Migla

Cilvēks => Cilvēka dzīvība => Tēmu iesāka: succubus Aprīlis 19, 2013

Virsraksts: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: succubus Aprīlis 19, 2013
Death: Why we should be grateful for it
22 October 2012 by Stephen Cave

Congratulations – as a human, you know you're going to die. That's why you've learned some impressive cultural and psychological techniques to cope

DEATH gets a bad press. Invariably the unwelcome visitor, arriving too soon, he is feared and loathed: "the last enemy" in the words of the Bible.

But a few poets and philosophers throughout history have argued that without death we would be at a loss. It's the prospect of his coming that gets us out of bed in the morning and drives us to great deeds. Now a growing body of evidence from social psychology suggests that these thinkers are right. People might dream of a deathless civilisation, but without death, there would barely be a civilisation at all.

The story begins with the awareness of our mortality. Like all living things, we struggle to survive. Yet unlike other creatures - as far as we know, anyway - we live with the knowledge that this is a struggle we are bound to lose. Our mighty brains, so good at inferring and deducing, tell us that the worst thing that can possibly happen surely will, one day. We must each live in the shadow of our own apocalypse.

That isn't easy. Indeed, it is terrifying and potentially paralysing. So we work very hard to stave off death, to defy it for as long as possible or deny it altogether. All this frantic defiance and denial result in some of our greatest achievements.

This is perhaps most obvious when considering humanity's material progress: agriculture, for example, was invented to give us the food we need to live. Clothes and buildings keep us warm and give us shelter, weapons allow us to hunt and defend ourselves, and medicine heals our sicknesses. The great majority of the material innovations that make up our civilisation are in essence life-extension technologies that we have been driven to invent by the spectre of oblivion.

Of all these achievements, perhaps the greatest is science. This, too, has always been motivated by the fear of death. Francis Bacon, the father of empiricism, described indefinite life extension as "the most noble goal". He sacrificed his own life to the cause, dying of pneumonia contracted while attempting an experiment in cryopreservation involving a chicken and some snow. Science is the business of self-aware mortals - the gods would have no need of biochemistry.

Despite the best efforts of science and technology and the very real improvements in life expectancy that they have achieved, the terrifying prospect of death still hangs over us. That is why humans invented culture as well as material civilisation. Many thinkers, from Georg Hegel to Martin Heidegger, have suggested that its purpose is to reassure us that even though the body will fail, we will still live on. One scholar in this tradition was the anthropologist Ernest Becker, whose 1973 book The Denial of Death won the Pulitzer prize. It was this work that inspired a group of social psychologists to seek empirical evidence to support the speculations of the philosophers.

Clinging on

These researchers - Jeff Greenberg at the University of Arizona, Sheldon Solomon of Skidmore College in New York state and Tom Pyszczynski at the University of Colorado - came up with what they called terror management theory: the idea that most of what we do and most of what we believe is motivated by the fear of death. They surmised that if our world views exist to help us cope with mortality, then when reminded of our inevitable demise, we should cling all the more fervently to these beliefs.

One of their starting points was religion, a set of belief systems that arguably epitomise our attempts to assuage the fear of finitude. If religions really are offering existential solace, Greenberg, Solomon and Pyszczynski's thinking went, then when death looms, there should be a measurable increase in religiosity.

Which is just what they found. In one study they asked a group of Christian students to assess the personalities of two people. In all relevant respects the two were very similar - except one was Christian and the other Jewish. The students in the control group judged the two people equally favourably. But those students who were first asked to fill in a personality test that included questions about their attitude to death, and were thus subtly reminded of their mortality, were much more positive about their fellow Christian and more negative about the Jewish person.

This effect is not limited to religion: in over 400 studies, psychologists have shown that almost all aspects of our various world views are motivated by our attempt to come to terms with death. Nationalism, for example, allows us to believe we can live on as part of a greater whole. Sure enough, Greenberg and colleagues found that US students were much more critical of an anti-American writer after being reminded of their mortality. A further study, by Holly McGregor at the University of Arizona, showed that students prompted to think about death were not merely disapproving of those who challenged their world views, but willing to do violence to them in the form of giving them excessively large amounts of hot sauce (Journal of Personality and Social Psychology, vol 74, p 590).

These initial studies supported Becker's bleak view that the denial of death is the route of all evil. It causes the creation of in-groups and out-groups, fosters prejudice and aggression, and stokes up support for wars and terrorism. For example, people who were exposed to TV images of planes flying into New York skyscrapers were more likely to support the invasion of Iraq. Terror management theorists initially focused on this dark side. But lately they have come to recognise the positives in our struggle with death.

For example, one of the most powerful forces shaping human culture is the desire to leave a legacy. Some of the greatest achievements of civilisation can be attributed to this urge, from the pyramids of Egypt to Paradise Lost. Now terror management theorists have demonstrated that, at least among undergraduates in the US, thoughts of death continue to stoke our drive to be remembered.

Socrates saw this 2000 years ago, arguing that much of what men do can be understood as a desperate attempt to immortalise themselves; women, he thought, could take the more direct route of having children. Several studies suggest he was right to see founding a family as a terror management strategy: one showed that German volunteers expressed a greater desire to have children when reminded of death; another that Chinese participants were more likely to oppose their country's one child policy when similarly primed.

A recent review paper by Kenneth Vail at the University of Missouri and colleagues catalogues the many ways that contemplating mortality can be good for us. For example, it can induce us to live more healthily by exercising more or smoking less (Personality and Social Psychology Review, doi.org/jfg).

The team also identify an important distinction between conscious and non-conscious death reminders. The latter - subtle or subliminal prompts - tend to cause us to cling unthinkingly to the values of our community. This can be positive if those values are positive, but can also be negative if they induce us to aggressively defend those values against others.

Conscious death reminders, on the other hand, stimulate a more considered response, leading people to re-evaluate what really matters. The more we actively contemplate mortality, the more we reject socially imposed goals such as wealth or fame and focus instead on personal growth or the cultivation of positive relationships.

Which suggests we do not yet think about death enough.

Stephen Cave is a writer based in Berlin and author of Immortality: The quest to live forever and how it drives civilization (Biteback)
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 19, 2013
Sucubus, nu bet protams, ka pirmaas veiksmiigaas immortalistikas prakses, vienalga, paarlaades vai kas cits, buus veesturee smagaakais trieciens visaadaam religijaam.

Bazniicniekiem buutu jamaacaas straadaat, vot skaade... :D
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: succubus Aprīlis 19, 2013
Ctulhu
Visādām reliģijām, gan jau arī citiem civilizācijas aspektiem.

Tāpat jau ilgi vēl immortālistiska būs tik vāja, ka prasīs lielu piepūli tās uzturēšanai. Bet tas nozīmēs, ka reāli sabiedrību turpinās dzīt vien tās pašas bailes no nāves un kašķēšanās par resursiem, lai to attālinātu - šoreiz jau nemirstības uzturēšanai. Atceroties, kā pieļaujot ideju, ka jaunu cilvēku asinis var dot mūžīgu jaunību, cilvēki ir nogalinājuši, lai gan cerība bijusi niecīga, var tikai iedomāties kāda mēroga pašsaglabāšanās sacensības valdīs pie pirmajām īstajām nemirstības sasniegšanas metodēm, lai tikai tās iegūtu.
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: EzītisMiglā Aprīlis 19, 2013
Ctulhu
Trieciens būs smags, bet reliģijas vienalga neizzudīs.
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 19, 2013
Succubus, nu re, bet nevienai no izstraadaajamajaam vai paredzmajaam dziiviibas paildzinaasjanas/ nemirstiibas tehnikaam nav nepieciesjams nevienu nogalinaat. Vajag tikai to, kas derees arii daudz kur citur - jaudiigus datorus, preciizus smadzenju modeljus, jutiigus skenerus/ skeneesjanas metodes.

Ezis, drosji vien, ka neizzudiis, ja jau flat earth society veel ir pie dziiviibas :D
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: succubus Aprīlis 19, 2013
Succubus, nu re, bet nevienai no izstraadaajamajaam vai paredzmajaam dziiviibas paildzinaasjanas/ nemirstiibas tehnikaam nav nepieciesjams nevienu nogalinaat. Vajag tikai to, kas derees arii daudz kur citur - jaudiigus datorus, preciizus smadzenju modeljus, jutiigus skenerus/ skeneesjanas metodes.
Vai resursu tiešām pietiks, lai tā uzturētu visus, kas gribēs? Atstāt "aiz borta" gribētājus principā jau sanāktu nogalināt...
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 19, 2013
Succubus, ``rindā stāvēt`` var arī kriokonteineros.
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: succubus Aprīlis 19, 2013
Succubus, ``rindā stāvēt`` var arī kriokonteineros.
Kas arī nav par velti.
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 19, 2013
Ne nu par velti nav arī norakt :D Bet reāli šīs lietas iet caur apdrošināšanu. Vismaz pagaidām.
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: MJ Aprīlis 19, 2013
Ctulhu
Citāts
Ne nu par velti nav arī norakt
Norakšana (vai kremācija) tomēr ir tikai vienreizējas izmaksas, kamēr kriokonteineru uzturēšana - laikā izstieptas.

Btw, tīri intereses pēc, kādas tās summas orientējoši varētu būt? Cik šobrīd varētu maksāt viens gads kriokonteinerā?
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 19, 2013
Alkors ( caur apdrošinātāju) njem 600$ gadā no tiem, kas pieteikušies, ja nemaldos.
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: mindbound Aprīlis 19, 2013
Nemaldies, atskaitot specifiskas juridiskās un tehniskās detaļas, kas šeit nav būtiskas, skaitļi tiešām ir šādi.
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: EzītisMiglā Aprīlis 19, 2013
Ctulhu
Kā viņiem organizēts, kā vini nodrošinās pret to, ka nauda izbeidzās?
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 19, 2013
Ezis  http://www.alcor.org/
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 19, 2013
Alkors ( caur apdrošinātāju) njem 600$ gadā no tiem, kas pieteikušies, ja nemaldos.
no kurienes gan sasaldētajam dārzenim ņemt naudu, ja sanāks marinēties pāris simtu gadu?
Un.... ko darīt ar kredītnespējīgo saldēto gaļu? Atkausēt un nemanāmi pievienot desām kā zirga gaļu?
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: mindbound Aprīlis 19, 2013
Finanšu nepietiekamības gadījumā atbildību par kriopacienta uzturēšanu pārņem pati Alcor kompānija, sedzot izmaksas no 1997. gadā dibināta fonda, kas katram pacientam šobrīd paredz $115000 apmēra segumu pēc apdrošināšanas izmaksu beigām, un kas pakāpeniski pieaug (un kas šobrīd, pie esošajām tehnoloģiju izmaksām, jau var nodrošināt pacienta uzturēšanu vairāk, nekā gadsimtu ilgi). Tas ir eksplicīti iekļauts un norādīts parakstāmajos līgumos un pārējā dokumentācijā.
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: succubus Aprīlis 19, 2013
Ironiski būtu, ja izrādītos, ka šībrīža krionēšanas tehnoloģijas (jo īpaši tikai galvas saglabāšana) ir nederīgas vēlākai atdzīvināšanai...
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: mindbound Aprīlis 19, 2013
Arī tajos atdzīvināšanas scenārijos, kas ir bioloģiski (pretstatā direct uploading from the frozen tissue), pārējo ķermeni, ļoti iespējams, varēs vienkārši izaudzēt no pluripotenta cilmes šūnu parauga. Kas attiecas uz pašas tehnoloģijas derīgumu, tad, protams, a priori mēs to pārbaudīt nevaram. No otras puses, kaut arī par krioniku vēl daudz kas tieši šajā aspektā nav zināms, atdzīvināšanas varbūtība tur tik un tā ir stipri lielāka par absolūtu nulli, kas ir spēkā pie "normālas" nāves; "kriosaglabāšana ir otra sliktākā lieta, kas ar mums var atgadīties", citējot Maksu Moru.
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 19, 2013
Succubus un, protams, jo vēlāk krionējas, jo labāk. Pirmajiem visādi var iziet. Tagadējiem - vitrificētajiem - jau labāk, jo vismaz ir zināms, ka orgānu transplantus vitrificētā stāvoklī var glabāt un tad lietot.
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: a_masiks Aprīlis 22, 2013
Finanšu nepietiekamības gadījumā atbildību par kriopacienta uzturēšanu pārņem pati Alcor kompānija, sedzot izmaksas no 1997. gadā dibināta fonda, kas katram pacientam šobrīd paredz $115000 apmēra segumu pēc apdrošināšanas izmaksu beigām, un kas pakāpeniski pieaug (un kas šobrīd, pie esošajām tehnoloģiju izmaksām, jau var nodrošināt pacienta uzturēšanu vairāk, nekā gadsimtu ilgi). Tas ir eksplicīti iekļauts un norādīts parakstāmajos līgumos un pārējā dokumentācijā.
kaut kas man liek domāt par vārdu spēli, ij to ka fonds nepalielinās kā uzpūsts zilonis ar katru jaunu pacientu, etak par nieka 115'000$. IMHO, ja palasītu-papētītu tuvāk, gan jau izrādītos ka kopējā summa uz visiem pacientiem ir tie 115'000, ij ja pacientu skaits ir ap 1000 un tiem visiem beidzas kredīts, tad garantētais saglabāšanas laiks sanāks ne lielāks par 2 mēnešiem...
da ij nav skaidrs - uz ko CER šī sasldētā gaļa? Uz to ka viņus pa maksu saglabās un BEZ maksas ieskenēs? Veselais un loģiskais saprāts saka ka summa par glabāšanu būs nesalīdzināms sīkums, salīdzinot ar smadzeņu darbības restaurāciju. Ok. pieņemsim maziespējamo variantu, ka naudas uzglabāšanai pietiek. Kas tālāk?
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: mindbound Aprīlis 22, 2013
Citāts: a_masiks
MHO, ja palasītu-papētītu tuvāk, gan jau izrādītos ka kopējā summa uz visiem pacientiem ir tie 115'000, ij ja pacientu skaits ir ap 1000 un tiem visiem beidzas kredīts, tad garantētais saglabāšanas laiks sanāks ne lielāks par 2 mēnešiem...
Nē. Un es ļoti skaidri zinu, ko šajā sakarā runāju, esot gan konsultējies ar Alcor juridisko sastāvu, gan pašrocīgi rūpīgi pārlasījis šos dokumentus dažādos griezumos gan pirms, gan pēc kļūšanas par Alcor klientu.

Par pārējo - šie iemesli, plāni un iespējas ir katra konkrētā pacienta un ar viņu saistīto cilvēku tikai un vienīgi personiska darīšana. Es, pirmkārt, nezinu, un, otrkārt, nevaru spriest ne par vienu, izņemot sevi (un savus iemeslus, plānus un nodomus (kurus kopā ar atdzīvināšanas kritērijiem brīdim, kad tas tādā vai citādā veidā ir kļuvis iespējams, klients iesniedz Alcor vadībai) šo lietu sakarā es šeit negrasos iztirzāt).

Pieļauju, ka daļa pacientu gaida atdzīvināšanu brīdī, kad būs atrasta iespēja ārstēt viņu smagās vai šobrīd neglābjamās saslimšanas, daļa vēlas nopauzēt savu personisko laiku līdz viņu izvēlētam brīdim nākotnē, daļa vēlas "atmosties" tad, kad ir radīta mind uploading vai bioloģiskas novecošanas apstādināšanas iespēja - bet tās, atskaitot dažus publiski zināmus gadījumus (tādus kā šis (http://www.alcor.org/blog/?p=2716)), ir un var būt tikai manas spekulācijas, jo Alcor šādu informāciju neizpauž.
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: EzītisMiglā Aprīlis 22, 2013
Noetic Jun
Kā ir gadījumos , kad nedziedināma slimība sagrauj smadznes? Ja sagaidītu nāves momentu, tad no smadzenēm praktiski nekas nav palicis pāri.
Loģiski būtu, tad cilvēku nogalināt un tad iesaldēt.
Bet tas skaitītos slepkavība / pašnāvība?
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: mindbound Aprīlis 22, 2013
Tā noteikti neskaitītos slepkavība, ja to būtu vēlējies un legāli noformējis pats pacients (tā varbūt skaitītos pašnāvība, bet ar to īsti nav nekādu sarežģījumu). No otras puses, jā, piekrītu, eitanāzijas daudzviet (it īpaši ASV, kur atrodas Alcor operāciju centrs) joprojām neskaidrais vai pat neatļautais statuss ir problēma šāda veida gadījumos. Viena potenciāla iespēja (kaut arī, es pieļauju, tā no pacienta puses varētu prasīt visai daudz gribasspēka) šādos gadījumos varētu būt apzināta pārtikas un šķidruma uzņemšanas pārtraukšana, kuras radītie smadzeņu bojājumi ir parasti ir niecīgi, un kas aptuveni nedēļas laikā noved pie organisma funkciju apstāšanās (šādu lēmumu pieņēma ar multiformo glioblastomu diagnosticētā un šī gada janvārī kriosaglabātā Kima Suozi (http://io9.com/5977640/23+year-old-kim-suozzi-undergoes-cryonic-preservation-after-successful-fundraising-campaign) jeb pacients A-2643).

Principā - piekrītu, no šībrīža jurisprudences viedokļa krionika var saskarties ar problēmām. Ir jāmēģina šī likumdošana pamazām mainīt (daudzviet pasaulē eitanāzija jau ir kļuvusi par legālu iespējamību), kā arī pašiem krioprovaideru klientiem ir jāparūpējas par savas saglabāšanas likumīgumu, gan savā mītnes valstī, gan ASV iesniedzot deklarāciju par atļauju pēc juridiskās nāves fakta konstatēšanas izmantot savu ķermeni zinātnes vajadzībām, kas rada juridiskās "durvis" Alcor, Krionikas institūtam un nākotnē gaidāmajām citām šāda profila organizācijām droši uzglabāt savus pacientus un, rodoties šādai iespējai, nākotnē veikt viņu atjaunošanu.
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: Ilārs Aprīlis 22, 2013
Atsaldētie jeb precīzāk - atmorozski.
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: mindbound Aprīlis 22, 2013
Nav skaidrs, kādā veidā transliterēšana no citas valodas ir "precīzāka" par tulkojumu, bet nav jau arī būtiski. Zināšanu trūkums ģenerē infantilus komentārus, ziņas vienpadsmitos.
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: Ctulhu Aprīlis 22, 2013
Ilāra argumentācias dziļums ir sasniedzis nebijušus ``augstumus``.
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: raven Aprīlis 22, 2013
Citāts
This is especially true of the biggest "negative" of all. Might we benefit from contemplating mortality more regularly than we do? As Steve Jobs famously declared, "Remembering that you are going to die is the best way that I know to avoid the trap of thinking you have something to lose."

However tempted we may be to agree with Woody Allen's position on death—"I'm strongly against it"—there's much to be said for confronting it rather than denying it. There are some facts that even the most powerful positive thinking can't alter.
Virsraksts: Re: Nāves nozīme cilvēces attīstībā
Rakstīja: mindbound Aprīlis 22, 2013
Citāts
There are some facts that even the most powerful positive thinking can't alter.
Protams, ka pat ar vispozitīvāko domāšanu būs par maz, lai gūtu rezultātus.

Citāts
Death is an extremely difficult technical problem, to be attacked with biotech and nanotech and other technological means. I do not tell a tale of the land called Future, nor state as a fact that humanity will someday be free of death - I have no magical ability to see through time. But death is a great evil, and I will oppose it whenever I can. I don't think humanity will always be stuck in the awkward stage we now occupy, when we are smart enough to create enormous problems for ourselves, but not quite smart enough to solve them. I think that humanity's problems are solvable; difficult, but solvable.