ja tiks iegūti dati, kas liecinātu, ka šīs papildus gravitācijas iedarbības pamatā tomēr nav neizstarojoša matērija, bet kaut kas cits, es tos ņemšu vērā; pagaidām šādu datu nav.

Un, lūdzu, nesāc no jauna tēlot autoritāti un apgalvot, ko un cik daudz mēs zinām vai nezinām par fiziku. Mēs, piemēram, lieliski zinām to, ka elementārdaļiņām nekad nepiemīt atsevišķi izdalāmas korpuskulu un viļņu īpašības, taču tas Tev netraucēja visu pagājušo vakaru diezgan veiksmīgi mēģināt padarīt sevi par izsmiekla objektu.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 28, 2012
Noetic Jun
hipotēze, ka VRT ir kaut kādos robežgadījumos tik pat nepilnīga kā Ņūtona fizika attiecībā pret lieliem ātrumiem un masām - man šķiet daudz vienkāršāka un loģiskāka, nekā neredzamas un nekādi citādi nekonstatējamas matērijas ieviešana realitātē aļa neredzmie rūķīši vai laumiņas.
Ņūtona fizika krietnu laiku pilnīgi mierīgi apmierināja lielāko daļu zinātnes un cilvēces vajadzību. Viņas pastāvēšanas gadsimti , kā pats redzi - neko nenozīmēja priekš VRT.
jau teicu : ir 2 iespējamie varainti - a) TM tiek paredzēta un rezultātā atrasta, spoži apliecinot esošo teoriju pareizību, b) vajadzība pēc TM izgaismo kaut kādas nepilnības esošajās teorijās un mums nāksies  tās revidēt.
izejot no esošajām evidencēm - es esmu pārliecināts par variantu b.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 28, 2012
Uhm, "neredzama elektromagnētiskajā spektrā" nekādā veidā nav vienādi ar "nekā nekonstatējama". Tā jau tiek konstatēta (galvenokārt izmantojot gravitācijas lēcu metodi novērojumos un standarta P3M (http://en.wikipedia.org/wiki/P3M) n-ķermeņu simulācijas kodus datorsimulācijās), which is the main point I'm trying to get across.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 28, 2012
Noetic Jun
varbūt, ja jau runājam par gravitācijas lēcām, varēsi pastāstīt - ar kādu ātrumu izplatās gravitācijas lauks un gravitācijas lauka izmaiņas? cik nu es zinu  - šajā jautājumā īsti skaidrības nebija....
a par datorsimulācijām - jau teicu: sistemātiska kļūda aprēķinu formulā, rada sistemātisku kļūdu rezultātos. tb - mēs iegūstam rezultātus kas attaino mūsu kļūdu, nevis realitāti. TM nosedz un kompensē mūsu kļūdu. Radot nākošo kļūdu - pašas TM eksistenci.
Situācija vienkārša - ja tev ir nepieciešama TM - ej un meklē to, atrodi, iebāz mēģenē un parādi. Ja tas nav iespējams - var būt ka TM nemaz nav un ir vērts pārskatīt formulas un meklēt kļūdas tajās?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 28, 2012
Citāts: a_masiks
varbūt, ja jau runājam par gravitācijas lēcām, varēsi pastāstīt - ar kādu ātrumu izplatās gravitācijas lauks un gravitācijas lauka izmaiņas?
Ar gaismas ātrumu. Sk. E. B. Fomalont, S. M. Kopeikin, doi:10.1086/378785.

Par pārējo - hipotēze par kļūdu aprēķinos nespēj izskaidrot to, ka ar šiem aprēķiniem konsistenti dati tiek iegūti arī novērojumos.

Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 28, 2012
Noetic Jun
tas ka gravitācijai jāizplatās ar gaismas ātrumu, to nosaka VRT, jautājums bija - kā tas tiek pamatos praksē? Izmērīts, un tā...? Gravitācijas viļņi jau arī teorētiski pastāv, taču nav dzirdēts, ka tie būtu praktiski novēroti.

Citāts
Par pārējo - hipotēze par kļūdu aprēķinos nespēj izskaidrot to, ka ar šiem aprēķiniem konsistenti dati tiek iegūti arī novērojumos.

paga... tātad tā: mums ir novērojumi, kuri nesapas ar esošajiem aprēķiniem, tapēc mēs ērtības labad ieviešam aprēķinos korekciju TM veidā. tagad mums veicot aprēķinus un pēc tam salīdzinot tos ar novērojumiem  - viss sakrīt, ij tas kalpo par iemeslu apgalvot ka TM eksistē? nu, nu...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 28, 2012
For fuck's sake, par gravitācijas viļņu atklāšanu ir piešķirta Nobela prēmija (1993. gads, R. Hulse & Dž. Teilors). Varbūt nākamo reizi, pirms nākt klajā ar neīstas autoritātes krāsās ietonētiem apgalvojumiem, aizej pats un pameklē informāciju par interesējošo tēmu? Jā, gravitācijas viļņu eksperimentāla noteikšana ir ļoti laik-, resurs- un pacietībietilpīgs pasākums (galvenokārt gravitācijas ārkārtīgi vājās mijiedarbības ar detektoru dēļ), taču empīriska evidence par to eksistenci un īpašībām ir pieejama jau vairāk, nekā 20 gadus.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: EzītisMiglā Aprīlis 28, 2012
a_masiks
Citāts
mums ir novērojumi, kuri nesapas ar esošajiem aprēķiniem, tapēc mēs ērtības labad ieviešam aprēķinos korekciju TM veidā. tagad mums veicot aprēķinus un pēc tam salīdzinot tos ar novērojumiem  - viss sakrīt, ij tas kalpo par iemeslu apgalvot ka TM eksistē?
vai tik kas līdzīgs nebija ar brānu teoriju un 11 vai cik tur dimensijām?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 28, 2012
Noetic Jun
http://lv.wikipedia.org/wiki/Gravit%C4%81cijas_vi%C4%BC%C5%86i

tu par šo? būsi mazliet pārspīlējis par to evidenci
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Gnidrologs Aprīlis 28, 2012
For fuck's sake, par gravitācijas viļņu atklāšanu ir piešķirta Nobela prēmija
Lol, appeal to autoritah. ::)
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 28, 2012
Nē, LOL, ar pirkstu parādīts, ka apgalvojums "gravitācijas viļņi jau arī teorētiski pastāv, taču nav dzirdēts, ka tie būtu praktiski novēroti" ir ļoti uzskatāmā kārtā nepatiess.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 28, 2012
Masiks

``. Dievam ir skaidrojošais spēks attiecībā uz esības jēgu,``

Koa? Skaidrojam viena objekta jeegu ( esiibas) ar otru objektu ( dievu), kura jeegu nezinaam? Amizanti.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 28, 2012
NJ, Masiks

Par taam kljuudaam apreekjinos - ir sjausmiigi maz ticami, ka taas kljuudas tad nebuutu ``izliidusjas`` arii kaut kur citur. A taa - GPS straadaa, optiskie sakari straadaa, paatrinaataaji straadaa, visa kodolenergeetika straadaa....
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 28, 2012
Tieši tā. Pie tam, kļūdas var eksistēt tikai modeļos un aprēķinos, savukārt par "papildus gravitāciju" liecina arī empīriski novērojumi.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 28, 2012
NJ

Jaa, un cik saprotams, taa ``tumsjaa materija`` jau neieved nekaadas iipasji jaunas buutiibas, kas striideetos ar Okamu. EM neizstarojosju vai vaaji izstarojosju materiju mees zinaam, vaaji mijiedarbiigas dalinjas mees arii zinaam ( neitriino) , nu labi WIMP buutu jauns dalinju veids.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 28, 2012
Noetic Jun
Citāts
Nē, LOL, ar pirkstu parādīts, ka apgalvojums "gravitācijas viļņi jau arī teorētiski pastāv, taču nav dzirdēts, ka tie būtu praktiski novēroti" ir ļoti uzskatāmā kārtā nepatiess.

kā redzams - tev ir teistu (reliģiski ticīgo) niķis: vēlamo uzdot par esošo. (tas, tā -adhominems, sarunas uzturēšanai)
Citāts
Gravitācijas viļņu eksistenci netieši pierādīja Rasels Halss un Džozefs Teilors, pētot jauna veida pulsāru PSR 1913+16, par ko viņiem 1993. gadā piešķīra Nobela prēmiju.

netieša kaut kā novērošana laikam būtu tā pati TM. kaut kas netieši mums ir, no kā mēs varam secināt kaut ko par XXXX... tas ka XXXX varētu būt arī cits skaidrojums - tas mūs neinteresē, ibo mēs gribam lai XXXX būtu tieši tas, ko mēs gribam!
 ;D ;D ;D
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 28, 2012
Masiks

``. Dievam ir skaidrojošais spēks attiecībā uz esības jēgu,``

Koa? Skaidrojam viena objekta jeegu ( esiibas) ar otru objektu ( dievu), kura jeegu nezinaam? Amizanti.

Nuja. Precīzs Tumšās Matērijas apraksts. Secinājums - modernā fizika ir zinātniskās reliģijas veids.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 28, 2012
Masik

Tu radiovilnjus arii noveero netiesji.

Paarlieciiba, ka eksistee radiovilnji ir religiskas ticiibas paveids?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 28, 2012
NJ, Masiks

Par taam kljuudaam apreekjinos - ir sjausmiigi maz ticami, ka taas kljuudas tad nebuutu ``izliidusjas`` arii kaut kur citur. A taa - GPS straadaa, optiskie sakari straadaa, paatrinaataaji straadaa, visa kodolenergeetika straadaa....

Loģiski. Kļūdas izlien LIELU attālumu aprēķinos. GPS riņķo mūsu deguna priekšā, tās kļūdas parādās sākot no miljoniem gaismas gadu. Tieši tāpat kā Ņūtona fizika strādā nelielu ātrumu un nelielu masu gadījumā perfekti, bet kļūdas izlien ātrumos, kas salīdzināmi ar gaismas ātrumu....
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 28, 2012
Masik

Tu radiovilnjus arii noveero netiesji.

Paarlieciiba, ka eksistee radiovilnji ir religiskas ticiibas paveids?


tā šoreiz ir vārdu spēle. un tu to labi zini.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 28, 2012
Masiks

Uz to ir tikai viena atbilde: Iepaziisties ar tiem meeriijumiem un apreekjiniem, atrodi kljuudas un no ieguutaas preemijas uzcienaa muus ar sasliku. Nezinu, ko Tu dabuusi, Nobeli varbuut uzreiz ne, bet kko mazaaku, nu tur kaadus lielo fizikas biedriibu awardus etc...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 28, 2012
Masiks

``tā šoreiz ir vārdu spēle.``

Taa ir korekta analogija. Ja nav - tad kaapeec?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 28, 2012
Citāts: a_masiks
GPS riņķo mūsu deguna priekšā, tās kļūdas parādās sākot no miljoniem gaismas gadu.
Novērojumos skaitliskās vai algoritmiskās kļūdas nefigurē, un tieši novērojumi nepārprotami norāda uz "liekas" gravitācijas ietekmes esamību. Jā, teorētiski tas var būt arī "kaut kas cits", taču līdz šim vienīgais zināmais gravitācijas cēlonis ir masīvas matērijas klātbūtne, līdz ar to ir tikai racionāli par vienkāršāko hipotēzi pieņemt to, kas tikai turpina jau labi zināmo, nevis ievieš pilnīgi jaunus apgalvojumus.

Citāts: a_masiks
Secinājums - modernā fizika ir zinātniskās reliģijas veids.
Secinājums - you are clearly talking out of your arse.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 28, 2012
Masiks

Uz to ir tikai viena atbilde: Iepaziisties ar tiem meeriijumiem un apreekjiniem, atrodi kljuudas un no ieguutaas preemijas uzcienaa muus ar sasliku. Nezinu, ko Tu dabuusi, Nobeli varbuut uzreiz ne, bet kko mazaaku, nu tur kaadus lielo fizikas biedriibu awardus etc...
diezvai es to darīšu. taču tu nevari noliegt, ka tāda iespēja TM esības problēmai pastāv, ij ja kāds urķīgs prāts uzies lažu, kas visu eleganti izskaidro - es nebūšu pārsteigts.
Tb - sist dūres pie krūtīm un pie mammas zvērēt ka TM tiešām pastāv, lai gan neviens to nav redzējis... nu, MAZĀKAIS, izskatās kā sektantisms pēc savas būtības. Atliek tikai ieviest cenzūru, kas aizliedz noliegt TM esamību, kā arī sodus par tās noliegšanu - ij būs mums bilde maslom.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 28, 2012
Masiks

``sist dūres pie krūtīm un pie mammas zvērēt ka TM tiešām pastāv, l``

eeee, tu ko -  tiesjaam neatskjir darba hipotezi no religiskas ticiibas?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 28, 2012
Masiks

korocje izlasi sjo

http://en.wikipedia.org/wiki/Dark_matter

Tur ir arii alterantiivaas teorijas, gribi par taam siikaak, iesit googlee dark matter alternative theories.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 28, 2012
Masiks


Sje tev piemeeram alternatiiva- bez TM.

http://phys.org/news85310822.html

Par MOND

http://blogs.nature.com/news/2011/02/post_73.html
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 28, 2012
Noetic Jun
Citāts
, līdz ar to ir tikai racionāli par vienkāršāko hipotēzi pieņemt to, kas tikai turpina jau labi zināmo, nevis ievieš pilnīgi jaunus apgalvojumus.

tas būtu tāds kā slēpts apgalvojums, ka "mēs par TM zinājām jau sen iepriekš, tikai tagad šīs zināšanas spīdoši apstiprinās!"?
Man jau NEZKĀPĒC šķiet, ka TM jēdziena ieviešana kā reiz ir pilnīgi jauns apgalvojums, lai salīmētu kopā mums redzamo, bet neizskaidrojamo evidenci.
Mēs varam novērot pat gigantiskus gāzes un putekļu mākoņus, kuru masa ir daudz reižu mazāka, nekā tā kopējā 3/4 Visuma masa, kas itkā piemīt TM. Un, lai gan TM būtu vajadzējis daudzmaz vienmērīgi izkliedēties arī mūsu tuvumā esošajam Visumā - pēkšni izrādās, ka tai piemīt kristiešu dieva īpašība - "Bezgalīgi Bēgošais Dievs"...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 28, 2012
Masiks

``sist dūres pie krūtīm un pie mammas zvērēt ka TM tiešām pastāv, l``

eeee, tu ko -  tiesjaam neatskjir darba hipotezi no religiskas ticiibas?

kļūdījies ar adresātu. tas tev bija NJ jāadresē. Viņam tur 'paļci vejerom da sopļi puzirjami' iet, apgalvojot ka TM bezmaz jau kolbās noķerta.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: mindbound Aprīlis 28, 2012
Citāts: a_masiks
tas būtu tāds kā slēpts apgalvojums, ka "mēs par TM zinājām jau sen iepriekš, tikai tagad šīs zināšanas spīdoši apstiprinās!"?
Patiesību sakot, jā, tieši tā. Un nebūt ne slēpts.

Citāts
The first person to provide evidence and infer the presence of dark matter was [..] Jan Oort in 1932 [..] shortly followed by [..] Fritz Zwicky [who] estimated [the Coma galactic cluster's] total mass based on the motions of galaxies near its edge and compared that estimate to one based on the number of galaxies and total brightness of the cluster. He found that there was about 400 times more estimated mass than was visually observable. The gravity of the visible galaxies in the cluster would be far too small for such fast orbits, so something extra was required. This is known as the "missing mass problem". Based on these conclusions, Zwicky inferred that there must be some non-visible form of matter which would provide enough of the mass and gravity to hold the cluster together.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 28, 2012
Masiks

Paluuri manis dotos linkus, wiki par TM un peec tam par alternatiivaam.

TM ir patreiz ticamaakaa darba hipoteeze. Ir arii citas.

Vobscem paskaties paprieksj kaada ir situaacija tajaa laucinjaa.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 28, 2012
Citāts: a_masiks
tas būtu tāds kā slēpts apgalvojums, ka "mēs par TM zinājām jau sen iepriekš, tikai tagad šīs zināšanas spīdoši apstiprinās!"?
Patiesību sakot, jā, tieši tā. Un nebūt ne slēpts.

Citāts
The first person to provide evidence and infer the presence of dark matter was [..] Jan Oort in 1932 [..] shortly followed by [..] Fritz Zwicky [who] estimated [the Coma galactic cluster's] total mass based on the motions of galaxies near its edge and compared that estimate to one based on the number of galaxies and total brightness of the cluster. He found that there was about 400 times more estimated mass than was visually observable. The gravity of the visible galaxies in the cluster would be far too small for such fast orbits, so something extra was required. This is known as the "missing mass problem". Based on these conclusions, Zwicky inferred that there must be some non-visible form of matter which would provide enough of the mass and gravity to hold the cluster together.

kopš tā laika ļaudis mēdz runāt par melnajiem caumuriem, kas nav gluži TM. un ļoti labi izskaidro galaktiku centrā esošo lielo masu.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 28, 2012
Ctulhu
Citāts
TM ir patreiz ticamaakaa darba hipoteeze. Ir arii citas.
piekrītu. un tieši tā tā būtu arī jāuztver, nevis jāplēš tjeļņaška, bļaustoties "mamai kļanujs - treugoļņik!"

ps - kā pats zini,  vārdi 'ticamākā hipotēze' izraisa neviltotu sajūsmu reliģiskajos oponentos. diezgan saprotama iemesla dēļ....
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 28, 2012
Masiks


 par TM un MC: http://phys.org/news/2011-09-primordial-black-holes-dark.html

``kā pats zini,  vārdi 'ticamākā hipotēze' izraisa neviltotu sajūsmu reliģiskajos oponentos.``

Jaa, taapeec  ka latviesju valodaa believe un faith izsakaas ar vienu vaardu, itkaa Tu to nezinaatu...
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: succubus Oktobris 02, 2012
Nu, mazliet šajā virzienā, bet ne gluži... Cik tad īsti īsta varētu būt realitāte?
http://www.newscientist.com/special/reality
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: MJ Maijs 08, 2013
Atgriežoties pie simulācijas argumenta pamatiem, man te dienās ienāca prātā viena lieta.

Sākās tas tā, ka mēs ar čomu apspriedām konkrētu tehnisku problēmu: kāpēc tad, ja kādā datorspēlē salikt uz lauka pārāk daudz mīnu, viņa sāk jūtami iebremzēt? Čoms, būdams IT lietās krietni zinošāks par mani, izteica sekojošu versiju: katra mīna, kas nolikta kartē, faktiski ir tāds dinamisks trigeris, kurš nepārtraukti čeko, vai kaut kas nonācis `iedarbības rādiusā`. Jo vairāk mīnu, jo vairāk skaitļošanas resursu tiek patērēts, nepārtraukti pārbaudot katras mīnas attiecīgo rādiusu. No šejienes bremze.

Reālajā dzīvē, kā zināms, mīna `nečeko` neko. Tā mierīgi guļ un gaida savu stundu, kad to kāds patraucēs. Resursu patēriņš = zero.

Attiecīgi, ja mēs dzīvojam simulētā pasaulē, tad šāda tipa trigeri mums apkārt ir baisi neefektīvi. Ok, mēs to nemanām, jo bremzējam `kopā` ar simulācijas laika ritumu, bet pārrēķini šādu milzīgu trigeru daudzumu uz skaitļošanas jaudām (plus vēl tas, ka spēlē mīnas bija visas vienādas, viens un tas objekts kopīpeistots, dzīvē mums pilnai laimei šādi trigeri ir daudz un dažādu tipu, ar atšķirīgiem rādiusiem un to iedarbināšanai nepieciešamo spēku)?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: EzītisMiglā Maijs 09, 2013
MJ
Nav jau teikts, ka viss ir jākodē tieši tā. Tikpat labi var čekot nevis mīnas, bet cilvēkus. Cilvēks iet, un čekojās, vai ir/nav mīna.
Drīzāk, tas kods ir pietiekami labi optimizēts un noskaņots.
NJ te iebilda, ka nepietikšot skaitļošanas jaudas. Viņam gan aprēķini bija tik fari, ka tos te neiepostēja.
Noteikti, ja simulācijas arguments tiktu izbīdīts kādos tur 40-aojos gados, tad NJ vēl drošāk varētu izrēķināt, cik lampu vajag, kā tās nav drošas un pārdeg ,utt, un tad rezumēt, ka skaitļošanas jaudas nepietiks.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: MJ Maijs 09, 2013
EzītisMiglā
Citāts
Cilvēks iet, un čekojās, vai ir/nav mīna.
Bet tad vienalga sanāk, ka katrs cilvēks nepārtraukti veic tieši tādu pašu čekingu un bremze būtībā paliek tāda pati, kā tad, ja čekošanu veiktu mīna?

Es pat patiesībā tagad vairāk spēļuka kontekstā interesējos - bet tiktāl tas sakrīt ar simulācijas versiju :)
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: EzītisMiglā Maijs 09, 2013
MJ
Atkarīgs, kas vairāk, mīnas vai cilvēki. šķiet, ka cilvēkam tāpat visu laiku jāčeko arī citas lietas.
Bet tas kā kurā spēļukā.
Tai pašā Starcraft / Warcraft, unitu skaits bija atļauts max 200. Pie tās robežas parasti sāka stipri bremzēt.
Toties "kazakos" varēja manipulēt ar tūkstošiem unitu.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: MJ Maijs 09, 2013
EzītisMiglā
Citāts
Atkarīgs, kas vairāk, mīnas vai cilvēki. šķiet, ka cilvēkam tāpat visu laiku jāčeko arī citas lietas.
Cilvēki lielākoties ir vairāk.

Vienīgais (ja paliekam spēļuka kontekstā), ka `bremzīgās mīnas` bija addons, nevis `oriģināls` - oriģinālā tādu mīnu nebija, līdz ar to cilvēki noteikti mīnas nečekoja.

Ja būtu taisīts otrādi, ka cilvēki čeko, vai tuvumā nav mīna (un ja ir, tad attiecīgā mīna aktivizējas), tad varbūt arī tādas bremzes nebūtu, bet cilvēki vienalga būtu vairāk pēc skaita.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: MJ Maijs 10, 2013
EzītisMiglā
Citāts
Cilvēks iet, un čekojās, vai ir/nav mīna.
...un, ja atrod mīnu, tad uzspridzina tieši to, tuvāko mīnu, nevis jebkuru random citu vai visas uzreiz?
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: EzītisMiglā Maijs 10, 2013
MJ
Tuvāko uzspridzina, bet jāčeko, vai tā mīna atkal pati neuzrauj gaisā nākamo mīnu utt.
Virsraksts: Re: Simulācijas arguments
Rakstīja: succubus Jūnijs 28, 2013
http://www.technologyreview.com/view/429561/the-measurement-that-would-reveal-the-universe-as-a-computer-simulation/